Jaunais dabasgāzes nodoklis vissmagāk skars Latvijas ražotājus, padarot viņu preci vēl mazāk konkurētspējīgu. Tādu viedokli Db pauda vairāki aptaujātie uzņēmēji par partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētāja Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu 2010. gada budžetam.

Viņš ierosina ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, turklāt tā apmērs varētu būt 5 Ls par 1000 dabasgāzes kubikmetriem. Ņemot vērā a/s Latvijas gāze dabasgāzes prognozētos pārdošanas apjomus uz nākamā gada sākumu, kas veido 1.45 miljardus kubikmetru, iekasētais nodoklis nākamgad varētu būt 7.3 milj. Ls, lēš deputāts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars izsakās negatīvi par budžeta lāpīšanas iespējām uz energotarifu paaugstināšanas rēķina.

Dabasgāzes nodokļa ieņēmumus A. Štokenbergs ierosina novirzīt kultūrai un zinātnei, piebilstot, ka šis nodoklis varētu būt stimuls arī pašmāju atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, turklāt kaimiņvalstī Igaunijā jau šāds nodoklis tiek piemērots. «Ja mēs tiešām gribam atbalstīt vietējos atjaunojamos energoresursus, tad vajadzētu sākt ar PVN samazināšanu no 21 līdz 10%, kā tas ir dabasgāzei. Rīcībai jābūt kompleksai, jāapsver kopēja fosilās enerģijas nodokļa ieviešana. Pretējā gadījumā tie 5 lati uz 1000 m3 vairāk izskatās pēc tīri formāla žesta, nevis patiesa atbalsta,» Db teica Latvijas Biomasas asociācijas LatBIONrg valdes loceklis Didzis Palejs.

Akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei ievērojami apgrūtinās Latvijas Gāzes (LG) sarunas ar Gazprom par gāzes piegādes cenām, DB norādīja LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Šobrīd LG turpinot sarunas par dabasgāzes piegāžu cenām 2011. gadam un novembrī gaidāma vienošanās parakstīšana. «Tas stipri apgrūtina sarunas,» uzsvēra A. Dāvis.

Trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur deputāti mēģina vienoties par kompromisu akcīzes nodokļa dabasgāzei ieviešanā, LG šefs apgalvoja, ka «mums jau praktiski ir vienošanās, ka gāzes cena tiks pazemināta». Tomēr A. Dāvis atteicās publiskot informāciju, par cik būtisku gāzes cenas pazeminājumu mēģina vienoties ar Gazprom. Jebkurā gadījumā šis cenas pazeminājums būšot daudz būtiskāks dabasgāzes patērētājiem Latvijā, nekā tie ieguvumi valsts budžetam, kurus dotu akcīzes piemērošana dabasgāzei jau sākot ar 2011. gadu.

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Neskaidrība, vai akcīzes nodokli par dabasgāzi nāksies maksāt jau no 1. jūlija, vai tomēr tikai no 2014. gada 1. janvāra, vēl aizvien saglabājas. Pirmdien jau otro reizi pēdējo nedēļu laikā Saeimas koalīcijas frakcijas masveidā nereģistrējās balsojumam, lai nepieļautu vairākumā esošajām opozīcijas partijām nobalsot par akcīzes nodokļa gāzei atlikšanu uz trim gadiem. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas ārkārtas sēde tika pasludināta par slēgtu. Tāda pati situācija bija arī 26. jūlija plenārsēdē.

Saeimas opozīcija vāks 34 deputātu parakstus, lai atkārtotu ārkārtas sēdi, kurā lemt par akcīzi gāzei, sasauktu pēc nedēļas, 23. augustā, DB apliecināja politiskā bloka Par labu Latviju pārstāvis Vents Armands Krauklis (TP).

Koalīcijas pārstāvis Dzintars Zaķis (JL) uzskata, ka «kvoruma noraušana» ir normāla parlamentārā darba prakse, ko izmanto arī citās valstīs, ja valdošajai koalīcijai neizdodas nodrošināt balsu pārsvaru pār opozīciju. Viņš atzina, ka šādu taktiku koalīcija varētu īstenot līdz pat septembrim, kad no atvaļinājumiem atgriezīsies deputāti un vairs nebūs problēmu ar balsu pārsvara nodrošināšanu.

