Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Pie Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic labā vārda atgūšanas būs cītīgi jāstrādā, norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš uzsvēra, ka airBaltic labā tēla atgūšanai gan pašmāju, gan starptautiskajos tirgos būs nepieciešams mārketinga darbs. «Tas būs viens no uzdevumiem, pie kuriem cītīgi būs jāstrādā,» teica Augulis.

Viņaprāt, jaunu zīmolu nebūtu prātīgi veidot. «airBaltic zīmols kā tāds ir labs un atpazīstams. Ieiet tirgū ar pilnīgi jaunu zīmolu būs diezgan grūti,» norādīja satiksmes ministrs.

Augulis neprognozēja, cik ilgs laiks paies, lai airBaltic vārds atgūtu labo slavu. «To ir grūti pateikt. Pie tā vienkārši ir cītīgi jāstrādā. airBaltic jau arī nav tas sliktākais mārketings,» piebilda Augulis.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Valdība otrdien slēgtajā sēdē iepazinās ar ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia ziņojumu par nacionālo lidsabiedrību airBaltic un tās finansiālo situāciju, žurnālistiem pēc slēgtās sēdes pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Valdībā tika uzklausīts Prudentia ziņojums, kā arī ieteikumi valsts pārstāvjiem padomes apstiprināšanai akcionāru sapulcē, viņš sacīja un piebilda, ka sēdē valdība pieņēma lēmumu, kā valsts pārstāvjiem rīkoties akcionāru sapulcē, un uzsvēra, ka pats galvenais uzdevums akcionāru sapulcē, kas plānota 25.jūlijā, ir apstiprināt jaunu airBaltic padomi.

Augulis informēja, ka valsts airBaltic padomē atkārtoti virzīs jau esošos pārstāvjus. Tādējādi, pēc ministra teiktā, atkārtoti airBaltic padomē valsts virzīs Gintu Kiršteinu, Santu Glāznieci un Raiti Tukānu.

«Galvenais uzdevums, kas ir pašlaik Prudentia, ir izvērtēt esošo situāciju un visas iespējas. Galvenais, lai kompānija varētu attīstīties turpmāk,» norādīja ministrs un, atsaucoties uz Prudentia ziņojumu, minēja, ka airBaltic pašlaik nodrošina 1,4 līdz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp desmit tūkstošus darbavietu, tādējādi valdībai ir svarīgi nodrošināt kompānijas attīstību un izaugsmi.

Latvijas nacionālā aviosabiedrība Air Baltic Corporation (airBaltic) preses konferenci starptautiskajiem medijiem par kompānijas finanšu situāciju rīkosVācijas galvaspilsētā Berlīnē.

Tikmēr 15.jūnijā paredzēta arī airBaltic padomes sēde, kurā padomes locekļi uzklausīs uzņēmuma finanšu vadības ziņojumu par finanšu situāciju lidsabiedrībā, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

U. Augulis sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā "airBaltic" lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamā summa varētu būt līdzīga kā iepriekšējā kapitāla palielināšanas reizē, atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Pērn vasaras sākumā aviokompānijas kapitāls tika palielināts par 30 miljoniem latu – airBaltic privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas ieguldīja 14,19 miljonus latu, savukārt Latvijas valsts obligācijas 15,8 miljonu latu apmērā iegādājās ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) palīdzību.

Augulis gan konkrētu nepieciešamo summu neminēja un norādīja, ka auditoriem ir dažādi viedokļi.

«Pašlaik no auditoriem ir saņemti dažādi viedokļi. Es tagad nesaukšu konkrētas summas, lai nebūtu spekulācijas publiskajā telpā. PricewaterhouseCoopers ir norādījuši – lai sniegtu analīzi par šo jautājumu, jāredz, kā airBaltic dzīvos un attīstīsies vismaz gadu uz priekšu. To pašu saka arī Prudentia – arī viņi norāda, ka jāizanalizē visa situācija kopumā, ne tikai tagadējais finanšu stāvoklis. Jāsaprot, cik daudz un kādas lidmašīnas kompānijai ir vajadzīgas? Vai tās jāpērk operatīvajā līzingā, vai arī izmantojot kredītlīdzekļus. Es pašlaik nevaru nosaukt konkrētu summu, kāda jāiegulda pamatkapitālā. Labāk, lai to man pasaka finanšu speciālisti,» teica Augulis.

«Ja tiesībsargājošās iestādes laicīgi pieņemtu lēmumu, tad airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku varētu saukt pie atbildības un tas visiem atvieglotu dzīvi,» uzsvēra Satiksmes ministrs Uldis Augulis, piebilstot, ka lielākie akcionāri un kreditori ir vienojušies par airBaltic vadības maiņu, kas arī bija zināms jau iepriekš.

