Konkurences padome nesaskata Konkurences likuma pārkāpumus OCTA apdrošināšanas tirgus dalībnieku darbībās, bet secina, ka šajā tirgū ir oligopols - mēreni koncentrēts tirgus ar vidēji augstu konkurences intensitāti.
Konkurences padome (KP) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) tirgus uzraudzību sāka 2008. gada aprīlī, Db uzzināja KP.
Laika periodā no 2006. gada līdz 2008. gada 1. ceturksnim vērojamā tendence samazināties lielāko tirgus dalībnieku kopējai tirgus daļai varētu nozīmēt, ka atsevišķi mazākie tirgus dalībnieki šajā tirgū kļūst konkurētspējīgāki, secina KP. Ņemot vērā tirgus struktūru, kā arī peļņas neesamību KP secina, ka OCTA apdrošināšanas tirgus nav pievilcīgs jauniem tirgus dalībniekiem. Konstatētās barjeras – administratīvie ierobežojumi, piem., licences saņemšana un nepieciešamība ieguldīt lielus finanšu līdzekļus.
OCTA apdrošināšanas tirgū kopš 2006.gada, kad tirgū ienāca Baltijas Apdrošināšanas Nams, ir vērojams nemainīgs tirgus dalībnieku sastāvs, secinājusi KP, ievācot datus no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Tādējādi KP secina, ka, ņemot vērā tirgus struktūru, kā arī peļņas neesamību OCTA apdrošināšanas tirgus nav pievilcīgs jauniem tirgus dalībniekiem. OCTA tirgus lielākie spēlētāji ir BTA, Balta, Baltikums, Balva un Gjensidige Baltic (līdz 2008.gadam Parekss). Pēc parakstīto bruto prēmiju apjomiem trīs gadu laikā līdera pozīcijās stabili atrodas BTA, straujš tirgus izaugsmes temps ir vērojams Baltijas Apdrošināšanas Nama darbībā, atstājot aiz sevis mazākos tirgus dalībniekus ERGO Latvija, If Latvia un Seesam Latvia, min Konkurences padome.
BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva vērtē pozitīvi Konkurences padomes darbību, sagatavojot ziņojumu par OCTA tirgus uzraudzību. «Sākot ar OCTA tarifu brīvlaišanu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, ap šo apdrošināšanas veidu ir izveidojušies vairāki mīti par tirgus dalībnieku aizliegtajām vienošanām, noslēpto apdrošinātāju milzīgu peļņu un tamlīdzīgām lietām, kuru pamatā bija šā veida obligātuma neizprašana, kā arī apdrošināšanas būtības nepārzināšana. Ir pat bijuši izteikti aicinājumi atsākt OCTA polišu cenu valsts regulējumu, kas kropļotu konkurenci un ir pretrunā ar ES pamata regulējumu ekonomiskajos jautājumos,» tā viņa.
J. Alfejeva atzina, ka vispār Latvijā bieži nenovērtē konkurences lomu, kas ir bīstami un var novest pie dažādu ekonomiska rakstura problēmu nepareizas risināšanas.
Savukārt pateicoties šim Konkurences padomes sagatavotajam ziņojumam, sabiedrība var iegūt skaidru priekšstatu par situāciju OCTA tirgū un tas ļaus nākotnē panākt efektīgu normatīva regulējuma pilnveidošanu.
«Runājot par ziņojumā izteikto secinājumu, ka ienākšanai tirgū ir nepieciešams ieguldīt lielus naudas līdzekļus, kā arī iespējamām ar to saistītajām problēmām, jāpiebilst, ka apdrošināšanas bizness vispār ir saistīts ar nopietnu naudas līdzekļu ieguldīšanu, jo apdrošinātāju saistībām pret klientiem ir jābūt nopietni nodrošinātām. Un tā nav Latvijas unikāla situācija, bet pasaulē pieņemta prakse, kas ir iestrādāta arī ES normatīvos,» norāda J. Alfejeva.