Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Par joprojām nesakārtotu uzskatīto OCTA tirgu daži apdrošinātāji, iespējams, izmanto pārspīlētam OCTA cenu kāpumam.

Lai arī kopumā apdrošinātāju piedāvāto un iepriekšējos gados konkurences dēļ necelto obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) polišu cenu pieaugumam patlaban ir vairāki objektīvi pamatojumi un pieaugums ir neizbēgams, tomēr pastāv iespējas pieaugumu piebremzēt, neradot šoku OCTA polišu pircējiem, sevišķi tiem, kas līdz šim uzticējušies vienam apdrošinātājam. Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms norādīja, ka OCTA polišu cenu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar autoservisu un arī veselības aprūpes iestāžu pakalpojumu cenu pieaugumu. Viens no būtiskākajiem kāpuma faktoriem ir nepārtrauktais algu pieaugums šajos sektoros. «Nav noslēpums, ka šobrīd atrast kvalificētu autoservisa darbinieku ir ārkārtīgi sarežģīti. Problēmu saasina fakts, ka apdrošinātāji nenodrošina pietiekamu autoservisu konkurenci un strādā tikai ar atsevišķiem autoservisiem. «Apdrošinātāji, lai samazinātu OCTA izmaksas, varētu «sapurināt» senos sadarbības partnerus - autoservisus, paplašinot izmantojamo autoservisu loku un, piem., katra auto bojājumiem pieprasot aprēķinu no diviem servisiem, izvēloties lētāko,» tā A. Krūms. Latvijas lielākā apdrošinātāja a/s BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva piekrīt: ja apdrošinātāji sadarbotos ar visiem servisiem, tas iedzīvinātu konkurenci autoremontu uzņēmumu vidū, kas pozitīvi ietekmētu cenas. «Problēma ir remontu kvalitātē - pašreiz apdrošinātāji slēdz līgumus un sadarbojas ar dažiem servisiem, baidoties, ka citiem ir slikta kvalitāte un būs sūdzības no klientiem,» tā viņa.

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) informē, ka visticamāk jau septembrī, kad Saeima atgriezīsies no vasaras brīvdienām, tiks pieņemtas ierosinātās izmaiņas OCTA likumā, kas vienlaikus ar vairākām ļoti svarīgām izmaiņām, ko pieprasa Eiropas Komisijas direktīvas prasības, nodrošinās arī elektroniska OCTA līguma slēgšanai nepieciešamo normatīvo bāzi. Par to liecina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konceptuāli atbalstītie grozījumi otrajam lasījumam.

Jāmin, ka e-polise plānota kā papildus OCTA līguma slēgšanas veids un arī turpmāk OCTA līgumu būs iespējams slēgt ierastajā kārtībā.

Nepieciešamo grozījumu izstrādē būtisku ieguldījumu devusi Īpašu uzdevumu ministrija elektroniskās pārvaldes lietās, kas, sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm - apdrošinātājiem, LTAB, Brokeru asociāciju, CSDD, Ceļu Policiju, Latvijas Robežsardzi un citām institūcijām, izstrādājusi priekšlikumus OCTA likuma izmaiņām un bija ierosinātāja to iekļaušanai jau esošajā likumprojektā.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Saeimas Budžeta komisijas konceptuālais atbalsts grozījumiem OCTA likumā nozīmē, ka visticamāk jau septembrī Saeima galīgajā lasījumā varētu pieņemt izmaiņas, kas atļautu autoīpašniekiem pēc to izvēles slēgt OCTA līgumu klātienē, veicot standarta procedūru, vai arī to darīt elektroniskā veidā ar interneta starpniecību. Tādējādi noslēgtos pirmais būtiskais posms OCTA e-polises ieviešanā Latvijā. Nākošie soļi jau būtu saistīti ar praktisku sistēmas ieviešanu."

Iecere ļaut iegādāties transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polises vienam mēnesim palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu, pauda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

LTAB norādīja, ka šajā nedēļā Saeima plāno skatīt grozījumus OCTA likumā, kuros cita starpā iekļauta norma par 30 dienu OCTA polisēm transportlīdzekļiem ar vēsturiskā spēkrata statusu un iespēju visiem transportlīdzekļu īpašniekiem iegādāties OCTA polisi arī vienam mēnesim.

