Pagājušajā gadā rakstīju par praktiska rakstura problēmu, tas ir, oficiāla elektronisko adrešu reģistra trūkumu, tādējādi radot neērtības tam personu lokam, kurš vēlas aktīvi izmantot elektroniskās saziņas priekšrocības. Gadu atpakaļ šāda reģistra ieviešana šķita neiespējama.
Viss mainās un šī gada jūlija sākumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija, kas paredz valsts pārvaldes iestāžu saziņā ar privātpersonām ieviest vienotu oficiālo elektronisko adresi, kā arī ieviesīs iespēju arī privātpersonām savstarpējā saziņā izmantot oficiālo elektronisko adresi.
Iecere pieņemt «Oficiālās elektroniskās adreses likumu» ir pilnībā atbalstāma, jo ir jādod iespēja arī elektroniskā veidā nodotam dokumentam pielīdzināt tādu pašu juridisko statusu kā nosūtītam pa pastu uz juridisko adresi (piemēram, komersanta gadījumā) vai deklarēto adresi (fiziskas personas gadījumā). Bez oficiāla elektronisko adrešu reģistra šādu tiesību realizēšana nav iespējama, tāpēc oficiāls elektronisko adrešu reģistrs ir jāveido.
Protams, ka var diskutēt par to kādā veidā šādu oficiālo elektronisko adrešu reģistru veidot, kā to uzturēt un kas to darīs. Manuprāt, attiecībās uz fizisko personu oficiālo elektronisko pasta adresi, atbalstāms būtu koncepcijā ietvertais modelis, kas tiek realizēts Igaunijā, tas ir, saskaņā ar Igaunijas identifikācijas karšu un elektroniskā paraksta koncepciju, katrā Igaunijas identitātes kartē iekļautais autentifikācijas sertifikāts ietver arī valdības piešķirtu e-pasta adresi. Adrese netiek mainīta pat tad, ja tiek izsniegts jauns autentifikācijas sertifikāts vai identifikācijas karte, nodrošinot, ka līdzīgi kā personas kods, piešķirtā e-pasta adrese ir pastāvīga un nemainās visā personas dzīves laikā. Piešķirtā adrese ir virtuāla un nenodrošina reālu e-pasta servisu, bet pāradresē uz to sūtītos e-pastus uz reālām adresēm, tādējādi jebkura persona var novirzīt oficiālajā elektroniskajā pastā saņemtos dokumentus uz reāli lietoto elektronisko pastu.
Noteikti atbalstāma ir arī iecere, ka elektroniskos dokumentus personai, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, var nodot tikai tad, ja attiecīgā persona ir aktivizējusi šāda veida dokumentu saņemšanu, tādējādi izslēdzot iespēju, ka elektroniskos dokumentus varētu nosūtīt personai, kura neizmanto šāda veida dokumentu saņemšanas iespējas.
Jebkurā gadījumā patiess prieks un gandarījums, ka šāda koncepcija ir izstrādāta un risinājumi problēmai tiek meklēti.