Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

AS Liepājas metalurgs darbiniekiem pagaidām nav izmaksāta alga, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kaut arī algu solīts izmaksāt 8. novembrī, darbinieki to aizvien nav saņēmuši, apstiprinājis uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. «Izpilddirektora arī vairs nav, līdz ar to nav kam jautāt,» paudis J. Grava. Uzņēmuma vadītāji solījuši līdz otrdienai algas izmaksāt, taču nav zināms, vai tās izmaksās pilnā apmērā.

Lai norēķinātos ar strādniekiem, uzņēmums cenšas pārdot visu, ko vien var, taču nodrošinātie kreditori lūguši neveikt mantas pārdošanu, jo tas pasliktina viņu stāvokli. «Uzņēmums šobrīd dara to, kas būtu jādara maksātnespējas procesā – pārdod mantu, lai norēķinātos ar parādiem. Tomēr TAP laikā uzņēmumam būtu jāpelna, nevis jātirgo manta,» sacījis administrators Haralds Velmers.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Reģionālās darba mobilitātes pasākumā Darbs Latvijā kopš projekta sākuma līdz aprīļa beigām kopumā iesaistījušies 266 nodarbinātie, no tiem 84 strādājošie programmā iesaistījās šogad, informē Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.

2014.gadā reģionālās darba mobilitātes pasākumā NVA plāno iesaistīt 300 nodarbināto, šim nolūkam paredzētais finansējums – 119,5 tūkstoši eiro.

Saņemot NVA atbalstu, cilvēki iegūst iespēju strādāt attālāk no savas dzīves vietas, darba dēļ nepametot savas mājas un ģimenes. Viņi strādā tādās profesijās kā pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, operators, konditors, elektriķis, programmētājs. Visvairāk mobilitātes pabalstu saņēmēju ir Latgalē - 72 un Vidzemē - 48, bet vismazāk Kurzemē - 23.

Mobilitātes programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā NVA kompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. 92% pasākuma dalībnieku izmantoja iespēju saņemt transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres izdevumu atlīdzību. Svarīgi, ka 92% nodarbināto, pabeidzot dalību pasākumā un vairs nesaņemot NVA finansiālo atbalstu, turpina darba attiecības pie tiem darba devējiem, ar kuriem tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības pirms iesaistes pasākumā.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Latvijas Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) sistēmai veikts kiberuzbrukums, un no tās nozagti aptuveni trīs tūkstošu lietotāju dati, Db.lv apstirpināja NVA pārstāvji.

Uzbrukumu valsts aģentūrai veicis hakeris ar lietotājvārdu W1n5t0n, kurš par to NVA paziņojis mikroblogošanas vietnē Twitter.

Personīgā informācija ietver NVA klientu vārdus, e-pasta adreses un paroles. NVA paroles ir glabājusi «brīvā tekstā», proti, tās nav bijušas šifrētas, ziņo Softopedia.

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu.

Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas komersanta nodarbinātām personām pirmo četru darba tiesisko attiecību mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu - transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem, informē NVA.

Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši kopumā 523 strādājošie, no tiem šī gada 9 mēnešos – 136. Šogad visvairāk komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē – 39%, tad seko Kurzeme – 24%, Vidzeme – 16%, Zemgale – 12% un Rīgas reģions 9%. Vairums pasākuma dalībnieku (97%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3 % - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko komersanta nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eIro.

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki ir reģistrējušies 1088 bijušie uzņēmuma Liepājas metalurgs darbinieki, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daudzi no viņiem jau ir pieteikušies dalībai NVA piedāvātajos apmācību un pārkvalifikācijas pasākumos. Ap 200 bijušo rūpnīcas darbinieku nolēmuši apgūt valsts valodu, ap 100 cilvēku izteica vēlmi mācīties svešvalodas, datorzinības un citas darba tirgū pieprsītās prasmes un iemaņas. 48 cilvēki plāno mainīt profesiju, iesaistoties profesionālajā apmācībā.

NVA Liepājas filiālē bijušie uzņēmuma Liepājas metalurgs darbinieki iesnieguši pieteikumus tādu profesiju apguvei kā metinātājs, elektriķis, elektromontieris, autoatslēdznieks, noliktavas pārzinis un citas.

