Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Finanšu ministrija, saņemot oficiālos mēneša pārskatus par budžeta izpildi, katru gadu sniedz detalizētu skaidrojumu par konkrētā gada valsts budžeta izpildi. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka ministrijas decembrī neplānoti veikušas izdevumus atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Taču šī ziņa gluži nesniedz sabiedrībai patieso valsts budžeta plānošanas un izpildes kopainu.

Pamatbudžeta izdevumu izpilde atlīdzībai 2016.gada divpadsmit mēnešos sasniedza 98,8% no 2016.gadam plānotajiem izdevumiem, savukārt precēm un pakalpojumiem – 95,0%. Tātad faktiskie izdevumi 2016.gadā bija mazāki nekā plānots, gada beigās veidojot līdzekļu atlikumu atlīdzībai 10,7 milj. eiro un 31,6 milj. eiro precēm un pakalpojumiem.

Budžeta izpilde tiek kontrolēta attiecībā pret kumulatīvo plānu, un ne tikai pret viena mēneša plānu, tātad decembrī izpildes kontrole tiek nodrošināta attiecībā pret decembra plānu un janvāra līdz novembra mēnešos nepagūto finansējumu.

Budžets un darbs kopumā ministrijām tiek plānots kārtējam gadam ar darbu izpildes termiņiem un norēķiniem decembrī, tāpēc katru gadu janvāra izpilde ir mazāka kā vidējā izpilde mēnesī, savukārt decembrī tā ir lielāka (skatīt grafiku).

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada budžets ir vissliktākais, kāds pieredzēts, šādu viedokli šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš.

Endziņš pauda gandarījumu, ka valsts nākamā gada budžetā ir spējusi atrast papildu līdzekļus drošībai, kas sniegs atbalstu arī uzņēmējdarbībai. Tāpat Endziņš bija gandarīts, ka tiek meklēti veidi, kā samazināt izdevumus. Taču, pēc LTRK vadītāja domām, nākamā gada budžeta izstrādes gaitā ir virkne negatīvu lēmumu, piemēram, netiek ievērotas iepriekš panāktās vienošanās par izmaiņām nodokļu politikā.

«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums ir paredzēts likumā un valdības deklarācijā. Savukārt solidaritātes nodoklis vairos pieteikumus Satversmes tiesā. Būs prasības, tas ir skaidrs,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Valdība šodien atbalstīja 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz, ka nākamgad ieņēmumi varētu augt līdz 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2015.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 114,2 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 183,2 miljonu eiro apmērā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā.

Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā. Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.

Tāpat valdība apstiprināja mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 338 606 684 eiro apmērā, tajā skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībām būs 36 479 383 eiro.

Iesācies 2016. gads, un jauns gads nozīmē arī jaunā budžeta realizēšanu

Lai gan 2016. gada budžets nes virkni izmaiņu nodokļu sistēmā, tā veidošanās process, kā redzējām, saglabājās nemainīgs – haotiska grābstīšanās gar nodokļiem, turklāt par nodokļu izmaiņām netiek savlaicīgi izdebatēts ar nodokļu maksātāju intereses pārstāvošām organizācijām, bet par tām sabiedrībai kļūst zināms pēdējā brīdī pirms budžeta apstiprināšanas.

Lai gan ir jūtamas nelielas izmaiņas pozitīvajā virzienā, vērtējot 2016. gada plānus un prognozes, jāsaka, ka esam kaut kur starp 2007. un 2008. gada budžeta līmeni. Ir plānots budžeta deficīta samazinājums (pieļaujamais deficīts ir 1% no IKP), bet vēl jāskatās, kāds tas būs realitātē.

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Ar 2016. gada budžeta likumprojektu valdība ir pierādījusi, ka uzskata biznesu par bezgalīgi slaucamu govi

Pieņemot 2016. gada budžeta likumprojektu, valdība savu darbu ir izdarījusi. Tagad bumba ir Saeimas pusē un līdz ar to arī jautājums, vai visi nodokļi paliks tādi, kādi tie ir iestrādāti pašreizējā budžeta variantā.

Uzņēmēji 2016. gada budžetu ir daudz kritizējuši, un kā gan savādāk, ja tiek ieviesti jauni, pēc savas konstrukcijas apšaubāmi nodokļi, piemēram, solidaritātes nodoklis, uzņēmējiem dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu nav turēti, bet ieteikumi, ko uzņēmēji budžeta ienākumu pildīšanai ir snieguši caur divām savām ietekmīgākajām organizācijām – LTRK un LDDK –, nav ņemti vērā vai ir ņemti vērā tikai daļēji – gluži kā ar zobu sāpēm Finanšu ministrija ir piekritusi virzīt reverso PVN elektronikas precēm. Ne pārāk senā pagātnē Eiropas Komisija norādīja, ka Latvija ar PVN nav iekasējusi ap vienu miljardu eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirms dažām dienām LNT bilda, ka neiekasēto nodokļu robs, jo sevišķi uz PVN rēķina, turpina palielināties. Bet kā uz to visu reaģē valdība? Palielina nodokļu slogu tiem, kas nodokļus jau maksā, un cer, ka šādā veidā caurumi budžeta ieņēmumos aizlāpīsies paši no sevis. Turklāt šāds tipisks krīzes laika budžets ir izveidots situācijā, kad mūsu valstī it kā joprojām turpinās ekonomiskā izaugsme.

