Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 80,602 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa dubultojās un sasniedza 1,697 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"VAKS" vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada finanšu rezultāti sasniegti, pateicoties labiem laika apstākļiem, rūpīgi plānotai graudu un izejvielu cenu svārstību risku vadībai, labāk kompānijas menedžmenta vadības prasmēm un kooperatīva biedru kopdarbībai.

FOTO,VIDEO: Gulbenes VAKS kļūst spēcīgāks 

Lai palielinātu graudu pirmapstrādes jaudas un glabāšanas kapacitāti, lauksaimniecības pakalpojumu...

"Liels darbs, kam bija milzīga ietekme uz finanšu rādītājiem, tika ieguldīts, strādājot ar izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem un loģistikas risinājumiem, plānojot pārdomātu graudu eksportu caur Latvijas ostām, kā arī efektīvi izmantojot ar ES fondu līdzdalību jaunbūvēto dzelzceļa loģistikas punktu Gulbenē," teikts "VAKS" vadības ziņojumā.

Papildus stabilitāti "VAKS" attīstībai un darbības sabalansēšanai deva sēklas materiāla sagatavošanas fabrika Valmierā, nodrošinot lauksaimniekiem iespēju audzēt sēklas materiālu un realizēt to caur "VAKS", iegādāties kvalitatīvu un drošu sēklas materiālu. Tādējādi bija iespējams samazināt arī sēklas materiāla cenu svārstību ietekmi.

"VAKS" arī norādīja, ka jaunu uzrāvienu kompānijai deva uzsāktā lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļu tirdzniecība un servisa pakalpojumu klāsta paplašināšana. Palielinājās augšņu agroķīmisko analīžu un mēslošanas plānu izstrādāšanas pakalpojumu pieprasījums, kas ir bijis ieguvums gan kooperatīvam, gan lauksaimniekiem. Vairākos "VAKS" darbības virzienos tika ieguldīti līdzekļi un attīstīta informācijas tehnoloģiju izmantošana.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz "VAKS" darbību, kooperatīva vadība norāda, ka "VAKS", nepārtraucot darbību, ir veicis visus piesardzības pasākumus, kurus uzliek jaunie apstākļi.

"VAKS" 2018.gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% - līdz 847 900 eiro.

"VAKS" aktīvi darbojas kopš 1999.gada. "VAKS" pamatdarbības vieta ir Valmierā, bet kooperatīvam ir trīs patstāvīgi strādājošas struktūrvienības - Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos". Pagājušā gada beigās "VAKS" bija 560 biedri.

Vidzemes rajona tiesa atzinusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) «VAKS» par maksātspējīgu, liecina kooperatīvās sabiedrības ieraksts sociālajā tīklā Facebook.

«LPKS «VAKS» ir maksātspējīgs uzņēmums! Vienmēr ir bijis! Tā ir lēmusi arī Vidzemes rajona tiesa un to atzīst arī SIA «Preiss būve»,» ziņo «VAKS».

Jau vēstīts, ka pret LPKS «VAKS» tika ierosināta civillieta par uzņēmuma maksātnespēju. Tam visam par pamatu bija strīds starp LPKS «VAKS» un SIA «Preiss būve» par 2016. gadā noslēgto līgumu par graudu elevatora būvniecību Valmierā.

«Latvijas likumdošana pieļauj negodprātīgiem uzņēmējiem izmantot maksātnespējas likumu kā «instrumentu» ne pēc tā būtības,» norāda «VAKS» vadība.

LPKS «VAKS» ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Tā īpašnieki ir 550 Vidzemes un Latgales lauksaimnieki. VAKS vadība cer, ka šis gadījums dos motivāciju gan privātpersonām, gan uzņēmējiem cīnīties un pastāvēt par kvalitāti un pieprasīt no būvuzņēmējiem lielāku atbildību par savu paveikto darbu.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 131,054 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 27,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās 2,9 reizes un bija 1,643 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2023.gada "VAKS" apgrozījums atgriezās 2021.gada līmenī.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka pagājušajā gadā saimnieciskā darbība lauksaimniecības nozarē turpinājās augstas neskaidrības un sarežģītu ārējo apstākļu ietekmē. Tostarp graudu cenas finanšu tirgos ietekmēja tirgus pārstrukturēšanās Ukrainas kara ietekmē. "Krievijas centieni lēti pārdot savu izaudzēto produkciju un transportēt caur Baltiju destabilizēja pārdošanas darījumus un izraisīja būtisku cenu kritumu Latvijas graudu tirgū," teikts vadības ziņojumā.