Akcīzes nodoklis dabasgāzei, kas ir spēkā jau kopš 1. jūlija, jau no 1. septembra tiks atcelts uz gadu un 2011. gada 1. jūlijā ieviests ar 15,6 latu likmi par 1000 kubikmetriem.

Nodokli, kas būs samaksāt par jūliju un augustu, dabasgāzes patērētājiem netiks atmaksāts. Par šādu kompromisu trešdien vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrās, vides un reģionālās politikas komisija.

Arī koalīciju pārstāvošais Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš iepriekš kā kompromisu piedāvāja akcīzes ieviešanu jau šogad, bet ar uz pusi samazinātu likmi, prognozēja, ka valdību atbalstošās frakcijas nobalsos par trešdien panākto vienošanos.

Akcīzi dabasgāzei Latvijā jāievieš no 2014. gada 1. janvāra, jo to paredz mūsu valsts saistības pret Eiropas Savienību. Starp Saeimas opozīciju un koalīciju ir strīdi par to, vai akcīzi piemērot jau pirms šī termiņa. Saeimai jau divās ārkārtas sēdēs pēdējo nedēļu laikā nav izdevies vienoties par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli. Sagaidāms, ka pēc trešdien panāktā kompromisa, Saeimai izdosies to nostiprināt likumā.

Izskatās, ka Latvija un Igaunija ir sākusi savdabīgu kariņu, kura valsts noteiks zemāko akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem.

Viss sākās ar to, ka igauņi lētāku cenu dēļ devās uz Latvijas pierobežu, lai iegādātos grādīgos dzērienus, par ko Latvijas budžets tikai priecājās. Taču Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts vietējā parlamentā. Tas darīts, lai izskaustu tā saukto alkotūrismu uz Latviju. Pierobežas pašvaldības, piemēram, Valka jau sit trauksmes zvanus, ka tas Latvijas budžetam varētu izmaksāt 100 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā paredzēts sākt spriest par to, vai arī Latvija samazinās akcīzes nodokļa likmi alkoholam, taču Saeimas valdošajā koalīcijā par šo jautājumu nav vienprātības. Vakar raidījumā Rīta panorāma ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka pašvaldību minētie 100 miljoni zaudējumi budžetam, ja igauņi pazeminās akcīzi alkoholam, ir stipri pārspīlēti, un uzsvēra, ka abām valstīm visgudrākais būtu turēt akcīzi pietiekami augstā līmenī un nekarot par tās pazemināšanu. «Ir jāpanāk vienošanās un šo nodokļu likmes jātur pietiekami augstā līmenī visās Baltijas valstīs,» uzsvēra ekonomists.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

No nākamā gada 1. maija dabasgāzei, kuru izmanto apkurei, tiks piemērots akcīzes nodoklis 15.6 Ls apmērā par 1000 kubikmetriem, bet dabasgāzei, kuru izmanto kā degvielu – 70 Ls apmērā par 1000 kubikmetriem.

To paredz likuma «Par akcīzes nodokli» grozījumi, kurus šodien galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas vairākums.

Grozījumi arī paredz būtiski samazināt degvielas akcīzes nodokļa kompensācijas lauksaimniekiem – ja līdz šim viņiem tika atmaksāts akcīzes nodoklis par 100 litriem degvielas uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes, tad no nākamā gada nodokli atmaksās tikai par 50 litriem degvielas uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes.

Likuma «Par akcīzes nodokli» grozījumi paredz noteikt arī minimālo akcīzes nodokļa likmi cigaretēm – tā būs 48 Ls par 1000 cigaretēm. Nodokļa paaugstināšanas rezultātā straujāk augs tieši lētāko cigarešu mazumtirdzniecības cenas.

Ar Šķēles atnākšanu problēmas valstī tikai saasināsies, intervijā laikrakstam Telegraf prognozē Sabiedrība citai politikai līderis, bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs.

Andra Šķēles atgriešanās mērķis ir kļūt par premjeru, uzskata A. Štokenbergs. Viņam tā šobrīd ir vienīgā iespēja – Tautas partijai ir 20 mandātu Saeimā, bet nākamajā var būt tikai 5 – 6, labākajā gadījumā, uzskata A. Štokenbergs.

Līdz budžeta apstirpināšanai valdības gāšana diez vai esot iespējama, taču pēc tam sākšoties «uzbrukums».

