Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

"Es izsaku visdziļāko nožēlu par tiem huligāniem, kuri, skaidri redzamā alkohola ietekmē, ir devušies uz Saeimas māju," intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Spriežot pēc situācijas, var domāt, ka huligānisms un vandālisms pie Saeimas nama ir organizēts. Ar nožēlu var secināt, ka Latvijā ir tādi spēki un cilvēki, kuru mērķis bija diskreditēt mierīgi notikušo tautas sapulci Doma laukumā," uzsver A. Štokenbergs.

A. Štokenbergs Db.lv atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrības organizētais pasākums izvērties grautiņā tikai IeM nekopetences dēļ, jo jau gandrīz nedēļu pirms mītiņa Drošības policijai bijis zināms par iespējamajiem grautiņiem.

"Mūsu organizētais pasākums beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt es regulāri policiju informēju par norisēm Doma laukumā," teica A. Štokenbergs.

Lai rastu papildu finansējumu kultūrai, izglītībai un zinātnei, Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs iesniedzis priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, kas paredz pussantīmu liela akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei.

Štokenbergs portālam Delfi sacīja, ka, meklējot iespējas rast papildu finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kura finansējums nupat saruks par 79%, kā arī zinātnei, kurai līdzekļi «apcirpti» teju par 30 %, SCP nonākusi pie atziņas, ka šāda akcīzes nodokļa ieviešana būtu taisnīga, jo dabasgāze ne visur Latvijā ir pieejama, turklāt tās cenas ir kritušās. SCP rosina iekasēt pussantīmu par mājsaimniecības patērēto gāzes kubikmetru.

Ar šādi nodokli varētu iekasēt aptuveni 2.8 miljonus latu, no kuriem ap 640 000 latu no mājsaimniecībām.

Patlaban Finanšu ministrijas eksperti novērtē iespēju dabasgāzi aplikt ar nodokli. Tiklīdz kā informatīvais ziņojums būs gatavs, to nekavējoties izskatīs Ministru kabineta sēdē.

Tautas partijas līderi no savām rindām pagājušās nedēļas nogalē nolēma izslēgt Aigaru Štokenbergu, kā arī pieprasīt viņa demisiju. Intervijā laikrakstam Dienas bizness A. Štokenbergs neslēpj savu sarūgtinājumu par notikušo, asu kritiku veltīdams šīs partijas ierindas biedram Andrim Šķēlem.

Uz laikraksta jautājumu: "Kāpēc, jūsuprāt, notika jūsu izslēgšana no Tautas partijas rindām?", A. Štokenbergs atbild, ka "notikušais kārtējo reizi pierāda Andra Šķēles milzīgo ietekmi partijā".

"Jūs taču zināt pēdējo mēnešu notikumus, kad es atļāvos runāt, ka ES un NATO dalībvalstij nepiedien tās metodes, ko A. Šķēle lietoja deviņdesmito gadu vidū. Protams, bija arī dažādi mazāki iemesli, kas A. Šķēli tracināja. Piemēram, pēdējais gadījums — viņa ģimenes atkritumu biznesa traucēšana," stāsta A. Štokenbergs.

Uz laikraksta jautājumu: "Jūs uzskatāt, ka Rīgas dome darbojas, atbilstoši A. Šķēles interesēm?", A. Štokenbergs atbild apstiprinoši: "Protams!"

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsver: «Latvijai ir pēdējais brīdis ekonomiskajos jautājumos no galēji labējas politikas pagriezties virzienā pa kreisi. No šī brīža situācijas kaut kā ir jātiek laukā!»

Par vienu no Latvijas politikas nezūdošajām vērtībām ir kļuvis vēlētāju balsojums «pret». Pret Saeimas pozīciju, pret valdību. Nav svarīgi, «par» ko nobalsot, galvenais, ka «pret», pret tiem vecajiem – riebīgajiem! Pirms katrām vēlēšanām rodas arvien jaunas partijas, par kurām, kā likums, nobalso ļoti liels vēlētāju skaits. Gadu no gada jaunās partijas sola citu politiku, citus laikus, citas personālijas, citu skatījumu un citas prioritātes. Un pieredze liecina, ka jaunas partijas dibināšana ir «drošs numurs».