Tiesa gan valstij nav skaidrības par neizpirktajām akcijām, - tas bija vienīgais skaidri saprotamais secinājums no Satiksmes ministra Ulda Auguļa teiktā preses konferencē saistībā ar pēdējiem notikumiem aviokompānijā airBaltic.

No preses konferencē sniegtās informācijas nepalika skaidrs, kāpēc valstij būtu jāizpērk nelikumīgi reģistrētas akcijas. Augulis vien teica, ka Valsts kancelejas juristi norādījuši, ka tā esot Uzņēmumu reģistra interpretācija, ka šīs akcijas ir izpirktas saistībā ar SAS līgumiem. Akcionāriem būtu nepieciešams šīs akcijas proporcionāli izpirkt, lai nebūtu domstarpību, cik un kādas akciju daļas kuram pieder, norādīja Augulis. Valsts darīs visu, lai vairākumu nepazaudētu.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic jaunais vadītājs tiek meklēts, taču labi vadītāji zemē nemētājas, atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš norādīja, ka tieslietu, satiksmes un finanšu ministriem kopā ar piesaistīto konsultantu Prudentia ir uzdots atlasīt cilvēkus jaunajai airBaltic valdei un padomei.

Uz jautājumu, vai ir jau izkristalizējušies konkrētāki kandidāti, Augulis atbildēja, ka tiek saskaņoti un izvērtēti cilvēki gan valdē, gan padomē. «Tos, kas ir bijuši kompānijas vadībā vai menedžmentā, protams, arī izvērtēs, kā viņi ir strādājuši atbilstoši izvēlētajam biznesa modelim, vai tas ir bijis pareizs, vai ne. Kompānijā katrā ziņā menedžments paliek strādāt uz kādu laiku, lai jaunie varētu pārņemt lietas. Savukārt valdē un padomē ir jāstrādā cilvēkiem, kas ir spējīgi uzreiz ātri saprast kompānijas darbību un finanšu plūsmu, lai varētu kontrolēt valsts daļas ieguldījumu,» sacīja ministrs.

Labklājības ministrijas (LM) jaunais aprēķinātais minimālā ienākuma līmenis ir 129 eiro vienam ģimenes loceklim, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Saskaņā ar LM izstrādāto koncepciju šāds minimālais ienākumu līmenis vai nu no pašvaldības, vai no valsts budžeta būs jānodrošina ikvienam iedzīvotājam.

Saskaņā ar koncepciju minimālo ienākumu līmeni izmantos, rēķinot, piemēram, minimālos pabalstus, nosakot ienākumu neapliekamo minimumu, kā arī dažādu pabalstu apmēru.

Kā skaidroja Augulis, noteikt jaunu minimālā ienākuma līmeni bijis nepieciešams, jo neviens no līdzšinējiem dažādiem minimālajiem līmeņiem nav sociāli ekonomiski pamatots. LM minimālo ienākuma līmeni aprēķinājusi, ņemot vērā esošo ekonomikas situāciju.

Koncepcijas ieviešana gan nav paredzēta uzreiz, bet no 2017.gada. «Neplānojam rītā uz pusdienas laiku,» sacīja Augulis. Iespējams, ka pašreiz aprēķinātā summa - 129 eiro - līdz 2017.gadam vēl mainīsies, visticamāk, pieaugs, sacīja Augulis.

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

«Par Ventspils naftas vadu interese ir lielāka nekā par iespēju naftu vest pa dzelzceļu, tāpēc esmu uzdevis izvērtēt, kādas ir iespējas naftas vadam, lai Venecuēlas naftu varētu plūdināt no Ventspils ostas uz Baltkrieviju.»

To intervijā avīzei Diena saka jaunieceltais satiksmes ministrs Uldis Augulis. DB jau rakstīja, ka 16. – 17. novembrī Uldis Augulis plāno vizīti uz Krieviju, lai runātu par Latvijas tranzītbiznesam būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā par Venecuēlas naftu. «Tur ir problēma, kā pagriezt naftas plūsmu uz otru pusi, ar spiediena izmaiņām. Ventspils pusē spiediens bijis ne tik liels, un, lai pumpētu otrā virzienā, ir vajadzīgs lielāks spiediens. Jautājums ir, cik drošs ir cauruļvads, lai to varētu darīt,» skaidro U. Augulis.