Pieci cilvēki žēlojušies Valsts darba inspekcijai, ka atlaižot pārkāpts likums. Proti – saņemts uzteikums, bet rakstisks apliecinājums tikai pēc laika. Tas nozīmē, ka LM būs jāaprēķina un jāizmaksā ienākumi darbiniekiem par laiku, ko viņi pavadījuši bez darba no mutiskas atlaišanas brīža līdz rakstiska darba uzteikuma saņemšanai. Bijušie metalurgi, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki, sevišķi aktīvi citu darbu nemeklē, bet atklāti norāda, ka vēlas izmantot valsts pabalstu un piedāvātās izglītības iespējas. Viņu galvenais arguments ir ticība, ka 2014.gada pavasarī rūpnīca atsāks darbu, stāsta NVA pārstāve.

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Šobrīd jau 220 darba devēji NVA filiālēs pieteikuši 2576 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Skolēnu darbam jūnijā pieteiktas 827 darba vietas, jūlijā - 958 un augustā 791 darba vieta. Darba devēju pieteikšanās turpinās, savukārt skolēni reģistrēties dalībai vasaras nodarbinātības pasākumam varēs no 8.maija elektroniski ar NVA interneta vietnes starpniecību. 2015. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 3500 skolēnus.

Skolēniem darba devēji piedāvā strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās.

Kopš 18.aprīļa Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālē bezdarbniekos reģistrējušies 52 finansiālās grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs darbinieki, Rietumu Radio informēja NVA Liepājas filiāles vadītāja vietniece Māra Zeme. Viņa situāciju raksturo kā mierīgu.

NVA apkopotā statistika liecina, ka šonedēļ NVA Liepājas filiālē reģistrējušies seši Liepājas metalurga darbinieki, bet pagājušajā nedēļā tikai divi. Kā bezdarbnieki reģistrējušies gan mazkvalificētu darbu veicēji, gan, piemēram, rūpniecisko iekārtu inženieris, tehniskās struktūras vadītāja vietnieks u.c.

Kā pieļāva Zeme, iespējams, ir darbinieki, kuri aizgājuši no darba uzņēmumā, bet NVA pakalpojumus neizmanto, jo uzreiz atraduši citu darbu. NVA klienti nav arī pensijas vecumu sasniegušie darbinieki.

NVA pārstāve stāsta, ka ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kad bijušie Liepājas metalurga darbinieki ātri atrod citu darbu. Piemēram, šonedēļ, kāds bijušais darbinieks jau nākamajā dienā pēc reģistrēšanās NVA pieņemts darbā par jumiķi uzņēmumā Liepājas namu apsaimniekotājs.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Labklājības ministrijas, tās padotības iestāžu, kā arī VSIA Šampētera nams darbība, nodrošinot valstij un tās kapitālsabiedrībai piederošo nekustamo īpašumu pārvaldību, nav bijusi tiesību aktiem atbilstoša, profesionāla un efektīva. Tā likumības revīzijā par Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā nodoto valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas efektivitāti un likumību secina Valsts kontrole.

Revīzijā ir konstatēts, ka padotības iestādes un VSIA Šampētera nams neveic visas īpašumu pārvaldīšanas darbības. VK uzsver, ka revidenti galvenos pārmetumus vērš tieši uz VSIA Šampētera nams, kas ir izveidota ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un faktiski pārvalda tikai piecus no 63 ministrijas īpašumiem. Revidentu vērtējumā kapitālsabiedrības darbība nav bijusi profesionāla, jo tā nav veikusi nekustamā īpašuma vizuālās pārbaudes, nav uzkrājusi informāciju par īpašumu stāvokli, nav veikusi visus paredzētos kārtējos remonta darbus, bet remonta darbus ir veikusi, ja iestādes ir piedāvājušas segt to izmaksas papildus nomas maksai.

Pusgadu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno pasākumu Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana, nodrošinot cilvēkiem, kuri darbu atraduši ārpus savas dzīves vietas, finansiālu atlīdzību transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus. Patlaban reģionālās mobilitātes programmā ir iesaistījušies 118 cilvēki, kuriem izdevies atrast darbu vairāk nekā 20 km attālumā no mājām.