Rīgā sāk apspriest nākamā gada finanses, papildu miljoni tiek prasīti dažādiem mērķiem, tostarp skaļi dotu solījumu izpildei , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām gan pāragri spriest, vai visām vēlmēm nauda atradīsies, jo, kā zināms, Rīga jau gadiem ilgi dzīvo pāri saviem līdzekļiem, strauji noplicinot iepriekšējo gadu uzkrājumus, piemēram, šogad deficīts plānots 55,6 milj. eiro liels. Pēc operatīvās informācijas uz 6. oktobri gan secināms, ka pašvaldības budžeta ieņēmumi šobrīd par 15,7 milj. eiro pārsniedz izdevumus un pašvaldības naudas līdzekļu atlikums uz oktobra sākumu ir 57,5 milj. eiro. Jāatgādina, ka budžetā gada beigās plānotais atlikums ir daudz mazāks – 14,9 milj. eiro.

Lēš mazāku deficītu

Rīgas domes Finanšu departamentā DB norāda – Budžeta komisija, kas lems par nākamā gada budžetu, sanāks tikai novembra sākumā, jo šobrīd valsts budžets vēl tikai tiek skatīts Saeimā. Taču visticamākais, ka budžeta izdevumi nākamgad nebūs daudz lielāki kā šogad, kad tie plānoti teju 798,2 milj. eiro, jo šogad noslēdzas vairāki lieli ES līdzfinansēti projekti, kuri palielināja izdevumu un deficīta apmēru šogad. 2016. gada deficīta lielumu noteiks arī investīciju programma un struktūra, kuru šobrīd vēl ir pāragri komentēt, taču paredzams, ka deficīta apjoms samazināsies, lēš Finanšu departamenta speciālisti. Pagaidām vēlamos objektus, piemēram, Salu tilta rekonstrukcijas turpināšanu un vairāku ielu posmu atjaunošanu, minējis vien Satiksmes departaments.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Trešdien, 20.janvārī, Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par Rēzeknes pilsētas 2016.gada budžetu, informē dome.

Prioritātes, tāpat kā iepriekšējos gadus, ir saglabāt un attīstīt izglītības, kultūras un sporta iestāžu tīklu un to sniegtos pakalpojumus, saglabāt sociālo pabalstus maznodrošinātajai sabiedrības daļai, kā arī pabeigt uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu un sagatavot tehnisko dokumentāciju jauniem projektiem, lai attīstītu un sakārtotu pilsētas infrastruktūru.

Rēzeknes pilsētas konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2016.gadā tiek prognozēts 31,2 miljoni eiro, Konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2016.gadā plānots 31,5 miljoni eiro. Rēzeknes pilsētas budžeta finansēšanas daļa ir 255 216 eiro, kuru veido budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā – 1,3 miljoni eiro, ko plānots novirzīt budžeta izdevumu finansēšanai, starpība starp plānotiem un atmaksājamiem aizņēmumiem – 889 tūkst. eiro, kā arī izdevumi līdzdalībai komersantu pašu kapitālā – 151 tūkst. eiro (plānotais ieguldījums SIA Olimpiskais centrs Rēzekne un SIA Rēzeknes slimnīca pamatkapitāla palielināšanai).

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Gan Latvijas Bankas eksperti, gan politiķi asi kritizē nākamā gada valsts budžetu. Monetārās sistēmas un uzņēmējdarbības pārzinātāji norāda, ka budžeta veidošanā nav ņemti vērā visi svarīgie aspekti, turklāt pauž uzskatu, ka nodokļu paaugstināšana vietējiem iedzīvotājiem nav ilgtspējīga budžeta risinājums.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka 2016. gada budžets nav perfekts, tomēr, ja tas tāds tiks apstiprināts Saeimā, ar to var dzīvot. «Būtiski, ka valdībai kopumā ir izdevies ievērot fiskālās disciplīnas un saprātīgas saimniekošanas principus,» piebilst eksperts.

