Ražošana

Investējot vairāk nekā miljonu eiro, Vaks Beļavā atklāj jaunus graudu uzglabāšanas torņus un biroja ēku

LETA,11.12.2015

Jaunākais izdevums

Vidzemes lielākais graudu kooperatīvs Vaks Gulbenes novada Beļavas pagastā atklājis jaunu ēku kompleksu un graudu torņus, projektā investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Ēku komplekss ietver torņus graudu uzglabāšanai, kā arī noliktavu, laboratoriju un biroja ēku. Projekta kopējās būvniecības izmaksas ir 1 081 345 eiro, un tas tapis ar AS Swedbank finansējumu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Kā ziņots, kooperatīvs jūlijā no Swedbank saņēmis papildu finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 5,5 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā labās ražas, finansējums tiek izmantots kooperatīva darbības nodrošināšanai, sniedzot pakalpojumus saviem biedriem - lauksaimniekiem graudu un rapša glabāšanā, realizācijā un apgādē ar lauksaimniecības produktu ražošanai nepieciešamajām izejvielām.

Vaks aktīvi darbojas kopš 1999.gada. Kooperatīvs ir Vidzemes un Latgales lauksaimnieku uzņēmums, kurš izveidojis sistēmu, kas nodrošina savu biedru izaudzētās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu, realizāciju un eksportu. Kooperatīvā pašlaik apvienojušās 435 saimniecības.

Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons iepriekš stāstīja, ka Vaks pagājušajā gadā strādāja ar 45,12 miljonu eiro apgrozījumu un 993 152 eiro peļņu. Gan peļņa, gan apgrozījums pērn bija lielāks nekā 2013.gadā, kad peļņa bija 673 585 eiro un apgrozījums - 39,69 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 80,602 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa dubultojās un sasniedza 1,697 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"VAKS" vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada finanšu rezultāti sasniegti, pateicoties labiem laika apstākļiem, rūpīgi plānotai graudu un izejvielu cenu svārstību risku vadībai, labāk kompānijas menedžmenta vadības prasmēm un kooperatīva biedru kopdarbībai.

FOTO,VIDEO: Gulbenes VAKS kļūst spēcīgāks 

Lai palielinātu graudu pirmapstrādes jaudas un glabāšanas kapacitāti, lauksaimniecības pakalpojumu...

"Liels darbs, kam bija milzīga ietekme uz finanšu rādītājiem, tika ieguldīts, strādājot ar izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem un loģistikas risinājumiem, plānojot pārdomātu graudu eksportu caur Latvijas ostām, kā arī efektīvi izmantojot ar ES fondu līdzdalību jaunbūvēto dzelzceļa loģistikas punktu Gulbenē," teikts "VAKS" vadības ziņojumā.

Papildus stabilitāti "VAKS" attīstībai un darbības sabalansēšanai deva sēklas materiāla sagatavošanas fabrika Valmierā, nodrošinot lauksaimniekiem iespēju audzēt sēklas materiālu un realizēt to caur "VAKS", iegādāties kvalitatīvu un drošu sēklas materiālu. Tādējādi bija iespējams samazināt arī sēklas materiāla cenu svārstību ietekmi.

"VAKS" arī norādīja, ka jaunu uzrāvienu kompānijai deva uzsāktā lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļu tirdzniecība un servisa pakalpojumu klāsta paplašināšana. Palielinājās augšņu agroķīmisko analīžu un mēslošanas plānu izstrādāšanas pakalpojumu pieprasījums, kas ir bijis ieguvums gan kooperatīvam, gan lauksaimniekiem. Vairākos "VAKS" darbības virzienos tika ieguldīti līdzekļi un attīstīta informācijas tehnoloģiju izmantošana.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz "VAKS" darbību, kooperatīva vadība norāda, ka "VAKS", nepārtraucot darbību, ir veicis visus piesardzības pasākumus, kurus uzliek jaunie apstākļi.

"VAKS" 2018.gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% - līdz 847 900 eiro.

