Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva iegādājusies tēju, garšvielu un pārtikas piedevu ražotājuzņēmumu a/s Latplanta, kas atrodas Siguldas novadā.

Spilva sadarbībā ar Latplanta plāno paplašināt produkcijas klāstu un atrast sinerģiju abu uzņēmumu kopīgā darba organizēšanā – izejvielu un pakalpojumu iepirkumos, ražošanā, loģistikā un pārdošanā, teikts kompānijas paziņojumā.

Lēmums par Latplanta uzņēmuma un zīmola iegādi Spilvā pieņemts saskaņā ar Spilvas stratēģiskās attīstības plānu. «Uzņēmums Latplanta Latvijā strādā kopš 1991. gada un tā zīmols ir iekarojis Latvijas tirgū spēcīgu atpazīstamību. Tāpēc Spilva plāno saglabāt Latplanta zīmolu, skaidro Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Uzticamus un jaunus partnerus šobrīd piesaistīt nav viegli, turklāt izskatās, ka tuvākā nākotnē vieglāk nebūs, jo ir definēti stingrāki sadarbības kritēriji – partneruzņēmumiem ir jābūt stabiliem maksājumiem, pozitīvai kredītvēsturei.

Tā uzskata SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, komentējot uzņēmuma kredītspēju un valsts kredītreitinga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Coface Latvija veidotajā lielāko pārtikas ražotāju kredītspējas izvērtējumā, balstoties uz aktuālo finanšu datu izvērtējumu, Spilva ierindojusies 13. vietā, šodien vēsta Dienas Bizness.

Spilvas kredītspēju nosakot darbs ar Spilvas un tās pārstāvētās Orkla Grupas piegādātājiem. «Spilva strādā ar ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem Latvijā. Tāpat arī rūpīgs darbs ir veltīts darbam ar klientiem, ieviestas efektīvas naudas plūsmas kontoles sistēmas,» skaidro valdes locekle.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva sava jaunā loģistikas centra izveidē ieguldījusi 2.5 miljonus latu.

Šodien atklātais centrs aizņem vairāk nekā 6000 m² un 24 stundas diennaktī spēj nodrošināt produkcijas piegādi Latvijā.

«Jaunais loģistikas centrs ir nākamais solis ceļā uz priekšu un arī atbilde jaunajai ekonomiskajai situācijai,» loģistikas centra atklāšanā teic uzņēmuma valdes locekle Lolita Bemhena.

Jau pērn tika atklāta jaunā ražotne, kas bija turpinājums Spilvas nodomiem paplašināt ražošanu un noieta tirgu gan austrumu, gan rietumu virzienā. Tā kā viens no ražošanas uzņēmuma būtiskākajiem noieta ķēdes posmiem ir loģistika, tad investīcijas loģistikas procesos bija likumsakarīgs solis konkurētspējas paaugstināšanai, norāda uzņēmums. Viens no galvenajiem apsvērumiem loģistikas centra būvniecībai bija loģistikas procesu uzlabošana un to izmaksu samazinājums, kas rodas īrējot telpas noliktavām, kā arī iespēja radīt uzglabāšanas iespējas sezonas precēm un jaunajām preču grupām, ko Spilva plāno ieviest paralēli esošajam produktu klāstam.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa 18.septembrī Lietuvā, Kauņā, atklājis lielāko un modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs, kas ievērojami palielinās uzņēmuma kapacitāti nodrošināt vietējo un starptautiskos sūtījumu šķirošanas apjomus.

Centra uzbūve ir līdz šim lielākā uzņēmuma investīcija - kopumā uzņēmums automatizētā loģistikas centrā izbūvē ieguldījis vairāk nekā 42 miljonus eiro, tā kopēja platība ir 22 000 kvadrātmetru un tajā esošās tehnoloģijas ļauj sašķirot līdz pat 12 000 sūtījumiem stundā. Investīciju infrastruktūrā galvenais mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū un radīt labākus priekšnosacījums visai e-komercijas nozares izaugsmei Baltijā, kā arī jomas uzņēmumu sadarbībai ne tikai Baltijas reģionā. Jau šobrīd Omniva ir lielākais pakomātu tīkls Baltijas valstīs ar 1243 pakomātiem.

Loģistikas centra atklāšanā moderno sūtījumu šķirošanas līniju kopīgi ieslēdza Lietuvas Ekonomikas un Inovāciju ministra vietniece Ieva Valeškaite (Ieva Valeškaitė), Igaunijas Reģionālās Attīstības un Lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane (Piret Hartman), Kauņas reģiona vicemērs Antanas Nesteckis un Omniva vadības komandas pārstāvji.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vai spējat iedomāties pasauli bez loģistikas, kur it nekas netiek pārvadāts starp pilsētām, valstīm vai pat kontinentiem? Mūsdienās, dažādu nozaru uzņēmumus visā pasaulē vieno kopīga sastāvdaļa - efektīva loģistika. Loģistika nav vien stāsts par izejvielu vai materiālu piegādāšanu ražotājam. Varētu pat apgalvot, ka mūsdienu globālajā ekonomikā loģistika ir pati svarīgākā, jo uzņēmumiem ir jāspēj efektīvi nogādāt preces uz jebkuru valsti pasaulē, un tieši loģistikas piegādes ķēdes ir tās, kas veido ekonomikas asinsriti, savienojot gan uzņēmumus, gan patērētājus vienā veselumā.

Loģistikas pakalpojumi - daļa no veiksmīgas uzņēmējdarbības

Arvien vairāk uzņēmumu atzīst, ka loģistikas pakalpojumi ir neatņemams elements, kas ietekmē to konkurētspēju tirgū. Piegādes ātrums, efektivitāte un precizitāte kļuvuši par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē klientu izvēli. Pasaules mērogā uzņēmumi saskaras ar aizvien sarežģītākām piegādes ķēdēm un strauji mainīgām tirgus prasībām. Šajā kontekstā loģistikas pakalpojumi piedāvā inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu kravas pārvadājumu efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Loģistikas nozīme ikdienā

Padomājot par to, kāda būtu cilvēku ikdiena bez loģistikas pakalpojumiem, skaidrs kļūst viens – nāktos iztikt bez ļoti daudz ierastajām precēm un pakalpojumiem. 2023. gadā nozīmīgākie Latvijas tirdzniecības partneri importā bija Lietuva, Vācija un Polija, bet eksportā - Lietuva, Igaunija un Vācija. Pērn vislielāko daļu no importētajām precēm sastādīja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Ja šodien tiktu pārtraukti pārvadājumi, tad rītdien būtu jāiztiek bez viedierīcēm, automašīnām un pat bez pirmās nepieciešamības precēm. Tieši loģistikas pakalpojumu sniedzēji ir tie, kuri veido saikni starp ražotāju, izplatītāju un patērētāju. Tas ir mūsu ekonomikas pamats.

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi vienā no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Latvijā — A6 Loģistikas parks Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā un to paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Kopējais finansiālais ieguldījums A6 loģistikas parka izveidē pārsniegs 20 miljonus eiro.

Būvniecības ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m2 jaunas noliktavas platības. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 m2. Nomniekiem piedāvāto telpu platības ir pieejamas sākot no 680 m2.A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kas projektēts un būvēts saskaņā ar BREEAM ēku ilgtspējas standartiem, kas ir apliecinājums augstiem starptautiskiem energoefektivitātes kvalitātes risinājumiem.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Igaunijas Kurnas ciemā atklāts Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma Maxima jaunais loģistikas centrs, kura izveidē Maxima Grupe investējusi 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

45 000 m2 plašais loģistikas centrs atrodas netālu no Tallinas, Raes pagastā. Tas sastāv no trim noliktavām – sausās pārtikas, atdzesētās pārtikas un konteineru zonas – ar kopumā 130 transportēšanas platformām. Loģistikas centrā strādās ap 350 darbinieku.

