Ir noslēgusies ziedojumu vākšanas (akcija) seriāla Neprāta cena turpinājuma filmēšanai, informē fonda pārstāve Inta Gorodecka.

Kā liecina provizoriskie dati, ir savākta mazāk nekā ceturtā daļa no nepieciešamās summas (aptuveni 160 tūks. Ls), kas ir nepietiekami. Skaidrs, ka seriāla veidošana Latvijas Televīzijā, nav iespējama sakarā ar valsts budžeta samazinājumu, taču TV3 piedāvājusi finansēt seriāla uzņemšanu, pēc iespējas drīzāk uzsākot Neprāta cenas otrās daļas ražošanu sadarbībā ar radošo grupu, režisores Intas Gorodeckas vadībā.

emNeprāta cenas/em turpinājumu finansēsem TV3/emAkcijas laikā iedzīvotāju saziedotie līdzekļi tiks izmantoti atbilstoši akcijas un fonda mērķiem - tos paredzēts izmantot aktieru atalgojumam seriāla otrajā daļā. «Fonds un seriāla veidotāji ir bezgala pateicīgi par sniegto morālo un finansiālo atbalstu gan skatītājiem, gan visiem medijiem, kas informēja par līdzekļu vākšanas akciju. Šis atbalsts deva spēku un motivāciju nenolaist rokas un meklēt iespējas darba turpināšanai,» teikusi Inta Gorodecka.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 80,602 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa dubultojās un sasniedza 1,697 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"VAKS" vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada finanšu rezultāti sasniegti, pateicoties labiem laika apstākļiem, rūpīgi plānotai graudu un izejvielu cenu svārstību risku vadībai, labāk kompānijas menedžmenta vadības prasmēm un kooperatīva biedru kopdarbībai.

FOTO,VIDEO: Gulbenes VAKS kļūst spēcīgāks 

Lai palielinātu graudu pirmapstrādes jaudas un glabāšanas kapacitāti, lauksaimniecības pakalpojumu...

"Liels darbs, kam bija milzīga ietekme uz finanšu rādītājiem, tika ieguldīts, strādājot ar izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem un loģistikas risinājumiem, plānojot pārdomātu graudu eksportu caur Latvijas ostām, kā arī efektīvi izmantojot ar ES fondu līdzdalību jaunbūvēto dzelzceļa loģistikas punktu Gulbenē," teikts "VAKS" vadības ziņojumā.

Papildus stabilitāti "VAKS" attīstībai un darbības sabalansēšanai deva sēklas materiāla sagatavošanas fabrika Valmierā, nodrošinot lauksaimniekiem iespēju audzēt sēklas materiālu un realizēt to caur "VAKS", iegādāties kvalitatīvu un drošu sēklas materiālu. Tādējādi bija iespējams samazināt arī sēklas materiāla cenu svārstību ietekmi.

"VAKS" arī norādīja, ka jaunu uzrāvienu kompānijai deva uzsāktā lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļu tirdzniecība un servisa pakalpojumu klāsta paplašināšana. Palielinājās augšņu agroķīmisko analīžu un mēslošanas plānu izstrādāšanas pakalpojumu pieprasījums, kas ir bijis ieguvums gan kooperatīvam, gan lauksaimniekiem. Vairākos "VAKS" darbības virzienos tika ieguldīti līdzekļi un attīstīta informācijas tehnoloģiju izmantošana.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz "VAKS" darbību, kooperatīva vadība norāda, ka "VAKS", nepārtraucot darbību, ir veicis visus piesardzības pasākumus, kurus uzliek jaunie apstākļi.

"VAKS" 2018.gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% - līdz 847 900 eiro.

"VAKS" aktīvi darbojas kopš 1999.gada. "VAKS" pamatdarbības vieta ir Valmierā, bet kooperatīvam ir trīs patstāvīgi strādājošas struktūrvienības - Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos". Pagājušā gada beigās "VAKS" bija 560 biedri.

Latvijas Televīzija (LTV) pēc iepazīšanās ar medijos izplatīto informāciju, ka TV3 Latvia (TV3) radusi iespēju turpināt seriāla Neprāta cena uzņemšanu, šodien nosūtījusi vēstuli TV3, kurā pauž neizpratni un vērš uzmanību uz vairākām niansēm, kuras ir pretrunā gan ar ētiku, gan pastāvošo Autortiesību likumu.