"VAKS" aktīvi darbojas kopš 1999.gada. "VAKS" pamatdarbības vieta ir Valmierā, bet kooperatīvam ir trīs patstāvīgi strādājošas struktūrvienības - Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos". Pagājušā gada beigās "VAKS" bija 560 biedri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Tiesa atzīst VAKS par maksātspējīgu

Sandra Dieziņa,31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa atzinusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) «VAKS» par maksātspējīgu, liecina kooperatīvās sabiedrības ieraksts sociālajā tīklā Facebook.

«LPKS «VAKS» ir maksātspējīgs uzņēmums! Vienmēr ir bijis! Tā ir lēmusi arī Vidzemes rajona tiesa un to atzīst arī SIA «Preiss būve»,» ziņo «VAKS».

Jau vēstīts, ka pret LPKS «VAKS» tika ierosināta civillieta par uzņēmuma maksātnespēju. Tam visam par pamatu bija strīds starp LPKS «VAKS» un SIA «Preiss būve» par 2016. gadā noslēgto līgumu par graudu elevatora būvniecību Valmierā.

«Latvijas likumdošana pieļauj negodprātīgiem uzņēmējiem izmantot maksātnespējas likumu kā «instrumentu» ne pēc tā būtības,» norāda «VAKS» vadība.

LPKS «VAKS» ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Tā īpašnieki ir 550 Vidzemes un Latgales lauksaimnieki. VAKS vadība cer, ka šis gadījums dos motivāciju gan privātpersonām, gan uzņēmējiem cīnīties un pastāvēt par kvalitāti un pieprasīt no būvuzņēmējiem lielāku atbildību par savu paveikto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 131,054 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 27,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās 2,9 reizes un bija 1,643 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2023.gada "VAKS" apgrozījums atgriezās 2021.gada līmenī.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka pagājušajā gadā saimnieciskā darbība lauksaimniecības nozarē turpinājās augstas neskaidrības un sarežģītu ārējo apstākļu ietekmē. Tostarp graudu cenas finanšu tirgos ietekmēja tirgus pārstrukturēšanās Ukrainas kara ietekmē. "Krievijas centieni lēti pārdot savu izaudzēto produkciju un transportēt caur Baltiju destabilizēja pārdošanas darījumus un izraisīja būtisku cenu kritumu Latvijas graudu tirgū," teikts vadības ziņojumā.

Savukārt rapšu pārdošanas tirgū "VAKS" izdevās realizēt darījumus ar ilgtermiņa sadarbības partneriem Skandināvijā un sākt sadarbību ar jauniem rapša pārstrādes uzņēmumiem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Limbažu novada domes deputāti ceturtdien nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" graudu apstrādes ražotnes izveidei.

Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) informēja, ka pašvaldībā ir vērsusies "VAKS", kura Limbažu novadā vēlas attīstīt graudu apstrādes ražotni. Sākotnēji uzņēmums izskatījis iespēju izveidot ražotni Skultes vai Liepupes pagastā.

Pēc "VAKS" analīzes, ražotni nolemts izveidot Liepupes pagastā, taču, lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams veikt lokālplānojuma izstrādi teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajos īpašumos "Kamēlijas", "Celtnes" un "Bambuļi", jo esošajā lokālplānojumā nav paredzēta lauksaimnieciskā ražošana. "VAKS" ražotnes izveidē plāno investēt 7 līdz 8 miljonus eiro, norādīja Straubergs.

Domes vadītājs skaidroja, ka pašvaldība organizēs sarunas ar Satiksmes un Zemkopības ministriju par īpašumam blakus esošā valsts nozīmes ceļa nestspējas paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VAKS sasniedz rekordapgrozījumu