«Lēmums celt jauno loģistikas centru bija loģisks turpinājums biznesa attīstības veicināšanai Igaunijā pēdējos gados. Jaunais centrs dos iespēju attīstīties daudz efektīvākā veidā, un tas nodrošinās efektīvu preču piegādes ķēdi, kā arī veicinās ātrāku preču piegādi veikaliem,» skaidro Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Kā norādīja Maxima Eesti vadītājs Vigints Šapoks, jaunā loģistikas centra atvēršana paplašinās Maxima Eesti darbības jaudu. « Maxima ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Igaunijā. Katru dienu mēs apkalpojam ap 150 tūkstošiem klientu,» stāsta V. Šapoks.

Līdz ar pirmo augļu un dārzeņu ražu nogatavošanos, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva uzsāk vietējo Latvijas izejvielu aktīvo iepirkšanas ciklu, kas ilgs visu sezonu.

Šogad Spilva plāno iepirkt 205 tonnas Latvijā audzēto gurķu, palielinot gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomus par 55% salīdzinājumā ar pagājušo sezonu.

Plānotie gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomi ir ievērojami lielāki nekā visus iepriekšējos Spilvas darbības gadus. Lai saražotu visu iepriekš minēto gurķu apjomu, Spilvai ir nepieciešami piegādātāji, kas varētu nodrošināt 0.8 tonnas tīrītu ķiploku, 4.5 tonnas diļļu, 1.6 tonnas mārrutku sakņu un 500 kg pētersīļu lapu piegādi. Viss šis apjoms tiek iepirkts 8 nedēļu laikā, periodā līdz augusta vidum. Kopumā sezonā plānots iepirkt un pārstrādāt arī aptuveni 100 tonnu skābeņu, 5 tonnas kabaču, 41 tonnu mārrutku sakņu. Savukārt, Latvijā audzētās ogas – zemenes un avenes – kopumā sezonas garumā paredzēts iegādāties un pārstrādāt aptuveni 20 tonnu apmērā.

SIA Spilva kopējais neto apgrozījums pērn sasniedza19,2 milj. eiro (13,519 milj.Ls), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 1,1 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Pēn SIA Spilva ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijā bija 16,1 milj. eiroapmērā (11,3 milj.Ls), kas ir par 4,1% vairāk nekā pirms gada. Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad plānots, ka lielākā SIA Spilva saražotās produkcijas daļa tiks realizēta Latvijā.

Uzņēmuma kopējo aktīvu vērtība 2013. gadā pieaugusi par 10,0%. To galvenokārt sekmējis krājumu vērtības pieaugums, kā arī lielāka apgrozāmo līdzekļu pieejamība.

SIA Spilva reģistrēta 1992.gadā un tās vienīgais kapitāldaļu turētājs ir zviedru uzņēmums Procordia Food AB. Pašai SIA Spilva pieder 2,0% SIA Pārtikas uzņēmumu neatkarīgais kompetences centrs daļu.

Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva 2014.gadā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investējis 366 tūkstošus eiro, pastāstīja Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Par [2014.] gada nozīmīgāko paveikto projektu varētu nosaukt pasterizācijas tuneļa (termotuneļa) uzstādīšanu. (..) Kopumā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investēti 366 tūkstoši eiro,» teica Spilvas mārketinga direktore.

Viņa pastāstīja, ka pasterizācijas tunelis uzņēmuma ražotnē darbu sācis 2014.gada novembrī un līdz ar tā uzstādīšanu uzņēmums var būtiski palielināt pasterizēšanas procesa jaudas, lai no 2015.gada patērētājiem piedāvātu visu Spilvas tomātu mērču klāstu bez konservantiem.

Tāpat Spilva pērn īstenoja citus plānotos projektus, tostarp izstrādāja jaunus produktus, kā arī veica uzlabojumus darba apstākļos un tehniskajā nodrošinājumā.

