Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's, atsaucoties uz nepieciešamību samazināt parādu un vājajām izaugsmes perspektīvām, pazeminājusi Portugāles valsts parāda reitingu, ziņo BBC.

Tikmēr Portugāles galvenā opozīcijas partija paziņojusi, ka iebilst pret valdības taupības plāniem, bet valsts premjerministrs brīdinājis, ka valstij varētu būt nepieciešama glābšana.

«Politiskās krīzes sekas varētu palielināt riskus mūsu ekonomikai un novest pie iejaukšanās,» viņš teicis.

Kā vēstīts, Portugāli nospiež augstais parāda slogs, un tā jau kādu laiku cīnās, lai izvairītos no starptautiskas palīdzības, kāda bija nepieciešama Grieķijai un Īrijai.

Ministru prezidenta Žozē Sokratiša valdība pagājušās nedēļas piektdienā nāca klajā ar jaunākajiem taupības pasākumiem, kuru mērķis ir pārliecināt investorus un citas Eiropas Savienības valstis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service otrdien ir samazinājusi Portugāles kredītreitingu par četrām pakāpēm no Baa1 līdz Ba2, brīdinot, ka to varētu pazemināt vēl vairāk un ka valstij būs nepieciešams vēl viens aizdevums, vēsta BBC.

Portugāles reitings, pēc aģentūras domām, tagad liecina par pārāk augstu risku, lai investētu valsts parādzīmēs. Savukārt Portugāles valdība norāda, ka aģentūra, lemjot par reitinga samazināšanu, nav ņēmusi vērā valsts apņēmību ieviest finanšu taupības pasākumus.

Jau vēstīts, ka aprīlī Portugāle lūdza starptautisko palīdzību, lai spētu tikt galā ar finanšu krīzi. Kopumā Portugālei tiks piešķirti 78 miljardi eiro.

Portugāles varas iestādes maijā arī uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazināšanas.

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vakardienas lēmums palielināt eiro bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,5% nozīmē turpmāku eiro kredītu mērenu sadārdzināšanos. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama lielāka naudas summa parāda apkalpošanai nākotnē, lēš eksperti.

«Katrā ziņā ECB apliecināja, ka turpina soļot pa iepriekš nosprausto likmju celšanas taku, šodienas preses konferencē vēl aizvien iezīmējot nostāju par labu likmju celšanai arī turpmāk. Kā sava kompasa galveno rādītāju ECB saglabā inflācijas draudus un cenu stabilitātes saglabāšanu nākotnē,» norāda Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Apņēmība dedzīgi cīnīties ar inflāciju caurvija visu šodienas centrālās bankas preses konferenci. «Tas nosaka arī ECB turpmāko rīcību, un pagaidām var gaidīt, ka šogad sekos vēl viena likmju celšanas reize - ļoti iespējams atkal pēc trīs mēnešiem oktobrī. Līdz ar šo lēmumu bankas savus brīvos līdzekļus centrālajā bankā var noguldīt par 1% gadā (tāpat kā iepriekš - 50 bāzes punktus zem bāzes likmes). Tādēļ pagaidām vēl aizvien var prognozēt, ka Euribor likmes kopumā turpinās savu virzību augšup un 2% robežu trīs mēnešu Euribor var sasniegt jau gada beigās. Tas, protams, palielina kredītmaksājumus gan eirozonas, gan Latvijas kredītņēmējiem, tai pat laikā slāpējot izaugsmi, kas nepieciešama veiksmīgai parādu krīzes pārvarēšanai eirozonā,» spriež P. Stepiņš.

Eiropas Komisija (EK) apsver aizliegt reitingu aģentūrām publiskot kredītreitingu novērtējumus tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas piedzīvojušas finansiāla rakstura grūtības, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Financial Times Deutschland, vēsta AFP.

ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē izstrādātais priekšlikums ļaus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei «uz laiku aizliegt» reitingu aģentūrām publiskot savas analīzes par finanšu nedienās nonākušo valstu maksātnespēju. Minētā laikraksta rīcībā esot nonācis priekšlikuma melnraksts.

