Nepieciešamības gadījumā Parex Bankas stabilizācijai varētu tikt izmantoti līdzekļi, kurus valsts iegūtu, izsolot iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus.

Par to šodien raksta laikraksts Dienas bizness, atsaucoties uz Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktores Diānas Bērziņas teikto. Viņa norāda, ka tieši ceturtdien Valsts kase pirmo reizi valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā piemērojusi tiešās pārdošanas metodi.

Db jau vēstījis, ka pēc pagājušās nedēļas nogalē pieņemtā valdības lēmuma, saskaņā ar kuru valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB) kļuva par a/s Parex Banka kontrolpaketes īpašnieku, Valsts kase depozītnoguldījumā Parex Bankā noguldījusi 200 milj. Ls, taču Parex Bankas jaunais valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis pieļauj, ka Parex Bankas stabilizācijai varētu vajadzēt vēl 200 milj. Ls.

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu par brīdinājuma izteikšanu AS Norvik banka par atklātajām nepilnībām publicētājos darbības rezultātu pārskatos šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

Ņemot vērā FKTK norādījumus, banka veica nepieciešamas korekcijas.

Analizējot Norvik banka ikmēneša sniegto informāciju par finanšu darbības rādītājiem, FKTK konstatēja neprecizitātes bankas kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķinos, kas tika atspoguļoti bankas publiskajos ceturkšņa pārskatos par 2014. gada pirmo un otro ceturksni. Norādot bankai uz nepilnībām, FKTK pieprasīja veikt korekcijas, piemērojot atbilstošu politiku pašu kapitāla aprēķinam. Ievērojot FKTK prasību, banka ir veikusi nepieciešamos labojumus un publicējusi precizētos ceturkšņa pārskatus, norādot kapitāla pietiekamības rādītāju šā gada pirmajā ceturksnī 10,85% apmērā (iepriekš banka publicējusi 11,78%) un otrajā ceturksnī 11,5% apmērā (iepriekš banka publicējusi 12,46%). Jaunākais bankas publiskais pārskats par darbības rezultātiem trešajā ceturksnī liecina, ka patlaban AS Norvik bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 11,81%.

Valdība lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Eksperti lēš, ka Latvijai var nākties aizņemties vismaz miljardu eiro. "Latvijas finansiālās situācijas stabilizācijas vārdā esam pilnvarojuši finanšu ministru Ati Slakteri oficiāli sākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem," pēc valdības slēgtās sēdes ar oficiālu paziņojumu nāca klajā Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Taču ne viņš, ne A. Slakteris patlaban nebija gatavi nosaukt summu, ko Latvija gatavojas situācijas stabilizācijai aizņemties, jo tā būšot atkarīga no sarunu gaitas un tā, kā starptautiskās organizācijas izvērtēs Latvijas situāciju. "Es negribu būt tā bada dzeguze, kas tagad nosauc konkrētu ciparu, jo pat lieli eksperti šīs palīdzības summu min tik plašās robežās, ka tās nav vērts nosaukt," norādīja finanšu ministrs. Abi valsts pārstāvji gan uzsver, ka pagaidām nekādas akūtas nepieciešamības pēc palīdzības neesot, tas esot vien draudzīgs SVF jau pirms vairākiem mēnešiem izteikts piedāvājums nākotnes stabilizācijas vārdā, jo Latvija nav atrauta no globālās finanšu krīzes. A. Slakteris atzīst, ka par palīdzību ar starptautiskajām institūcijām ir gatavs runāt "līdz laimīgai uzvarai".

Valdībai atklāti un tieši jāpstāsta Krievijas iedzīvotājiem par reālo situāciju Krievijā un valdības soļiem krīzes pārvarēšanā, paziņojis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs.

Pirmā saruna, kurā Medvedjevs stāstīs par pretkrīzes pasākumiem, paredzēta svētdien, 15. februārī, Krievijas televīzijas programmā Вести недели, ziņo lenta.ru.

"Mēs runāsim par visiem smagākajiem jautājumiem, kas šodien uztrauc visas valstis, tajā skaitā 20 lielākās pasaules ekonomikas," sacījis Krievijas prezidents.

Iepriekš tika ziņots, ka valdība grasās Krievijas bankām rekapitalizācijai iedalīt līdz 900 miljardiem rubļu, tomēr to neviens nav apstiprinājis. 2008. gada oktobrī Krievijas bankas jau saņēma kredītus 950 miljardu rubuļu apmērā ar termiņu līdz 2019. gadam.

