Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Uzņēmumam SIA "Ekspress laboratorija", ar kuru Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) nesen lēma noslēgt pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi, ir pietiekami liela pieredze šajā jomā, apgalvo "Ekspress laboratorijas" valdes locekle Jeļena Putviķe.

Kompānija kopš tās dibināšanas piegādājusi vairākus tūkstošus šāda veida testu dažādām iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām, norāda J.Putviķe.

Lai arī publiski izskanējušas bažas par to, ka firma dibināta vien šā gada martā, pēc Putviķes teiktā, šāds fakts nevar būt par pamatu pieņēmumam, ka uzņēmums attiecīgajā sfērā nav darbojies. "Ekspress laboratorija" kopš marta esot piegādājusi antigēna testus dažādiem klientiem. Piegādēs tiekot nodrošinātas nepieciešamās specifikācijas visām prasībām un izpildīti dažādi klientu norādījumi un prasības.

Uzņēmuma valdes locekle stāstīja, ka "Ekspress laboratorija" ir vairāku antigēnu testu izplatītājs, kā arī ekskluzīvais kompānijas "Anhui Deepblue Medical Technology Co" izplatītājs. Kā liecina internetā pieejamā informācija, Putviķes pieminētais uzņēmums tika dibināta 2010.gada 4.februārī un atrodas Ķīnas Anhui provinces Hefei pilsētas augsto tehnoloģiju zonā. "DeepBlue Medical" ir Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas specializējas pētniecībā un attīstībā, diagnostikas reaģentu un bioloģisko izejvielu ražošanā, tirdzniecībā un pēcpārdošanas servisā.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Ņemot vērā šodien, 23.aprīlī, pieņemto valdības lēmumu, Latvijā būs iespēja sākt izmantot ātros molekulāri bioloģiskos Covid-19 testus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Tas dos iespēju analīžu rezultātus saņemt slimnīcām īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamu operāciju.

Latvijā laboratorijās šobrīd izmanto Covid-19 testus, kuriem laboratorijas testēšanas process aizņem no 3 līdz 6 stundām. No šiem testiem nav plānots atteikties un tos izmantos arī turpmāk, tomēr šobrīd ir rasta iespēja Latvijā izmantot arī testus, kur testēšanas process aizņems tikai 45 minūtes.

Izmantotā tehnoloģija ir vienāda, bet saīsināts ir pats process, kur krietni mazākā mērā ir jāiesaistās laboratorijas darbiniekiem - analīžu parauga pārbaude notiek automatizēti. Vienlaikus šie testi ir tik pat uzticami un nav pamata šaubīties par iegūtajiem rezultātiem. Pēc šīs metodes testus jau veic vairākās valstīs, tostarp Igaunijā. Turklāt šāda veida testus izmanto arī pie citām saslimšanām, piemēram, lai ātri noteiktu tuberkulozes vai gripas izraisītājus.

Stress darbavietā ir viens no nozīmīgākajiem traucēkļiem uzņēmuma normālai darbībai un ekonomiskai izaugsmei un tas ik gadu Eiropas Savienībā (ES) rada zaudējumus 136 miljardu eiro apmērā, secināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Eurobarameter pētījumā.

«Darbinieku stresa mazināšana uzņēmumiem pasaulē un Latvijā kļūst arvien aktuālāka, jo ir tieši saistīta ar biznesa ieguvumiem. Apmierināti darbinieki retāk kavē darbu, ir produktīvāki un lojālāki darba devējam. Jau šobrīd virkne uzņēmumu Eiropā un arī Latvijā saskaras ar darbaspēka trūkumu, tāpēc katrs darbinieks un viņa labsajūta darbā kļūst arvien svarīgāka. Pēdējos gados un arī nākotnē tieši stresa mazināšana darbā noteikti būs nopietns izaicinājums veselīgas un drošas darba vides veidošanā,» saka Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Otrdien, 10.novembrī noslēdzās Eiropas Savienībā divus gadus ilgusi kampaņa «Veselīgas darba vietas uzvar stresu,» kuras mērķis bija mudināt uzņēmumus mērķtiecīgāk novērst stresa cēloņus darba vietās.

Pasaulē vecākā banka - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - atzīta par vājāko Eiropas Savienības (ES) jaunākajā tā dēvētajā stresa testā, kurā gan secināts, ka banku sektors kopumā ir veselīgs.

Eiropas Banku iestādes (EBA) izstrādātajā ekonomikas satricinājumu scenārijā BMPS pamatkapitāla pietiekamības rādītājs līdz 2018.gadam samazinātos par 14,23%.

Tādējādi BMPS pamatkapitāla pietiekamības rādītājs nokristos līdz mīnus 2,23%, tai esot vienīgai no 51 pārbaudītās bankas ar negatīvu rādītāju.

Neilgi pirms jaunākā stresa testa rezultātu publicēšanas BMPS paziņoja par glābšanas plāna īstenošanu, lai risinātu tā dēvēto slikto kredītu problēmu, kas negatīvi ietekmējusi banku.

Daļa analītiķu uzskata, ka bankas slikto kredītu problēma var izraisīt banku krīzi Itālijā un satricinājumu visā eirozonā.

