Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Izveidots kolektīvo iepirkšanās portālu vidējā lietotāja apraksts. Tā ir aptuveni 33 gadus jauna sieviete ar augstāko izglītību un darba vietu finanšu jomā.

To secinājis kolektīvās iepirkšanās portāls CityLife.lv.

Jaunākie dati liecina, ka vidējā kolektīvās iepirkšanās portālu lietotāja vecums ir 33 gadi - sieviešu un vīriešu vidū vidējais vecums ir vienāds. Savukārt sadalījums pēc dzimuma ir krasi atšķirīgs - kolektīvās iepirkšanās portālu pakalpojumus krietni biežāk izvēlas tieši sievietes, veidojot 83,76% no visas auditorijas, kamēr vīrieši – tikai 16,24%.

Katrs ceturtais kolektīvās iepirkšanās portālu lietotājs ir ieguvis augstāko izglītību jeb bakalauru. Savukārt gandrīz katram piektajam (18,11%) lietotājam ir maģistra grāds.

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju. Pagāja tikai pāris gadi un mēs bijām gatavi darīt jebko, lai mēģinātu šos cilvēkus atgriezt Latvijā.

Darba devējiem katastrofāli trūka darbinieku visos līmeņos, valstij - nodokļu maksātāji, jaunu uzņēmumu veidotāji un investīciju piesaistītāji. Izrādījās, ka nevis kapitāls piesaista talantu, bet talants kapitālu. Talantu trūkums tad atbilstoši kļuva par galveno šķērsli straujākai ekonomikas un sabiedrības labklājības izaugsmei. Mūsu izslavēti radikālajai taupības politikai cīnoties ar iepriekšējo finanšu krīzi bija ļoti augsta cilvēciska cena, bet jau 10 gadu kontekstā skatoties - tikpat liela ekonomiska cena.

Daudzi varētu teikt, ka šī krīze ir savādāka - tā skar visas valstis, visur būs bezdarbs, turklāt šobrīd jau fiziski nav iespēju nekur aizbraukt. Tiesa, bet ne uz ilgu laiku! Robežas pakāpeniski tiks atvērtas, lidojumi atjaunosies. Lielākās ES valstis jau šobrīd ziņo par akūtu darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā un ražošanā, par risinājumu uzskatot darbinieku piesaisti no Austrumeiropas. Paies vēl mēnesis un visiem tiem, kam nebūs darba Latvijā, būs iespēja to meklēt Vācijā, Zviedrijā vai Anglijā. Mēs varam zaudēt vēl 170 tūkstošus cilvēku, un tad gan es nezinu, kas strādās un veidos Latvijas uzņēmumus, kas maksās nodokļus un vai te vispār kaut kas notiks.

Latvijas viesstrādnieku reputācija Īrijā, Lielbritānijā būtiski kaitē arī visas valsts reputācijai un tās investīciju klimatam – tas nozīmē, ka ārvalstu investoriem rodas šaubas par to, cik profesionālus darbiniekus izdotos piesaistīt respektablai viesnīcu ķēdei vai farmācijas laboratorijai, norāda investīciju un biznesa attīstības konsultāciju kompānijas Baltic Office vadošais partneris Latvijā Oskars Prikulis.

Salīdzinot ar poļiem un lietuviešiem, daudzi ārvalstīs maz kvalificētos darbos strādājošie latvieši esot neizlēmīgāki, lēnāki, ar tieksmi uz aizbildināšanos un aizraušanos ar alkoholu. Šāds secinājums radies, aptaujājot vairākus ārvalstu uzņēmējus, kas pēta uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā.

Baltic Office uzskata, ka šāds viedoklis ir negatīvs signāls, kas kaitē Latvijas investīciju potenciālam, jo pat tad, kad ir pārvarēti birokrātiskie šķēršļi un rodas iespēja uzbūvēt ražotni, rodas nākošā problēma – darbaspēka deficīts.

«Nevar sapņot par inovatīviem uzņēmumiem, ja daudzi cilvēki ir ar tehniku uz «jūs» un neprot pat ieskrūvēt lampiņu. Mums ir jāņem priekšzīme no japāņiem, kur augstākās izglītības iestādēs prioritāte ir eksakto zinātņu apguvei, nevis bezgalīgi tiek producēti zema līmeņa juristi, psihologi, sociālantropologi, sociālo tīklu komunikatori un ekonomisti. Daudziem šādu programmu absolventiem ir diezgan vāja izpratne par reālajiem procesiem, toties ir liela vēlme pakļaut lietu kārtību teorētiskām abstrakcijām. Vai nu mēs sāksim uzlabot sava darbaspēka kvalitāti vai arī mūsu tautsaimniecībai nekas nespīd, un lietuvieši un poļi mūs izkonkurēs pavisam,» pauž Prikulis.

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Itālijai ciešot no lejupslīdes, Sicīlijai sācies ārzemnieku «uzbrukums», vēsta euronews. Citu valstu iedzīvotāji uz turieni dodoties, lai iegādātos īpašumus par pat tik nelielu samaksu kā 10 tūkstoši eiro.

«Kad tagad dodos uz picēriju, vienmēr satieku vairāk ārzemnieku nekā sicīliešu,» stāstījis Salvatore Sansemi, Cianciana mērs.

Puse no ciemata iedzīvotājiem pēdējos gados emigrējusi uz Kanādu, Franciju vai Vāciju, kā rezultātā tur palikuši vien aptuveni 3500 iedzīvotāji.

Viens no īpašumu pircējiem ciematā ir Rejs Vinstone, britu aktieris un producents, kurš vecu lauku māju iegādājies par 50 tūkstošiem eiro.

«Cenas ir ļoti zemas. Māja, kurai nepieciešams remonts, var maksāt no 10 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro. Dzīvoklis vai renovēta māja - no 60 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem,» viņš skaidrojis.

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

Taupības pasākumu māktie lietuvieši šomēnes gaidāmajās vēlēšanās varētu atņemt vadības grožus centriski labajai koalīcijai, un šis solis savukārt varētu novilcināt Lietuvas pievienošanos eirozonai, kā arī padarīt ciešākas lietuviešu un Krievijas saiknes, vēsta Reuters.

Tomēr arī centriski kreisā Sociāldemokrātu partija, kas saskaņā ar veiktajām vēlētāju aptaujām visticamāk, varētu formēt koalīciju, nedomā pavisam atteikties no taupības pasākumiem. Vēlēšanas gan varētu ietekmēt Lietuvas kursu ceļā uz pievienošanos vienotās valūtas blokam. Pašreizējais Lietuvas premjers Andrius Kubiļiuss (Andrius Kubilius) pauda, ka 2014. gads ir reāli piepildāms terminš, savukārt sociāldemokrātu līderis Alģirdass Butkevičiuss (Algirdas Butkevicius) norādīja, ka labāk būtu pievienoties eirozonai 2015. gadā.

A. Butkevičiuss labprāt veidotu koalīciju kopā ar Darba partiju, kuru vada Krievijā dzimis uzņēmējs. Tāpat sociāldemokrātu līderis atbalsta minimālās algas palielināšanu un progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) informācija liecina, ka vidējā alga tādā nozarē kā ēku būvniecība šī gada pirmajā ceturksnī bija 543 eiro pirms nodokļu nomaksas. Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniedzēji bija pelnījuši vēl mazāk - vien 367 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tādi ir oficiālie dati.

Kāda ir reālā situācija? Karjeras un darbā iekārtošanas portāla CV-Online Latvia pētījums parāda, ka pat vienkāršāko būvniecības darbu veicēji saņem 600 līdz 780 eiro mēnesī «uz rokas». Pirms nodokļu nomaksas attiecīgi daudz vairāk. Cita portāla – Algas.lv vidējā atalgojuma salīdzināšanas rīks uzrāda, ka, piemēram, vidējā apdares darbu strādnieka neto darba samaksa Latvijā ir 683 eiro. To, ka būvniecībā apgrozās lieli neuzskaitītas naudas apjomi, un ievērojamu daļu strādājošo darba samaksas veido tieši aplokšņu algas, pierāda arī Rīgas Ekonomikas augstskolas ikgadējais pētījums par ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs „Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2014”. Saskaņā ar šo pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars celtniecības nozarē Latvijā 2014. gadā bija 48,9%. Aiz neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, kas 2014. gadā sasniedza 21, 7% procentus no faktiskās peļņas un, kas šobrīd veido aptuveni 45,5% no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma, otru nozīmīgāko nelegālās naudas plūsmas daļu veido tieši aplokšņu algas - 36,1%.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Latvijā nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai valsts budžets ik gadu nezaudētu vairāk nekā 154 miljonus eiro, norāda Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Šobrīd automašīnu servisiem nav definēti konkrēti kritēriji, līdz ar to Latvijā servisu var izveidot jebkurš. "Iespējams, šis ir vienīgais reālais risinājums, lai sakārtotu nozari, no kuras Latvijas valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro," norāda A.Kulbergs.

A.Kulbergs uzsver, ka ik gadu valsts budžeta plānošanā un pieņemšanā ir jāsaskaras ar nopietniem izaicinājumiem visu nozaru vajadzību segšanai, tomēr līdz šim nav sperti vajadzīgie soļi, lai iekasētu tos līdzekļus, kas iet secen.

"Bez atbilstošas izglītības, negarantējot darba kvalitāti un rezultātu, izmantojot darbaspēku, kas ir ar mieru strādāt bez sociālajām garantijām. Tādējādi darbiniekiem uzņemoties dubultu risku arī nelaimes gadījumu rezultātā," norāda Kubergs, paužot nožēlu, ka desmit gadu laikā, kopš apkopota aktuālā informācija par autoservisu nozarē, nekas nav mainījies.

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Bloga 1.daļu lasiet šeit.

2009.gadā valdība oficiāli paziņoja, ka puse no Zviedrijas farmācijas tirgus daļas tiks pārdota privātīpašniekiem, veidojot konkurētspējīgu tirgu un tajā pat laikā, atstājot tiesības Apoteket kompānijai būt par centrālo spēlētāju liberalizētajā farmaceitiskajā tirgū, garantējot kvalitatīvo medicīnisko produktu piegādi visā valstī.

Viens no galvenajiem politiskajiem mērķiem bija valdības vēlme stimulēt mazā biznesa attīstību un pazemināt izmaksas farmaceitiskajā nozarē. Tika paredzēts, ka sasniedzot visus iepriekš noteiktos mērķus, farmaceitiskā nozare Zviedrijā kļūtu atvērta un konkurētspējīga. Atvērtā un konkurētspējīgā tirgū ir iespējams veicināt izmaiņas medikamentu cenu politikā un veidot zemākas cenas sabiedriskā labuma produktiem un pakalpojumiem, tāpēc farmaceitisko pakalpojumu spektra un kvalitātes, kā arī pakalpojumu pieejamības uzlabošana tika uzskatīti par svarīgiem reformas mērķiem.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?