Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā stāvoklī.

Tā secināts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli.

Izpētē secināts, ka ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, norāda VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA ”Firma L4” sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Šā gada pirmajā pusgadā Autotransporta direkcija veica 1156 pārbaudes autobusos un vilcienos, kas ir par 90% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, informē direkcijas pārstāvji.

Pārkāpumi konstatēti 5,5% gadījumu. Izplatītākie ir biļešu tirdzniecības pārkāpumi, un visbiežāk tie konstatēti Pierīgas maršrutos. Papildus reģionālajiem pārvadātājiem šogad tika veiktas novērošanas kontroles arī Rīgas mikroautobusos.

Šā gada pirmajā pusgadā pārkāpumi konstatēti 5,5% no visām veiktajām pārbaudēm, savukārt līgumsods pārvadātājiem tika piemērots par 41 pārkāpumu. Izplatītākie pārkāpumi joprojām ir saistīti ar biļešu tirdzniecību – pasažierim netiek izsniegta biļete; pasažierim, kurš samaksājis par braucienu, tiek izsniegta nulles vērtības biļete; pasažierim tiek izsniegta tāda biļete, kurā norādītā informācija nav korekta, piemēram, ir samaksāts par braucienu līdz vienai pieturai, bet biļetē parādās cita pieturvieta; biļete tiek izsniegta tikai īsu brīdi pirms kontroles iekāpšanas. Reģionālie maršruti, kuros šā gada pirmajā pusgadā konstatēti visbiežākie biļešu tirdzniecības pārkāpumi, atrodas Pierīgā, piemēram, maršruts Rīga–Jūrmala, Rīga–Baldone, Rīga–Upeslejas un Rīga–Olaine.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Latvijas Leļļu teātrī gadu desmitu laikā novērots būtisks tehniskā stāvokļa nolietojums, kuru lietotājs ir mēģinājis risināt ar paša resursiem, taču būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi.

“Gadu mijā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā 16/18, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā uzsākti plaši demontāžas darbi, lai sagatavotu ēku atjaunošanas un energoefektivitātes projekta īstenošanai. Demontāžas laikā konstatētais norāda uz nepieciešamību rast papildu risinājumus tiem, kas jau ir paredzēti būvprojektā, paplašinot jumta konstrukciju nomaiņas apjomu, tādējādi nodrošinot ēkas ilgmūžību,” informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Vēsturiskajā 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā 2021. gada nogalē VNĪ vadībā būvuzņēmējs uzsāka plašus demontāžas darbus. Secināts, ka būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi, tādēļ sākotnēji plānotās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātes, kuras tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tika papildinātas ar nepieciešamajiem projektēšanas risinājumiem, kas paredz ieguldījumus ēkas būvkonstrukcijās un iekštelpu remontā, piesaistot valsts budžeta finansējumu.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Pavisam nesen Dienas Biznesa vadītā konferencē lauksaimnieku organizācijas pauda lielu satraukumu par dramatisko situāciju nozarē un mudināja Saeimu noteikt pazeminātu PVN pārtikai un ar pārtikas ražošanu saistītām izmaksām. Politiķi šādu iniciatīvu noraidīja. Jūsu vadītā organizācija nupat par šo jautājumu runāja ārkārtas kongresā. Izskatās, ka cerības uz valsts atbalstu vēl ir?

Mēs šo situāciju esam izanalizējuši ļoti rūpīgi. Ne tikai saistībā ar pandēmiju, bet arī tās tiešām un netiešām sekām un ietekmi, kas kļuva draudīga pagājušā gada oktobrī saistībā ar energoresursu cenu kāpumu un līdz ar to visu pakalpojumu sadārdzināšanos. Tostarp palielinājās arī iepakojuma materiālu cena. Tajā pašā laikā mums nebija iespējams kaut cik saprātīgā periodā pēc pēkšņā izmaksu pieauguma paaugstināt savu produktu cenas, īpaši vietējā tirgū.

Spiedīgajos apstākļos pievilcīgāks kļūst otrreizējais tirgus, kura piedāvājumu lielākoties veido padomju laika būvētās sērijveida ēkas un pirmskara nami, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” februārī novērojusi pērn iesākto tendenci: EURIBOR likmes pieauguma dēļ atgriežas pircēju interese par sērijveida projektiem – uzmanības centrā ir tieši lētākie dzīvokļi.

