Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformu zīmē - Igaunijas politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā un paredzēja to, ka Igaunijas pilsoņi var izstāties no šī līmeņa, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un iztērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu.
Pirms tam samaksājot 20 % individuālā ienākuma nodokli valstij.
Neapšaubāmi, šī reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019. gada beigās, kad šī reforma Igaunijā tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro uz katru sistēmas dalībnieku. Papildus 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.
Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa no cilvēkiem jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var izvērtēt pirmos rezultātus.
Dati rāda, ka izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa izvēlējās 185 000 klientu, jeb apmēram ceturtā daļa no visiem tiem, kas iepriekš bija šī pensiju līmeņa dalībnieki. Pirmais maksājumu vilnis tika veikts pagājušā gada septembrī, kad Igaunijas ekonomikā mēneša laikā papildus tika iepludināti 1,33 miljardi eiro.
Ekonomisko datu analīze rāda, ka lielākie ieguvēji bija Igaunijas tirdzniecības uzņēmumi, jo septembrī un oktobrī strauji pieauga patēriņš. Protams, bija arī bija daļa cilvēku, kuri izmantoja šos līdzekļus, lai norēķinātos par aizņēmumiem, bet tikai neliela daļa izvēlējās šos līdzekļus paši izvietot akciju tirgū vai citos finanšu instrumentos. Cilvēkiem metoties tērēt jauniegūtos līdzekļus, radās spiediens uz inflāciju – Igaunijā tā bija viena no lielākajām visā Eiropā. Papildus globālajai inflācijai, ko izraisīja energoresursu cenu kāpums, Igaunijā ekonomiku karsēja arī 2. pensiju līmeņa nauda, novembrī gada inflācija Igaunijā sasniedza pat 8,8 % (salīdzinājumam – Latvijā fiksēti 7,5 %).
Ieguvējs bija valsts budžets, kas no nomaksātā ienākumu nodokļa par izņemto naudu ieguva ap ceturtdaļu miljarda eiro papildus ienākumus. Protams, Igaunijas ekonomikai bija arī īstermiņa pozitīvi ieguvumi, piemēram, paaugstinātais patēriņš veicina iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Arī Igaunijas sociālā budžeta ieņēmumiem būs vērojams palielinājums, jo to cilvēku, kas izstājās no otrā līmeņa, sociālās iemaksas 4 % apmērā no bruto atalgojuma turpmāk tiks novirzītas uz pirmo līmeni, tātad esošo pensionāru uzturēšanai. Taču ilgākā termiņā ir “iegūts” liels skaits cilvēku, kuri būs spiesti sagaidīt vecumdienas ar minimālu sociālo nodrošinājumu. Aprēķini rāda, ka, izmantojot tikai 1. pensiju līmeni, cilvēks pensijā varēs saņemt tikai 35 % no tā ienākumu līmeņa, kas viņam ir bijis darba karjeru izbeidzot, un tas daudziem, pensijas vecumu sasniedzot, ir ļoti nepatīkams pārsteigums.
Igaunijā liela daļa sabiedrības atzīst, ka veiktā pensiju uzkrājumu reforma ilgtermiņā nesīs negatīvu efektu. Lai kaut nedaudz labotu situāciju, šobrīd likumdevējs izskata ierosinājumu mainīt regulējumu, ļaujot brīvprātīgi palielināt pensiju 2. līmenim novirzāmo ikmēneša uzkrājumu. Šobrīd Igaunijā pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrājumiem tiek novirzīti 4 % no sociālajām iemaksām un 2 % no darba algas. Ierosinājums paredz, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties palielināt iemaksu uz 4 % vai 6 %, tādejādi nodrošinot sev lielāku ienākumu aizvietojamību vecumdienās.
Pagājušajā gadā portālā manabalss.lv tika iniciēta balsu vākšana priekšlikumam sekot Igaunijas piemēram un atļaut Latvijas iedzīvotājiem izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus pirms pensionēšanās vecuma. Šobrīd iniciatīva jau ir savākusi vajadzīgo apjomu jeb 10 tūkstošus balsu. Arī vairāki politiķi, gatavojoties šī gada Saeimas vēlēšanām, ir izteikuši dažādus populistiskus ierosinājumus attiecībā par mūsu pensiju uzkrājumiem.
Būtu jābūt ļoti piesardzīgiem un nopietni jāizsver ilgtermiņa ietekme, izsakot šādus ierosinājumus un pieņemot lēmumus. Šāda veida lēmumiem var būt ļoti nopietnas ilgtermiņa sekas, kas ietekmē ne tikai pašu iedzīvotāju, kurš nolemtu iztērēt savu pensiju uzkrājumu jau šodien, bet arī pārējos iedzīvotājus, īpaši nākamo paaudžu ekonomiski aktīvos, kam ar saviem nodokļiem būs "jāuztur” tos tuvredzīgos iedzīvotājus, kam būs neadekvāti zemi ienākumi pensijā.