«Seriāla Neprāta cena autortiesības pieder LTV, un jebkāda seriāla turpmāka izmantošana, tostarp seriāla nosaukuma izmantošana, seriāla sižetiskās līnijas turpināšana, seriāla un tā scenārija pārveidošana ar mērķi radīt audiovizuālu darbu un/vai jau esoša darba turpinājumu pārraidīšanai televīzijā vai citos audiovizuālajos medijos kā tikai LTV programmās nav atļauta un nekad netiks pieļauta,» vēstulē uzsver LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī akcentē, ka tieši LTV ir seriāla Neprāta cena idejas autore un ražotāja, tāpēc LTV pat nepieļauj iespēju, ka seriāls, kas iemantojis ievērojamu LTV1 skatītāju uzticību, tiktu veidots citā televīzijā.

Vidzemes rajona tiesa atzinusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) «VAKS» par maksātspējīgu, liecina kooperatīvās sabiedrības ieraksts sociālajā tīklā Facebook.

«LPKS «VAKS» ir maksātspējīgs uzņēmums! Vienmēr ir bijis! Tā ir lēmusi arī Vidzemes rajona tiesa un to atzīst arī SIA «Preiss būve»,» ziņo «VAKS».

Jau vēstīts, ka pret LPKS «VAKS» tika ierosināta civillieta par uzņēmuma maksātnespēju. Tam visam par pamatu bija strīds starp LPKS «VAKS» un SIA «Preiss būve» par 2016. gadā noslēgto līgumu par graudu elevatora būvniecību Valmierā.

«Latvijas likumdošana pieļauj negodprātīgiem uzņēmējiem izmantot maksātnespējas likumu kā «instrumentu» ne pēc tā būtības,» norāda «VAKS» vadība.

LPKS «VAKS» ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Tā īpašnieki ir 550 Vidzemes un Latgales lauksaimnieki. VAKS vadība cer, ka šis gadījums dos motivāciju gan privātpersonām, gan uzņēmējiem cīnīties un pastāvēt par kvalitāti un pieprasīt no būvuzņēmējiem lielāku atbildību par savu paveikto darbu.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 131,054 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 27,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās 2,9 reizes un bija 1,643 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2023.gada "VAKS" apgrozījums atgriezās 2021.gada līmenī.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka pagājušajā gadā saimnieciskā darbība lauksaimniecības nozarē turpinājās augstas neskaidrības un sarežģītu ārējo apstākļu ietekmē. Tostarp graudu cenas finanšu tirgos ietekmēja tirgus pārstrukturēšanās Ukrainas kara ietekmē. "Krievijas centieni lēti pārdot savu izaudzēto produkciju un transportēt caur Baltiju destabilizēja pārdošanas darījumus un izraisīja būtisku cenu kritumu Latvijas graudu tirgū," teikts vadības ziņojumā.

Savukārt rapšu pārdošanas tirgū "VAKS" izdevās realizēt darījumus ar ilgtermiņa sadarbības partneriem Skandināvijā un sākt sadarbību ar jauniem rapša pārstrādes uzņēmumiem Eiropā.

Latvijas Televīzijas vadība ir šokēta par seriāla Neprāta cena veidotāju šodien izplatīto paziņojumu par vienošanos ar TV3 par seriāla turpmāko veidošanu un pārraidīšanu TV3 ēterā.

"Seriāls Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas veidots produkts – ideja un oriģināldarbs, un līdz pat šim brīdim iespēja, ka tā veidošanu varētu pārņemt kāda cita telekompānija, pat nav apspriesta. Šobrīd arī nepieļaujam šādu iespēju, jo paši aktīvi meklējam līdzekļus tā atjaunošanai," paziņojumā presei norādīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī uzsvēra, ka seriāla radošajai komandai nav tiesību vienpersonīgi vienoties par seriāla pāriešanu uz citu televīziju, kas turklāt darīts aizmuguriski, neinformējot Latvijas Televīziju. "Projekta atjaunošanā esam ieguldījuši gan savus finansiālos, gan materiālos resursus, bijām uzsākuši sarunas ar vairākiem iespējamiem sponsoriem, tāpēc šis paziņojums mūs ļoti nepatīkami pārsteidz," sašutumu neslēpa E. Kots. Tikai pāris stundas pirms publicētā paziņojuma šodien LTV darbinieku kopsapulcē seriāla Neprāta cena režisore Inta Gorodecka un projekta vadītāja Baiba Saleniece sarunā ar LTV1 kanāla direktori Baibu Šmiti atzina, ka vēl nav skaidrība par projekta turpmāko nākotni, savukārt jau pēc īsa brīža presei tika publicēts paziņojums par seriāla turpmāku veidošanu TV3. Tas norāda uz apzinātu Latvijas Televīzijas maldināšanu, jo sarunas ar TV3 projekta veidotāji, visticamāk, jau bija veikuši ilgāku laiku iepriekš. Šādā situācijā LTV uzskata, ka seriāla veidotāji un TV3 ir rīkojošies klaji neētiski, norādīja Latvijas Televīzijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