Viņš atzina, ka, ja baltkrievu pusei būs izdevīgi, tad viņi virzīs šis kravas caur Latviju. «Nākamais – lai arī tiem, kas šeit uz vietas investēs un veiks pārbūves, būtu izdevīgi,» piebilda satiksmes ministrs. Pēc ministra rīcībā esošās informācijas, kaut kādas sarunas par izmēģinājuma kravām caur Ventspili notiekot visu laiku. Runas par Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi uz Satiksmes ministrijas darbu pēc savas iecelšanas amatā U. Augulis nodēvē par baumām. «Ar Ventspili runāju tāpat, kā ar citām pašvaldībām. Nevaru izdalīt vienu pašvaldību vai vienu ostu. Mums jāattīsta viss vienkopus un vienlaikus. Tās, pirmkārt, ir trīs lielās ostas, otrkārt, septiņas mazās ostas. Ostu infrastruktūra ar visiem pārvadājumiem valstī ir jāattīsta vienmērīgi un līdzvērtīgi,» uzsver U. Augulis.

Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija būtu ieinteresēta iegādāties līdz pat 6% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju, atklāj satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš norādīja, ka airBaltic pamatkapitāla palielināšana ir iespējama vairākos veidos, tostarp caur jaunu akciju emisiju.

«Te ir iespējami dažādi risinājuma varianti. Viens no tiem paredz piesaistīt investoru caur jaunu akciju emisiju. Šādā scenārijā ir pieļaujams, ka, pārdalot akciju skaitu, valstij uzņēmumā vairs nebūs vairākuma. Taču šādā gadījumā valstij jāpanāk tāds akcionāru līgums, ar kuru tai ir ietekme pār uzņēmuma tiešo menedžmentu,» uzsvēra Augulis.

Otrs risinājums paredz valsts naudas ieguldīšanu. «Bet, vai šādas iespējas valstij ir, jāvaicā Finanšu ministrijai (FM). Pati FM ir vairākkārt norādījusi, ka arī nākamgad ir jāveic budžeta konsolidācija. Te nu rodas jautājums – kur ņemt airBaltic pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamo naudu, jo Satiksmes ministrijai (SM) ir tikai ministrijas budžets, un šie līdzekļi nebūt nav lieli,» klāstīja satiksmes ministrs.

Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformu zīmē - Igaunijas politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā un paredzēja to, ka Igaunijas pilsoņi var izstāties no šī līmeņa, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un iztērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu.

Pirms tam samaksājot 20 % individuālā ienākuma nodokli valstij.

Neapšaubāmi, šī reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019. gada beigās, kad šī reforma Igaunijā tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro uz katru sistēmas dalībnieku. Papildus 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.

Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa no cilvēkiem jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var izvērtēt pirmos rezultātus.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Šogad Latvijā pilnībā pabeigti ceļu remontdarbi 700 km garumā, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Šogad būvdarbi veikti 120 objektos, tostarp pilnībā pabeigti darbi kopumā 700 km garumā. «Šur tur joprojām notiek darbi, kuri, iespējams, netiks pabeigti, un tiks turpināti nākamajā gadā. Plāni, kas bija gada sākumā, ir izpildījušies,» sacīja Augulis.

Nākamgad būs pieejams papildu finansējums 25 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts, pēc ministra teiktā, «lielākajam bēdu bērnam» - vietējiem ceļiem grants seguma atjaunošanai. Nākamgad kopumā plānots veikt darbus 1300 km apjomā, kas esot daudz, salīdzinot ar iepriekšējos gados iespēto.

Augulis atzīmēja, ka 2020. gads iezīmējas kā problemātisks, jo beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Ja tiktu ņemti vērā Pasaules Bankas ieteikumi izmaiņām Latvijas pensiju sistēmā, pensijas apmērs varētu samazināties par aptuveni 22%.

Labklājības ministrijas (LM) organizētajā diskusijā ministrs Uldis Augulis iepazīstināja ar LM aprēķiniem, kas liecināja, ka pensionārs, kurš šobrīd saņem 197 latus, saņemtu 153 latus, ja tiktu ņemti vērā Pasaules Bankas priekšlikumi. «Izskatās, ka Pasaules Bankas eksperti šur tur sajaukuši kāļus kopā ar burkāniem,» teica U. Augulis, uzsverot, ka LM redzējums ir «pavisam citāds».

Lai gan Pasaules Bankas eksperti ar gala ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā nāks klajā tikai pēc 15. maija, tās priekšlikumi jau ir izskanējuši publiski. To vidū ir neapliekamā minimuma samazināšana, piemaksu atcelšana par 140 latiem lielākām pensijām, pensiju indeksācija ar deflācijas indeksu u.c.

Latvijas politiskajā vidē valda neuzticība un ir tendence aiz lēmumiem saskatīt intrigas vai sazvērestības, atzīst līdzšinējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atzīst, ka līdz ar to ir vērojams politisks aspekts, risinot Satiksmes ministrijas jautājumus.

