Ieguldot 28,5 miljonus eiro iepakojuma ražotnē, Polipaks palielinās ražošanas jaudu par 75%, turpinot ekspansiju Skandināvijas tirgū un cenšoties iekarot Lielbritāniju
Lai varētu iekarot citu Eiropas valstu elastīgā iepakojuma tirgu, garantējot atbilstību specifiskām sertifikācijas prasībām, SIA Polipaks decembrī plāno sākt pārvākšanos uz savu jauno ražošanas, loģistikas un administratīvo kompleksu Mārupē, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Kologrejevs. Pēc viņa teiktā, 28,5 milj. eiro vērtajam projektam 18,5 milj. eiro finansējums ņemts Danske Bank, 4,27 milj. eiro ERAF līdzfinansējums iegūts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēto aktivitāšu Augstas pievienotās vērtības investīcijas ietvaros, bet 5,5 milj. ir paša uzņēmuma līdzekļi.
Viss vienuviet
Šobrīd Polipaks grupā ietilpstošie uzņēmumi – SIA Polipaks un SIA Multipack – Rīgā vien izmanto 16 tūkst. m2 telpu, un nomai tērētie līdzekļi ir samērojami ar kredīta apkalpošanas izmaksām, uz projekta ekonomisko pamatojumu norāda A. Kologrejevs, kura vadītās grupas kopējais apgrozījums 2013. gadā bijis 31 milj. eiro. Jaunajā kompleksā, kur paredzēta vieta arī attīstībai, ražošanas ēkas aizņems 14,7 tūkst. m2, loģistikai domāti 10 tūkst. m2, bet kopā ar administratīvās ēkas telpām būs 35 tūkst. m2 telpu. Kompleksu par 17,76 milj. eiro būvē SIA Merks, teritorijas, iekšējās ražošanas un loģistikas ķēdes plānošanu veikusi vācu kompānija, ēku projektu izstrādājis arhitekta G. Vīksnas birojs. Projektu īsteno Polipaks meitasuzņēmums SIA Polipaks NT.
Galvenā inovācija ražotnē būs 24 m augstā deviņslāņu koekstrūzijas iekārta barjerplēves ražošanai, ko par trīs milj. eiro pusotra gada laikā izgatavojusi vācu kompānija Windmoller & Holscher. Līdzīgu iekārtu Latvijā neesot, bet Eiropā – vien ap 30, saka A. Kologrejevs. Šāda plēve tiek izmantota modificētas gāzes atmosfēras (MAP) iepakojumā, kas domāts pārtikas produktu ilgstošai uzglabāšanai. Lielveikalos šādā iepakojumā (paliktņi pārklāti ar daudzslāņu plēvi) ir redzami, piemēram, šķēlēs sagriezts siers vai gaļas produkti. Jaunais komplekss ļaušot palielināt produkcijas apjomus no 450 līdz pat 800 tonnām mēnesī, pilnu jaudu plānots sasniegt 2017. gadā.
Ražotnē tiks uzstādītas arī jaunas 10 krāsu drukas, kā arī laminēšanas iekārtas. Tehnologu, visticamāk, nāksies meklēt Eiropā, saka A. Kologrejevs, jo Latvijā speciālistu, kas pārzinātu šādas ražošanas nianses, esot maz.
Ražotnē ļoti piestrādāts pie energoefektivitātes, uzsver Polipaks vadītājs. Tā kā ekstrūzijas un apdrukas tehnoloģijām svarīgs stabils mikroklimats, palielināts sienu un jumta izolācijas biezums. Savukārt dažādi iztvaikojumi, kas rodas no krāsu izmantošanas, tikšot savākti un sadedzināti īpašā iekārtā, kas kompleksam nodrošinās siltumenerģiju.
Ekspansija tirgos
Multipack kopš 1994. gada nodarbojas ar importa un arī Polipaks sērijveida iepakojuma materiālu izplatīšanu, kur spēcīgu konkurenci veido ne tikai lietuviešu, bet arī lētie poļu un ķīniešu izstrādājumi. Savukārt Polipaks kopš 1996. gada ražo un pārdod elastīgu iepakojumu pārtikas un nepārtikas rūpniecības, kā arī tirdzniecības nozarēm. Gadsimtu mijā uzsākta plēvju apdruka. Uzņēmuma sortiments pakāpeniski mainījies no lētākiem uz dārgākiem, tehnoloģiski sarežģītākiem, specializētākiem produktiem.