Savukārt rapšu pārdošanas tirgū "VAKS" izdevās realizēt darījumus ar ilgtermiņa sadarbības partneriem Skandināvijā un sākt sadarbību ar jauniem rapša pārstrādes uzņēmumiem Eiropā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) VAKS pērn sasniedza rekordapgrozījumu, iepērkot lielāko graudu daudzumu kooperatīva vēsturē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajiem graudkopības kooperatīviem VAKS apgrozījums 2017. gadā bija 62,1 miljons eiro, kas ir par 31% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā raža bijusi ļoti laba, bet to visu gan nav izdevies novākt slikto laikapstākļu dēļ. Kopumā pērn izdevās iepirkt 240 tūkstošus tonnu graudu, kas ir lielākais daudzums kooperatīva vēsturē.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons stāsta, ka kooperatīva īpašnieki ir klienti un piegādātāji vienlaicīgi: «Kā iet viņiem, tā iet mums – ja viņiem nav ražas, līdz ar to nav preces, un, ja nav cenas, tad nav nekā. Savukārt, ja ir, tad ir. Strādājam tikai ar kooperatīva biedriem, no malas tikai dažkārt ko minimāli iepērkam.» Pašlaik kooperatīvā darbojas 550 biedri, kas ir vairāk nekā pirms gada. Saimniecības galvenokārt atrodas Vidzemē un Latgalē, to lielums ir dažāds – sākot no dažiem hektāriem līdz diviem tūkstošiem hektāru.

Limbažu novada domes deputāti ceturtdien nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" graudu apstrādes ražotnes izveidei.

Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) informēja, ka pašvaldībā ir vērsusies "VAKS", kura Limbažu novadā vēlas attīstīt graudu apstrādes ražotni. Sākotnēji uzņēmums izskatījis iespēju izveidot ražotni Skultes vai Liepupes pagastā.

Pēc "VAKS" analīzes, ražotni nolemts izveidot Liepupes pagastā, taču, lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams veikt lokālplānojuma izstrādi teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajos īpašumos "Kamēlijas", "Celtnes" un "Bambuļi", jo esošajā lokālplānojumā nav paredzēta lauksaimnieciskā ražošana. "VAKS" ražotnes izveidē plāno investēt 7 līdz 8 miljonus eiro, norādīja Straubergs.

Domes vadītājs skaidroja, ka pašvaldība organizēs sarunas ar Satiksmes un Zemkopības ministriju par īpašumam blakus esošā valsts nozīmes ceļa nestspējas paaugstināšanu.

Vidzemes un Latgales graudu kooperatīvs LPKS VAKS ir saņēmis no Swedbank finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 20 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienošanās ļaus kooperatīvam veiksmīgāk iepirkt graudus jaunajā graudu kulšanas sezonā, turklāt vienošanās par finansējumu ļaus kooperatīvam veiksmīgāk aizstāvēt vietējo ražotāju intereses kopējā tirgū.

Ņemot vērā labās ražas prognozes un līdz šim sasniegto, finansējums tiks izmantots kooperatīvās sabiedrības tiešās darbības nodrošināšanai, sniedzot atbalstu vietējiem lauksaimniekiem – graudu ražotājiem. Stabils finansējums dod iespēju elastīgāk vienoties par graudu iepirkuma cenām, kā arī ļaus efektīvi izmantot graudu uzglabāšanas iespējas un palīdzēs nodrošināt lauksaimniekus ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām jau nākamajā sēšanas sezonā.

Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Līdz 1. martam atlikta tiesas sēde strīdā starp Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību (VAKS) un Baltic Holding Company (BHC) par rapša iepirkuma līgumiem.

VAKS direktors Indulis Jansons atzina, ka lietā plānots panākt mierizlīgumu un vēl atlikušas dažas nianses, kas jāsaskaņo ar BHC. «Mums nav mērķis paraut kādu zem ūdens, bet sakārtot attiecības starp ražotājiem un piegādātājiem,» tā īsumā komentēja I. Jansons.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti.

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Swedbank un Latvijas graudaudzētāju Kooperatīvā sabiedrība „VAKS” ir vienojušies par jaunu aizdevuma līgumu 1,8 miljona eiro vērtībā. Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs līdzekļus plāno izlietot graudu pirmapstrādes kompleksa kapacitātes palielināšanai Viļānos.

Projekta laikā plānots veikt divu noliktavu pārbūvi par graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu un uzlabot tehnisko nodrošinājumu - kā piemēram, lai uzstādītu graudu torņus, iekārtas graudu pārkraušanai dzelzceļa vagonos, graudu laboratorijas izveidi produkcijas kvalitātes noteikšanai. Tas ietver graudu krišanas skaitļa novērtēšanas iekārtas, graudu, rapša un pākšaugu paraugu ņemšanas iekārtu komplektu, kā arī pagarinot esošo dzelzceļa pievedceļu, lai palielinātu graudu pārkraušanas jaudas.

