Ziemas prieki bija īsi. Tikai vienu dienu - 24. decembrī - izdevās darboties Žagarkalna slēpošanas trasei. Mājaslapā esošā informācija liecina - tā atkal slēgta. Slēgta ir Reiņa trase, un arī Rāmkalnu trases mājaslapas termometrā redzamais skaitlis ar pluszīmi neko labu slēpot gribētājiem neliecina, vēsta laikraksts Diena.
Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars stāstījis, ka neko tādu pēdējo 11 gadu laikā nav piedzīvojis: «Šoziem esam bijuši vaļā vienu dienu - kad pirms Ziemassvētkiem vienu nakti bija neliels mīnusiņš. Mums jau dabiskā sniega kupenas nevajag, galvenais, lai ir vismaz trīs grādi zem nulles, jo tad var sākt strādāt sniega pūtējs. Tomēr tā kā šoziem nekad nav gājis.»
J. Žagars prognozē, ka siltās ziemas dēļ ieņēmumi no slēpošanas būs par 30% mazāki nekā ierasts. Viņš cer, ka biznesu siltā ziema nopietni neiedragās: «Jostu esam savilkuši jau krīzes gados un neko jaunu pirkuši neesam. Turklāt šis ir tāds bizness, ka bankai ienākumu kritumu var paskaidrot, vienkārši palūdzot paskatīties pa logu.»
Žagarkalna īpašnieks stāstījis, ka visvairāk no siltās ziemas cieš Somijas slēpošanas industrija - tur ir atcelts pasaules čempionāts, kurā ieguldīti lieli līdzekļi: «Tur daudzas trases sezonai ir iegādājušās dārgu tehniku, sniega traktorus par 250 000 eiro, tagad viņi sēž un grauž nagus.»
Tomēr no cenu pieauguma šoziem neizdosies izvairīties - tās Latvijas slēpošanas trasēs šosezon ir paceltas par aptuveni 10-20%.
Rāmkalnu slēpošanas trases īpašnieks Viktors Grūtups stāstījis, ka uzņēmums, zinot, cik neparedzamas ir Latvijas ziemas, riskus ir sadalījis: «Mums ir gan bistro, gan veikals, ražojam saldējumu, kūpinām gaļu, rīkojam korporatīvos pasākumus. Protams, siltā ziema pa kabatu sit, tomēr, pateicoties iepriekšminētajam, kaut kā galus kopā savelkam.» «Čehu winguru.com prognozē, ka 2. janvārī varētu uzsalt līdz -4 grādiem. Ja uzsals, būs labi, ja nē - ražosim pārtiku,» teicis V. Grūtups.