M. Barnjē uzskata, ka valstu reitingu publiskošana «nepiemērotā brīdī» valstij, kas aizvada sarunas par starptautiskas palīdzības iegūšanu, var izraisīt «negatīvus efektus tās valsts finanšu stabilitātei, kas tālak destabilizē globālo ekonomiku».

Starptautiskās reitingu aģentūras, kā, piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch nereti tiek apsūdzētas nepareizā atsevišķu valstu finansiālās situācijas izpratnē, kas finanšu krīzi saasina vēl vairāk.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Reitingu aģentūra Standard&Poor's (S&P) samazinājusi grūtībās nonākušo valstu - Grieķijas un Portugāles - reitingus, norādot uz bažām par parādu slogu, ziņo BBC.

Šis aģentūras solis palielinājis valstu aizņemšanās izmaksas, jo aizdevēji pieprasa lielāku peļņas likmi, pērkot valsts obligācijas.

S&P Portugāles reitingu samazinājusi par vienu pakāpi līdz BBB-. Jāatgādina, ka aģentūra pirms dažām dienām jau samazināja valsts kredītreitingu par divām pakāpēm līdz BBB.

Grieķijas reitings pazemināts par divām pakāpēm līdz BB-.

S&P, viena no trīs vadošajām reitingu aģentūrām, norādījusi - reitingu samazināšana ir saistīta ar bažām, ka jaunā eirozonas glābšanas sistēma, par kuru vienošanās tika panākta Eiropas Savienības samitā pagājušajā nedēļā, varētu kaitēt investoriem.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Portugāles varasiestādes ir uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazinšanas, vēsta Forbes, atsaucoties uz Portugāles nacionālo ziņu aģentūru Lusa.

Sūdzību ir iesnieguši vārdā nenosaukti Portugāles ekonomisti, kas uzskata, ka trīs starptautiskās reitingu aģentūras – Moody’s, Standard & Poor's (S&P) un Fitch - Portugālei ir izraisījušas pamatīgus finanšu zaudējumus, kā arī pieprasa izpētīt, vai aģentūras no tā ir guvušas finansiālu labumu. Aģentūru darbība varētu būt pretrunā ar pretmonopola likumdošanu, norāda ekonomisti.

Jau rakstīts, ka pēdējā gada laikā aģentūras ir vairākkārt samazinājušas Portugāles kredītreitingu – S&P līdz BBB, Moody’s līdz Baa1 un Fitch līdz A-.

Vācijas farmācijas gigants Merck draud atsaukt miljoniem eiro vērtas investīcijas no Portugāles, jo valsts pārziņā esošajām slimnīcām radušās problēmas ar rēķinu apmaksu, vēsta thelocal.de.

Kompānija tagad draudot izstāties no nākotnes pētniecības projektiem.

«Mūsu investīcijas pētniecībā tiek plānotas ilgtermiņā,» sacījis Merck Portugāles vadītājs Fricis Sačers.

«Savstarpēja uzticēšanās ir svarīgs pamats,» viņš piebildis. «Bet Portugāles nevēlēšanās maksāt grauj šo uzticību,» skaidrojis kompānijas pārstāvis.

Neskatoties uz panākto vienošanos par ASV parādu griestu palielināšanu, joprojām paliek neatbildēts jautājums, kā rīkosies starptautiskās reitingu aģentūras, kuras iepriekš bija paziņojušas, ka pārskatīs valsts augsto AAA reitingu.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service jau ir apstiprinājusi, ka saglabās ASV augsto AAA reitingu, tomēr ir noteikusi tam negatīvu perspektīvu. Arī Fitch, visticamāk, nemainīs ASV reitingu, jo to bija solījusi izdarīt tikai tad, ja ASV nespētu panākt vienošanos par parādu griestu palielināšanu.

Tomēr pārskatīt ASV reitingu varētu Standard & Poor’s (S&P), kura bija uzsvērusi, ka valsts budžeta deficīts jāsamazina par četriem triljoniem ASV dolāru, raksta USA Today.