Rīgā ēkās ar 70% nolietojumu un vairāk šogad pārdoti nepilni 2% dzīvokļu (no visiem darījumiem ar dzīvokļu īpašumiem) ar vidējo cenu 520 EUR/ m². Daļa pircēju iegādājas lētus dzīvokļus ar mērķi tos atjaunot paši, tomēr, ja jaunais mājoklis atrodas teju pirms pusgadsimta būvētā nerenovētā ēkā, jārēķinās ar tehniskā nolietojuma radītājām problēmām – tā var būt bumba ar laika degli un beigties ar kritisku avārijas situāciju.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par februāri:

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Kādas lielas noliktavas pārvaldnieks bija saskāries ar nopietnu problēmu – pacēlāju intensīvās kustības dēļ noliktavas ēkas betona grīdas plātnes bija nosēdušās tādā apmērā, ka ikdienas darbs bija kļuvis nedrošs. Turklāt aizvien augošās spraugas starp grīdas plātnēm sāka būtiski bojāt pacēlāju ritošo daļu. Kā atrisināt problēmu, neapturot noliktavas ikdienas darbu?

Pirmais, kas ienāca prātā bija tradicionālais risinājums - vecā betona izgriešana un jaunas grīdas ieliešana. Taču šādi darbi aizņemtu vismaz 30 dienas, jo betons pilnībā sacietē 28 dienu laikā. Šāds variants noliktavas pārvaldniekam nebija pieņemams, jo objekts tika izmantots kā loģistikas mezgls, kura darbs nevar apstāties ne uz dienu.

Par laimi, ātru un vienkāršu risinājumu šādām situācijām piedāvā “URETEK Baltic”. Tas ir Baltijas valstu vadošais uzņēmums grunts uzlabošanas jomā ar negraujošu metodi. “Nestabilas grunts nestspējas uzlabošanai ar ģeopolimēru injekciju tehnoloģijas palīdzību tiek izmantotas patentētā ģeopolimēru sveķu maisījuma unikālās izplešanās īpašības, kas palīdz ātri un efektīvi stabilizēt un nolīmeņot ēkas vai tās daļu līdz tās sākotnējam stāvoklim. Ģeopolimērs ir izturīgs, nešķīstošs un ilgstoši kalpojošs materiāls, kas nebojā ēkas konstrukcijas un apkārtējo vidi. Šī ir ļoti augstu vērtēta alternatīva tradicionālajām ēku pamatu un grīdu stabilizēšanas tehnoloģijām,” skaidro “URETEK Baltic” pārstāvis. Ģeopolimēru injicēšana gruntī atšķiras no parastajām noliktavu ēku konstrukciju pacelšanas procedūrām ar to, ka šajā gadījumā nav nepieciešami rakšanas un demontāžas darbi. Darbus var veikt ļoti ātri, netraucējot uzņēmuma saimniecisko darbību.

Kamēr citās valstīs uzskata, ka elektroniskās cigaretes ir revolucionārs izgudrojums, politiķi Latvijā vēlas aizliegt elektroniskās cigaretes ar garšām.

Jautājums kļuvis aktuāls, jo jaunieši, kuri nemaz nav produkta mērķauditorija, masveidā aizraujas e-cigarešu lietošanu. Lietuva šādu likumprojektu pieņēma jau pērn, un pieredze rāda – sekas ir negatīvas – plaukstošs nelegālais bizness, jauniešu saindēšanās gadījumi, un nav neviena, kas uzņemtos atbildību, liecina informācija Youtube skatāmajā Sandija Semjonova veidotajā video E - CIGARETES / MĪTI UN PATIESĪBA.

Video aprakstā minēts, ka ideja par elektroniskajām cigaretēm radās Ķīnā jau pirms 20 gadiem. Tās tika ieviestas, lai palīdzētu cilvēkiem atmest smēķēšanu un drīz vien veiksmīgi izplatījās arī Eiropā. Cilvēki īpaši iecienījuši vienreizlietojamās e-cigaretes, kuru ražošanas industrija kļūst par vienu no straujāk augošajām pasaulē, lai gan vēl nav zināms, kā to lietošana ilgtermiņā ietekmē veselību.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.