Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Pasauli sagaida sarežģīts laiks – sabrūkot eirozonai, atjaunosies konflikti starp Eiropas valstīm, ASV sāksies sociāli nemieri, kuru novēršanai tiks piemērotas politiskas represijas, bet finanšu sistēma var pilnībā sagrūt, uzskata ASV investors Džordžs Soross.

«Mūs sagaida ļoti sarežģīts laiks, kuru var salīdzināt ar Lielo Depresiju. Pastāv briesmas, ka attīstīto pasauli piemeklēs recesija, kas ilgs desmitgadi. Labākais scenārijs, kas mūs sagaida, ir deflācija, bet sliktākais – finanšu sistēmas sabrukums,» intervijā žurnālam Newsweek sacīja Dž. Soross.

Pasaules finanšu nedienas ASV investors salīdzināja ar PSRS sabrukumu. «Padomju sistēmas sabrukums bija ļoti negaidīts notikums, pašlaik mēs saskaramies ar kaut ko līdzīgu – pilnībā pat neapzinoties to, kas notiek,» klāstīja Dž. Sorss.

Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība, uzsvēra Dž. Soross. «Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu ir patiesībā netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami.»

Eiro draud iznīcība, ja Eiropas Savienības dalībvalstu bankas neatbrīvosies no toksiskajiem aktīviem, prognozē skandalozais finansists Džordžs Soross, vēsta rynok.biz.

Savukārt ASV banku sistēmai draudot pilnīgs sabrukums, jo tā netikšot galā ar slikto parādu uzkrājumu.

Dž. Soross uzskata, ka pasaules finansu sistēma pēc būtības ir sabrukusi, un visi glābšanas programmās tērētie miljardi, ir nekas cits, kā vien «sistēmas mākslīga uzturēšana pie dzīvības».

Dž. Soross uzskata, ka pasaules finanšu krīze eiro ietekmi, salīdzinot ar ASV dolāru, kurš pretēji visām prognozēm joprojām eksistē, pavājinājusi. Viņš norāda, ka kopš pagājušā gada vidus USD vērtība pret eiro pieaugusi par 24 %, bet eiro vērtība tikai šogad samazinājusies par 8.4 %.

Finansists gan neuzņemas prognozēt pēc cik ilga laika eiro kapitulēs.

ASV miljadieris un investors Džordžs Soross asi kritizējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, brīdinot, ka viņas īstenotā politika var izraisīt Lielās Depresijas atkārtošanos, vēsta AFP.

«Es cienu Merkeli par viņas vadību, bet diemžēl viņa ved Eiropu nepareizā virzienā,» intervijā Vācijas laikrakstam Der Spiegel sacīja Dž. Soross. Viņš norādīja, ka nav pareizi finanšu krīzi censties atrisināt ar tēriņu samazinājumiem, bet nepieciešams veikt finanšu injekcijas.

«Pretējā gadījumā mēs atkārtosim tās pašas kļūdas, kuras iegrūda Ameriku Lielajā Depresijā 1929. gadā. To Angela Merkele nesaprot,» uzsvēra ASV miljardieris.

Tāpat Dž. Soross pauda pārliecību, ka Eiropa finanšu krīzi var pārvarēt saviem spēkiem, bez Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības. Viņš arī norādīja, ka ir kļūdaini piedāvāt Grieķijai starptautisko finanšu palīdzību, kas ir «piesieta» augstām procentu likmēm. «Tāpēc valsti pašlaik nevar glābt. Tas pats notiks arī ar Itāliju, ja mēs šai valstij liksim piespiedu kārtā maksāt bargas procentu likmes,» sacīja Dž. Soross.

Berlīnes loma eirozonas parādu krīzes laikā veicinās to, ka Vācija tiks ienīsta un no tās novērsīsies visa Eiropa, uzskata ASV miljardieris Džordžs Soross.