Jāatgādina, ka ASV parādu griestu paaugstināšanas ietvaros paredzēts samazināt valsts budžeta deficītu par 2,1 triljonu dolāru.

Portugālei jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kā arī «jāgriež» to algas un pensijas, lai tādējādi spētu ietaupīt četrus miljardus eiro, rekomendējis Starptautiskas Valūtas fonds (SVF).

SVF rekomendācijas paredzētas, lai palīdzētu centriski labējā premjera Pedru Pašusa-Koelju valdībai par četriem miljardiem eiro samazināt valsts tēriņus 2013. un 2014. gadā, vēsta Portugāles laikraksts Jornal de negocios. Portugāles valdība lūgusi SVF palīdzību valsts izdevumu samazināšanai, vēsta AFP.

Saskaņā ar SVF rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju, Portugāles valsts sektorā strādājošo skaits jāsamazina par 20 procentiem, kas ļaus ietaupīt kopumā 2,7 miljardus eiro. Savukārt atlikušajiem ierēdņiem algas jāsamazina par septiņiem procentiem, kas ļautu ietaupīt 760 miljonus eiro.

Starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s Investor Service lēmums samazināt Portugāles kredītreitingu par četrām pakāpēm izsaucis pamatīgu Eiropas Komisijas (EK) kritiku, vēsta BBC.

Portugāles reitinga samazināšana ir bijusi «apšaubāma» un izraisa jautājumus par aģentūru izturēšanos principā, norāda EK. Iepriekš arī Grieķijas valdība bija norādījusi, ka reitingu aģentūru darbības parādu krīzes laikā ir «ārprātīga».

«Moody’s lēmums ir ne tikai apšaubāms, bet arī pieņemts vadoties pēc hipotētiskiem scenārijiem,» norādīja EK pārstāvis. «Tā bija neveiksmīga epizode un rada jautājumus par aģentūru rīcību». Piedevām neviena aģentūra neatrodas Eiropā, akcentēja EK, kas rada aizspriedumus, kad tām jānovērtē jautājumi, kas saistīti ar notiekošo Eiropā.

Apvienotās Karalistes kredītreitingu ir samazinājusi Ķīnas reitingu aģentūra Dagong. Aģentūra norādījusi uz Lielbritānijas lēno izaugsmi, vēsta BBC.

Lielbritānijas izaugsmes temps būs iestrēdzis 1,3%-1,5% robežās vēl turpmākos divus gadus, tādējādi iedragājot valdības finanšu stāvokli.

Apvienotajai Karalistei reitings ir samazināts no AA- līdz A+, un tādā veidā šobrīd Lielbritānijas kredītreitings ir tāds pats kā Čīlei, ASV un parādos iegrimušajai Beļģijai. ASV Ķīnas reitingu aģentūra samazināja novērtējumu jau pērnā gada novembrī.

Pretstatā Ķīnas reitingu aģentūrai, lielākās Rietumu reitingu aģentūras Lielbritānijai un ASV sniedz prestižo AAA novērtējumu.

Dagong saglabā negatīvu vērtējumu Apvienotajai Karalsitei, norādot, ka varētu sekot turpmāki valsts reitinga samazinājumi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s ir samazinājusi Portugāles valdības ilgtermiņa obligāciju reitingu no A3 līdz Baa1, šādu lēmumu skaidrojot ar valsts budžeta un ekonomiskajām neskaidrībām, vēsta Bloomberg.

Saglabājoties bēdīgajai situācijai Portugāles finansēs, reitingu var nākties samazināt vēl vairāk, norādīja aģentūra.

Investori uzskata, ka Portugāle sekos Grieķijas un Īrijas pēdās un meklēs starptautisko aizdevēju palīdzību, lai uzlabotu valsts finansiālo stāvokli.

Jau vēstīts, ka nesen Portugāles reitingu samazināja gan Fitch, gan arī Standard and Poor’s.

Madrides Real un Portugāles futbola izlases superzvaigznes Krištianu Ronaldu vārdā trešdien svinīgā ceremonijā pārsaukta viņa dzimtās Madeiras salas lidosta.