Latvija no starptautiskā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem, kas rezervēti finanšu sektora stabilizācijai, varēs izmantot apmēram 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), ceturtdien pēc tikšanās ar aizdevējiem žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī ir viena vienošanās no vairākām, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem pārskata misijas laikā.

Pēc Dombrovska teiktā, ar aizdevējiem precizēta summa, kas tiks atbrīvota no finanšu sektora stabilizācijai rezervētajiem līdzekļiem, un pašlaik tie ir 300 miljoni eiro. Priekšnosacījums, kas ir jāizpilda, ir bankas Citadele pārdošanas stratēģijas iesniegšana Eiropas Komisijā, un tad šo jautājumu izvērtēs Ekonomikas un finanšu komiteja, paskaidroja premjers.

«Misijas līmenī šī vienošanās ir panākta,» viņš sacīja.

Dombrovskis informēja, ka ceturtdien kopumā sarunas par pārskata misiju ir beigušās un valdība ar aizdevējiem ir panākusi pārskata misijas vienošanos. Ir atsevišķi nelieli jautājumi, kas vēl tiks risināti ar Latvijas Banku.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Latvija piekrīt Eiropas Komisijas (EK) veiktajam cenu un izmaksu izvērtējumam un tam, ka elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi, teikts šodien valdībā skatītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes izskatāmajos jautājumos.

Martā Briselē norisināsies ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā tiks skatīts EK paziņojums «Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā».

Atbildot uz Eiropadomes pieprasījumu, EK ir veikusi padziļinātu analīzi par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, lai palīdzētu politikas veidotājiem izprast problēmas kontekstu, nesenā cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem un politiskās sekas. Paziņojumā sniegti dati par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu un izmaksu tendencēm, tostarp dalībvalstu līmenī. Paziņojumā uzmanība pievērsta arī cenu ietekmei uz patērētājiem un piekļuvei pieejamām cenām, kā arī Eiropas rūpniecības sektora konkurētspējai.

AS Liepājas metalurgs finanšu situācijas stabilizācijai un turpmākai dzīvotspējai izšķiroša ir visu lielāko akcionāru sadarbība un kopīgs darbs pie ilgtermiņa biznesa plāna izstrādes, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padome (TSP).

Šodien padomes vadības komitejas locekļi, kas pārstāv lielākās EM partneru organizācijas ārkārtas sēdē, uzklausīja AS Liepājas metalurgs visu trīs lielāko akcionāru viedokli par situāciju uzņēmumā, darbības perspektīvām, kā arī akcionāru plānoto rīcību situācijas stabilizācijai.

Rezultātā akcionāri tiek aicināti izstrādāt skaidru biznesa plānu, kā tiks stabilizēta situācija uzņēmumā un kā ilgtermiņā tiks nodrošināta uzņēmuma dzīvotspēja.

Ja uzņēmuma kreditori vienojas par saistību restrukturizāciju un akcionāri ar biznesa plānu spēj apliecināt uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā, padome aicina Ministru kabinetu, balstoties uz rūpīgu AS Liepājas metalurgs situācijas analīzi, pieņemt lēmumu par iespējamo atbalstu AS Liepājas metalurgs izvešanai no krīzes, kas atbilstu visas Latvijas ekonomikas izaugsmes interesēm ilgtermiņā.

Jaunais pasākumu plāns ekonomikas stabilizācijai Zviedrijā varētu mazināt sabiedrības bažas par Īslandei līdzīgas krīzes atkārtošanos Baltijas valstīs.

Swedbank un SEB banka kontrolē divas trešdaļas kredītu tirgus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstu ekonomikas pārdzīvojušas pārkaršanu un šobrīd vērojams kritums, raksta dv.ee, atsaucoties uz Financial Times.

Swedbank un SEB bankas akciju vērtība nokritusies vismaz divas reizes. Zviedrija banku stabilizācijai piešķirs papildus 205 miljardus ASV dolāru.

Finanšu uzraudzības aģentūras The Financial Supervisory Agency atskaitē pausts viedoklis, ka bankām, pat ja krīze sāksies Zviedrijā, ir gana līdzekļu, lai to pārvarētu visās trīs Baltijas valstīs. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valūta ir piesaistīta pie eiro, kas sniedz papildus stabilizāciju.