Sarunā ar laikrakstu Spiegel Dž. Soross uzsvēra, ka Vācijas darbības, kas veiktas lai glābtu eiro, saglabās situāciju, kurā Eiropas valstīm – parādniecēm jāmaksā milzīgas «piemaksas», lai varētu refinansēt savus parādus. «Rezultātā izveidosies Eiropa, kurā Vācija tiek uzskatīta par imperiālistisku lielvaru, kuru nemīl un neapbrīno, bet gan ienīst un tai pretojas,» klāstīja Dž. Soross.

Savukārt pie šādas situācijas izveidošanās atbildība jāuzņemas visiem, kas bija iesaistīti Eiropas vienotās valūtas izveidošanā, īsti nesaprotot sekas. «Kad eiro tika izveidots, regulatori ļāva bankām iegādāties neierobežotu daudzumu valsts obligāciju, neprasot nodrošināt pamatkapitālu. Komercbankas uzskatīja par izdevīgu uzkrāt vāju valstu obligācijas,» sacīja Dž. Soross. Tikmēr Vācija, cīnoties ar apvienošanās sekām, «savilka ciešāk jostu». Tas viss noveda pie lielas atšķirības ekonomiskajā sniegumā.

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Latvijas dalība eirozonā pirms paredzētā termiņa neradītu būtisku spiedienu uz eiro, taču tajā pat laikā ievērojami uzlabotu situāciju straujas ekonomiskās lejupslīdes skartajā valstī.

Tā intervijā EUobserver norādījis investors Džordžs Soross (George Soros). Viņš uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jādara vairāk, lai palīdzētu grūtībās nonākušajām dalībvalstīm Austrumeiropā, kā vienu no iespējām minot paātrinātu eiro ieviešanu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) pēdējā laikā satraucies par eiro vērtības palielināšanos attiecībā pret ASV dolāru, jo tas varētu samazināt eksporta apjomus, tādējādi aizkavējot Eiropas ekonomikas atlabšanu. Dž. Soross uzskata, ka šādā situācijā kādas Austrumeiropas valsts pievienošana eirozonai būtu pat izdevīga. «Eiro jau tagad ir pārāk spēcīgs, un tam ir tendence kļūt vēl spēcīgākam,» norāda Dž. Soross.

Eiropas līderi, uzturot pie dzīvības «sapuvušo» eiro, novedīs reģionu līdz sabrukumam, pavēstījis ASV miljardieris un investors Džordžs Soross. Savukārt Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans uzskata, ka, nodarbojoties ar «jukušiem» taupības pasākumiem, Eiropa veic ekonomisko un politisko pašnāvību.

«Eiro draud iznīcināt Eiropas Savienību (ES), bet tās līderi, ar vislabākajiem nodomiem cenšoties ieviest nepieņemamus noteikumus, ved to līdz sabrukumam,» sarunā ar Francijas laikrakstu Le Monde sacīja Dž. Soross.

Pēc Sorosa domām, eiro ieviešana novedusi pie lielām atšķirībām, pretēji gaidītajam valstu tuvināšanās procesam. «Vājākās eirozonas valstis ir negaidīti atklājušas, ka atrodas Trešās pasaules valstu situācijā, bet nestrādājošu noteikumu ievērošanas piespiešana situāciju padara vēl sliktāku,» sacīja Dž. Soross, vēsta Express.co.uk.

Neatkarīgi no Dž. Sorosa cits ekonomikas zinātnes smagsvars un Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans savā slejā laikrakstā The New York Times brīdināja, ka finanšu krīze Eiropā draud atgriezties ar jaunu sparu. Pirms pāris mēnešiem viņš jutis zināmas cerības par Eiropu, taču pašlaik tās izgaisinājušas Vācijas «jukušās» taupības programmas, un vienīgais risinājumus būtu, ja visas eirozonas valstis pamestu monetāro savienību.