Pirmapstrādes kompleksa “Grozu kalte” kapacitātes palielināšanas projekts, kas atrodas Viļānos, Rēzeknes novadā, tiek realizēts kopā ar Lauku atbalsta dienestu. Projekta kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljonus eiro veido aizdevums starp Swedbank un KS “VAKS”.

LPKS Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība (VAKS) 2012.gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis teju divkārt – no 18,9 miljoniem latu 2011.gadā līdz 34,8 miljoniem latu 2012.gadā.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons ir gandarīts par pagājušā gada rezultātiem, jo būtiski izdevies kāpināt savu apgrozījumu, un rezultāts, pēc viņa paustā, ir iespaidīgs.

«Protams, iepriekšējais gads daudziem paliks atmiņā ar graudaugu labo ražu. Taču mēs ikdienas darbā jūtam, ka lauksaimnieki aizvien vairāk novērtē to labumu, ko sniedz kooperācija, proti, pērn mums pievienojušies 50 biedri, līdz ar to šobrīd apvienojam 349 Vidzemes un Latgales saimniecības 100 000 ha lielā platībā. Ja mēs, Latvijas graudaudzētāji, gribam sekmīgi darboties tirgū, tad kooperācija ir labākais risinājums ilgtermiņa attīstībai,» pauda I. Jansons.

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi uz 4. decembri Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) prasības izskatīšanu pret rapša pirmapstrādes un uzglabāšanas a/s Baltic Holding Company (BHC). Tiesa devusi iespēju pusēm vienoties par mierizlīgumu, Db informēja tiesā.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai (VAKS) prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti. «Mums bija gandrīz noslēgti eksporta līgumi, kad BHC nāca ar vilinošu piedāvājumu. Līgumu noslēdzām par 3000 t rapšu pārdošanu BHC par tā brīža cenām un ar priekšapmaksu,» Db iepriekš pastāstīja VAKS direktors Indulis Jansons. BHC ilgstoši klusējis par savām finansiālajām problēmām un beidzot lauzis līgumu.

#Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus.

Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus

2017. gadā AS Rikon apgrozījums bija aptuveni četri miljoni eiro. «Apgrozījuma kritums nav saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, bet ar to, ka tos ir grūti izpildīt laikā, jo uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka. Visgrūtāk ir ar metālkonstrukciju atslēdzniekiem, kurus Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs nemāca. Mēs tos apmācām uz vietas uzņēmumā, kā arī piesaistām viesstrādniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas un Bulgārijas. Tā kā Nikolajevā (Ukrainā) darbu pārtrauca divas lielas kuģu būvētavas, atslēdznieki un metinātāji meklē darbu gan Polijā, gan Latvijā,» stāsta A. Nikolajevs. Šobrīd uzņēmumā strādā seši viesstrādnieki, tiek plānots to skaitu palielināt. Kopumā uzņēmumā strādā 100 darbinieki.

Pārtikas un veterinārais dienests, svētku dienās pārbaudot mazumtirdzniecības uzņēmumus, konstatējis, ka tirgotāji galvenokārt grēko ar preču derīguma termiņu ievērošanu, lielākoties gaļas produktiem.

PVD inspektori veikuši 425 tirdzniecības uzņēmumu pārbaudes, no tiem 198 atrastas neatbilstības. Visbiežāk inspektori konstatēja, ka tirgotāji neievēro derīguma termiņus (81 gadījums jeb 52 %), marķējuma prasības (50 gadījumi jeb 32 %) un temperatūras režīmu (24 gadījumi jeb 16 %). Derīguma termiņi visbiežāk pārkāpti, uzglabājot gaļas produktus (25 % gadījumu), bet pienu un piena produktus – 17% gadījumu. 106 uzņēmumos (jeb 25 % no kopskaita) pārbaudes brīdī konstatēti dažādi higiēnas prasību pārkāpumi. Problēmas ar preču marķējumu 24 % gadījumu atklātas pienam un piena produktu preču grupai.

Cat S60 ir viens no pasaulē vislabāk nocietinātajiem viedtālruņiem, tas aprīkots ar unikālu termokameru

Viedtelefonu piedāvājumā ir patiešām maz ierīču, kas radikāli atšķirtos no visām pārējām un turklāt būtu paredzētas kādam specifiskam mērķim. Viens no retajiem šādiem sugas eksemplāriem ir jaunais Cat S60, kas ne vien izskatās pēc bruņumašīnas, bet arī ir aprīkots ar līdz šim tālruņos neredzētu tehnoloģiju – termokameru, kā arī dažām citām reti sastopamām iespējām. Amerikāņu celtniecības un zemes resursu ieguves tehnikas ražotāju korporācijas Caterpillar radītie Cat sērijas mobilie tālruņi jau kopš pirmsākumiem bijuši vizuāli atšķirīgi. Tie paredzēti cilvēkiem, kuri strādā skarbā vidē, tādēļ tālruņu stiprākā puse ir izturība. Tomēr iepriekš tehniskajiem parametriem netika pievērsta pārlieka uzmanība, bet S60 var palepoties ar tīri pieklājīgu aprīkojumu.

