"Es izsaku visdziļāko nožēlu par tiem huligāniem, kuri, skaidri redzamā alkohola ietekmē, ir devušies uz Saeimas māju," intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Spriežot pēc situācijas, var domāt, ka huligānisms un vandālisms pie Saeimas nama ir organizēts. Ar nožēlu var secināt, ka Latvijā ir tādi spēki un cilvēki, kuru mērķis bija diskreditēt mierīgi notikušo tautas sapulci Doma laukumā," uzsver A. Štokenbergs.

A. Štokenbergs Db.lv atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrības organizētais pasākums izvērties grautiņā tikai IeM nekopetences dēļ, jo jau gandrīz nedēļu pirms mītiņa Drošības policijai bijis zināms par iespējamajiem grautiņiem.

"Mūsu organizētais pasākums beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt es regulāri policiju informēju par norisēm Doma laukumā," teica A. Štokenbergs.

Lai rastu papildu finansējumu kultūrai, izglītībai un zinātnei, Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs iesniedzis priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, kas paredz pussantīmu liela akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei.

Štokenbergs portālam Delfi sacīja, ka, meklējot iespējas rast papildu finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kura finansējums nupat saruks par 79%, kā arī zinātnei, kurai līdzekļi «apcirpti» teju par 30 %, SCP nonākusi pie atziņas, ka šāda akcīzes nodokļa ieviešana būtu taisnīga, jo dabasgāze ne visur Latvijā ir pieejama, turklāt tās cenas ir kritušās. SCP rosina iekasēt pussantīmu par mājsaimniecības patērēto gāzes kubikmetru.

Ar šādi nodokli varētu iekasēt aptuveni 2.8 miljonus latu, no kuriem ap 640 000 latu no mājsaimniecībām.

Patlaban Finanšu ministrijas eksperti novērtē iespēju dabasgāzi aplikt ar nodokli. Tiklīdz kā informatīvais ziņojums būs gatavs, to nekavējoties izskatīs Ministru kabineta sēdē.

Iespējams, šodien valdība pieliks punktu vairāku gadu diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, apstiprinot jauno novadu karti. Saskaņā ar sagatavoto projektu, līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot aptuveni 95 novadus un desmit republikas pilsētas.

Varēs ķerties pie darba

«Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes apstiprināšanas pie darba beidzot varēs ķerties ministrijas, kas vēlas nodrošināt iedzīvotājiem maksimāli ērtu valsts pārvaldes iestāžu tīklu, sākot no ugunsdzēsēju depo un beidzot ar Lauku atbalsta dienesta un zemesgrāmatu nodaļām,» skaidro reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Būs moderna pārvalde

Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu apvienības vadītāja Silvija Greste Db atzīst: «Teorētiski reforma ir atbalstāma kaut vai tāpēc, ka lielākā teritorijā ir iespējams saprātīgāk plānot infrastruktūru. Lielākas pašvaldības būtu pozitīvi vērtējamas gan no sakārtotības, gan no līdzekļu ekonomijas viedokļa. Protams, ir dzirdēti argumenti, ka nemaz jau tik daudz tie pašvaldību deputāti neizmaksā, tomēr vairāk deputātu nozīmē arī lielāku birokrātiju un arī laiks taču ir nauda! Lai šie deputāti pievēršas uzņēmējdarbībai, veido savus uzņēmumus un rada jaunas darba vietas.» Viņasprāt, galvenajam jauno novadu veidošanas kritērijam jābūt iedzīvotāju skaitam topošajā pašvaldībā, savukārt pašai reformai vairāk jābalstās uz brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, nevis valsts diktētām novadu robežām.

Kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsver: «Latvijai ir pēdējais brīdis ekonomiskajos jautājumos no galēji labējas politikas pagriezties virzienā pa kreisi. No šī brīža situācijas kaut kā ir jātiek laukā!»

