Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Lai uzzinātu jaunuzņēmēju domas par šādas dienas nepieciešamību, db.lv vaicāja, kāpēc šāda diena nepieciešama un kāpēc ir svarīgi apzināties startup kā nozīmīgu biznesa nozari.

«Lielākā daļa jaunuzņēmēju startup nozarē mērķē uz tādiem lieliem ārvalstu tirgiem kā ASV, kuru izmērs ir nesalīdzināmi lielāks kā Latvijas un līdz ar to arī potenciālais ekonomiskais pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, piemēram, ar jaunām darba vietām. Jo vairāk eksportējošu uzņēmumu, jo labāk mums visiem. Jaunuzņēmumiem izaugsmes fāzē bieži pietrūkst labi darbinieki, tāpēc ceru, ka šāda diena ļaus popularizēt darbu jaunuzņēmumos,» vērtē Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs.

Jau otro gadu pēc kārtas 12. septembrī atzīmēs Startup dienu, lai akcentētu startup jeb jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

«Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kurā vēlamies 12. septembrī oficiāli atzīt par Startup dienu. Rosinām Latviju parādīt kā startup uzņēmumiem draudzīgu, tehnoloģiski attīstītu, digitāli gudru un atvērtu valsti, tāpēc aicinām visus tehnoloģiju inovāciju entuziastus aktīvi iesaistīties,» rosina Dagnija Lejiņa, Digital Freedom Festival līdzdibinātāja. Viņa norāda, ka šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 jaunuzņēmumi, kas pagājušā gadā vien piesaistīja 62 miljonus eiro investīcijās. «Startup diena būs starta šāviens arī Digital Freedom Festival, kad uzsāksim aktīvas diskusijas par tehnoloģiju ietekmi uz valstu, sabiedrību un mūsu katra nākotni.»

Trīs iemesli, kāpēc, esot akseleratorā Rīgā, es izvēlējos reģistrēt savu uzņēmumu Igaunijā.

1. Droši vien katrā valstī var atrast labas biznesa atbalsta iniciatīvas, tomēr tas, ko Igaunija ir paveikusi lieliski, ir akcents uz vienu precīzu aspektu – nost ar papīriem! Īpaši mums, uzņēmējiem, birokrātija un dokumentu kalni reizēm ir lielāks drauds biznesam nekā klientu trūkums. Pat ja Latvijā, iespējams, ir kādi labāki procesi vai izdevīgāki nodokļi, man joprojām galvenais arguments ir tas, ka nav jāķēpājas ar papīriem un gandrīz visu varu izdarīt attālināti un angliski.

E-rezidentūras programma, e-reģistrācija, e-grāmatvedība, e-banka - visas šīs labi «nozīmolotās» lietas man kā uzņēmējam rada iespaidu, ka es varēšu netērēt laiku nevajadzīgiem procesiem un man būs iespēja pilnībā fokusēties uz savu biznesu. Tas, cik realitātē labi šis viss funkcionē, ir vēl atvērts jautājums, bet tieši šie argumenti lika man izvēlēties Igauniju, nevis Latviju kā sava uzņēmuma reģistrācijas vietu.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Digital Freedom Festival, turpinot sadarbību ar akceleratoru 500 Startups (ASV) un starptautisko uzņēmēju, investoru un mentoru apvienību Rockstart (Nīderlande), aicina sēklas (seed) stadijas startup uzņēmumus pieteikties konkursam (startup pitch).

Pieteikšanās sacensībām - līdz š.g. 18. oktobrim, finālā iekļuvušie uzņēmumi tiks izziņoti š.g. 1. novembrī. Lielais fināls - Digital Freedom Festival Investoru dienas ietvaros š.g. 15. novembrī.

Digital Freedom Festival līdzdibinātāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes locekle Dagnija Lejiņa norāda: «Nokļūt pie 500 Startups ir kā nokļūt garas rindas priekšā. Tas vairo uzticību arī investoru acīs un dod nenovērtējamu personisko pieredzi un izaugsmi. Iesaku nešaubīties un piedalīties konkursā, jo 80% no uzvaras arī ir cīņa par uzvaru!»