Bankām nākamgad varētu rasties nepieciešamība pēc tām rezervētajiem starptautiskā aizdevuma līdzekļiem 600 miljonu eiro (jeb 422 miljonu latu) apmērā finanšu sektora stabilizācijai, teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Viņš norādīja, ka pašlaik banku pašu kapitāls ir pietiekami liels un pilnībā ļauj izpildīt noteikto kapitāla pietiekamības rādītāju - banku kapitāla pietiekamībai jābūt 8%, bet patlaban banku sistēmā kapitāla pietiekamības rādītājs ir 12.9%, ziņo Diena, atsaucoties uz BNS.

Tverijons gan sacīja, ka situācija turpina pasliktināties un arī banku akcionāriem pietrūkst resursu, tādēļ, iespējams, nākamgad kādai Latvijas bankai radīsies nepieciešamība izmantot 600 miljonu eiro rezervi finanšu sektora stabilizācijai. Šogad gan bankas tikšot galā saviem spēkiem, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs un piebilda, ka šogad banku kapitāls palielināts par 500 miljoniem latu.

Politiķis Didzis Šmits (KPV LV) atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam.

Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla «Rīga TV24» raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.

Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV), kurā viņam esot pateikts, ja «es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) - tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā». «Tas bija pateikts ļoti skaidri,» apgalvoja «KPV LV» biedrs.

Šmits pagaidām uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās «KPV LV» izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu. Kariņš par Šmita lēmumu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem tīkliem.

Dienas Bizness un eksperti turpina vērtēt 12. Saeimā pārstāvēto partiju priekšvēlēšanu programmās dotos solījumus. No darba devēju viedokļa solīto un izpildīto salīdzina Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Kopumā vērtējot politiķu nodomus, kas ietverti programmās, kā pozitīva tendence jāatzīmē tas, ka visi politiskie spēki apzinās tiešu korelāciju starp uzņēmējdarbības veicināšanu un valsts kopējo attīstību un labklājību. Tomēr, vērtējot no darba devēju pozīcijām, jāatzīmē, ka pietrūkst plānveidīgas un kompleksas pieejas tautsaimniecības attīstībai. Bieži vien vispārīgas, labas apņemšanās netiek konkretizētas noteiktās darbībās un attiecīgi ieviestas.

Vairāk savās programmās atbalsta pasākumus darba devējiem pirms 4 gadiem iekļāva tādi politiskie spēki kā Vienotība, ZZS un Saskaņa, mazāk – NA un Latvijas Reģionu apvienība. Pozitīvi, ka programmās tika iekļauti risinājumi tā brīža aktuālajām problēmām uzņēmējdarbības vidē. Tomēr darba devēji vēlētos, lai parādītos arī politiskā griba kopējas valsts tautsaimniecības stiprināšanas stratēģisku mērķu uzstādīšanā. Lielākā daļa izvirzīto mērķu neparedz kādus izmērāmus rezultātus, tādēļ kvalitatīvi izvērtēt iespējams tikai tos nodomus, kas novērtējami skaitliskā formātā. Jāņem vērā arī tas, ka lielā mērā partiju iespējas realizēt programmas ietekmē to atrašanās koalīcijā vai opozīcijā. Viens no visbiežāk minētajiem mērķiem ir ēnu ekonomikas samazināšana, kas ir būtiski tautsaimniecībai, bet kā to izmērīt – ir vai nav sasniegts kāds rezultāts – sarežģīti izvērtēt sasniegtos rezultātus un sasaistīt ar kādu no politisko spēku iniciatīvām.

Pasaules bankas (PB) aizdevums netiks piešķirts Skandināvijas banku glābšanai.

To šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis. PB aizdevumu Latvijai 200 miljonu eiro apjomā akceptējusi un tas Valsts kasē ieplūdīs tuvāko dienu laikā. Dombrovskis sacīja, ka šie līdzekļi netiks novirzīti skandināvu bankām, jo Zviedrijas valdība jau izveidojusi garantijas savām bankām, kas darbojas arī uz to meitas bankām Latvijā.

Dombrovskis pieļauj, ka daļa no banku stabilizācijai paredzētajiem līdzekļiem varētu tikt pārdalīti par labu budžeta deficīta segšanai, ņemot vērā, ka tas pieaudzis no sākotnējiem 5 % līdz 10 %. Aizdevuma līdzekļi tiks noguldīti Latvijas Bankā, lai tas būtu kā stabilitātes garants, piebilda premjers.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ņemot vērā Lietuvas Centrālās bankas valdes 24. novembra vakarā pieņemto lēmumu likvidēt nacionalizēto banku Snoras, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pārcēlis šodien, 25. novembrī, paredzēto vizīti Lietuvā, kurā bija plānots tikties ar Lietuvas premjeru Andrjus Kubiļu (Andrius Kubilius).