Pašlaik 32 gadus vecais Ronaldu pērn palīdzēja Madrides Real futbolistiem triumfēt UEFA Čempionu līgā, kā arī Portugāles izlasei kļūt par Eiropas čempioni, kas viņu ļāva nosaukt par gada labāko futbolistu pasaulē. Viņš ir vietējais varonis Madeirā, tāpēc futbolistam tur ir arī muzejs un viņa vārdā nosaukta viesnīca.

«Jūs ziniet cik lepns esmu par savām saknēm, savu dzimteni,» runā teica Ronaldu, kurš vēl tikai otrdien turpat Madeirā iesita vārtus pārbaudes spēlē, kurā Portugāle ar 2:3 piekāpās Zviedrijai.

Trīskārtējais pasaules labākais nacionālajā izlasē aizvadījis 138 spēles un izcēlies ar 71 precīzu sitienu.

Par lidostas nosaukuma maiņu Madeiras reģionālā valdība lēma pēc Portugāles triumfa 2016.gada Eiropas čempionātā. Toreiz tika sāktas petīcijas gan par, gan pret šādu lēmumu, kritiķiem sakot, ka vēsturiskākas personas šādu godu būtu pelnījušas vairāk.

Portugāle ir panākusi vienošanos par palīdzības saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), medijiem pavēstījis Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs (Jose Socrates).

Ir panākts aizdevums uz trijiem gadiem no ES un SVF – atsaucoties uz Ž. Sokratiša paziņojumu televīzijā, vēsta BBC. Tas ir veiksmīgs darījums, uzskata Portugāles premjerministrs. Portugāle lūdza finansiālu palīdzību 78 miljardu eiro apmērā.

Vienošanos, pie kuras tika strādāts trīs nedēļas, vēl nav apstiprinājusi opozīcija.

Lielākā partija opozīcijā – sociāldemomkrāti, par savu lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt vienošanos par sanāciju paziņos diennakts laikā.

Panāktā vienošanās paredz, ka Portugālei būs vairāk laika, lai sasniegtu noteiktos budžeta deficīta mērķus, paziņoja Portugāles ministru prezidents.

Budžeta deficītam jābūt samazinātam līdz 5,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šogad, līdz 3% no IKP nākamgad, un līdz 2% no IKP 2013. gadā. Aizdevumā paredzēti arī 12 miljardi eiro Portugāles banku sektora atbalstam.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/sharma.jpg

S&P prezidents amatu pametīs septembrī. Par viņa pēcteci amatā kļūs Duglass Petersons – viens no banku giganta Citigroup vadošajiem menedžeriem, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra uzsver, ka lēmums par vadības maiņu bijis pieņemts vēl pirms ASV kredītreitinga samazināšanas un nav saistīts ar varasiestāžu uzsāktajām izmeklēšanām.

Db.lv jau vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrija uzsākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu reitingu aģentūras S&P lomu 2008. gada mājokļu krīzē, kas vēlāk noveda pie recesijas valstī.

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pirmdien samazinājusi Grieķijas kredītreitingu uzreiz par trim pakāpēm, vēsta BBC. S&P sarakstos Grieķijai tagad ir viszemākais kredītreitings no visām iekļautajām pasaules valstīm.

Grieķijas kredītreitings tika samazināts no B līdz CCC, kā arī paredzēts, ka Grieķija bankrotēs līdz 2013. gadam. Grieķijai tagad ir zemāks kredītreitings nekā tādām valstīm kā Pakistāna (B-) un Ekvadora (B-), kurām ir slēgta pieeja atvērtiem tirgiem, kopš 2009. gada defolta, norāda Reuters.

Grieķijas valdība jau ir paziņojusi, ka reitinga samazināšana ir tās finanšu situācijas stabilizēšanas pūliņu ignorēšana.

S&P ir paziņojusi, ka, iespējams, samazinās arī četru Grieķijas banku reitingus. Reitingu samazināšanai varētu tikt pakļauta Grieķijas Nacionālā banka, EFG Eurobank Ergasias, Alpha Bank un Piraeus Bank.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.