«Man jau šķiet, ka politiskajā dzīvē katram ir jāiet prom no savstarpējiem apvainojumiem, jāskatās plašāk uz ekonomiku. Valdībā vispār vajadzētu būt pēc iespējas mazāk politikas. Saliedētība starp nozarēm, nevis katru izraut no konteksta, vajadzīga valsts attīstībai,» uzsver Augulis.

Komentējot viedokli, ka viņš ir oligarham pietuvināta persona, Augulis norāda: «Tas, ka kāds aiz kāda grib kaut ko saredzēt un pēc tam pēc vienas mērauklas novilkt visus, tas lai paliek katra paša ziņā.» Viņš pats šo jautājumu nekad šādi neesot uztvēris.

Valdība šodien lēma piedalīties Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, pēc valdības sēdes paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Auditorkompānijai Prudentia divu nedēļu laikā ir jāizvērtē, kā valstij labāk piedalīties kompānijas tālākā attīstībā.

Jau rakstīts, ka valdība šodien plānoja lemt par tālāko rīcību ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību AS Air Baltic Corporation (airBaltic).

Satiksmes ministrs Augulis iepriekš pauda viedokli, ka Ministru kabinetam šodien jāizlemj, kā palielināt airBaltic pamatkapitālu. Tādējādi tiktu dots signāls nozarei, kompānijai, kreditoriem un sadarbības partneriem, ka valdība saprot kompānijas svarīgumu un plāno tās darbību stabilizēt.

Nepieciešamais ieguldījums pamatkapitālā ir 63 miljoni latu, līdz ar to jāizlemj, vai valstij ieguldīt pusi no šīs summas, vai jālemj par papildu akciju emisiju. Ja tas tiks izdarīts, kompānija varot turpmāko gadu strādāt un auditori var sniegt atzinumu par 2010.gadu un nākotnes darbību. Lēmums esot jāpieņem ātri, jo kompānijai esot dārgi aizņemties un aizņēmumi katru dienu nesot zaudējumus.

Prezentējot jauno iespējamo minimālo ienākumu līmeni, nevienā brīdī neesam teikuši, ka mērķis ir iztikt ar 129 eiro, - tas ir minimums, kas valstij un pašvaldībai ir jānodrošina, turklāt mēs nedrīkstam būt situācijā, kad cilvēki dzīvo tikai no pabalstiem, šodien preses konferencē norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Tāpēc, LM ieskatā, ir jāceļ arī ar nodokļiem neapliekamais minimums, lai strādājošie spētu nodrošināt sevi un savas ģimenes ar saņemto atalgojumu. «Protams, būs cilvēki, kuri dažādu apstākļu dēļ nevarēs iesaistīties darba tirgū, līdz ar to viņiem valstij ir jāspēj nodrošināt vismaz minimums, ko mēs arī piedāvājam,» norādīja Augulis.

Ministrs gan piebilda: «Mēs redzam un sakām, ka jau šodien tas ir maz, ka cilvēki nevar izdzīvot. Mums kopumā ir jāuzlabo ekonomiskā sistēma, nodokļu iekasēšana, lai mēs šo situāciju varētu labot vēl straujāk. Redzot, kādā situācijā esam pašlaik, diemžēl rīt uz pusdienlaiku tas viss nesanāks.»

Aviokompānijas airBaltic audita laikā pārbaudīs, kādu iespaidu uz kompāniju atstājuši ekonomikas ministra Arta Kampara izteikumi, kā arī tiks pārbaudīta Bertolta Flika atbilstība amatam, intervijā raidījumā 900 sekundes atzīmēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš pieļauj, ka A.Kampara izteikumi saistībā ar aviokompānijas maksātnespēju atstājuši uz to iespaidu, jo, piemēram, biļešu tirdzniecība internetā kritusies par 15%. Šobrīd pamata runāt par kompānijas maksātnespēju neesot, tomēr, ja pļaujas laikā notiek negācijas, tad tas, protams, neko labu nedodot, atzīmē U.Augulis. Kā arī audita laikā tiks vērtēta airBaltic vadītāja atbilstība amatam. Satiksmes ministrs arī norādīja, ka pēc Drošības policijas informācijas, B.Fliks patlaban atrodas Vācijā.

U.Augulis arī norādīja, ka kopējais airBaltic apgrozījums gada laikā sasniedz 300 milj. Ls, līdz ar to zaudējumi, kas īpaši rodas pirmajos trijos gada mēnešos, gada laikā izlīdzinās. Tā ir bijis arī iepriekšējos gadus. Viņš gan nezinot, kādi zaudējumi ir šobrīd airBaltic un vai A.Kampara minētie 18 milj. Ls atbilsts patiesībai. To, kādi ir kompānijas īstie zaudējumi parādīs audits, kura gala ziņojumam ir jābūt pēc 4.jūlija.