"Priekšlikumi par OCTA polises iegādes termiņa samazināšanu nav jauna ideja, un daudzu iepriekšējo gadu laikā apspriesta un noraidīta jau vairākkārt. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda - jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to šādi ierosinājumi ir pretrunīgi un nav balstīti uz faktu reālu izvērtējumu," minēja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Ceļu satiksmes drošības fondā iemaksāti gandrīz 2,5 miljoni latu

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) pastāvēšanas desmit gadu laikā Latvijā no kopējiem ieņēmumiem par OCTA polisēm gandrīz 2,5 miljoni latu ieskaitīti Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā, kura darbības mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, kā arī samazināt negadījumu un bojā gājušo skaitu uz Latvijas ceļiem. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek izlietoti sociālo kampaņu veidošanai, lai veicinātu autovadītāju sociālo atbildību un uzlabotu braukšanas kultūru.

Ik gadu apdrošinātāji ieskaita speciālā Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā (CSNNPF) daļu no ieņēmumiem par OCTA polisēm. Sākotnēji fondā tika ieskaitīti 0,6% apdrošinātāju ieņēmumu. Kopš 2004.gada, kad tika pieņemti jauni grozījumi OCTA likumā, apdrošinātāju ikgadējie ieskaitījumi fondā sastāda 2% no kopējiem OCTA ieņēmumiem. Desmit gadu laikā kopējā summa, kas pārskaitīta CSNNPF sasniegusi 2,5 miljonus latu, par ko liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komiteja vakar, 11. septembrī atbalstīja grozījumus OCTA likumā, kas pēc grozījumu galīgās pieņemšanas Saeimā atļautu OCTA līgumu starp transportlīdzekļa īpašnieku un apdrošinātāju slēgt arī elektroniski.

Komiteja akceptēja OCTA likuma grozījumu virzīšanu Saeimā pēdējam 3.lasījumam, kas nozīmē, ka, jau sākot ar nākošo gadu apdrošinātāji varēs piedāvāt slēgt OCTA līgumu ar distances saziņas līdzekļu starpniecību.

E-polise plānota kā papildus OCTA līguma slēgšanas veids un arī pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā turpmāk OCTA līgumu būs iespējams slēgt arī līdz šim ierastajā kārtībā - pērkot polisi pie apdrošināšanas aģentiem un saņemot papīra formas dokumentu.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Esam gandarīti par komitejas akceptu likumprojektam, kas vienlaicīgi nozīmē, ka tiek sperts būtisks solis, lai Latvija pārņemtu citu valstu praksi un OCTA apdrošināšanā ieviestu e-polisi. Pēc sistēmas praktiskās ieviešanas dzīvē transportlīdzekļu īpašnieki arī turpmāk pēc to izvēles OCTA līgumu varēs slēgt klātienē, veicot standarta procedūru vai arī elektroniski ar interneta starpniecību. Jau šobrīd liela daļa sabiedrības OCTA polises iegādājas, norēķinoties ar apdrošinātājiem ar interneta starpniecību. OCTA līguma slēgšana, neizejot no mājām vai darba vietas, ļaus ietaupīt autoīpašnieku laiku."

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

Līdz šim veiktie sagatavošanās darbu rezultāti liecina, ka e-polises ieviešana Latvijā noris pēc plānotā grafika. Tas nozīmē, ka jau no šī gada 1.jūnija ar distances saziņas līdzekļu (interneta) starpniecību slēgts OCTA standartlīgums būs derīgs bez apdrošināšanas polises oriģināla, kas turpmāk, piedaloties ceļu satiksmē, vispār nebūs jāvadā līdzi, kā arī bez speciālās apdrošināšanas uzlīmes.

Tai pat laikā OCTA standartlīgumu varēs slēgt ierastajā kārtībā - klātienē pie apdrošinātāja, saņemot polisi papīra formātā, informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

No 1.jūnija visi noslēgto OCTA līgumu dati būs pieejami centrālajā datubāzē, kas ir pieejama arī Ceļu Policijai. Turpmāk atbildīgās institūcijas varēs pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir apdrošināts arī tad, ja transportlīdzekļa vadītājam līdzi nebūs OCTA polise papīra dokumenta veidā. Tāpat vairs nebūs nepieciešama speciālā uzlīme uz transportlīdzekļa priekšējā loga.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Apdrošinātāji jau līdz šim piedāvāja iegādāties OCTA polises internetā. Taču pagaidām vēl likums paredz, ka autovadītājam ir nepieciešams fiziski vadāt līdzi OCTA polises oriģinālu. Līdz ar to pēc polises iegādes internetā ir jāsaņem OCTA polises veidlapa ar abu līgumslēdzēju pušu parakstiem. Pateicoties pērn veiktajām izmaiņām OCTA likumā, tika atvieglota OCTA standartlīguma slēgšanas kārtībā. No š.g. 1.jūnija pircējiem vairs nebūs nepieciešams saņemt polises veidlapu ar abu līgumslēdzēju parakstiem, bet par apstiprinājumu noslēgta OCTA apdrošināšanas līguma esamībai kalpos apdrošinātāja ar drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu apliecināts apstiprinājums. Vēlos uzsvērt, ka ikviens varēs turpināt slēgt OCTA standartlīgumu arī līdzšinējā kārtībā – pie apdrošinātāja klātienē, saņemot OCTA standartlīguma polises oriģinālu."