Ķīnas globālā ekonomiskā ietekme augs straujāk nekā uzskata lielākā daļa sabiedrības, un to veicinās izolācija no globālās finanšu sistēmas, un valsts lielā ietekme uz valsts banku sektoru.

Tā uzskata investors Džordžs Soross (George Soros), raksta CNN.

«Ķīnas banku sektors, esot izolācijā no pārējās pasaules, ir labākā formā nekā starptautiskā banku sistēma,» norādījis Dž. Soross, piebilstot, ka valsts lielā ietekme attiecībā uz kapitāla kontroli ir pasargājusi tās finanšu institūcijas no globālās krīzes izraisītajām sekām.

«Valsts ietekme ir liela. Tātad, ja valsts saka «aizdot», bankas aizdod. Tas Ķīnu nostāda labākā pozīcijā attiecībā uz atgūšanos no lejupslīdes. Patiesībā tas arī ir tas, kas ir noticis,» tā Dž. Soross.

«Ķīna būs pozitīvais spēks pasaulē un tirgū, kam, visticamāk, sekos valsts ietekmes palielināšanās. Personīgi es uzskatu, ka tā [Ķīna] augs straujāk nekā patlaban uzskata lielākā daļa cilvēku,» sacījis Dž. Soross.

Skandalozais finansists Džordžs Soross iesaka pasaulei baidīties no Krievijas. Pie visa vainīga ir Krievijas lētā nafta, kas, pēc viņa domām, ir padarījusi Krieviju tik bīstamu.

Jāatzīmē, ka ļoti bieži zem Dž. Sorosa izteikumiem slēpjas naudas un politikas faktors, tādēļ nav izslēgts, ka viņš šādā veidā spēlējas ar naftas cenas pieaugumu, ziņo Inter Faks.

"Liktenis ir novērsies no valstīm, kurās iegūst naftu. Peļņa, pie kuras tās bija pieradušas, pēdējo gadu laikā ir mazinājusies. Pēc naftas cenas samazināšanās viņiem vairs nav tik daudz iespējas, lai veidotu diplomātiskas intrigas," uzskata Dž. Soross.

Viņš arī uzskata, ka Krievija spēlē biedējošu ģeopolitisku spēli. Tā cenšas, kaut vai daļēji, atgūt Krievijas agrāko varenību. "Kremlis izmanto kontroli pār dabas resursiem, tādējādi cenšoties Krieviju izveidot par spēcīgu politisku spēku," saka Dž. Soross.

Pazīstamais finansists, investors un filantrops Džordžs Soross (George Soros), kas 1992. gadā nopelnīja 1 miljardu USD uz Lielbritānijas sterliņu mārciņas svārstībām, paziņoja, ka pašreizējā «valūtas iekārta» ir pilna ar briesmām un pasaulei nepieciešams globāls regulējums.

Dž. Soross ceturtdien (15. oktobrī) paziņoja, ka ASV dolāra vērtībai attiecībā pret Ķīnas valūtu vajadzētu kristies, lai ASV apvaldītu tekošā konta deficītu, ziņo Reuters.

Džordžs Soross. (Foto: REUTERS/SCANPIX)Viņš skaidroja, ka tā kā juaņa ir piesaistīta dolāram, Ķīnas valūta konstanti ir nenovērtēta, un dolāra vērtība vājinās pret citām lielākajām valūtām.

Jāatzīmē, ka Dž Soross ir pazīstams ar to, ka viņš ar saviem izteikumiem spēj iedragāt finanšu tirgus visā pasaulē. Sorosa investora stils tiek uzskatīts par ļoti agresīvu un pat «slepkavniecisku». Viņa lauciņš ir īstermiņa spekulācijas.

Vācijai nepieciešams izdarīt vairāk, lai glābtu Eiropas vienoto valūtu, pretējā gadījumā Berlīnei eirozona ir jāpamet, uzskata ASV miljardieris un investors Džordžs Soross, vēsta AFP.