LPKS Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība (VAKS) nākamgad plāno ieguldīt ap vienu miljonu eiro attīstībā.

Investīcijas ļaus uzlabot graudu pieņemšanas ātrumu un mazinās zemnieku rindas labības novākšanas laikā. Lai netiktu kavēta ražas pieņemšana, nolēmām investēt jaunā pieņemšanas līnijā, skaidro VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Vasarā dienas laikā VAKS iespējams pieņemt pat līdz 4000 t graudu. Uzglabāšanas jaudas kooperatīvam ir ap 45 tūkstoši t graudu. Investējot attīstībā, iecerēts sakārtot arī infrastruktūru.

Līdz šim kooperatīvā sabiedrība attīstībā investējusi ap četriem miljoniem Ls, kas ieguldīti zemju un ēku iegādē un graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu izveidē Valmierā un Varakļānos.

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Latvijas lauksaimniecības uzņēmums VAKS (Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība), investējis 300 tūkstošus eiro Latvijas zemniekiem piederošā piena pārstrādes uzņēmumā Latvijas Piens un kļuvis par 9% kapitāla daļu īpašnieku, informē Latvijas Piena sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.

Viņa skaidro, ka laikā, kad piena nozare atrodas krīzes situācijā, investīcijas sekmēs uzņēmuma attīstību un paaugstinās tā konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos. Atbilstoši noslēgtajam dalībnieku līgumam, līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS pieder 44%, Latraps 30% un piensaimnieku kooperatīvam Dzēse 17% uzņēmuma kapitāldaļu.

«Analizējot krīzes situāciju, kas izveidojusies piena nozarē, secinājām, ka Latvijas zemniekiem piederošais jaunais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens ir perspektīva investīcija. Latvijas Piens darbība nodrošina augstākās pievienotās vērtības radīšanu zemnieku saimniecībās ražotajam pienam, ļaujot piena ražotājiem ne tikai gūt labumu no izejvielas ražošanas, bet perspektīvā saņemt dividendes no sev piederoša pārstrādes uzņēmuma,» norāda VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā.

75 miljonus eiro vērto dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāta ražotni Jelgavā paredzēts sākt būvēt 2021. gadā. Tiks radītas 65 jaunas darbavietas rūpnīcā, un pie pilnas noslodzes uzņēmuma apgrozījums būs aptuveni simt miljoni eiro gadā.

Jauno uzņēmumu ASNS Ingredient iniciējuši divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS. Vaicāts par sadarbību šajā projektā, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atbild vienkārši: “Laba iespēja Latvijas lauksaimniekiem būt pasaules tirgū ar inovatīvu produktu.”

SIA ASNS Ingredient vadītājs Raivis Zabis teic, ka tad, ja ir globāls mērķis, ko var īstenot šeit, ir tikai normāli un pareizi, ka nozares spēlētāji apvieno savu pieredzi un zināšanas, lai radītu kaut ko paliekošu. Ideja par šādu projektu radās aptuveni pirms gada. “Lai saprastu, vai mēs to varam un kas mums sanāk, ir veikti pietiekami lieli priekšdarbi – esam pārbaudījuši tehnoloģisko procesu gan laboratoriski, gan uz rūpnieciskām iekārtām reālā ražošanas ciklā, iegūstot vēlamos gala rezultātus, ko dodam testēt lielajām pārtikas grupām. Process ir sācies. Ja viss notiks, kā plānots, 2022. gada otrajā pusē varētu palaist pirmo zirņu proteīna ražošanas līniju. Šī būs pirmā šāda veida ražotne Austrumeiropā. Tuvākais līdzinieks ir neliels uzņēmums Dānijā, kas arī atrodas attīstības stadijā,” saka R. Zabis.

Latvijas TV seriāla Neprāta Cena radošā komanda režisores Intas Gorodeckas vadībā atvērusi ziedojumu tālruņa līniju un kontu, lai par savākto naudu varētu turpināt seriāla uzņemšanu.

Ņemot vērā seriāla popularitāti, jo tā 400. sēriju noskatījušies 203 tūkstoši cilvēku, iespēja savākt filmēšanai nepieciešamos 160 tūkstošus latu esot pavisam reāla. Ja tomēr šo summu savākt neizdosies, visa nauda no konta tiks novirzīta labdarībai, kā tas paredzēts Kino attīstības veicināšanas fonda statūtos. Jau ziņots, ka sakarā ar Saeimā apstiprināto Latvijas TV un Radio 2009. gada budžeta samazinājumu, Latvijas Televīzijas valde 2008. gada decembrī nolēma pārtraukt seriāla Neprāta cena filmēšanu.