Jautājums par orientāciju

Pašlaik uzmanības centrā ir nevalstiskā organizācija Sabiedrība citai politikai, kura maijā grasās pārtapt par pilnasinīgu partiju. Viss būtu loģiski, ja ne viens liels «bet». Tas ir jautājums par politisko orientāciju, kuru stabili politiķi, šķiet, nespēj mainīt vienā dienā tāpat kā «stabils heteroseksuālis» nespēj mainīt savu seksuālo orientāciju. Organizācijas Sabiedrība citai politikai līderis ir kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš tika izslēgts no Tautas partijas (TP) par «partijas rindu šķelšanu», kā arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. Ņemot vērā šo abu politiķu līdzšinējo piederību izteikti labējam spēkam, organizācijas pirmā publiskā akcija – parakstu vākšana par izmaiņām likumā Par valsts pensijām – daudzos varētu radīt aizdomas par tās «patiesumu». Nenoliedzot šī darba svētīgumu, tā vien gribas jautāt – kādēļ politiķi, kuri savā līdzšinējā darbībā atbalstījuši izteikti labējās ekonomiskās prioritātes, pēkšņi pievērsušies sociālajiem jautājumiem?

Iespējams, šodien valdība pieliks punktu vairāku gadu diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, apstiprinot jauno novadu karti. Saskaņā ar sagatavoto projektu, līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot aptuveni 95 novadus un desmit republikas pilsētas.

Varēs ķerties pie darba

«Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes apstiprināšanas pie darba beidzot varēs ķerties ministrijas, kas vēlas nodrošināt iedzīvotājiem maksimāli ērtu valsts pārvaldes iestāžu tīklu, sākot no ugunsdzēsēju depo un beidzot ar Lauku atbalsta dienesta un zemesgrāmatu nodaļām,» skaidro reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Būs moderna pārvalde

Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu apvienības vadītāja Silvija Greste Db atzīst: «Teorētiski reforma ir atbalstāma kaut vai tāpēc, ka lielākā teritorijā ir iespējams saprātīgāk plānot infrastruktūru. Lielākas pašvaldības būtu pozitīvi vērtējamas gan no sakārtotības, gan no līdzekļu ekonomijas viedokļa. Protams, ir dzirdēti argumenti, ka nemaz jau tik daudz tie pašvaldību deputāti neizmaksā, tomēr vairāk deputātu nozīmē arī lielāku birokrātiju un arī laiks taču ir nauda! Lai šie deputāti pievēršas uzņēmējdarbībai, veido savus uzņēmumus un rada jaunas darba vietas.» Viņasprāt, galvenajam jauno novadu veidošanas kritērijam jābūt iedzīvotāju skaitam topošajā pašvaldībā, savukārt pašai reformai vairāk jābalstās uz brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, nevis valsts diktētām novadu robežām.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.augustā, Kuldīgā tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu topošo novadu attīstības perspektīvas un citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Kuldīgas rajonā pašvaldības ir vienojušās par divu novadu izveidi. Kuldīgas novadā vēlas iekļauties Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti - savukārt iniciatīvu par Skrundas novada veidošanu izteikušas četras pašvaldības - Skrundas pilsēta un trīs pagasti.

Diskutējot par Alsungas pagasta vēlmi saglabāt esošo statusu, ministrs A.Štokenbergs uzsvēra, ka spēcīgā novadā tiek koncentrēti pašvaldību finanšu resursi un ir vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Pašvaldību vadītājus interesēja arī iespējamās izmaiņas valsts iestāžu reģionālo nodaļu izvietojumā pēc novadu izveides. Ministrs informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir uzsākusi konsultācijas ar nozaru ministrijām, lai vienotos par iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu valsts iestāžu tīklu.

Premjera pienākumu izpildītājs un Pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs piektdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka uzskata, ka pretinflācijas plāns ir sācis darboties un spekulatīvā nauda no nekustmao īpašumu nozares sākot plūst pareizajā virzienā.

Atbildot uz jautājumu, vai pretinflācija plāns ir sācis darboties, Štokenbergs teica: "Es domāju, ka plāns ir sācis darboties. Visi redz, kā ir nobremzēts cenu pieaugums nekustamo īpašumu sektorā. Un tas ir būtiski, jo arī mājokļa iegāde ir būtiska mājsaimniecības izdevumu sastāvdaļa."

Štokenbergs norādija, ka "līdz ar to ir pamats domāt, ka līdz šim spekulatīvos darījumos ieguldītā nauda tiks ieguldīta lietderīgāk. Kolēģi bankās man stāsta, ka arvien populārāki ir dažādi ieguldījumu fondi, kas pēc būtības ir ieguldījumi ražošanā. Tā kā es teiktu, ka ir sācis darboties, bet, protams, viņš ir nepietiekams, un to parāda arī inflācijas rezultāti."

Jaunais dabasgāzes nodoklis vissmagāk skars Latvijas ražotājus, padarot viņu preci vēl mazāk konkurētspējīgu. Tādu viedokli Db pauda vairāki aptaujātie uzņēmēji par partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētāja Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu 2010. gada budžetam.

Viņš ierosina ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, turklāt tā apmērs varētu būt 5 Ls par 1000 dabasgāzes kubikmetriem. Ņemot vērā a/s Latvijas gāze dabasgāzes prognozētos pārdošanas apjomus uz nākamā gada sākumu, kas veido 1.45 miljardus kubikmetru, iekasētais nodoklis nākamgad varētu būt 7.3 milj. Ls, lēš deputāts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars izsakās negatīvi par budžeta lāpīšanas iespējām uz energotarifu paaugstināšanas rēķina.