Sarunā ar laikrakstu Welt am Sonntag viņš norādīja, ka vāciešiem nepieciešams izvēlēties – vai viņi vēlas eiro vai nevēlas. «Ja vācieši vēlas – viņiem jāveic maksājumi. Ja nevēlas – viņiem jāpamet eirozona,» sacīja Dž. Soross.

Dž. Soross arī vainoja Vācijas valdību un valsts centrālo banku, kas, neatlaidīgi pastāvot uz taupības pasākumiem eirozonā, apdraud pašu vienoto valūtu. «Taupīšana un cenu uzraudzība darbojās Vācijā, taču pašlaik tā Eiropai var atnest neveiksmi,» akcentēja Dž. Soross.

Tomēr viņš atzina, ka gadījumā, ja Berlīne izstātos no eirozonas, ciestu valsts eksports, jo «jaunajai Vācijas valūtai būtu augstāka vērtība».

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

ASV ekonomika atrodas ilgstošā recesijā un, iespējams, tai nāksies pārdzīvot savu «japāniešu» periodu, kad salīdzinoši zemu pieaugumu pavadīs augsta inflācija, intervijā Reuters paziņoja slavenais investors un miljardieris Džordžs Soross.

Amerikāņu ekonomikas atjaunošanās diez vai sāksies ātrāk par 2009.gada trešo vai ceturto kvartālu, uzskata Dž.Soross.

Pēc Sorosa domām, amerikāņu banku glābšana var šīs bankas pārvērts par zombijiem, kas, uzturot ekonomikas dzīvotspēju vienlaikus palēlina ekonomiskās attīstības tempus. Amerikāņu banku rekapitalizācija sāka realizēties nepareizā veidā, daudzējādā ziņā ļoti līdzīgā veidā kā to darīja eksprezidenta Džordža Buša administrācija.

Naudas iepludināšana banku sistēmā nenes panākumus, jo līdzekļu saņemšana netiek izlietota priekš tālākas kreditēšanas, atzīmēja Dž.Soross.

Vācijai nepieciešams pieņemt lēmumu par eirozonas vadīšanu, veicinot ekonomikas izaugsmi un veidojot fiskālo savienību, vai arī jāpamet Eiropas monetārā savienība, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Intervijā laikrakstam Financial Times Dž. Soross norādīja, ka Vācijai nepieciešams dalīties Eiropas liktenī – riskējot kopā ar to izpeldēt vai arī noslīkt. «Tas pilnībā ir atkarīgs no Vācijas attieksmes – ja viņi uzstāj uz taupības politiku un no tās neatsakās, tad patiesībā tas [Vācijas aiziešana no eirozonas] pat būtu labāk,» klāstīja Dž. Soross.

Miljardieris uzsvēra, ka, ja savienības biedri nespēj sadzīvot kopā, tad labāk ir, ja katrs iet savus ceļus. «Vācijas izstāšanās būtu graujošs, bet kontrolējams un vienreizējs notikums, pretēji haotiskam, ieilgušam domino efektam, kad viena pēc otras parādu pārņemtas valstis spiestas pamest eirozonu,» sacīja ASV miljardieris.

92 gadus vecais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross nodevis biznesa un filantropijas lietas sava 37 gadus vecā dēla Aleksandra pārziņā, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Aleksandrs Soross, kurš biežāk tiek saukts par Aleksu, tagad ir vienīgais Sorosu ģimenes pārstāvis uzņēmuma "Soros Fund Management" investīciju komitejā. "Soros Fund Management" pārvalda 25 miljardus ASV dolāru vērtos Sorosa īpašumus.

Decembrī Aleksandrs Soross nomainīja tēvu "Atvērtās sabiedrības fondu" padomes priekšsēdētāja amatā. Šie fondi, kas pasludinājuši par mērķi veicināt tiesiskumu, izglītību, sabiedrības veselību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, piešķir finansējumu projektiem daudzās pasaules valstīs.