"Man jau rodas priekšstats, ka tad, ja mums kaut kas labs izveidojies, arvien atrodas kāds, kurš šo produktu grib pārpirkt, – un ļoti bieži tas izdodas," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze stāsta Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Runājot par seriālu Neprāta cena, E. Kots stāsta: "Protams, ne no laba prāta mēs no seriāla šķīrāmies. Plānojot 2009. gadu, bija jāmeklē veidi, kā samazināt tēriņus par 2,4 miljoniem, turklāt mainījās PVN proporcija. Mums bija jāsagatavo izmaiņas TV budžetā divās dienās. Tā kā sabiedriskās televīzijas trīs pamatuzdevumi jānotur obligāti, varējām ķerties klāt tikai izklaidei. Apturot seriāla īstenošanu, ieguvām pusmiljonu. Pēc samazinājuma, kas bija viesuļvētrai līdzvērtīgs šoks, pirmo nedēļu mēģinājām saprast, kas īsti noticis un ko var risināt. Pirmais, ko atrisinājām, bija dalība Eirovīzijā, jo tur ir saistības pret EBU – atradām līdzfinansētāju. Paralēli notika vienošanās ar Neprāta cenas atbalsta fondu, kurš bija gatavs vākt ziedojumus. Tam piekritu, jo man pašam kā televīzijas vadītājam būtu nepieņemami vākt ziedojumus kādam atsevišķam projektam.

Limbažu novada domes deputāti ceturtdien nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" graudu apstrādes ražotnes izveidei.

Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) informēja, ka pašvaldībā ir vērsusies "VAKS", kura Limbažu novadā vēlas attīstīt graudu apstrādes ražotni. Sākotnēji uzņēmums izskatījis iespēju izveidot ražotni Skultes vai Liepupes pagastā.

Pēc "VAKS" analīzes, ražotni nolemts izveidot Liepupes pagastā, taču, lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams veikt lokālplānojuma izstrādi teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajos īpašumos "Kamēlijas", "Celtnes" un "Bambuļi", jo esošajā lokālplānojumā nav paredzēta lauksaimnieciskā ražošana. "VAKS" ražotnes izveidē plāno investēt 7 līdz 8 miljonus eiro, norādīja Straubergs.

Domes vadītājs skaidroja, ka pašvaldība organizēs sarunas ar Satiksmes un Zemkopības ministriju par īpašumam blakus esošā valsts nozīmes ceļa nestspējas paaugstināšanu.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) VAKS pērn sasniedza rekordapgrozījumu, iepērkot lielāko graudu daudzumu kooperatīva vēsturē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajiem graudkopības kooperatīviem VAKS apgrozījums 2017. gadā bija 62,1 miljons eiro, kas ir par 31% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā raža bijusi ļoti laba, bet to visu gan nav izdevies novākt slikto laikapstākļu dēļ. Kopumā pērn izdevās iepirkt 240 tūkstošus tonnu graudu, kas ir lielākais daudzums kooperatīva vēsturē.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons stāsta, ka kooperatīva īpašnieki ir klienti un piegādātāji vienlaicīgi: «Kā iet viņiem, tā iet mums – ja viņiem nav ražas, līdz ar to nav preces, un, ja nav cenas, tad nav nekā. Savukārt, ja ir, tad ir. Strādājam tikai ar kooperatīva biedriem, no malas tikai dažkārt ko minimāli iepērkam.» Pašlaik kooperatīvā darbojas 550 biedri, kas ir vairāk nekā pirms gada. Saimniecības galvenokārt atrodas Vidzemē un Latgalē, to lielums ir dažāds – sākot no dažiem hektāriem līdz diviem tūkstošiem hektāru.

Latvijas televīzijai zaudējot seriālu Neprāta cena, tā neoficiālais turpinājums UgunsGrēks komerctelevīzijā TV3 apslāpējis LTV ziņu raidījumu Panorāma, kura vidējā auditorija martā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nokritusies par 30—40 tūkstošiem, ziņo Diena.

TV3 seriālu UgunsGrēks pārraida no pirmdienas līdz ceturtdienai, un laika ziņā tas pārklāj lielāko daļu Panorāmas. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis uzsver: "Piektdienās, kad nav seriāla, Panorāmas reitingi uzlabojas, arī pēc seriāla beigām Panorāmas pēdējās minūtēs reitingi kāpj". LTV vadība par galveno iemeslu Panorāmas zemajam reitingam uzskata tieši seriālu UgunsGrēks.

