Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.
Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.
Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.
Kapitālsabiedrība kopš 2003. gada veikusi visas iespējamās darbības, lai vēsturiskajai ēkai rastu pielietojumu un vienlaikus saglabātu vēstures mantojumu. “Turpinām namu pārvaldīt, kamēr tiek gaidīts politisks lēmums par turpmāko ēkas izmantošanas mērķi un atbilstošu finansējumu. Fakts, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ēkai piešķīrusi vēsturiska notikuma vietas statusu neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu.
Vēl krietni pirms BVKB atzinuma, izvērtējot ēkas stāvokli, ēkas izsoļu procesā VNĪ pasūtīja projektēšanu ēkas pagalma pārsegumu stiprināšanai 21 094 eiro apmērā paredzot, ka pēc īpašuma pārdošanas jaunais īpašnieks pārņems namu jau ar gatavu tehnisko projektu un varēs ātrāk uzsākt kopējo nama atjaunošanu,” norāda R. Griškevičs.
Muzeja kopējās ekspozīcijas apskates iespējas lēmums būtiski neskar. Jau iepriekš drošības apsvērumu dēļ ēkas apmeklētājiem tika norobežotas kritiskās pagalma zonas, tagad pagalma ekspluatācija un apmeklētāju plūsma pagalmā pilnībā pārtrauktas. Ņemot vērā, ka nams jau 18 gadus meklē savu lietotāju, tās stāvoklis prasa ieguldījumus ne tikai pārsegumu stiprināšanā, bet arī inženierkomunikācijās, ēkas iekštelpu atjaunošanā un pārbūvēs. Darbi jāveic nekavējoties, tiklīdz taps skaidrs ēkas pielietojums.
“Ilgstoši strādājot pie reāliem nama attīstības scenārijiem valsts līdzekļu optimālam izmantojumam, kas saglabātu arī muzeja intereses ilgtermiņā, kā racionālāko un saimnieciski izdevīgāko VNĪ plānoja nama pārdošanu, kas paredzēja nodrošināt ekspozīciju telpas Okupācijas muzejam, muzeja nomas tiesības tika reģistrētas Zemesgrāmatā līdz 2050. gadam, kas nama pārdošanas gadījumā jaunajam ēkas īpašniekam būtu saistošas,” atklāj R. Griškevičs.
Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro, no kuriem nepilni 700 tūkstoši eiro vajadzīgi Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai nomāto telpu sakārtošanai un jāveic kompleksi ar visas ēkas remontdarbiem, tiklīdz būs skaidrs ēkas nākotnes pielietojums. Pagalma pārseguma stiprināšanas projektēšana tiks pabeigta līdz šā gada maijam, pēc provizoriskiem aprēķiniem pagalma pārsegumu stiprināšanas būvdarbu izmaksas ir ap 300 tūkstošiem eiro.
“Mums ir pamats uzskatīt, ka investori spētu tikt galā gan ar vēstures mantojuma saglabāšanu, gan ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, tādējādi tiktu sakārtots vēl viens vēsturiskais nams Rīgā, nodrošinot muzeja pilnvērtīgu darbību īpašumā, bet iegūtie līdzekļi no atsavināšanas tiktu novirzīti citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem.
Pārdošanas process šobrīd ir apturēts, bet nav arī skaidras informācijas par vēsturiskās izpētes plānu un to, kādā laika posmā to plānots pabeigt. 92% ēkas platību kopš 2003. gada netiek izmantotas – iespējas veikt plānveidīgu īpašuma izpēti bijušas pēdējos 18 gadus, tomēr izpētes veikšanas jautājums aktualizējies vien brīdī, kad VNĪ jau bija radis reālas īpašuma attīstības iespējas ilgtspējīgai ēkas atjaunošanai, nodrošinot vēstures mantojuma un muzeja ekspozīcijas saglabāšanu. Tomēr raugāmies nākotnē cerīgi, jo publiskajā telpā izskanējušas vairākas pozitīvas iniciatīvas saistībā ar ēkas turpmāko izmantošanu,” pauž Griškevičs.
Jau ziņots, ka, kopš 2003. gada VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības, kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas ar minētajām iestādēm nenesa rezultātu – ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne pašvaldība iepriekš nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu.