Tikmēr par otru vājāko banku stresa testā atzīta Allied Irish Banks, kuras pamatkapitāla pietiekamības rādītājs nokristos par 8,47%.

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi noslēdzis ar uzņēmumu "Ekspress laboratorija" par kopumā trīs miljoniem eiro, informē Aizsardzības ministrijā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka medicīnas preču tirgotājs "Ekspress laboratorija" pieder Tomam Bindem, Jeļenai Putviķei un Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Ļebedevam. Uzņēmums reģistrēts vien šā gada pavasarī, līdz ar to dati par tā finanšu rādītājiem vēl nav pieejami.

Uzņēmumam ir interneta mājaslapa "antigentest.lv", kurā tiek piedāvāts iegādāties "ātrus un uzticamus Covid-19 Antigen testus uzņēmumiem, sporta klubiem, kultūras iestādēm, viesnīcām, valsts iestādēm, pašvaldībām, medicīnas iestādēm, privātpersonām", kā arī citas medicīnas preces, tai skaitā maskas, halātus, cimdus, termometrus. Uzņēmuma internetveikalā piedāvāto Covid-19 antigēnu testu klāsts ir visai plašs, un lētākais no tiem maksā 2,15 eiro.

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

2014. gadā Latvijā tika atvērts pirmais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā Ģenētikas centrs ar mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju un plašām iespējām veikt dažādu veidu padziļinātu ģenētisko testēšanu. Arī šodien mēs esam saglabājuši savu vadošo pozīciju un attīstījuši savu specializāciju šādos virzienos:

• Neauglības diagnosticēšana;

• Problemātiskās grūtniecības/ grūtniecību pārtraukšanās;

• Pārmantoto audzēju ģenētiskā testēšana;

• Dzīves stila ģenētiskie testi – Viva Genomics.

Neauglības diagnostika

Katrā no šiem virzieniem mēs nodrošinām testus, kas var palīdzēt atklāt kādu konkrētu ģenētiski pārmatotu saslimšanu vai arī ģenētisko predispozīciju. Mēs saprotam, ka nav viegli saprast pat sarežģītos testu nosaukumus, bet mēs noteikti gribam, lai visi zinātu par šo testu esamību, par to, ka šie testi tiek veikti Latvijā, un kādos gadījumos tie var palīdzēt. Mums ir zinoši ārsti, kas sniedz konsultācijas un pilnīgi saprotamus skaidrojumus par testu rezultātiem.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā aģentūrai LETA prognozēja SPKC, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kas nozīmē, ka 100 ar Covid-19 saslimušie inficē 91 citu cilvēku.

SPKC atzīst, ka, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi, liecina jaunākā Finanšu nozares asociācijas (FNA) Kreditēšanas indeksa dati. Tiesa gan, kreditēšanas potenciāls pagaidām neīstenojas praksē, atzīst pati asociācija.

Tādēļ, lai arī kreditēšanas apjoms pēdējos gados pieaug, straujāku attīstību šajā ziņā ierobežojot uzņēmēju izteiktā piesardzība savu investīciju finansēšanā un fakts, ka banku riska apetīti negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī uzņēmumu reputācijas izaicinājumi.

FNA apkopotie dati indeksu izteiksmē liecina, ka banku vēlme kreditēt pieaug, kur pērn tā sasniegusi 116 indeksa punktus. Turklāt šajā indeksā viens no lielākajiem kāpumiem sasniegts banku spējai, lai gan tā atpaliek no to vēlmes piešķirt kredītus, kur šajā pozīcijā indekss audzis no 100 līdz 155. To veicinājis fakts, ka pieaug brīvo līdzekļu pieejamība bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas. Savukārt pašu uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018. gada ir augusi par 30% un 2022. gadā sasniedza 130 indeksa punktus. To veicinājusi līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjoma kāpums.

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir ierosinājusi atjaunināt kopējos kritērijus attiecībā uz riska apgabaliem un ieviest ārkārtas apstākļos izmantojamu procedūru, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vai uzmanību prasošu jaunu vīrusa variantu izplatību. Priekšlikumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem, lai nodrošinātu ceļojošo ģimeņu vienotību, un standarta derīguma termiņš attiecībā uz testiem.

Galvenie atjauninājumi vienotajā pieejā attiecībā uz ceļošanas pasākumiem ES iekšienē, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto ar krāsu kodiem iezīmēto karti.

Noslēgusies Austrumu robežas nākamo septiņu posmu infrastruktūras izbūves būvkomersantu atlase Noslēgusies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātā cenu aptauja par nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūvi.

Tās rezultāti tiks publiskoti pēc Ministru kabineta sēdes, kurā paredzēts izskatīt cenu aptaujas rezultātus un pieņemt lēmumu par saistību uzņemšanos. Provizoriskās septiņu posmu izbūves izmaksas prognozētas 38, 7 miljoni eiro (bez PVN) apmērā.

Četros posmos žoga izbūvi plānots noslēgt līdz 2023.gada beigām, atlikušajos trīs - līdz 2024.gada pavasarim, ja netiks būtiski pagarināts teritorijas atmežošanas termiņš un projektēšanu varēs uzsākt 1.jūlijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63, 9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.