Tomēr viņš uzsver, ka budžeta plānošanā ir redzama virkne trūkumu, piemēram, fiskālo risku rezerves veidošanas atlikšanā, dzīvošanā ar budžeta deficītu arī ekonomikas izaugsmes laikā, nodokļu likmju mainīšanā, kas negatīvi ietekmē vietējo uzņēmējdarbības vidi. «Tāpēc pozitīvi vērtējama finanšu ministra Jāņa Reira apņemšanās strādāt divos virzienos. Pirmkārt, īpaši svarīgi ir izveidot darba grupu, kura pārskatītu ministriju bāzes izdevumus, tā beidzot īstenojot tā saucamo nulles budžeta principu. Otrkārt, apsveicama ir apņemšanās kopā ar uzņēmēju organizācijām un ekspertiem veikt nodokļu sistēmas auditu. Kā jau esam to uzsvēruši, nozīmīgi, lai nodokļu politika ir stabila vairāku gadu perspektīvā, līdz ar to būtu atbalstāms nodokļu sistēmas audits, tās sakārtošana un pēc tam stabila uzņēmējdarbības vide vairāku gadu garumā,» uzskata LB pārstāvis.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Atzinīgi vērtējama valdības vadītājas un Finanšu ministrijas pozīcija, kuri stingri pateikuši, ka nepiekritīs lielākam budžeta deficītam par 1%. Pozitīvi, ka budžets izskatīts valdībā un iesniegts Saeimā tik savlaicīgi, turklāt atbalstu nav guvusi bīstamā ideja par pievienotās vērtības nodokļa celšanu, piektdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tomēr LB vadītājs norāda uz virkni risku saistībā ar nākamā gada budžetu.

Pirmkārt, nākamā gada budžets tiek plānots ar 3% IKP izaugsmi. Ņņemot vērā Eirosistēmas jaunāko prognožu publicēšanu, LB pārskatījusi prognozes un uzskata, ka IKP kāpums 2016. gadā būs zemāks par minētajiem 3%. Mazāks IKP nominālajā izteiksmē nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus arī budžetā, attiecīgi arī lielāku budžeta deficītu – nevis 1%, bet gan 1,3% no IKP. Tāpēc, ņemot vērā minēto, LB vadītājs aicina nekādā gadījumā neplānot vēl papildu izdevumus 2016. gada budžetā.

Otrkārt, nenoteiktības apstākļos satraukumu rada plāni atteikties no likumā noteiktās fiskālo risku rezerves veidošanas 2016. gadā. Fiskālo risku rezerve ir vērtējama kā budžeta drošības spilvens, kā drošības mehānisms, kas var tikt izmantots ārkārtas situācijas risināšanai. Saskaņā ar likumu tā būtu plānojama vismaz 0,1% apmērā no IKP. Pieredze rāda, ka drošības rezerves izveide Latvijā ir absolūta nepieciešamība.

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 27.oktobrī, konceptuāli atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu.

Tāpat komisija pirmajam lasījumam jau iepriekš atbalstījusi vēl 24 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Visiem likumprojektiem Budžeta komisija aicinās Saeimu noteikt steidzamību.

«Pirms izskatīšanas Saeimas sēdē vēl apspriedīsim dažus likumprojektus, par kuriem komisijā būtisku iebildumu nebija, bet kuriem otrajā lasījumā būs nepieciešami precizējumi un uzlabojumi,» pauž Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Iepriekš atbildīgajā Budžeta komisijā apspriežot iesniegto projektu, finanšu ministrs Jānis Reirs deputātiem uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir veidots ļoti sarežģītos apstākļos, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos un arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Ministrs arī uzsvēra - neskatoties uz šiem izaicinājumiem, budžets ir pārdomāts un atbildīgs un tas ļaus nodrošināt finansējumu prioritārajām nozarēm - valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Pirmdien, 31. augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes laikā valdība kopā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem centās vienoties par atsevišķiem 2016.gada budžeta jautājumiem. Vienošanās tika panākta attiecībā uz minimālās algas apmēru, nosakot, ka tā būs amplitūdā no 360-370 eiro, par konkrētu algas apjomu šodien vēl jāvienojas Ministru kabinetam.

NTSP sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par aktuālo situāciju un priekšlikumiem, kas izriet no iepriekšējās nedēļas MK sēdēm un diskusijām NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē. Šodien, NTSP sēdes laikā valdībai un sociālajiem partneriem neizdevās vienoties par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada, solidaritātes nodokļa un neapliekamā minimuma celšanu, ko atbalsta LBAS, savukārt tam nepiekrīt LDDK. Kā norādīja Ministru prezidente L.Straujuma, valdība šodien centīsies darīt visu iespējamo, lai 2016.gada valsts budžets tuvākajā laikā tiktu atbalstīts.

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Šonedēļ sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija Eiropa 2020, Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. «Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» uzskata L.Menģelsone.