30 nodarbinātie dalību pasākumā jau pabeiguši un turpina strādāt.

Kopumā nodarbinātie, kas izmanto reģionālās mobilitātes atbalstu strādā pie 90 darba devējiem. Darba devējiem ir iespēja ar valsts atbalstu pieņemt darbā nepieciešamos speciālistus no attālākajiem reģioniem. Pirms tiek nodibinātas darba attiecības - vakancei jābūt reģistrētai NVA vismaz vienu nedēļu. Darbiniekus ar NVA starpniecību darba devējs var meklēt, reģistrējot vakanci kādā no 28 NVA filiālēm vai elektroniski vakanču datu bāzē - NVA CV/Vakanču portālā http://cvvp.nva.gov.lv/.

Jūlija beigās valdība apstiprināja grozījumus, kas pasākumā ļauj iesaistīties arī tiem pretendentiem, kuri bezdarbnieka statusā bijuši ne mazāk kā divus mēnešus iepriekš paredzēto 6 mēnešu vietā. Turklāt gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu vai līdzīgu iemeslu dēļ, un tas būtiski apdraud nodarbinātības situāciju attiecīgajā administratīvajā teritorijā, NVA reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā varēs piedalīties arī tie pretendenti, kuri bezdarbnieka statusā reģistrēti pat mazāk nekā 2 mēnešus.

Lai piedāvātu aktuālās sezonālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 2013.gada martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā.

Šajos vakanču gadatirgos (izstādēs) NVA aicina pieteikties ikvienu darba devēju, kurš savam uzņēmumam vēlas atrast nepieciešamos darbiniekus – vai tas būtu sezonas darbs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, vai līguma darbs uz noteiktu laiku, vai arī pastāvīgs darbinieks. Tāpēc NVA aicina uzņēmējus jebkurā sava reģiona NVA filiālē pa tālruni, e-pastu vai personīgi pieteikt savu dalību vakanču gadatirgū ar brīvajām darba vietām.

Darba devējiem tiks nodrošināta bezmaksas vieta un stends, lai vienas dienas laikā vienuviet satiktos darba devējs un potenciālais darbinieks. Darba devējam tas dos iespēju bez maksas prezentēt savu uzņēmumu, un darba meklētāju vidū atrast sev piemērotākos darbiniekus, kā arī uzzināt par NVA atbalsta pakalpojumiem darba devējiem. NVA vakanču gadatirgi būs bezmaksas pasākumi darba devējiem un darba meklētājiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada janvāra beigās palielinājies līdz 10,9%, mēnesi iepriekš tas bija 10,5%, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

NVA šo palielinājumu skaidro ar sezonālo darbu un izmaiņām likumdošanā, kas paredz, ka no šī gada bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums visiem bezdarbniekiem ir deviņi mēneši. Šādu situāciju jau bijis iespējams prognozēt. "Kā jau iepriekš prognozēja Nodarbinātības valsts aģentūra, janvārī reģistrētā bezdarba līmenis nebūtiski, bet tomēr nedaudz palielinājies, tas ir, par 0,4% punktiem un bezdarbnieku skaits - par 3436 cilvēkiem," informē NVA.

Analizējot bezdarbnieku skaita palielināšanos, secināts, ka vislielākā ietekme bezdarbnieku skaita palielināšanās bijusi būvniecības un ceļu būves nozarēm. Janvārī 14% no visām personām (1400 personas), kas zaudēja darbu, pārstāv minētās nozares. Tāpat ir palielinājies to darbu zaudējušo cilvēku skaits, kuri kā pēdējo nodarbošanos norāda ar auto pārvadājumiem saistītās profesijas. "Jānorāda, ka minētajās nozarēs vienmēr ir vērojama spēcīga sezonāla ietekme," uzsver NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks, Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups.

Sākot ar šī gada 9.aprīli, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņem darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa un tā jāiesniedz NVA filiālē, kuras darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam.

Vasaras nodarbinātības pasākumā tiks iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu uz NVA norādīto skolēna nodarbinātības laiku pasākumā un nodrošinās darbu vadītāju, kurš palīdzēs skolēnam apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas.