Finanšu ministrija, saņemot oficiālos mēneša pārskatus par budžeta izpildi, katru gadu sniedz detalizētu skaidrojumu par konkrētā gada valsts budžeta izpildi. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka ministrijas decembrī neplānoti veikušas izdevumus atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Taču šī ziņa gluži nesniedz sabiedrībai patieso valsts budžeta plānošanas un izpildes kopainu.
Pamatbudžeta izdevumu izpilde atlīdzībai 2016.gada divpadsmit mēnešos sasniedza 98,8% no 2016.gadam plānotajiem izdevumiem, savukārt precēm un pakalpojumiem – 95,0%. Tātad faktiskie izdevumi 2016.gadā bija mazāki nekā plānots, gada beigās veidojot līdzekļu atlikumu atlīdzībai 10,7 milj. eiro un 31,6 milj. eiro precēm un pakalpojumiem.
Budžeta izpilde tiek kontrolēta attiecībā pret kumulatīvo plānu, un ne tikai pret viena mēneša plānu, tātad decembrī izpildes kontrole tiek nodrošināta attiecībā pret decembra plānu un janvāra līdz novembra mēnešos nepagūto finansējumu.
Budžets un darbs kopumā ministrijām tiek plānots kārtējam gadam ar darbu izpildes termiņiem un norēķiniem decembrī, tāpēc katru gadu janvāra izpilde ir mazāka kā vidējā izpilde mēnesī, savukārt decembrī tā ir lielāka (skatīt grafiku).
2016.gada decembrī atlīdzībai izdevumi veidoja 117,7 miljonus eiro jeb 12,9% no gada plāna. Savukārt 2016.gada janvārī tie veidoja tikai 49,7 miljonus eiro jeb 5,4% no 2016.gada plāna. Lielāks izdevumu apmērs tieši decembrī ir skaidrojams ar to, ka katru gadu vairākās ministrijās atlīdzība par decembra mēnesi tiek izmaksāta decembra beigās, nevis janvārī. Tāpēc arī 2017.gada janvārī izdevumi atlīdzībai būs salīdzinoši mazāki.
Turklāt 2016.gada decembrī atlīdzības izdevumu pieaugumu ietekmēja Latvijas Republikas Augstākās tiesas sprieduma izpilde, kas saistīta ar darba samaksas pārrēķinu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un kompensācijas izmaksu Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par virsstundu darbu un piemaksu par nakts darbu. Kopumā decembrī minētie atlīdzības maksājumi Iekšlietu un Tieslietu ministrijām kopumā veikti 10,8 milj. eiro apmērā.
Savukārt izdevumu tendences precēm un pakalpojumiem ir saistītas ar līgumu slēgšanas specifiku, jo konkrētajā gadā ieplānotie darbi iepirkumu procedūru dēļ noslēdzas gada beigās, kad arī veicami gala maksājumi. Būtisku daļu jeb aptuveni 11 miljonus eiro no lielākiem izdevumiem precēm un pakalpojumiem veido izdevumi Aizsardzības ministrijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas skaidrojams ar bruņoto spēku spēju stiprināšanu. Turklāt Satiksmes ministrija 2016.gada decembrī veikusi par 6 miljoniem eiro lielākus maksājumus autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu faktiskie maksājumi decembrī bija pat mazāki nekā 2015.gada decembrī.
Finanšu ministrija sekojusi līdzi 2016.gada valsts budžeta izpildei, lai meklētu risinājumus, kā nodrošināt finansējumu nodokļu maksātājiem nepieciešamo publisko pakalpojumu sniegšanai. Jo īpaši svarīgs šis jautājums ir nozarēs, kurās finanšu resursi ir nepietiekami.