SIA Spilva paplašinās produkcijas noietu Krievijā

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa pastāstīja, ka Spilva jau atradusi jaunu sadarbības partneri Krievijā, kas strādā ar lielām tirdzniecības ķēdēm un tuvākajā laikā iecerēts nosūtīt pirmo kravu ar produkciju.

Jaunais partneris nodrošināšot Spilvas produktu iekļūšanu tajās tirdzniecības ķēdēs, kas vēl nav apgūtas. Db jau iepriekš vēstīja, ka Krievija ir viens no galvenajiem Spilvas eksportā – uz šo valsti tiek eksportēti 6 % no kopējā saražotā apjoma.

Runājot par citiem mārketinga pasākumiem, D. Erciņa atzina, ka izstādēs Latvijā Spilva vairs nepiedalās, jo uzņēmums ar savu produkciju ir pazīstams, tāpēc līdzekļi šajos pasākumos netiek tērēti. Tā vietā Spilva rīko produktu degustācijas veikalos, lai iepazīstinātu patērētājus ar jaunajiem produktiem. D. Erciņa uzsver, ka šobrīd pircēji arvien vairāk izvērtē produktu cenu, jo, piemēram, pirktākajiem produktiem – salātu mērcei, sinepēm un citiem pazeminot cenu, to pārdošanas apjomi pieaug pat 7 – 10 reizes.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājas SIA Spilva 2011. gada neto apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, audzis par 8,7%, savukārt peļņa gada griezumā palielinājusies par 29%, liecina Lursoft dati.

Pērnā gada SIA Spilva apgrozījums sasniedzis 12,082 milj. Ls, liecina Lursoft informācija. Uzņēmuma kopējie ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas pērn veidoja 10,2 milj. Ls, kas ir par teju 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt ieņēmumi no eksporta auguši līdz 1,8 milj. Ls, kas ir par 7% vairāk nekā 2010. gadā.

SIA Spilva peļņa 2011. gadā bija 478 tūkst. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaugums 29% apmērā.

SIA Spilva reģistrēta 1992. gada septembrī. 2004. gada jūlijā par uzņēmuma īpašnieku kļuvis Norvēģijas koncerna Orkla ASA uzņēmums Zviedrijā – Orkla Aba. Tajā pašā gadā Orkla Aba apvienojās ar Zviedrijas kompāniju Procordia Food AB, kas tad arī kļuva par vienīgo SIA Spilva kapitāldaļu turētāju.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Trešo pušu loģistikas uzņēmumu grupa VIA 3L noslēgusi līgumu ar loģistikas nekustamā īpašuma attīstītāju Sirin Development par 24 000 m2 noliktavu un biroju telpu nomu Rumbulas loģistikas parkā Latvijā.

Šis uzskatāms par līdz šim lielāko nomas darījumu šogad Baltijas reģionā, norāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers, kuras Industriālo un Loģistikas platību aģentūras komanda ir palīdzējusi noslēgt šo nomas darījumu.

"Stratēģiskie ieguldījumi tehnoloģijās, aprīkojumā un darbinieku attīstībā ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei. Līdz ar to kopā ar saviem darbiniekiem un ilggadējiem klientiem esam ieņēmuši līderpozīcijas konkurentu vidū, nepārtraukti pilnveidojot procesus, lai apmierinātu uzņēmējdarbības vides vajadzības. VIA 3L Latvia turpinās sniegt moderno noliktavu pakalpojumus Latvijā, un līdz ar jauno noliktavu uzņēmums var kļūt par centrālo Baltijas noliktavu, kas sniedz pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, tostarp muitas statusa noliktavas procedūras un starptautisko kravu ekspedīciju. Mūsu mērķis ir kļūt par centrālo noliktavu Baltijā ar galveno biroju Rīgā, un tagad mums ir iespējas šo mērķi īstenot," saka Raimonds Krampāns, VIA 3L Latvia izpilddirektors.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.