Viena no Eiropas lielākajām bankām Santander gada otrajā ceturksnī strādājusi ar peļņu 1,05 miljardu eiro apmērā, kas bijis ievērojams kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad finanšu iestāde attiecīgu periodu noslēdza tikai ar 123 miljonu eiro lielu peļņu.
Savukārt gada pirmo pusgadu Spānijā bāzētā Santander noslēgusi ar 2,25 miljardu eiro lielu peļņu, kas bijis gandrīz tikpat daudz, cik aizvadītajā gadā kopumā.
Pērn bankas peļņu ievērojami samazināja zaudējumi Spānijas nekustamo īpašumu tirgū, kurā sabrukumu izraisīja valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Pērn Santander bija spiesta arī norakstīt 19 miljardus «sliktajos kredītos».
Rezultātus gan aptumšojusi situācija Brazīlijā – Santander lielākajā tirgū Latīņamerikā, kur samazinājušies bankas izsniegto kredītu apjomi. Investori pauduši bažas, ka nestabilā ekonomikas atveseļošanās Brazīlijā varētu ietekmēt arī banku. Kopumā Latīņamerikā Santander peļņa šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgu laikposmu, samazinājusies par 16%.
Tikmēr Spānijas statistikas birojs izplatījis jaunākos datus, kuri liecina, ka valsts kritums valsts ekonomikā ir tikpat kā apstājies. Gada otrajā ceturksnī Spānijas IKP samazinājās par 0,1%. Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika samazinājās par 0,5%. Tomēr analītiķi norāda, ka vispirms jāsagaida trešā ceturkšņa dati, kuri, kā paredzams, uzrādīs tālāku uzlabošanos, tomēr par recesijas tuvošanos beigām vēl esot pāragri runāt.
Aizvadītajā gadā Spānijas bankām tika piešķirts Eiropas aizdevums vairāk nekā 35 miljardu eiro apmērā. Apmaiņā pret palīdzību, Spānijas bankām bija nepieciešams samazināt strādājošo skaitu, slēgt daļu savu struktūrvienību un filiāļu.
Kopumā, lai Spānijas banku sektors saņemtu palīdzību miljardu eiro apmērā, apjomīga rekonstrukcija bija jāveic četrās kredītiestādēs – Bankia, Novagalicia Banco, CatalunyaCaixa un Banco de Valencia.