Tomēr, SCP līderis uzskata, ka Šķēle partijas reitingu var pacelt par vienu – diviem procentpunktiem. Un nākamajās vēlēšanās ap 40 % varētu savākt Saskaņas centrs, kas diez vai gribēs premjera posteni atdot Šķēlem. Tāpēc šis brīdis esot vienīgā izdevība tikt pie valdības vadīšanas. Taču pirms vēlēšanām, iespējams, Tautas prtija kā projekts tikšot slēgta, lai finanšu resursus novirzītu citas partijas atbalstam, apgalvo A. Štokenbergs. Viņš to pamato ar Šķēles biznesa filozofiju – neviens Šķēles biznesa projekts nav vērsts uz ilglaicīgu ieguldījumu politiku.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

Meklējot papildu ieņēmumu iespējas 2014. gada budžetā, ministrijas piedāvā ieviest autoceļu lietošanas nodevu, pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei, kā arī piemērot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai.

Tāpat tiek piedāvāts mainīt dabas resursu nodokļa likmes, izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu un īstenot citus priekšlikumus. Priekšlikumi šodien skatīti Ministru kabineta ārkārtas sēdē, informē Finanšu ministrija (FM).Ministriju priekšlikumi vēl tiek vērtēti, apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vairāku pasākumu gūtos ieņēmumus gan uzreiz tiek piedāvāts izmantot konkrētiem izdevumiem, tādējādi situācija budžetā neuzlabojas, viņš piebilda.

FM papildus ieņēmumiem piedāvā grozīt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām. Pasākuma fiskālā ietekme 2014. gadā būtu - 2,2 miljoni latu, 2015. un 2016. gadā - 0,5 milj. latu.

Nodoklis par dabasgāzi sen jau tiek maksāts, vienīgi līdz šim tas negāja valsts budžetā.

To Latvijas avīzei atzinis dabasgāzes nodokļa idejas virzītājs Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. «Internetu ir pārpildījušas lamas par to, ka esmu piedāvājis ieviest akcīzes nodokli Krievijas dabasgāzei, lai būtu nauda Latvijas kultūrai un zinātnei.

Nodoklis par gāzi sen jau ir ieviests, vienīgi līdz šim tas gājis nevis valsts budžetā, bet ir pārvērties par dažu dinamisku bijušo VDK darbinieku un pietuvināto politiķu naudas āderi, un uz to spēļu pārtraukumos vienaldzīgi noraudzījusies Andrējevas kundzes vadītā iestāde. Ir jāatjauno taisnīgums,» sacīja A. Štokenbergs. Viņš gan nenorāda, kā tieši viņa minētais nodoklis tiek iekasēts, bet atsaucās uz sarukušo dabasgāzes patēriņa apjomu par 10%, kamēr a/s Latvijas gāze ieņēmumi ir pieauguši par 25.4%.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki.

Paredzēts, ka akcīzes nodoklis tabakas lapām no 2015.gada aprīļa būs 55,49 eiro par 1000 gramiem, bet no 2018.gada janvāra - 60 eiro par 1000 gramiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka tabakas lapas ir potenciāls avots nelegālu cigarešu ražošanai. Lai mazinātu nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas risku, tabakas lapām plānots piemērot akcīzes nodokļa likmi, kāda ir noteikta smēķējamai tabakai. No akcīzes nodokļa atbrīvos tās tabakas lapas, kuras fiziskā persona audzē personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tās netiek realizētas.

FM arī atzīmē, ka jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas lapām ir risināms katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālā līmenī. Tabakas lapas ES nav harmonizējama akcīzes prece, tāpēc šo produktu aprite tiek uzraudzīta ievērojami vājāk nekā tabakas izstrādājumiem. Patlaban jebkurš komersants var ievest tabakas lapas, bet Valsts ieņēmumu dienests nesaņem nekādu informāciju par šo darījumu, izņemot tad, ja tabakas lapas tiek importētas no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiek apskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, degvielai, kā arī ieviest sociālo iemaksu griestu nodokli lielajām algām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no Vienotības, un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga no gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.

Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt «ne pārāk lielu» nodokļa pieaugumu. Rūpīga pieeja tiktu īstenota, ja nolemtu celt akcīzi dīzeļdegvielai. Lielākas iespēja celt akcīzi degvielas jomā būtu benzīnam un gāzei, un šādam solim esot pateicīgs laiks naftas zemo cenu dēļ. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmētu patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit, 15 miljoniem eiro.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei vismaz pagaidām netiek atlikta uz 2014. gada 1. janvāri, kā to centās panākt Saeimas opozīcija. Koalīcijas partijas šo iniciatīvu uzskata par populismu, kas, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, divu gadu laikā budžetam makstu 12,5 miljonus latu.

Turklāt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzsver, ka akcīze dabasgāzei tikai minimāli ietekmēs gaidāmo siltumapgādes cenu kāpumu, galvenais faktors esot gāzes cenu kāpums tirgū. To, ka «gāzes cenas mēs ietekmēt nevaram, tādēļ jācenšas ietekmēt kaut vai ar akcīzes nodokli», pirmdien atzina arī opozīcijas deputāti Vents Armands Krauklis (TP) un Vitālijs Aizbalts (LPP/LC).

Lai nepieļautu šādu grozījumu pieņemšanu likumā par akcīzes nodokli, valdības koalīcijas partiju deputāti masveidā nereģistrējās darbam plenārsēdē jeb «balsoja ar kājām». Tādējādi kvoruma trūkuma dēļ vairākkārtīgi tika izsludināti pārtraukumi Saeimas ārkārtas sēdē, kā arī ar neveiksmi beidzās mēģinājums sasaukt jaunu ārkārtas sēdi tieši akcīzes likuma izskatīšanai. Sēde gan tika sasaukta, tomēr nepietiekamā deputātu skaita dēļ pirmo reizi kopš 1993. gada plenārsēde tika pasludināta par nenotikušu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

Eiropas Padome nolēmusi paaugstināt minimālo akcīzi cigaretēm no 64 eiro par 1000 cigaretēm uz 90 eiro jau 2014. gadā.

Visām ES dalībvalstīm šis lēmums būs jāievieš līdz 2017. gada beigām, vēsta Telegraf.

Krasais akcīzes paaugstinājums tiek pamatots ar rūpēm par iedzīvotāju veselību. Tajā pašā laikā Eiropas Padome arī paziņojusi, ka šāds lēmums pieņemts ar mērķi atjaunot nodokļu sistēmu, vienkāršot noteikumus un panākt to lielāku caurspīdību.

Vienlaikus ar minimālo akcīzi iecerēts arī paaugstināt proporcionālo akcīzi – no 57 % līdz 60 % no vidējās produkta cenas. Vairākām valstīm, tostarp Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Polijai un citām dots pārejas periods līdz 2018. gadam.

Lai nodrošinātu alkoholisma ierobežošanas plāna izpildi, kas paredz alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanu, Latvijas Alus darītāju asociācija ir izstrādājusi priekšlikumus akcīzes nodokļa likmju pakāpeniskai paaugstināšanai alkoholiskajiem dzērieniem, informē asociācijā.

Piedāvātās izmaiņas trīs gadu laikā ļaus valsts budžeta ieņēmumus palielināt par aptuveni 20 miljoniem eiro, kā arī izveidot ar pārējām Baltijas valstīm konkurētspējīgāku akcīzes nodokļa sistēmu.

Pašreizējos ekonomikas apstākļos cena ir viens no svarīgākajiem produktu izvēles kritērijs, it īpaši jauniešiem. To apstiprina arī pārdošanas rādītāji, jo populārākās alus šķirnes un citi alkoholiskie dzērieni ir tie, kuriem ir zemākās cenas un piemērotas cenu atlaides. Savukārt efektīvākais veids, kā ierobežot alkohola patēriņu, ir alkohola finansiālās pieejamības ierobežošana. Arī starptautiskie pētījumi liecina, palielinot alkohola cenu, samazinās tā patēriņš.

Arī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Kā ziņots, Igaunijas valdība nolēmusi no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Reirs stāstīja, ka Latvija seko līdzi Igaunijas lēmumiem attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, tāpēc nākamnedēļ Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadībā uz tikšanos sanāks nodokļu darba grupa, kas lems par iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam arī Latvijā.

«Reģiona līmenī ir svarīgi saglabāt konkurētspēju, tāpēc neredzu lielas problēmas samazināt akcīzi alkoholam,» teica finanšu ministrs, piebilstot, ka patlaban nevar prognozēt, par cik procentpunktiem Latvijā varētu samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.