Par vienu no Latvijas politikas nezūdošajām vērtībām ir kļuvis vēlētāju balsojums «pret». Pret Saeimas pozīciju, pret valdību. Nav svarīgi, «par» ko nobalsot, galvenais, ka «pret», pret tiem vecajiem – riebīgajiem! Pirms katrām vēlēšanām rodas arvien jaunas partijas, par kurām, kā likums, nobalso ļoti liels vēlētāju skaits. Gadu no gada jaunās partijas sola citu politiku, citus laikus, citas personālijas, citu skatījumu un citas prioritātes. Un pieredze liecina, ka jaunas partijas dibināšana ir «drošs numurs».

Jautājums par orientāciju

Pašlaik uzmanības centrā ir nevalstiskā organizācija Sabiedrība citai politikai, kura maijā grasās pārtapt par pilnasinīgu partiju. Viss būtu loģiski, ja ne viens liels «bet». Tas ir jautājums par politisko orientāciju, kuru stabili politiķi, šķiet, nespēj mainīt vienā dienā tāpat kā «stabils heteroseksuālis» nespēj mainīt savu seksuālo orientāciju. Organizācijas Sabiedrība citai politikai līderis ir kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš tika izslēgts no Tautas partijas (TP) par «partijas rindu šķelšanu», kā arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. Ņemot vērā šo abu politiķu līdzšinējo piederību izteikti labējam spēkam, organizācijas pirmā publiskā akcija – parakstu vākšana par izmaiņām likumā Par valsts pensijām – daudzos varētu radīt aizdomas par tās «patiesumu». Nenoliedzot šī darba svētīgumu, tā vien gribas jautāt – kādēļ politiķi, kuri savā līdzšinējā darbībā atbalstījuši izteikti labējās ekonomiskās prioritātes, pēkšņi pievērsušies sociālajiem jautājumiem?

Trešdien, 15.augustā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs dosies darba vizītēs uz Limbažiem un Valmieru, lai ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem pārrunātu novadu veidošanas gaitu.

Plkst. 11 ministrs Limbažu rajona padomes ēkā (Rīgas ielā 16) tiksies ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem. Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām, saliedējot apkārtējās lauku teritorijas, varētu veidoties spēcīgi novadi.

Tiekoties ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem, A.Štokenbergs uzklausīs priekšlikumus novadu veidošanai un pārrunās arī citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Plkst. 14 Valmieras rajona padomes ēkā (Lāčplēša ielā 2) ministrs tiksies ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem.

Kā liecina Valmieras rajona padomē veikts apkopojums, rajona pašvaldības izteikušas iniciatīvu par trīs novadu izveidi. Patlaban Valmieras rajonā jau izveidots Burtnieku novads, un vēlmi tam pievienoties izteikuši vēl trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Premjera pienākumu izpildītājs un Pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs piektdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka uzskata, ka pretinflācijas plāns ir sācis darboties un spekulatīvā nauda no nekustmao īpašumu nozares sākot plūst pareizajā virzienā.

Atbildot uz jautājumu, vai pretinflācija plāns ir sācis darboties, Štokenbergs teica: "Es domāju, ka plāns ir sācis darboties. Visi redz, kā ir nobremzēts cenu pieaugums nekustamo īpašumu sektorā. Un tas ir būtiski, jo arī mājokļa iegāde ir būtiska mājsaimniecības izdevumu sastāvdaļa."

Štokenbergs norādija, ka "līdz ar to ir pamats domāt, ka līdz šim spekulatīvos darījumos ieguldītā nauda tiks ieguldīta lietderīgāk. Kolēģi bankās man stāsta, ka arvien populārāki ir dažādi ieguldījumu fondi, kas pēc būtības ir ieguldījumi ražošanā. Tā kā es teiktu, ka ir sācis darboties, bet, protams, viņš ir nepietiekams, un to parāda arī inflācijas rezultāti."