Gadsimtu mijā no Baltijas valstu elastīgā iepakojuma tirgus izspiesti somi, bet spēcīgi konkurenci aizvien veido Lietuvas un arī Polijas uzņēmumi. Uzņēmums līdzīgu ražojumu ziņā esot top piecu Baltijas valstu uzņēmumu vidū, bet importētās produkcijas ziņā ieņemot pirmo vietu. Skandināvijas valstu tirgū, kurā pērn Polipaks pārdotās produkcijas apjoms pieaudzis pusotru reizi, vietējie ražotāji jūtas spēcīgi tehnoloģiski sarežģītu produktu jomā. Par rietumu tirgiem aizvien vairāk nākas domāt nestabilitātes, arī valūtas kursa dēļ Krievijā. Šīs valsts tirgus kompānijas eksportā ir lielākais, taču cenas kaimiņvalstī esot par 15–20% zemākas nekā Eiropā, ir asa konkurence, un tiek veiktas lielas investīcijas vietējās ražotnēs. Polipaks eksportē vairāk nekā 60% saražotās produkcijas.
Jaunā Polipaks ražotne nepieciešama arī, lai strikto prasību dēļ varētu pretendēt uz Britu Mazumtirdzniecības konsorcija sertifikātu, kas dos pieeju gala klientam. Pēc A. Kologrejeva teiktā, MAP iepakojuma tirgus Eiropā aug, jo cilvēkiem paliek mazāk laika ēdiena gatavošanai, tādēļ tiek pirkti iepakoti pusfabrikāti; tirdzniecības tīklu piegāžu ķēdes kļūst aizvien garākas, tādēļ nepieciešams ilgāks produktu uzglabāšanas laiks; tāpat varot ietaupīt uz darbinieku rēķina, jo kulinārijas nodaļas lielveikalos tiek slēgtas; iedzīvotājiem aizvien vairāk novecojot, pieaug pieprasījums gan pēc atkārtoti aizverama, gan viegli atverama plēves iepakojuma.
Viedoklis
Grūti atrast speciālistus
Dažādu plēvju un iepakojumu ražotājs SIA Baltic Polymers, partneris un pārdošanas vadītājs Ēriks Kiops:
Elastīgā iepakojuma tirgus Eiropā ir stabili augošs 2-4% gadā, un pat krīzes laikā bija kritums vien īsu brīdi. Iepakojuma loma pārtikas ražošanā kļūst arvien svarīgāka, jo tieši iepakojuma funkcija ir pasargāt pārtiku no ārējās vides iedarbības. Neviens negrib redzēt pārtikā konservantus. Alternatīva ir kvalitatīvs, produktu pasargājošs elastīgais iepakojums, kas neļauj skābeklim piekļūt pie produkta, tādējādi pasargā to no bojāšanās un savukārt tas pats kvalitatīvais iepakojums neļauj produkta specifiskajām smaržām un ēteriskajām eļļām izgarot. Tātad tieši kvalitatīvs iepakojums atbild par to, lai varam savukārt likt galdā gan gardu, gan kvalitatīvu pārtiku pirktu veikalu tīklos. Arī Latvijā, krīzes laikā, ja cilvēki nevar atļauties ēst restorānos, iepakota pārtika tiek pirkta un pat vairāk. Elastīgā iepakojuma izmantošana būtiski ekonomē resursus. Piemēram, aizvietojot tradicionāli lietotās burkas un pudelītes ar elastīgajām stāvpakām majonēzes, kečupa un sulu ražošanā, tiek būtiski ekonomēti transportēšanas un uzglabāšanas izdevumi. Baltijā daudzo tirgus spēlētāju vidū līderis iepakojuma materiālu ziņā ir tehnoloģijas labi apguvusī lietuviešu kompānija UAB Lietpak, kas ir nozīmīgs spēlētājs visā Austrumeiropā.
Jaunu tehnoloģiju apgūšana, tostarp daudzslāņu koekstrūzijas iekārta barjerplēves ražošanai, ir sarežģīta lieta, kuras apgūšana var ļoti ievilkties. Latvijā nav cilvēku, kas mācētu ar to strādāt. Savukārt atrast speciālistus ārvalstīs arī nemaz nav tik viegli, jo neviens uzņēmums nav ieinteresēts ļaut pārpirkt labus speciālistus. Tomēr jāatzīst, ka ielaušanās Eiropas valstu tirgos nav neiespējama lieta.