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.

Rezultāti:

Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)

Vācija 695

Horvātija 522

Slovēnija 424

Čehija 222

Polija 137

Lietuva 128

Rumānija 115

Igaunija 110

Bulgārija 98

Ungārija 96

Latvija 56

Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērnā gada rudenī iniciētajos grozījumos OCTA likumā ir paredzēts atvieglot CSNg cietušo personu tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību, informē LTAB.

Sagatavotie grozījumi paredz arī virkni citu uzlabojumu un precizējumu OCTA likumā, tādēļ ir pamats diskusijām par ierosinātājiem grozījumiem un to virzīšanu tālākai skatīšanai, un ātrākai apstiprināšanai parlamentā, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka otrdien medijos izteiktais priekšlikums par nepieciešamību uzsākt diskusiju par grozījumiem OCTA likumā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu tiesības savlaicīgi saņemt apdrošināšanas atlīdzību, saskan ar LTAB jau pērnā gada rudenī iniciētajiem priekšlikumiem.

Šodien LR Saeima trešajā, galīgajā lasījumā akceptēja grozījumus OCTA likumā, kas paredz virkni uzlabojumu OCTA sistēmā, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Būtiskākie no tiem: ievērojot Eiropas Savienības 5.direktīvas prasības, noteikta kārtība kādā tiks palielināti atlīdzību limiti CSNg cietušajām personām un mantai, izmaksājamo atlīdzību par personas darba nespēju indeksācija, t.s. e-polises ieviešana, izmainīta Garantijas fonda administrēšanas kārtība un citas lietas.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Pieņemtie grozījumi OCTA likumā sniegs būtiskus uzlabojumus OCTA sistēmā Latvijā, kā rezultātā būs ieguvēji gan CSNg cietušie, gan transportlīdzekļu īpašnieki, gan apdrošinātāji. Zīmīgi, ka šogad aprit 10 gadi, kopš OCTA ieviešanas Latvijā. Pilnveidotais OCTA likums ir nosacīta dāvana zīmīgajā jubilejā un labs atskaites punkts, lai izvērtētu sasniegto."

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Obligātās civiiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) veidā tirgus jau daudzu gadu garumā cieš zaudējumus, un ir novērojams, ka cīņā par tirgus daļu apdrošinātāji reizēm ir gatavi upurēt OCTA prēmiju un piemēro to par neadekvātu cenu, saka AAS BTA Insurance Company SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.

Salīdzinot ar identisku periodu pērn, šī gada pirmajā ceturksnī novērojams mērens OCTA prēmiju pieaugums 5-6% apmērā.

Sezonālas OCTA cenu svārstības tirgū vērojamas jau vairāku gadu garumā un izņēmums nebija arī 2012. gads un šā gada sākums, uzsver Ergo Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Lai gan daudz par to tika runāts, tomēr pamanāmu cenu palielināšanu pērn realizēja tikai daļa apdrošinātāju. Taču kopumā kopš pērnā gada rudens kopumā tirgū tika novērots OCTA cenu pieaugums.

I. Vismanis uzsver, ka šoziem apdrošināšanas sabiedrības OCTA segmentā cieta lielākus zaudējumus nekā pagājušā gada ziemā, tāpēc zaudējumi atspoguļojas arī pirmā ceturkšņa OCTA segmenta rezultātos Latvijā. Negatīvo tendenci var izskaidrot ar to, ka šī ziema bija garāka nekā pērnā, taču primāri akcents jāvērš uz faktu, ka pieaug zaudējumu apmērs, tajā skaitā personām radītie zaudējumi. Turklāt atlīdzināto zaudējumu apmērs pieaug straujāk nekā OCTA cenas.

Soda punktu piemērošana par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) ir nepārdomāts solis, un tas liecina par valdības vēlēšanos arvien vairāk ekonomiskus jautājumus risināt ar administratīvām un birokrātiskām metodēm, uzskata Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA).

Braukšana bez OCTA ir nevis satiksmes noteikumu pārkāpums, bet gan ekonomiskas vai finansiālas dabas pārkāpums, par ko ir jāpiemēro tieši finansiāla rakstura sankcijas, bet nevis soda punkti, kas ir administratīvs sods, norāda PABA vadītājs Agris Auce.