Turpinot konsultācijas par novadu veidošanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs trešdien, 15.augustā, darba vizītē apmeklēja Limbažus un Valmieru, tiekoties ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem.

Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām varētu veidoties spēcīgi novadi.

Ministrs A.Štokenbergs šodien uzklausīja Limbažu rajona pašvaldību vadītāju priekšlikumus novadu veidošanai, diskutējot par atsevišķu pagastu attīstības iespējām un redzējumu, kā veicināt līdzsvarotu izaugsmi rajona teritorijā.

Arī tiekoties ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem, galvenā uzmanība tika veltīta novadu veidošanas procesam.

Valmieras rajonā, apkopojot pašvaldību priekšlikumus, varētu veidoties četri novadi - Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Brenguļu. Jau izveidotajam Burtnieku novadam vēlas pievienoties trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Pirmdien, 17.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Nacionālās reģionālās attīstības padomes sēde. Tajā paredzēts izvērtēt Zemgales un Latgales plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

Otrdien, 18.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta sēdē.

RAPLM Attīstības plānošanas uzraudzības departamenta direktors Artis Grinbergs un VRAA pārstāvji tiekas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmas (OECD LEED) ekspertu Petri Uusikyla.

Tikšanās mērķis ir projekta ietvaros analizēt Latvijas praksi teritorijas attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.augustā, Kuldīgā tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu topošo novadu attīstības perspektīvas un citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Kuldīgas rajonā pašvaldības ir vienojušās par divu novadu izveidi. Kuldīgas novadā vēlas iekļauties Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti - savukārt iniciatīvu par Skrundas novada veidošanu izteikušas četras pašvaldības - Skrundas pilsēta un trīs pagasti.

Diskutējot par Alsungas pagasta vēlmi saglabāt esošo statusu, ministrs A.Štokenbergs uzsvēra, ka spēcīgā novadā tiek koncentrēti pašvaldību finanšu resursi un ir vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Pašvaldību vadītājus interesēja arī iespējamās izmaiņas valsts iestāžu reģionālo nodaļu izvietojumā pēc novadu izveides. Ministrs informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir uzsākusi konsultācijas ar nozaru ministrijām, lai vienotos par iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu valsts iestāžu tīklu.

Ar Šķēles atnākšanu problēmas valstī tikai saasināsies, intervijā laikrakstam Telegraf prognozē Sabiedrība citai politikai līderis, bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs.

Andra Šķēles atgriešanās mērķis ir kļūt par premjeru, uzskata A. Štokenbergs. Viņam tā šobrīd ir vienīgā iespēja – Tautas partijai ir 20 mandātu Saeimā, bet nākamajā var būt tikai 5 – 6, labākajā gadījumā, uzskata A. Štokenbergs.

Līdz budžeta apstirpināšanai valdības gāšana diez vai esot iespējama, taču pēc tam sākšoties «uzbrukums».

Tomēr, SCP līderis uzskata, ka Šķēle partijas reitingu var pacelt par vienu – diviem procentpunktiem. Un nākamajās vēlēšanās ap 40 % varētu savākt Saskaņas centrs, kas diez vai gribēs premjera posteni atdot Šķēlem. Tāpēc šis brīdis esot vienīgā izdevība tikt pie valdības vadīšanas. Taču pirms vēlēšanām, iespējams, Tautas prtija kā projekts tikšot slēgta, lai finanšu resursus novirzītu citas partijas atbalstam, apgalvo A. Štokenbergs. Viņš to pamato ar Šķēles biznesa filozofiju – neviens Šķēles biznesa projekts nav vērsts uz ilglaicīgu ieguldījumu politiku.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

Jaunais dabasgāzes nodoklis vissmagāk skars Latvijas ražotājus, padarot viņu preci vēl mazāk konkurētspējīgu. Tādu viedokli Db pauda vairāki aptaujātie uzņēmēji par partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētāja Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu 2010. gada budžetam.

Viņš ierosina ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, turklāt tā apmērs varētu būt 5 Ls par 1000 dabasgāzes kubikmetriem. Ņemot vērā a/s Latvijas gāze dabasgāzes prognozētos pārdošanas apjomus uz nākamā gada sākumu, kas veido 1.45 miljardus kubikmetru, iekasētais nodoklis nākamgad varētu būt 7.3 milj. Ls, lēš deputāts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars izsakās negatīvi par budžeta lāpīšanas iespējām uz energotarifu paaugstināšanas rēķina.

Dabasgāzes nodokļa ieņēmumus A. Štokenbergs ierosina novirzīt kultūrai un zinātnei, piebilstot, ka šis nodoklis varētu būt stimuls arī pašmāju atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, turklāt kaimiņvalstī Igaunijā jau šāds nodoklis tiek piemērots. «Ja mēs tiešām gribam atbalstīt vietējos atjaunojamos energoresursus, tad vajadzētu sākt ar PVN samazināšanu no 21 līdz 10%, kā tas ir dabasgāzei. Rīcībai jābūt kompleksai, jāapsver kopēja fosilās enerģijas nodokļa ieviešana. Pretējā gadījumā tie 5 lati uz 1000 m3 vairāk izskatās pēc tīri formāla žesta, nevis patiesa atbalsta,» Db teica Latvijas Biomasas asociācijas LatBIONrg valdes loceklis Didzis Palejs.

Latvijā padziļinās banku krīze un tuvākajā laikā bankrotēs vēl kāda banka, intervijā Neatkarīgajai (NRA) apgalvo Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lai šobrīd veiktu privatizāciju, neesot valstiski racionālu argumentu, jo šobrīd varēs dabūt zemāko cenu, norāda A. Lembergs.

«Ja ir mērķis valsts īpašumus pārdot kādam pircējam, kas zināms vien dažiem, par zemāko cenu – tad tā jau ir cita loģika,» tā A. Lembergs. Parex banku gan varot pārdot, jo tur uzdevums ir atgūt valsts ieguldīto naudu ar nelieliem procentiem, viņš piebilst. Tomēr pamatā banku krīze prasa mainīt komercbanku darbības politiku ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, pirmkārt, jau ASV, uzskata Lembergs. Viņaprāt, šobrīd Latvijā padziļinās banku krīze. Lai varētu īstenot krīzes vadību, banku uzraudzība pilnībā būtu jānodod attiecīgo valstu valdībām. Jau 15 gadus valdība banku darbību neuzrauga, atgādina Ventspils mērs. Rezultātā šobrīd par banku kļūdām maksā valdība, tātad nodokļu maksātāji. Par kļūdām esot jāmaksā banku īpašniekam, nevis valdībai. Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā Latvijā bankrotēs vēl kāda banka, Ventspils mērs atbild nešaubīgi: Protams. Viņš uzsver, ka viens no Latvijas trumpjiem sarunās ar SVF varēja būt arguments – ja jūs mums nepalīdzēsiet, mēs neglābsim ziemeļvalstu bankas. «Banku afēras ir problēmu problēma. Banku uzraudzība nevar būt ārpus valdības,» norāda A. Lembergs.

Sestdien nodibināta jauna politiskā partija Sabiedrība citai politikai, par kuras priekšsēdētāju ievēlēts bijušais baņķieris Gatis Kokins.

Saskaņā ar Sabiedrība citai politikai, par līdzpriekšsēdētājiem kļuvuši A. Štokenbergs un A. Pabriks, valdes priekšsēdētājs G. Kokins un trīs līdzpriekšsēdētāji, kas atbild par politiskās plānošanas sfēru - A. Štokenbergs, sadarbību ar ārvalstu partneriem - A. Pabriks un likumdošanu atbild Karīna Korna. Mazāk zināmi vārdi, tagad valdes locekļi – Gundars Ramanovskis, Edgars Štelmahers, Valters Bruss, Aldis Gobzems, Gundega Rancāne, Eduards Smiltēns, Jānis Oga.

Kā raksta Latvijas Avīze (LA), doma par jaunas partijas dibināšanu radusies pērnā gada nogalē un ar šo ideju klajā nākuši divi bijušie Tautas partijas biedri – Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpina apkopot pašvaldību viedokļus un priekšlikumus novadu veidošanai, lai Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šīs nedēļas laikā tiekas ar vairāku rajonu pašvaldību vadītājiem.

Pirmdien ministram bija tikšanās ar Alsungas pagasta padomes deputātu Grigoriju Rozentālu. Ministrs, iepazīstoties ar Kuldīgas rajona Alsungas un Gudenieku pagasta vēlmi veidot Suitu novadu, akcentēja, ka Kuldīgas novadā, koncentrējot pašvaldību finanšu resursus, būs vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Šodien A.Štokenbergs novadu veidošanu pārrunāja ar Aizkraukles rajona novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, kā arī Rīgas rajona Krimuldas pagasta un Limbažu rajona Lēdurgas pagasta pārstāvjiem.

Pirmdien, 10.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta komitejas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vadības grupas sēde.

RAPLM Ilgtermiņa plānošanas departamenta amatpersonas piedalās seminārā par telpiskās plānošanas jautājumiem Latvijas un Flandrijas divpusējās sadarbības projekta ietvaros.

RAPLM amatpersonas piedalās seminārā "Pētījuma "Rīgas plānošanas reģiona attīstības vērtēšanas indikatoru un rezultatīvo rādītāju noteikšana saskaņā ar reģiona plānošanas dokumentiem" starprezultātu izvērtēšana", kura mērķis ir izvērtēt Rīgas plānošanas reģiona plānošanas dokumentu attīstības vērtēšanas indikatorus un rezultatīvos rādītājus.

Nodoklis par dabasgāzi sen jau tiek maksāts, vienīgi līdz šim tas negāja valsts budžetā.

To Latvijas avīzei atzinis dabasgāzes nodokļa idejas virzītājs Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. «Internetu ir pārpildījušas lamas par to, ka esmu piedāvājis ieviest akcīzes nodokli Krievijas dabasgāzei, lai būtu nauda Latvijas kultūrai un zinātnei.

Nodoklis par gāzi sen jau ir ieviests, vienīgi līdz šim tas gājis nevis valsts budžetā, bet ir pārvērties par dažu dinamisku bijušo VDK darbinieku un pietuvināto politiķu naudas āderi, un uz to spēļu pārtraukumos vienaldzīgi noraudzījusies Andrējevas kundzes vadītā iestāde. Ir jāatjauno taisnīgums,» sacīja A. Štokenbergs. Viņš gan nenorāda, kā tieši viņa minētais nodoklis tiek iekasēts, bet atsaucās uz sarukušo dabasgāzes patēriņa apjomu par 10%, kamēr a/s Latvijas gāze ieņēmumi ir pieauguši par 25.4%.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, uzrunājot NAP ekspertu forumu, atzīmēja, ka šis gads ir pirmais, kurā valsts kopēju virzību un dienaskārtību nosaka Nacionālais attīstības plāns, iezīmējot Latvijas attīstības virzienus un svarīgākos uzdevumus, kuri jāveic turpmāko gadu laikā.

Ministrs akcentēja: lai veidotu Latviju par konkurētspējīgu, augsti attīstītu valsti ar stabilu labklājības sabiedrību, nepieciešama saskaņota rīcība, nodrošinot mērķtiecīgu finanšu līdzekļu novirzīšanu. Līdztekus Nacionālajai attīstības padomei, kas uzrauga un vada valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, svarīga loma stratēģisku jautājumu risināšanā ir paredzēta NAP ekspertu forumam.

A.Štokenbergs norādīja, ka NAP ir analizētas tendences vairākos sektoros, tāpēc ekspertiem, izceļot konkrētā brīža aktuālākos jautājumus, pakāpeniski būtu jāmeklē risinājumi un jāsniedz priekšlikumi izaugsmes veicināšanai.

Ekspertu foruma dalībnieki vienlaicīgi ir arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) veidoto NAP ekspertu darba grupu vadītāji un to vietnieki.

Vispirms sabiedriska organizācija, uz kuru atvērtas durvis ir visiem – gan izbijušiem, gan savās partijās neapmierinātiem politiķiem, gan ikvienam sabiedrības loceklim –, pēc tam pārtapšana politiskā partijā, tā par jaunas partijas veidošanu laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze stāstījis no Tautas partijas izslēgtais Aigars Štokenbergs.

Sabiedriskās organizācijas nosaukums varētu būt Iniciatīva profesionālai valsts pārvaldei, kas pēc nosaukumā ietvertā uzstādījuma atgādina 5. Saeimas frakciju Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai 90. gadu pirmajā pusē, vēsta laikraksts.

Domubiedrus A. Štokenbergs vēl aizvien slēpj aiz savas muguras, pēc vairākkārt uzdota jautājuma vien pastiepjot mobilo telefonu, kura ekrānā redzama īsziņa no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesbiedra Imanta Freiberga. Viņš varētu būt viens no vairākiem desmitiem domubiedru. Daudzus citus varēšot redzēt sestdien Doma laukumā saaicinātajā Tautas sapulcē Par tiesisku Latviju! Par godīgu politiku!. Pati V. Vīķe-Freiberga, kura šobrīd atrodas ASV, sevi topošā politiskā spēka kontekstā nav pozicionējusi, norāda laikraksts.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielināšana iedzīvotājiem, kuru ieņēmumi pārsniedz 300 Ls mēnesī, nozīmē idejas par progresīvā ienākuma nodokļa diskreditēšanu.

Tā uzskata opozīcijā esošās Sabiedrības citai politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs, kura vadītā SCP iestājas par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu. «Valdība nesaprot, ka progresīvais nodoklis nozīmē to, ka mazturīgie maksā mazākus nodokļus, bagātie – lielākus,» norāda A. Štokenbergs.

Jau vēstīts, ka SCP izstrādātais piedāvājums par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu paredzēja, ka iedzīvotājiem, kas gadā pelna mazāk par 10 000 Ls, ienākuma nodokļa likme tiek samazināta no 23 % līdz 20 %, savukārt personām, kas pelna no 10 000 Ls līdz 30 000 Ls, tā tiktu palielināta līdz 25 %. No ienākumiem, kas ir no 30 000 Ls līdz 100 000 Ls gadā, būtu jāmaksā 30 % liels ienākuma nodoklis, bet no ienākumiem, kas pārsniedz 100 000 Ls gadā – 40 % liels ienākuma nodoklis.

Piektdien, 17.augustā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs dosies darba vizītē uz Kuldīgu, kur tiksies ar rajona pašvaldību vadītājiem.

Ministrs ar pašvaldību vadītājiem pārrunās novadu veidošanu Kuldīgas rajonā.

14 pašvaldības - Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti - jau pieņēmušas lēmumus par Kuldīgas novada veidošanu. Savukārt iniciatīvu par Skrundas novada veidošanu izteikušas četras pašvaldības - Skrundas pilsēta un trīs pagasti.

A.Štokenbergs ar pašvaldību vadītājiem diskutēs par valsts atbalstu novadu infrastruktūras attīstībai un citiem pašvaldībām aktuāliem jautājumiem.

Viesojoties Kuldīgā, ministrs pasniegs Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas Gada balvu Kuldīgas rajona padomes Kultūras nodaļas vadītājai Dacei Reinkopai. Ministrijas apbalvojumam D.Reinkopu izvirzīja Kuldīgas rajona padome, atzinīgi novērtējot viņas ieguldījumu kultūras dzīves attīstībā Kuldīgas rajonā.