Iesācies 2016. gads, un jauns gads nozīmē arī jaunā budžeta realizēšanu
Lai gan 2016. gada budžets nes virkni izmaiņu nodokļu sistēmā, tā veidošanās process, kā redzējām, saglabājās nemainīgs – haotiska grābstīšanās gar nodokļiem, turklāt par nodokļu izmaiņām netiek savlaicīgi izdebatēts ar nodokļu maksātāju intereses pārstāvošām organizācijām, bet par tām sabiedrībai kļūst zināms pēdējā brīdī pirms budžeta apstiprināšanas.
Lai gan ir jūtamas nelielas izmaiņas pozitīvajā virzienā, vērtējot 2016. gada plānus un prognozes, jāsaka, ka esam kaut kur starp 2007. un 2008. gada budžeta līmeni. Ir plānots budžeta deficīta samazinājums (pieļaujamais deficīts ir 1% no IKP), bet vēl jāskatās, kāds tas būs realitātē.
Ja pievēršamies nepatīkamajām lietām, ko nes līdzi šī gada budžets, tad viennozīmīgi jāmin lēmums saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā, nesamazinot to uz 22%, kā tas bija nolemts iepriekš, kā arī peripetijas ap mikrouzņēmumu nodokli 2015. gada nogalē. Pietika ar vienu Saeimas sēdi, lai atceltu iepriekš iedzīvotāju ienākuma nodoklī likumā paredzēto likmes samazinājumu – kā gan var gaidīt, ka nodokļu maksātāji pēc šādām situācijām vēl ticēs solītājam?
Otrs nepatīkamais aspekts ir tāds, ka jaunajā budžetā ir samazināts to apgādājamo personu loks, par kurām nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot nodokļa atvieglojumu, t.i., par pilngadīgām un darba spējīgām personām, piemēram, par nestrādājošu laulāto. Vissmagāk tas skars jaunās ģimenes, īpaši, ja tajās ir vairāki bērni.
Visu viedokli 2016. gada budžets ir haotiska grābstīšanās gar nodokļiem lasiet 8. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.