V.Dombrovskis šorīt pa tālruni sazinājies ar A.Kubiļu, lai pārrunātu izveidojušos situāciju saistībā ar banku Snoras un Latvijas Krājbanku. A.Kubiļus V.Dombrovski informējis par iemesliem, kas ir Lietuvas Centrālās bankas lēmuma pamatā, tostarp arī konstatēto līdzekļu iztrūkumu lielos apmēros. V.Dombrovskis paudis nožēlu, ka, ņemot vērā atklāto informāciju par bankas patieso stāvokli, Lietuvai tomēr nav izdevies atrast risinājumu bankas Snoras stabilizācijai. Tāpat V.Dombrovskis Lietuvas premjeru informējis par savas vizītes pārcelšanu, lai paliktu Latvijā un operatīvi risinātu situāciju ar Latvijas Krājbanku. Vizīte varētu notikt decembra vidū.

Patēriņa nodokļu palielinājums, darbaspēka nodokļu samazināšana un valsts un pašvaldību iestāžu atalgojumu samazināšana par 15 % ir tikai daži no plānotajiem pasākumiem.

Latvijas valdība tikai vakar pēcpusdienā pabeidza sarunas ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un Zviedrijas valdības pārstāvjiem - tās noslēgušās ar vienošanos, ka pēc Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas starptautiskās finanšu institūcijas lems par aizdevuma piešķiršanu Latvijas ekonomikas stabilizācijai. Ekonomikas stabilizācijas programmu pavadošie likuma «Par valsts budžetu 2009. gadam» grozījumi paredz, ka 2009. gada beigās maksimālais valsts parāds nedrīkst pārsniegt 5 miljardus Ls, ņemot vērā, ka šo gadu Latvija plāno beigt ar 1.65 miljardu Ls lielu valdības parādu, SVF, EK un Zviedrijas valdības aizdevuma kopējais apmērs varētu būt aptuveni 3.35 miljardi Ls jeb nepilni 5 miljardi eiro. Rīt par aizdevuma saņemšanai nepieciešamās programmas un likumu grozījumu pieņemšanu lems Saeima.

Piena nozares stabilizācijai atvelētie 13,4 miljoni eiro nav jātērē jauna piena pārstrādes uzņēmuma izveidei.

To ceturtdien DB atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Lai arī šis jautājums vēl nav izdiskutēts starp savienības biedriem, J. Šolks pauda pārliecību, ka viens no variantiem būtu ieguldīt šos līdzekļus vairākos uzņēmumos, bet par to vēl esot jāspriež.

«Mūsu uzstādījums ir, ka Latvijā nav nepieciešams jauns lieljaudas uzņēmums, jo visu produkcijas spektru atbilstošā kvalitātē mēs varam saražot ar esošajiem resursiem,» tā J. Šolks. Patlaban esot būtiski, lai šo naudu nesadalītu apēšanai, piemēram, uz katru govi. Šo naudu nevarot izmantot apgrozāmo līdzekļu piesaistei, bet tikai piensaimniecības nozares stabilizācijai.

Zivju konservu ražotājs AS Brīvais vilnis daļēji atjaunojis šprotu un citu konservu piegādes Ukrainai, savukārt tirgus Krievijā atjaunots gandrīz iepriekšējā līmenī, pateicoties pieprasījumam un rubļa kursa stabilizācijai, paziņojumā NASDAQ OMX Riga informē uzņēmums.

Ukrainas tirgus pāris mēnešu laikā samazinājās četras reizes - no 10% līdz 2,5%. Tomēr pamazām tirdzniecība atjaunota, lai gan joprojām ir problēmas ar norēķiniem.

Uzņēmums sadarbojas tikai ar tiem izplatītājiem, par kuriem ir pārliecība, ka tie spēs samaksāt. Pirktspēja Ukrainā joprojām zema, cilvēki tur naudu.

Tikmēr Krievijas tirgus, pateicoties rubļa kursa stabilizācijai, atgriezies ierastajā līmenī - 30% no kopējā realizācijas apjoma.

Nav plānots sūtīt lielākus produkcijas apjomus ne uz Krieviju, ne Ukrainu, norāda AS Brīvais vilnis pārstāvji.