PABA uzskata, ka piemērotāks modelis kā nodrošināt to, lai OCTA ir spēkā visiem transporta līdzekļiem, kuri piedalās satiksmē, ir realizējams ar piespiedu apdrošināšanas metodi, bet nevis paplašinot valsts administratīvo aparātu. Tehniski to nodrošināt būtu salīdzinoši vienkārši. Pašreizējā kārtība ar transporta līdzekļu uzskaiti CSDD ir tāda, ka, veicot ikgadējo tehnisko apskati vai pārreģistrāciju, pirms tam ir jānomaksā ar īpašnieku saistītās soda naudas. Šo ieviesto kārtību ir salīdzinoši viegli papildināt ar vēl vienu pozīciju – piespiedu apdrošināšanas prēmijas apmaksu, ja ir redzams, ka transporta līdzeklis kādu laiku ir bijis bez OCTA. Dati par OCTA apdrošināšanu ir pieejami on-line, un to pieejamību nodrošina Latvijas transporta līdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Ministru kabinetā atbalstītajos grozījumos Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA likumā, paredzot, ka OCTA turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, tomēr varētu veikt izmaiņas, aģentūrai LETA pieļāva finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka OCTA jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka lauksaimnieki ir noskaņoti pret piedāvātajiem OCTA likuma grozījumiem.

Savukārt finanšu ministre norādīja, ka oktobrī tiks sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas. «Konsultatīvajā padomē mēģināsim saprast, vai likuma grozījumos ietvertās normas ir skaidras un samērīgās,» atzina ministre.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu.

Tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas. Tā kā OCTA ir obligāts priekšnoteikums transportlīdzekļu īpašnieku dalībai satiksmē, Konkurences padome (KP) rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas.

KP tirgus uzraudzībā pētīja, kādi apstākļi veicinājuši būtisku OCTA prēmijas cenu kāpumu 2017. gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības. Izpēte liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Konkurences padome nesaskata Konkurences likuma pārkāpumus OCTA apdrošināšanas tirgus dalībnieku darbībās, bet secina, ka šajā tirgū ir oligopols - mēreni koncentrēts tirgus ar vidēji augstu konkurences intensitāti.

Konkurences padome (KP) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) tirgus uzraudzību sāka 2008. gada aprīlī, Db uzzināja KP.

Laika periodā no 2006. gada līdz 2008. gada 1. ceturksnim vērojamā tendence samazināties lielāko tirgus dalībnieku kopējai tirgus daļai varētu nozīmēt, ka atsevišķi mazākie tirgus dalībnieki šajā tirgū kļūst konkurētspējīgāki, secina KP. Ņemot vērā tirgus struktūru, kā arī peļņas neesamību KP secina, ka OCTA apdrošināšanas tirgus nav pievilcīgs jauniem tirgus dalībniekiem. Konstatētās barjeras – administratīvie ierobežojumi, piem., licences saņemšana un nepieciešamība ieguldīt lielus finanšu līdzekļus.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Otrdien, 24. aprīlī Ministru Kabinetā tika pieņemti grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt atlīdzību limitus līdz 5 miljoniem eiro ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām un līdz vienam miljonam eiro cietušo mantai, atļaut OCTA Garantijas fonda līdzekļu ieguldīšanu vērtspapīros, kā arī apdrošinātājiem saņemt papildus informācijai par braukšanu dzērumā vai narkotisko vielu reibumā informāciju par transportlīdzekļa vadītāja administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Paredzams, ka grozījumi likumā stāsies spēkā jau ar šā gada 1.jūniju.

Atlīdzību limiti cietušajiem pieaugs 20 reizes

Baiba Gribuste, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētāja vietniece: "Grozījumi par atlīdzību limitiem OCTA likumā izstrādāti saskaņā ar ES 5.direktīvu, kas paredz ievērojami palielināt zaudējumu atlīdzināšanas limitu ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem - līdz 5 miljoniem eiro personām un 1 miljonu eiro mantai. Taču jāievēro, ka saskaņā ar 5.direktīvas nosacījumiem šī summa ir limits visām cietušajām personām, kas iesaistīti noteiktā ceļu satiksmes negadījumā."

Lai Latvija varētu sagatavoties 5.direktīvas prasībām un transportlīdzekļu īpašniekus nepārsteigtu straujš OCTA polišu cenu kāpums, ES dalībvalstīm ir atļāvusi noteikt piecu gadu pārejas posmu. Tas paredz, ka puse no kopējā limita ir jāievieš 2,5 gadu laikā (līdz 2009.gada 10. decembrim), savukārt no 2012.gada stājas spēkā atlīdzības pilnā apmērā.