Sandra Dieziņa,18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) VAKS pērn sasniedza rekordapgrozījumu, iepērkot lielāko graudu daudzumu kooperatīva vēsturē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajiem graudkopības kooperatīviem VAKS apgrozījums 2017. gadā bija 62,1 miljons eiro, kas ir par 31% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā raža bijusi ļoti laba, bet to visu gan nav izdevies novākt slikto laikapstākļu dēļ. Kopumā pērn izdevās iepirkt 240 tūkstošus tonnu graudu, kas ir lielākais daudzums kooperatīva vēsturē.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons stāsta, ka kooperatīva īpašnieki ir klienti un piegādātāji vienlaicīgi: «Kā iet viņiem, tā iet mums – ja viņiem nav ražas, līdz ar to nav preces, un, ja nav cenas, tad nav nekā. Savukārt, ja ir, tad ir. Strādājam tikai ar kooperatīva biedriem, no malas tikai dažkārt ko minimāli iepērkam.» Pašlaik kooperatīvā darbojas 550 biedri, kas ir vairāk nekā pirms gada. Saimniecības galvenokārt atrodas Vidzemē un Latgalē, to lielums ir dažāds – sākot no dažiem hektāriem līdz diviem tūkstošiem hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vidzemes un Latgales lielākais graudu kooperatīvs saņēmis 20 miljonu eiro aizdevumu

Zane Atlāce - Bistere,05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes un Latgales graudu kooperatīvs LPKS VAKS ir saņēmis no Swedbank finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 20 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienošanās ļaus kooperatīvam veiksmīgāk iepirkt graudus jaunajā graudu kulšanas sezonā, turklāt vienošanās par finansējumu ļaus kooperatīvam veiksmīgāk aizstāvēt vietējo ražotāju intereses kopējā tirgū.

Ņemot vērā labās ražas prognozes un līdz šim sasniegto, finansējums tiks izmantots kooperatīvās sabiedrības tiešās darbības nodrošināšanai, sniedzot atbalstu vietējiem lauksaimniekiem – graudu ražotājiem. Stabils finansējums dod iespēju elastīgāk vienoties par graudu iepirkuma cenām, kā arī ļaus efektīvi izmantot graudu uzglabāšanas iespējas un palīdzēs nodrošināt lauksaimniekus ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām jau nākamajā sēšanas sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank un Latvijas graudaudzētāju Kooperatīvā sabiedrība „VAKS” ir vienojušies par jaunu aizdevuma līgumu 1,8 miljona eiro vērtībā. Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs līdzekļus plāno izlietot graudu pirmapstrādes kompleksa kapacitātes palielināšanai Viļānos.

Projekta laikā plānots veikt divu noliktavu pārbūvi par graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu un uzlabot tehnisko nodrošinājumu - kā piemēram, lai uzstādītu graudu torņus, iekārtas graudu pārkraušanai dzelzceļa vagonos, graudu laboratorijas izveidi produkcijas kvalitātes noteikšanai. Tas ietver graudu krišanas skaitļa novērtēšanas iekārtas, graudu, rapša un pākšaugu paraugu ņemšanas iekārtu komplektu, kā arī pagarinot esošo dzelzceļa pievedceļu, lai palielinātu graudu pārkraušanas jaudas.

Pirmapstrādes kompleksa “Grozu kalte” kapacitātes palielināšanas projekts, kas atrodas Viļānos, Rēzeknes novadā, tiek realizēts kopā ar Lauku atbalsta dienestu. Projekta kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljonus eiro veido aizdevums starp Swedbank un KS “VAKS”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liela interese par rūpnīcas Latvijas piens kontrolpaketes iegādi

LETA,09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro

Anda Asere,03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā.

75 miljonus eiro vērto dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāta ražotni Jelgavā paredzēts sākt būvēt 2021. gadā. Tiks radītas 65 jaunas darbavietas rūpnīcā, un pie pilnas noslodzes uzņēmuma apgrozījums būs aptuveni simt miljoni eiro gadā.

Jauno uzņēmumu ASNS Ingredient iniciējuši divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS. Vaicāts par sadarbību šajā projektā, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atbild vienkārši: “Laba iespēja Latvijas lauksaimniekiem būt pasaules tirgū ar inovatīvu produktu.”