Aleksandrs Soross arī kļuvis par prezidentu politiskās rīcības komitejā, ar kuras starpniecību Soross ziedo naudu ASV Demokrātu partijai. Tuvākajos gados šai komitejai paredzēts piešķirt 125 miljonus dolāru.

Miljardieris un viens no skandalozākajiem investoriem pasaulē Džordžs Soross uzskata, ka pasaules finanšu krīzes tvēriens sāk atslābt un valstu ekonomikas stabilizācijas plāni sāk darboties.

«Uzskatu, ka pasaules ekonomika atgūs pusi no zaudētā apjoma un tad ieslīgs stagnācijā,» teicis Dž. Soross.

Miljardieris arī atzinis, ka finanšu krīze uzskatāmi pierādījusi, ka mazu ekonomiski vāju valstu dalība eirozona šīm valstīm sniedz milzīgu atbalstu.

«Turklāt krīze varētu motivēt Vāciju rosināt radīt daudz efektīvāku eiro sistēmu. Šajā jautājumā es nejūtu Vācijas kā ES stiprākās dalībvalsts iniciatīvu.

Iepriekš viņš atzina, ka pasauli piemeklējusī ekonomikas lejupslīde ir silktāka nekā Lielās depresijas laikā aizvadītā gadsimta pirmajā pusē.

Miljardieris investors Džordžs Soross pārmet Vācijai vadošo lomu taupības pasākumu ieviešanā, kas iegrūdīšot eirozonu deflācijas spirālē, ziņo Reuters.

Papildus fiskālie stimuli - un nevis fiskālā disciplīna - ir izeja no krīzes gan Eiropai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, Soross sacījis otrdien savā runā Kolumbijas Universitātē.

«Deficīta samazināšana no tādas kreditorvalsts kā Vācija puses ir tiešā pretrunā ar pieredzi, kas gūta no Lielās depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Tas var iegrūst Eiropu ilgstošas stagnācijas periodā vai pat sliktāk,» sacījis Soross.

Tomēr Vācija, maz ticams, mainīs savu uzvedību, jo tās ekonomikai klājas labi un citu valstu grūtībās var vainot strukturālo neelastību, stāstījis slavenais investors.

Soross atzīmējis, ka Vācijas kanclere Angela Merkele nesen guva virsroku G20 sanāksmē, kur viņa apvienoja spēkus ar Kanādu un jaunievēlēto Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu, spiežot citas valstis ieviest taupības pasākumus.

2011. gadā eirozonu pāršalks otrais krīzes vilnis, jo pretpasākumi krīzes novēršanai rada apburto loku, prognozē miljardieris Džordžs Soross.

Par to ziņo Reuters. Nepilnības, kas «ieprogrammētas» eiro jau no sākta gala, kļuvušas kritiskas, paziņojis Soross seminārā, kas bija veltīts eirozonas krīzei. Soross brīdinājis, ka ES valūtas krīze var novest pie Eiropas Savienības sabrukuma. Liktenīga kļūda esot tā, ka nav atrunas iespējamai izejai no eirozonas un nav mehānisma, lai koriģētu eiro.

Vācija piedāvā savu eirozonas glābšanas plānu, kas maksātu 750 miljardus eiro un nozīmētu eiro kursa pazemināšanu. Soross šo plānu kritizē, norādot, ka prasīt budžeta disciplīnu laikā, kad samazinās pieprasījums un ir vāja banku sistēma, nozīmē nevis iegūt sabalansētu budžetu, bet iekļūt apburtajā lokā. «Vācija plauks kā roze, bet pārējā Eiropa iekļūs apburtajā lokā, stagnācija turpināsies daudzus gadus, iespējams, kļūs vēl sliktāk nekā tagad,» biedējis Soross.

Pasaules ekonomika pašlaik atrodas «ļaunā deflācijā», bet noteikumus notiekošajam eirozonā diktē Vācija, uzskata ASV finansists Džordžs Soross.

Globālā ekonomika šobrīd ir piedzīvojusi «ļaunu deflācijas ciklu», kuru izraisījušas eirozonas valstu taupības programmas. Tās ir domātas budžeta deficīta kontrolēšanai, tomēr samazina pieprasījumu un «saspiež cenas», sacīja Dž. Soross, vēsta The Wall Street Journal.

Nākotnē Eiropas monetāro savienību gaida «drakonisks taupības» režīms, kuru radīs tie veidi, kādus eirozona izvēlējusies, lai atrisinātu savas parādu problēmas, uzsver ASV finansists.

Dž. Soross arī akcentēja, ka, lai gan eirozonai ir sava galvenā finanšu iestāde – Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF) – tomēr noteikumus tajā nosaka valstis, kuras izsniegušas kredītus, kā, piemēram, Vācija.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Pašlaik finanšu tirgos esot svinības, kuras pārtrauks realitātes iestāšanās, teic Džordžs Soross

Dažkārt investīciju pasaules uzmanības starmešu gaismā nonāk tas, ko saka dažas šīs jomas lielākās leģendas. Savu viedokli par visai pesimistisko skatījumu uz finanšu tirgus nākotni pēdējo dienu laikā turpinājis deklarēt viens no slavenākajiem spekulantiem Soros Fund Management vadītājs Džordžs Soross. Viņš Pasaules Ekonomikas forumā Davosā izteicies, ka ASV prezidenta amatā nonācis potenciāls diktators, Eiropas Savienība sairst, briti atrodas politiskās nestabilitātes priekšvakarā, un arī Ķīna kļūstot par arvien represīvāku sabiedrību.

Britu sakarā Dž. Soross paudis pārliecību, ka pašreizējā Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja nespēs ilgi noturēties pie varas, jo birtu politiķi un arī sabiedrība ir visai sašķelti attiecībā uz Brexit perspektīvām. Džordžs Soross, kurš pazīstams kā cilvēks, kas salauza Anglijas centrālo banku, norāda, ka arī D. Trampam neizdosies īstenot viņa pretrunīgās idejas, jo ASV politiķi lielāku laiku pavadīs, viens ar otru strīdoties, nevis darot ko produktīvu. Rezultātā slavenais investors izsaka prognozi, ka ASV akciju tirgū kāpumam pienākšot gals.

Protestiem pret taupību un valstu glābšanu eirozonā pieņemoties spēkā, arī miljardieris, investors Džordžs Soross (George Soros) kritizējis Vācijas lomu, norādot valstij, ka taupība nestrādā un tai pat pašai vajadzētu apsvērt domu par eirozonas pamešanu, vēsta CNBC.

«Finanšu problēma ir tā, ka Vācija uzspiež eirozonai nepareizu politiku. Taupība nedarbojas. Nevar samazināt parādu slogu, samazinot budžeta deficītu,» Vācijā sacījis Soross, Soros Fund Management dibinātājs un priekšsēdētājs.

Soross Eiropā lielākajai ekonomikai norādījis, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, glābjot Kipru, spiežot daļu noguldītāju dalīties ar izmaksām: «Kipras glābšanā Vācija aizgāja pārāk tālu. Tas, kas notika Kiprā, iedragāja Eiropas banku biznesa modeli, kas balstīts uz noguldījumiem.»

Soross arī paziņojis, ka liela daļa no atbildības saistībā ar eirozonas krīzi ir jāuzņemas tieši Vācijai: «Es jau iepriekš gribu darīt zināmu, ka es nevainoju Vāciju. Jebkurš būtu pieļāvis līdzīgas kļūdas... Es saprotu, ka es riskēju izraisīt negatīvu reakciju, atbildību uzliekot Vācijai. Bet tikai Vācija var labot radušos situāciju,» teicis miljardieris. Saskaņā ar viņa teikto Vācijai vai nu vajadzētu atmest iebildumus pret eiroobligācijām, vai pamest eirozonu.