Daļēja atbildība par seriāla nonākšanu TV3 ēterā un tam sekojošo Panorāmas reitingu kritumu jāuzņemas LTV vadībai, kas decembrī, izšķiroties par izdevumu samazinājumu, atteicās arī no Neprāta cenas. E.Kots savu atbildību gan neredz, skaidrojot, ka citas iespējas kā strauji samazināt izdevumus par ceturtdaļu decembrī neesot bijis.

Vidzemes un Latgales graudu kooperatīvs LPKS VAKS ir saņēmis no Swedbank finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 20 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienošanās ļaus kooperatīvam veiksmīgāk iepirkt graudus jaunajā graudu kulšanas sezonā, turklāt vienošanās par finansējumu ļaus kooperatīvam veiksmīgāk aizstāvēt vietējo ražotāju intereses kopējā tirgū.

Ņemot vērā labās ražas prognozes un līdz šim sasniegto, finansējums tiks izmantots kooperatīvās sabiedrības tiešās darbības nodrošināšanai, sniedzot atbalstu vietējiem lauksaimniekiem – graudu ražotājiem. Stabils finansējums dod iespēju elastīgāk vienoties par graudu iepirkuma cenām, kā arī ļaus efektīvi izmantot graudu uzglabāšanas iespējas un palīdzēs nodrošināt lauksaimniekus ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām jau nākamajā sēšanas sezonā.

Lielākos ziedojumus 2008. gadā saņēmusi opozīcijā esošā partija Jaunais laiks, kam privātpersonas un šīs partijas politiķi pērn saziedojuši 176 205.5 Ls.

Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš, saskaņā ar KNAB mājaslapā publicēto informāciju, pērn ziedojumos saņēmis 47 700 Ls, bet Zaļo un zemnieku savienība – 26 691 Ls. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK atbalstītāji šai partijai saziedojuši 37 372.06 Ls.

Krietni mazākus ziedojumus saņēmusi kreisā opozīcija – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijai 2008. gadā saziedots 16 073 Ls, bet Saskaņas centram – tikai 400 Ls.

Pilsoniskā savienība, kuru pērn izveidoja no Jaunā laika un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK aizgājušie politiķi, 2008. gadā ziedojumos saņēmusi 12 827.90 Ls, bet Sabiedrība citai politikai (SCP), kuru Saeimā pārstāv no Tautas partijas aizgājušie deputāti Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs, ziedojumos saņēmusi 3 005 Ls. Lielākais SCP atbalstītājs bijis uzņēmējs, bijušais Rīgas piensaimnieka valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, kas šim politiskajam spēkam ziedojis 3000 Ls.

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi uz 4. decembri Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) prasības izskatīšanu pret rapša pirmapstrādes un uzglabāšanas a/s Baltic Holding Company (BHC). Tiesa devusi iespēju pusēm vienoties par mierizlīgumu, Db informēja tiesā.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai (VAKS) prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti. «Mums bija gandrīz noslēgti eksporta līgumi, kad BHC nāca ar vilinošu piedāvājumu. Līgumu noslēdzām par 3000 t rapšu pārdošanu BHC par tā brīža cenām un ar priekšapmaksu,» Db iepriekš pastāstīja VAKS direktors Indulis Jansons. BHC ilgstoši klusējis par savām finansiālajām problēmām un beidzot lauzis līgumu.

Līdz 1. martam atlikta tiesas sēde strīdā starp Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību (VAKS) un Baltic Holding Company (BHC) par rapša iepirkuma līgumiem.

VAKS direktors Indulis Jansons atzina, ka lietā plānots panākt mierizlīgumu un vēl atlikušas dažas nianses, kas jāsaskaņo ar BHC. «Mums nav mērķis paraut kādu zem ūdens, bet sakārtot attiecības starp ražotājiem un piegādātājiem,» tā īsumā komentēja I. Jansons.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti.

Swedbank un Latvijas graudaudzētāju Kooperatīvā sabiedrība „VAKS” ir vienojušies par jaunu aizdevuma līgumu 1,8 miljona eiro vērtībā. Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs līdzekļus plāno izlietot graudu pirmapstrādes kompleksa kapacitātes palielināšanai Viļānos.