SIA ASNS Ingredient vadītājs Raivis Zabis teic, ka tad, ja ir globāls mērķis, ko var īstenot šeit, ir tikai normāli un pareizi, ka nozares spēlētāji apvieno savu pieredzi un zināšanas, lai radītu kaut ko paliekošu. Ideja par šādu projektu radās aptuveni pirms gada. “Lai saprastu, vai mēs to varam un kas mums sanāk, ir veikti pietiekami lieli priekšdarbi – esam pārbaudījuši tehnoloģisko procesu gan laboratoriski, gan uz rūpnieciskām iekārtām reālā ražošanas ciklā, iegūstot vēlamos gala rezultātus, ko dodam testēt lielajām pārtikas grupām. Process ir sācies. Ja viss notiks, kā plānots, 2022. gada otrajā pusē varētu palaist pirmo zirņu proteīna ražošanas līniju. Šī būs pirmā šāda veida ražotne Austrumeiropā. Tuvākais līdzinieks ir neliels uzņēmums Dānijā, kas arī atrodas attīstības stadijā,” saka R. Zabis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cat S60 ir viens no pasaulē vislabāk nocietinātajiem viedtālruņiem, tas aprīkots ar unikālu termokameru

Viedtelefonu piedāvājumā ir patiešām maz ierīču, kas radikāli atšķirtos no visām pārējām un turklāt būtu paredzētas kādam specifiskam mērķim. Viens no retajiem šādiem sugas eksemplāriem ir jaunais Cat S60, kas ne vien izskatās pēc bruņumašīnas, bet arī ir aprīkots ar līdz šim tālruņos neredzētu tehnoloģiju – termokameru, kā arī dažām citām reti sastopamām iespējām. Amerikāņu celtniecības un zemes resursu ieguves tehnikas ražotāju korporācijas Caterpillar radītie Cat sērijas mobilie tālruņi jau kopš pirmsākumiem bijuši vizuāli atšķirīgi. Tie paredzēti cilvēkiem, kuri strādā skarbā vidē, tādēļ tālruņu stiprākā puse ir izturība. Tomēr iepriekš tehniskajiem parametriem netika pievērsta pārlieka uzmanība, bet S60 var palepoties ar tīri pieklājīgu aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas piens par 50% palielina piena iepirkumu; šogad iekrāto parādu zemniekiem neesot

LETA,27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv,03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikāta KS administratore: Latvijas piens nav neko atmaksājis no trīs miljonu parāda kooperatīvam

LETA,24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikātas KS zemnieki: Maksātnespējas administratore izsaimnieko kooperatīva parādnieku mantu

LETA,03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikāta KS daļas Latvijas Pienā pārdod, jo parādā virs trim miljoniem eiro

LETA,20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80-90% no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz lieldienām netiek plānots sākt.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra skaidro, ka, lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnuss 25 grādus un Daugavpilī pat mīnuss 29,5 grādus, pēc tam biezās sniega segas izveidošanās janvāra vidū un atkusnis janvāra beigās, appludinot zemākās lauku vietas, būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ministre pieļauj Latrapa kļūšanu par Latvijas Piena lielāko akcionāru

LETA,29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Baltijas modes federācijas organizētā 24. Rīgas modes nedēļa.

Riga Fashion Week atklāšanas pasākuma laikā notika Sanktpēterburgas modes dizainera Stasa Lopatkina skate un tika pasniegtas Latvijas modes balvas par 2015. gadu. Kopā šogad Modes balvas tika pasniegtas sešās profesionālajās nominācijās. Par gada debiju modes jomā tika atzīts zīmols Deeply Personal, kura dizainere Elīna Vanaga saņēma speciālo balvu no Itālijas dizaina institūta Instituto Europeo di Design – apmācību augstskolas vasaras kursos.

Par gada kreatīvāko modes skati starp M-Couture un INCH2 žūrija izvēlējās zīmola M-Couture skati RFW 2015. gada rudenī Rīgas Biržā. Oriģinālākais pagājušajā gadā izdotā dzīves stila un modes žurnāla vāks ir žurnāla Pastaiga septembra numura vāks, bet veikals ar interesantāko koncepciju, kurš tika atvērts 2015. gadā, – zīmola Amoralle veikals Brīvības ielā 33 (izcīnot uzvaru konkurencē pret zīmola One Wolf veikalu-studiju Lāčplēša ielā 10).

Komentāri

Pievienot komentāru