Gadu no gada, slēpošanas trašu īpašnieki cer uz veiksmīgiem laikapstākļiem un sniegotu ziemu. Šī sezona tiek vērtēta kā mainīga, tomēr veiksmīgāka kā iepriekšējā.
«Slēpot gribētāju šogad ir vairāk, bet grūti teikt, vai tas saistīts ar labākiem laikapstākļiem, vai to, ka cilvēki kļuvuši ekonomiski aktīvāki,» saka atpūtas kompleksa Milzkalns biroja vadītāja Ieva Rasa. Viņa norāda, ka uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki ir gatavi tērēt vairāk naudas atpūtai.
Slēpošanas un atpūtas trases Ozolkalns valdes loceklis Ģirts Kaļķis uzskata, ka Baltijas valstu kontekstā Latvijas slēpošanas bāzes ir konkurētspējīgas. «To pierāda tas, ka daudzi lietuvieši brauc slēpot uz Latviju, savukārt igauņi atzīst, ka mēs esam lētāki un ar labāku servisu.»
«Visiem patīk braukt atpūsties, kad spīd saule, nav pārāk daudz mīnusu, nav vējš, nav apmācies un nav lietus. Tādas dienas Latvijā mums ir diezgan maz,» stāsta I. Rasa, norādot, ka Latvijai ar Alpu valstīm sacensties nav iespējams, tomēr Baltijā konkurēt var.
Līdzīgās domās ir Ģ. Kaļķis, atzīstot, ka Latvijai ar Eiropas slēpošanas trasēm sacensties ir grūti.
«Daudz cilvēku ir aizbraukuši no Latvijas, jaunieši vairs svaigā gaisā neiet, viņi ir datorizētā paaudze. Savstarpējā konkurence nav tik būtiska, bet tautai, it sevišķi mazpilsētās, vairs trase nav tik ļoti vajadzīga,» kritiskāk noskaņots ir slēpošanas centra Baiļi vadītājs Valdis Vanags.
«Cilvēku skaita samazinājums Latvijā ietekmē jebkuru vietējo biznesu, bet tā kā slēpošanas bizness ir specifisks, laikapstākļu nozīme ir nenovērtējama,» norāda Ģ. Kaļķis.
V. Vanags laikapstākļu nozīmi skaidro lakoniski: «Cilvēki sēž mājās un nekustās, ja ārā ir slikts laiks,». I. Rasa atzīst: «Kopumā slēpošanas bizness ir ļoti slidens. Tā kā visu izšķir laikapstākļi, prognozēt nevar neko,».