Projekta laikā plānots veikt divu noliktavu pārbūvi par graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu un uzlabot tehnisko nodrošinājumu - kā piemēram, lai uzstādītu graudu torņus, iekārtas graudu pārkraušanai dzelzceļa vagonos, graudu laboratorijas izveidi produkcijas kvalitātes noteikšanai. Tas ietver graudu krišanas skaitļa novērtēšanas iekārtas, graudu, rapša un pākšaugu paraugu ņemšanas iekārtu komplektu, kā arī pagarinot esošo dzelzceļa pievedceļu, lai palielinātu graudu pārkraušanas jaudas.

Pirmapstrādes kompleksa “Grozu kalte” kapacitātes palielināšanas projekts, kas atrodas Viļānos, Rēzeknes novadā, tiek realizēts kopā ar Lauku atbalsta dienestu. Projekta kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljonus eiro veido aizdevums starp Swedbank un KS “VAKS”.

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

LPKS Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība (VAKS) 2012.gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis teju divkārt – no 18,9 miljoniem latu 2011.gadā līdz 34,8 miljoniem latu 2012.gadā.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons ir gandarīts par pagājušā gada rezultātiem, jo būtiski izdevies kāpināt savu apgrozījumu, un rezultāts, pēc viņa paustā, ir iespaidīgs.

«Protams, iepriekšējais gads daudziem paliks atmiņā ar graudaugu labo ražu. Taču mēs ikdienas darbā jūtam, ka lauksaimnieki aizvien vairāk novērtē to labumu, ko sniedz kooperācija, proti, pērn mums pievienojušies 50 biedri, līdz ar to šobrīd apvienojam 349 Vidzemes un Latgales saimniecības 100 000 ha lielā platībā. Ja mēs, Latvijas graudaudzētāji, gribam sekmīgi darboties tirgū, tad kooperācija ir labākais risinājums ilgtermiņa attīstībai,» pauda I. Jansons.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šajā pavasarī uzsāks jauna oriģinālseriāla filmēšanu. Tas šā gada rudenī būs skatāms LMT viedtelevīzijā.

Topošais seriāls iecerēts kā attiecību drāma ar komēdijas un fantastikas elementiem, kura centrā ir jauna, pašpārliecināta sieviete – informācijas tehnoloģiju speciāliste. Viņai ir veiksmīga karjera, bet viņa nav īsti apmierināta attiecībās ar mīļoto vīrieti. Vai mākslīgā intelekta radītā ideālā pasaule spēs aizstāt īstu mīlestību un ļaus dzīvot laimīgi bez sāpēm un pārdzīvojumiem?

«Kā liecina patēriņa tendences, tieši seriāli ir pieprasītākais saturs TV ekrānos. Turklāt arvien vairāk tos skatās arī viedtālruņos. Lai veicinātu ne tikai ārvalstu, bet arī kvalitatīva Latvijas seriālu satura pieejamību, esam uzsākuši darbu pie pirmā LMT viedtelevīzijas seriāla veidošanas. Tā tapšanā esam piesaistījuši vienus no pieredzējušākajiem nozares profesionāļiem Latvijā,» norāda LMT prezidents Juris Binde.

No jūnija jaunāku un arī vecāku paaudžu televizoru īpašnieki var piekļūt bagātajam globālā tīmekļa servisu un lietotnes Shortcut filmu, seriālu, sporta un citu tiešraižu saturam, izmantojot viedās televīzijas risinājumu – Shortcut Box.

Cilindra formas kastīte darbojas ar jebkāda operatora interneta pieslēgumu un televizorā nodrošina ērti pārvaldāmu piekļuvi Shortcut un Google Play lietotnēm.

Shortcut Box ir aprīkota ar jaunāko Google Android Nougat operētājsistēmu un tikko saņēmusi Google sertifikāciju ASV, kas garantē izcilu veiktspēju un ērtu lietošanu. Tiešsaistes straumēšanas ierīce darbojas visā Latvijā un ir piemērota televizoriem ar HDMI pieslēgvietu.

«Shortcut Box ir piemērots risinājums tiem skatītājiem, kuri vēlas baudīt plašu un kvalitatīvu saturu ne tikai internetā un mobilajās ierīcēs, bet arī uz lielā mājas ekrāna, nepielāgojot savu ikdienu tradicionālajai TV programmai. Turklāt Shortcut ir vienīgā lietotne Latvijā ar tik plaša satura piedāvājumu visās ierīcēs – sākot ar kulta seriāliem un filmām īsi pēc to pasaules pirmizrādēm un beidzot ar tiešraidēm no dažādiem nozīmīgiem sporta notikumiem Latvijā un pasaulē tagad arī TV ekrānā,» skaidro Lattelecom biznesa attīstības direktore Inga Alika-Stroda.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.