Gan Latvijas Bankas eksperti, gan politiķi asi kritizē nākamā gada valsts budžetu. Monetārās sistēmas un uzņēmējdarbības pārzinātāji norāda, ka budžeta veidošanā nav ņemti vērā visi svarīgie aspekti, turklāt pauž uzskatu, ka nodokļu paaugstināšana vietējiem iedzīvotājiem nav ilgtspējīga budžeta risinājums.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka 2016. gada budžets nav perfekts, tomēr, ja tas tāds tiks apstiprināts Saeimā, ar to var dzīvot. «Būtiski, ka valdībai kopumā ir izdevies ievērot fiskālās disciplīnas un saprātīgas saimniekošanas principus,» piebilst eksperts.
Tomēr viņš uzsver, ka budžeta plānošanā ir redzama virkne trūkumu, piemēram, fiskālo risku rezerves veidošanas atlikšanā, dzīvošanā ar budžeta deficītu arī ekonomikas izaugsmes laikā, nodokļu likmju mainīšanā, kas negatīvi ietekmē vietējo uzņēmējdarbības vidi. «Tāpēc pozitīvi vērtējama finanšu ministra Jāņa Reira apņemšanās strādāt divos virzienos. Pirmkārt, īpaši svarīgi ir izveidot darba grupu, kura pārskatītu ministriju bāzes izdevumus, tā beidzot īstenojot tā saucamo nulles budžeta principu. Otrkārt, apsveicama ir apņemšanās kopā ar uzņēmēju organizācijām un ekspertiem veikt nodokļu sistēmas auditu. Kā jau esam to uzsvēruši, nozīmīgi, lai nodokļu politika ir stabila vairāku gadu perspektīvā, līdz ar to būtu atbalstāms nodokļu sistēmas audits, tās sakārtošana un pēc tam stabila uzņēmējdarbības vide vairāku gadu garumā,» uzskata LB pārstāvis.
Pēc viņa domām, vēl viena nozīmīga joma ir fiskālo risku rezerve, kuru neizdevās izveidot 2016. gadā, bet kuru, cerams, pildot Fiskālās disciplīnas likumu, paredzēs.2017. gada budžetā. «Rezumējot jāuzsver, ka dzīvošana ar budžeta deficītu ekonomikas izaugsmes laikā nav tālredzīga un ilgstpējīga politika. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā mums tikai vienu reizi ir bijis budžets ar pārpalikumu. Tas negatīvi ietekmē valsts parāda apjomu, kura apkalpošanai tērējam to naudu, ko varētu atvēlēt aktuālajām prioritātēm,» atgādina Latvijas Bankas eksperts.
Arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norāda, ka visi pēckrīzes gadu budžeti ir joprojām veidoti ar deficītu, kas rada virkni risku. No Ekonomikas ministrijas puses esot pozitīvi, ka nākamgad saglabāta nemainīga obligātā iepirkuma komponente (OIK) elektroenerģijai. «Tas nozīmē, ka nākamgad elektrības cena patērētājiem nepieaugs un pat varētu samazināties līdz ar jauniem elektroenerģijas piegādes avotiem. Tā ir būtiska sadaļa, kas ietekmē uzņēmējdarbību,» uzsver ministrijas pārstāvis.
Putra uzskata, ka pat paaugstinot akcīzes nodokļus tabakai, alkoholam un azartspēlēm, ir jārēķinās ar to, lai šie nodokļi neiznīcinātu uzņēmējus, turklāt ir svarīgi laikus paziņot par nodokļu izmaiņām, lai uzņēmēji var pielāgoties.
Pēc politiķa domām, līdz galam nav izdiskutēts solidaritātes nodoklis. «Es lieku lielas cerības uz Finanšu ministrijas solījumu, ka decembrī tiks sākts darbs pie nodokļu politikas pārskatīšanas, lai par gaidāmajām izmaiņām ir iespējams gan laikus diskutēt, gan arī uzņēmējiem sagatavoties,» pauž Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, piebilstot, ka pašlaik nodokļu izmaiņas notiek visnotaļ haotiski. «Man radās iespaids, ka budžets tika gatavots pēdējā brīdī. Bieži vien, ilgāk padomājot, var atrast labāku risinājumu,» ir pārliecināts Putra.
Ministrijas pārstāvis norāda, ka ir nepieciešams pārskatīt nodokļu sistēmu. «Es ceru, ka tas vainagosies ar panākumiem. Nodokļu izmaiņas ir jāveic pakāpeniski, lai no tā necieš Latvijas iedzīvotāji,» uzskata Putra, kā arī lai nerada vēlmi apiet nodokļus, jo joprojām ir milzīgs procents neiekasētā pievienotās vērtības nodokļa, kas parāda, ka nodokļu shēmošana un joprojām ir aktuāla.