500 Startups konkursam var pieteikties sēklas stadijas uzņēmumi ar izstrādātu produkta prototipu, kam veikti testi. Labākie 3-5 uzņēmumi, kuri izturēs pirmo atlases kārtu, iegūs iespēju prezentēt savu ideju vietējiem un starptautiskiem investoriem, medijiem un citiem festivāla apmeklētājiem. Uzvarētājs iegūs ceļazīmi uz fināla atlases kārtas interviju Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā», lai cīnītos par iespēju iegūt pasaules klases mentoringu, 150 000 ASV dolāru finansējumu un dalību 4 mēnešu akcelerācijas programmā.

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.

Ar vairāk nekā 160 jaunuzņēmumu pieteikumiem no 29 valstīm šonedēļ noslēgusies pieteikšanās jau otrajai Startup Wise Guys akselerācijas programmai Latvijā, informē Startup Wise Guys pārstāvji.

Līdzās paredzētajam pieteikumu daudzumam no Igaunijas un Latvijas, šogad īpašu aktivitāti izrādījuši jaunuzņēmumi no Ukrainas, Serbijas un Rumānijas, pat apsteidzot vietējos. Sekojot pa pēdām Inapptics (Armēnija) un Mobscale (Indija) veiksmīgajam startam iepriekšējā programmā Tallinā, arī uz Rīgu akselerācijai pieteikušies vairāki armēņu un indiešu jaunuzņēmumi, kas līdz šim bija salīdzinošs retums Startup Wise Guys programmās.

Startup Wise Guys devītā akselerācijas programma sāksies 18. septembrī Rīgā un tajā tiks uzņemti 10 līdz 11 starptautiski jaunuzņēmumi. Lai veicinātu sadarbību un katras komandas produktivitāti, akselerācija notiks vienā no Rīgas modernākajām kopā stādāšanas jeb coworking telpām – TEIKUMS.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Globālais tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival izsludina pirmos runātājus.

«Šogad uzdrošināsimies būt vēl provokatīvāki, kā centrālo tēmu izvirzot cilvēka-mašīnas mijiedarbību un izvērtējot, kā, digitālām tehnoloģijām attīstoties, tās ļauj cilvēkiem dzīvot un strādāt, izbaudot arvien lielāku brīvību,» norāda Dagnija Lejiņa, Digital Freedom Festival līdzdibinātāja.

Starp iedvesmojošiem runātājiem no visas pasaules konferencē uzstāsies:

- Jesika Agilera (Yesica Aguilera) - viedo tehnoloģiju uzņēmuma «Tespack» līdzdibinātāja, kas piesaistījusi 2,6 miljonus investīciju. Uzņēmums nodarbojas ar mobilo ierīču uzlādes risinājumiem. Šobrīd tos izmanto gan ANO, gan daudzas valsts organizācijas. Viņas uzņēmums ir ieguvis vairāk nekā 30 starptautiskus apbalvojumus;

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Digital Freedom Festival ietvaros notiks Investoru diena, kurā investori, korporācijas un startup uzņēmēji dibinās kontaktus sadarbības veidošanai nākotnē.

«Šā gada jaunums festivālā - īpaša Investoru diena jeb platforma, kur aptuveni 150 startup uzņēmēji tiksies ar investoriem, kuru kopējais investīciju portfeļa apjoms pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Mēs ticam, ka Latvija ir vieta, kur rasties pasaules līmeņa idejām, kas var uzlabot darba un dzīves kvalitāti,» stāsta Digital Freedom Festival līdzdibinātājs Uldis Leiterts.

Investoru vidū būs Techstars, 500 Startups, Buran Venture, StartupBootcamp, Crypto Valley, Starta Ventures, Practica VC u.c. - vairāk nekā 30 pasaules līmeņa akceleratori un riska kapitāla fondi.

Akcelerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas Eiropas startup uzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā iekļūšanai akcelerācijas programmā un iegūt 150 000 ASV dolāru investīciju.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Globālā programma Google Developers Launchpad sāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys kā vienīgo partneri Baltijā; Eiropā tam ir vēl trīs partneri

Jaunā sadarbība ar Google palīdzēs programmas dalībniekiem piekļūt augstas klases mentoriem un arī Google Firebase un Google Cloud pakalpojumiem, stāsta Startup Wise Guys mārketinga direktore Zane Bojāre. Līdz šim Startup Wise Guys akselerācijas programmās Baltijā ir piedalījušies 145 uzņēmumi, tostarp 14 no Latvijas, piemēram, Anatomy Next, CastPrint, Zeew, Lahdes, Orocon, Motivio, Vartus.eu, CEnOS.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā radusies šāda sadarbība?

Savā ziņā šī sadarbība ir attīstījusies un izaugusi no ilgtermiņa sadarbības. Google speciālisti jau ilgstoši ir bijuši Startup Wise Guys programmu mentori. Kompānija novērtē mūsu ilgtermiņa darbu un to, ka strādājam visā Baltijā. Reģionā ir vēl citi akseleratori, kas darbojas aptuveni tikpat ilgi, piemēram, BuildIt, bet tas nestrādā visā Baltijā. Google Eiropā sadarbojas tikai ar četriem akseleratoriem šajā programmā.

Šodien uzsākta otrā bizness biznesam (B2B) jaunuzņēmumu akselerācijas programma Startup Wise Guys Latvijā

No vairāk nekā 160 pieteikumiem programmā uzņemti desmit jaunuzņēmumi no astoņām valstīm, kuri trīs mēnešu garumā dzīvos un attīstīs savu biznesu Rīgā.

Lai atlasītu labākos reģiona jaunuzņēmumus, Startup Wise Guys komanda apceļoja vairāk nekā 25 pilsētas Centrālajā un Austrumeiropā, tiekoties ar jaunajiem uzņēmējiem īpašās mentoringa sesijās. Šogad pirmo reizi pieteikumi no Ukrainas un Serbijas pārspēja baltiešu aktivitāti, tomēr programmas atlasē veiksmīgāki bija baltkrievi un latvieši. Šobrīd jaunuzņēmumi ir pārcēlušies uz Rīgu un tuvākos trīs mēnešus strādās Rīgas jaunajā kopā strādāšanas telpā Teikums.

No Latvijas programmā uzņemti CastPrint un Vartus, kā arī Latvijā dzīvojošie ukraiņu uzņēmēji no Hala komandas. Programmā uzņemti arī Fractory no Igaunijas, Smart Sub un iDiscount no Baltkrievijas, Gaus no Moldovas, Trapmine no Turcijas, WellParko no Lietuvas un ModelTag no Itālijas

Cieņu pelnījis gan liela, gan maza uzņēmuma dibinātājs, jo abi maksā nodokļus un algas darbiniekiem, uzņemas risku; to vērtību nenosaka tikai tas, kuram ir lielāks apgrozījums

Tā uzskata grāmatas The Startup Owner’s Manual: A Step–By–Step Guide to Building a Great Company (Jaunuzņēmuma īpašnieka rokasgrāmata: veiksmīgas kompānijas izveides gids) līdzautors Bobs Dorfs (Bob Dorf). Tā izdota 23 valodās un pārdota vairāk nekā pusmiljons eksemplāru (tiesa, latviski tā nav izdota).

Viņa skatījumā, mūsdienās sākt biznesu ir vienkāršāk nekā agrāk, jo talkā nāk dažādas tehnoloģijas. Jaunuzņēmēju vides attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts institūciju atbalstam, kam nevajadzētu uztvert startup un tradicionālos uzņēmējus vienādi, bet gan sākuma posmā dot jaunuzņēmējiem dažādas atlaides, nevis apbērt ar visdažādākajām prasībām. Vairāk par to, kādiem uzņēmējiem ir lielāks potenciāls kļūt veiksmīgiem biznesā, B. Dorfs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.