Ērtības darba vietā padara darbiniekus laimīgākus, kas savukārt noved pie efektīvāka darba un apmierinātākiem klientiem, rāda globāla mēroga pētījumi.
Jaunām tehnoloģiskām iespējām mainot darba paradumus, mainās arī darba vide. Un šobrīd korporatīvajā pasaulē vērojama tendence uzņēmuma darba kultūrā kopēt jaunuzņēmumu strādāšanas veidu.
Ar šādu novērojumu aprīļa vidū Londonā notikušajā konferencē Unwired Technology and Trends 2019 nāca klajā prestižā Masačūsetsas tehnoloģiju institūta Informācijas sistēmu izpētes centra pētniece Kristīne Derai. 15 gadus analizējot uzņēmumu darbavietas iekārtojumu un izmantotās tehnoloģijas, viņa saskata spēcīgu virzību uz «atvienošanos» no darba vietas. Proti, ar katru gadu vairāk vidējo un lielo uzņēmumu pamāj ardievas desmitgadēm ierastajai darba organizācijai ar konkrētu darbavietu katram darbiniekam un pāriet uz kopstrādes telpu principu. Tas ne vien dod darbiniekam lielāku brīvības sajūtu un iespēju izvēlēties darbavietu pēc attiecīgā brīža vajadzībām vai pat noskaņojuma, bet arī uzņēmumam taupīt finanses.
Laikmetā, kad vairākums biroja darbinieku izmanto klēpjdatorus vai darbam nepieciešamo informāciju glabā mākoņpakalpojumos, nav nekādas vajadzības katram strādājošajam uzturēt savu galdu ar atvilktnēm un iemīļoto krēslu. Ņemot vērā darba specifiku, uzņēmumos, kuros daudzu darbinieku diena paiet izbraukumos pie klientiem, darba vietu skaits var būt mazāks nekā darbinieku, jo visi vienlaikus birojā ir sastopami tikai svarīgāko apspriežu stundās. Specifisks darba vietas iekārtojums nepieciešams salīdzinoši nelielai saujiņai speciālistu. Tādējādi uzņēmumiem jātērē mazāk līdzekļu mēbeļu un biroja tehnikas iegādei.
«Ar moderni iekārtotu telpu vien nepietiek. Tai jābūt daļai no plašākas digitālās stratēģijas, kas aptver arī tehnoloģisko nodrošinājumu un darba kultūru. Uzņēmumam jānodrošina iespēja piekļūt darbam nepieciešamajai informācijai, arī esot ārpus biroja, kā arī darbiniekiem jāaprod ar domu, ka nesēdēšana savā biroja krēslā nenozīmē brīvdienu,» uzsver K. Derai, kā vienu no digitālās transformācijas paraugiem izceļot Singapūras Attīstības banku, kas drīzāk atgādina jaunuzņēmumu, nevis klasisku banku. Ne velti tā pēdējos gados divreiz saņēmusi Euromoney piešķirto labākās digitālās bankas balvu.
«Startup kultūras» ieviešana ir kritiski svarīga arī tāpēc, ka darba tirgū ienāk pirmie Z paaudzes darbinieki. Tie ir šajā gadsimtā dzimušie jaunieši, kuri izauguši, sociālajos tīklos apjūsmojot dižākos jaunuzņēmumu veiksmes stāstus, sapņojuši par strādāšanu botāniskā dārza un pieaugušo rotaļu laukuma krustojumu atgādinošos Apple vai Google galvenajās mītnēs. Viņiem ir grūti pieņemt «šūšanas fabrikas» stila darbavietu ar gariem galdiem un dienu no dienas nemainīgu bildi acu priekšā.
Visu rakstu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!