Virkni pasākumu jau pērn iekļaujot inflācijas samazināšanas plānā un tos arī izpildot, Finanšu ministrija tomēr piedāvā arī vairākus pasākumus Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānam, un tie ir fiskālās atbildības, nodokļu politikas, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas un ES fondu finansējuma sadales un efektivitātes pilnveides jomā, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.
Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: ''Latvijai pašlaik būtiskākais ir nepieļaut ekonomikas izaugsmes tempu strauju samazināšanos. Tādēļ nozīmīgākais, kas valdībai jāveic, ir atbalsts uzņēmējiem – ir jāpiedāvā reāli instrumenti eksporta veicināšanai, inovatīvu nozaru un nozaru ar augstu pievienoto vērtību atbalstam, darbaspēka tirgus attīstībai, kā arī jāuzlabo konkurences situācija. Finanšu ministrijas nozīmīgākais ieguldījums būtu tādas izmaiņas nodokļu politikā, kas ir uzņēmējiem labvēlīgas un stimulē ražošanas attīstību.''
Finanšu ministrijas priekšlikumi ir iekļauti kopējā ekonomikas stabilizācijas plāna projektā, ko ceturtdien, 17.janvārī izsludina Valsts sekretāru sanāksmē. Plāns un ziņojums par ekonomisko situāciju valstī pieejams Ministru kabineta mājas lapā:
Ekonomikas stabilizācijas plāns ir paredzēts plašāks gan pasākumu, gan realizācijas laika ziņā, salīdzinot ar inflācijas samazināšanas plānu, un Finanšu ministrija tajā piedāvā iekļaut aktivitātes:
Fiskālā politika:
1) nodrošināt valsts konsolidētā budžeta izpildi ar pārpalikumu,
2) virzīties uz sabalansēta valsts pamatbudžeta izveidi,
3) reāli izveidot ilgtermiņa stabilizācijas rezervi.
Nodokļu politika:
1) novirzīt nodokļu slogu no investīcijām (piem., reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli);
2) izstrādāt ekonomisko attīstību veicinošas nodokļu un nodevu sistēmas pamatnostādnes;
3) izstrādāt jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa redakciju, nosakot pārdomātu, taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli;
4) paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu.
Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana:
1) ieviest efektīvu rezultatīvo rādītāju sistēmu;
2) likvidēt ilgstoši brīvās štata vietas;
3) izveidot vienotu valsts finanšu un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēmu.
Uzlabot un padarīt vienkāršāku un efektīvāku ES fondu finansējuma sadales un projektu ieviešanas sistēmu.
Finanšu ministrs A.Slakteris uzsver, ka jau pērn, kad Finanšu ministrijas vadībā tika izstrādāts inflācijas samazināšanas plāns, Finanšu ministrija tajā iekļāva būtiskus pasākumus inflācijas samazināšanai un ekonomiskās situācijas stabilizēšanai valstī savas atbildības jomās. Tie arī tika konsekventi un ātri īstenoti:
· tika ieviesti ierobežojumi kreditēšanas pieaugumam (nosakot obligātu pirmo iemaksu un VID izziņu uzrādīšanu),
· aplikti ar nodokļiem spekulatīvie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, diferencēta nodeva par nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita un palielināta nodeva par ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā, to diferencējot atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas,
· sastādīts valsts budžets ar pārpalikumu jau 2007.gadā (plāna bija paredzēts pārpalikums 0,4% apmērā no IKP, bet operatīvie budžeta izpildes dati liecina, ka reālais pārpalikums ir bijis 0,8% apmērā no IKP),
· sastādīts valsts budžets ar pārpalikumu 2008.gadā (1% apmērā no IKP), kā arī vidēja termiņa budžeta ietvarā paredzēts budžeta pārpalikuma pakāpenisks pieaugums 2009.gadā un 2010.gadā,
· visās ministrijās veikti funkcionālie auditi izdevumu efektivitātes palielināšanai, Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par ilgstoši brīvo štata vietu samazināšanu valsts pārvaldē, kā arī pārtraukts štata vietu pieaugums valsts pārvaldē,
·ierobežotas iespējas iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos dārgu reprezentatīvu automobiļu iegādes un ekspluatācijas izdevumus, kā arī palielināts nodoklis automašīnām ar motora tilpumu virs 3000 cm3.
Inflācijas samazināšanas plānā bija iekļauti arī pasākumi darba tirgus un produktivitātes uzlabošanai, enerģijas cenu pieauguma negatīvās ietekmes mazināšanai un konkurences veicināšanai. Tie bija Ekonomikas ministrijas atbildības pasākumi, kuri realizācijas termiņš diemžēl bija daudz ilgāks nekā Finanšu ministrijas pasākumiem. Tādēļ konkurences veicināšanas, eksporta atbalsta un citi pasākumi ir iekļauti arī ekonomikas stabilizācijas plāna projektā, ko virza Ekonomikas ministrija.