Dabasgāzes nodokļa ieņēmumus A. Štokenbergs ierosina novirzīt kultūrai un zinātnei, piebilstot, ka šis nodoklis varētu būt stimuls arī pašmāju atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, turklāt kaimiņvalstī Igaunijā jau šāds nodoklis tiek piemērots. «Ja mēs tiešām gribam atbalstīt vietējos atjaunojamos energoresursus, tad vajadzētu sākt ar PVN samazināšanu no 21 līdz 10%, kā tas ir dabasgāzei. Rīcībai jābūt kompleksai, jāapsver kopēja fosilās enerģijas nodokļa ieviešana. Pretējā gadījumā tie 5 lati uz 1000 m3 vairāk izskatās pēc tīri formāla žesta, nevis patiesa atbalsta,» Db teica Latvijas Biomasas asociācijas LatBIONrg valdes loceklis Didzis Palejs.

Turpinot konsultācijas par novadu veidošanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs trešdien, 15.augustā, darba vizītē apmeklēja Limbažus un Valmieru, tiekoties ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem.

Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām varētu veidoties spēcīgi novadi.

Ministrs A.Štokenbergs šodien uzklausīja Limbažu rajona pašvaldību vadītāju priekšlikumus novadu veidošanai, diskutējot par atsevišķu pagastu attīstības iespējām un redzējumu, kā veicināt līdzsvarotu izaugsmi rajona teritorijā.

Arī tiekoties ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem, galvenā uzmanība tika veltīta novadu veidošanas procesam.

Valmieras rajonā, apkopojot pašvaldību priekšlikumus, varētu veidoties četri novadi - Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Brenguļu. Jau izveidotajam Burtnieku novadam vēlas pievienoties trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Ar Šķēles atnākšanu problēmas valstī tikai saasināsies, intervijā laikrakstam Telegraf prognozē Sabiedrība citai politikai līderis, bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs.

Andra Šķēles atgriešanās mērķis ir kļūt par premjeru, uzskata A. Štokenbergs. Viņam tā šobrīd ir vienīgā iespēja – Tautas partijai ir 20 mandātu Saeimā, bet nākamajā var būt tikai 5 – 6, labākajā gadījumā, uzskata A. Štokenbergs.

Līdz budžeta apstirpināšanai valdības gāšana diez vai esot iespējama, taču pēc tam sākšoties «uzbrukums».

Tomēr, SCP līderis uzskata, ka Šķēle partijas reitingu var pacelt par vienu – diviem procentpunktiem. Un nākamajās vēlēšanās ap 40 % varētu savākt Saskaņas centrs, kas diez vai gribēs premjera posteni atdot Šķēlem. Tāpēc šis brīdis esot vienīgā izdevība tikt pie valdības vadīšanas. Taču pirms vēlēšanām, iespējams, Tautas prtija kā projekts tikšot slēgta, lai finanšu resursus novirzītu citas partijas atbalstam, apgalvo A. Štokenbergs. Viņš to pamato ar Šķēles biznesa filozofiju – neviens Šķēles biznesa projekts nav vērsts uz ilglaicīgu ieguldījumu politiku.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

Pirmdien, 17.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Nacionālās reģionālās attīstības padomes sēde. Tajā paredzēts izvērtēt Zemgales un Latgales plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

Otrdien, 18.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta sēdē.

RAPLM Attīstības plānošanas uzraudzības departamenta direktors Artis Grinbergs un VRAA pārstāvji tiekas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmas (OECD LEED) ekspertu Petri Uusikyla.

Tikšanās mērķis ir projekta ietvaros analizēt Latvijas praksi teritorijas attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā.

Trešdien, 15.augustā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs dosies darba vizītēs uz Limbažiem un Valmieru, lai ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem pārrunātu novadu veidošanas gaitu.

Plkst. 11 ministrs Limbažu rajona padomes ēkā (Rīgas ielā 16) tiksies ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem. Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām, saliedējot apkārtējās lauku teritorijas, varētu veidoties spēcīgi novadi.

Tiekoties ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem, A.Štokenbergs uzklausīs priekšlikumus novadu veidošanai un pārrunās arī citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Plkst. 14 Valmieras rajona padomes ēkā (Lāčplēša ielā 2) ministrs tiksies ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem.

Kā liecina Valmieras rajona padomē veikts apkopojums, rajona pašvaldības izteikušas iniciatīvu par trīs novadu izveidi. Patlaban Valmieras rajonā jau izveidots Burtnieku novads, un vēlmi tam pievienoties izteikuši vēl trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.