Finanšu ministrijas priekšlikumi pasākumiem Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānam:
1.Fiskālā atbildība
1.1 Nodrošināt valsts budžeta izpildi 2008.gadā ar pārpalikumu atbilstoši plānam 2008.g. 4.cet
1.2 Turpināt valsts budžeta finansiālo konsolidāciju, virzoties uz sabalansēta valsts pamatbudžeta nodrošināšanu vidējā termiņā 2009.g. 4.cet Rūpīga jaunās politikas iniciatīvu izvērtēšana, ierobežojot finansējumu jaunām politikas iniciatīvām. Esošo valsts pamatbudžeta izdevumu izvērtēšana.
1.3 Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveide 2008.g. 3.cet Tiks izstrādāts likumprojekts, kas reglamentēs stabilizācijas rezerves izveidi un izmantošanu.
2. Nodokļu politikas izmaiņas
2.1. Lai pilnveidotu Latvijas nodokļu politiku, izstrādāt ekonomisko attīstību veicinošas nodokļu un nodevu sistēmas pamatnostādnes, piesaistot starptautiskos ekspertus un institūcijas, t.sk. Starptautisko Valūtas Fondu, pamatojoties uz esošās nodokļu sistēmas analīzi un ņemot vērā ārvalstu pieredzi 2008.g. 4.cet Jāvērtē un jāņem vērā Baltijas kaimiņvalstu un citu ES dalībvalstu pieredze.
2.2. Nodokļu sloga novirzīšana no investīcijām (piem., reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli) 2008.g. 3.cet Izstrādāt grozījumus likumā ''Par uzņēmumu nodokli'', lai ieviestu reinvestīciju stimulu un iesniegt valdībā 2009.gada budžeta likumprojektu paketē.
2.3. Jāizstrādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma jauna redakcija, nosakot pārdomātu, taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli 2008.g. 4.cet Izstrādāt jaunu likuma'' Par iedzīvotāju nodokli'' redakciju.
2.4. Jāpaaugstina ar nodokli neapliekamais minimums, tādējādi iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem radot pamatu neto ienākuma palielinājumam, vienlaikus darba devēja darbaspēka izmaksām paliekot iepriekšējā līmenī; 2009.g. 4.cet Turpināt palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajām personām budžeta iespēju robežās.
3. Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana
3.1. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana 2009.g. 4.cet. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas izvirzīto mērķu īstenošanai, Finanšu ministrija līdz 2009.gada 1.septembrim izstrādās normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem ministrijas un citas centrālās valsts institūcijas plānos, īstenos, uzskaitīs, uzraudzīs un atskaitīsies par valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultātiem un to rādītājiem.
3.2. Ilgstoši brīvo štata vietu likvidēšana valsts pārvaldes institūcijās 2009.g. 4.cet Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienošanās ar nozaru ministrijām un to padotības iestādēm rezultātiem un turpmāko rīcību jautājumā par ilgstoši vakantajiem amatiem. Ziņojumā atspoguļotais tiks ņemts vērā, sagatavojot 2009.-2011.gada valsts budžeta ietvaru. MK sēdes protokollēmuma projekts pie informatīvā ziņojuma paredz uzdevumu Finanšu ministrijai kopīgi ar nozaru ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem, Valsts kanceleju, Valsts civildienesta pārvaldi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju katru gadu līdz kārtējā gada 1.augustam vienoties par ilgstoši vakanto amatu turpmākas saglabāšanas nepieciešamību vai likvidēšanu šajās institūcijās un to padotības iestādēs un iesniegt Informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā.
3.3. Vienota valsts finanšu un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēmas izveidošana 2009.g. 4.cet Veikt valsts pārvaldē esošo struktūru patlaban izmantoto grāmatvedības un cilvēkresursu vadības sistēmu apkopošanu no programmatūras un izmantoto finanšu puses. Par pamatu ņemot iegūtos datus, veikt esošās situācijas analīzi un radīt koncepcijas izstrādāšanas priekšlikumus. Izveidot darba grupu no ieinteresētajām iestādēm koncepcijas par "Valsts vienoto finanšu un cilvēkresursu vadības informatīvo sistēmu" izveidei.
4. ES fondu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda) finansējuma sadales un projektu ieviešanas efektivitātes pilnveidošana
4.1. Projekta iesniegumu specifisku vērtēšanas kritēriju izstrādāšana 2009.g. 4.cet Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ieteikumus, kuru mērķis ir dot skaidrojumu Eiropas Savienības fondu administrēšanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, projektu vērtētājiem, kā arī projektu iesniedzējiem, kādi praktiski soļi sperami, lai var veicināt makroekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi, īstenojot ES fondu programmas.Šiem ieteikumiem nav saistošs raksturs un to piemērošana jāvērtē individuāli, izvērtējot katras ES fondu finansētās aktivitātes saturu un ieviešanu.
4.2. Specifisku sasniedzamo rezultatīvo rādītāju sistēmas izveidošana 2009.g. 4.cet skat. izpildes gaitu punktā 3.1
4.3. Jāparedz atsevišķi nosacījumi attiecināmo un neattiecināmo izdevumu nosacījumos 2009.g. 4.cet skat. izpildes gaitu punktā 3.1