Šoruden Rīgas klubs Četri balti krekli uzsāks sešpadsmito sezonu, bet Jelgavas krekli – trīspadsmito –, uzņēmums plāno attīstīt franšīzes konceptu

SIA Četri balti krekli 2000. gada pavasarī izveidoja četri biznesa partneri – Ainārs Tamisārs, Normunds Jakušonoks, Anrijs Tamisārs un Oskars Tutiņš. 2003. gadā Jelgavā tika atvērti Jelgavas krekli (SIA Pilsētas klubs). Šobrīd SIA Četri balti krekli īpašnieki ir A. Tamisārs un N. Jakušonoks. SIA Pilsētas klubs pieder Aināram Tamisāram.

Katru gadu Četri balti krekli dodas uz pasaules čempionātiem hokejā, attiecīgajā valstī ierīkojot fanu krodziņu. «Sākām ar Kanādas čempionātu, kas 2008. gadā notika Halifaksā. Šogad bija Maskavas baltie krekli, nākamajā gadā organizēsim Ķelnes baltos kreklus. Mūsu krodziņā pulcējas vairāki tūkstoši Latvijas hokeja izlases fanu, kas ir atbraukuši atbalstīt komandu. Jebkurā gadījumā – vai nu komanda ir uzvarējusi, vai zaudējusi – ir iemesls, ko atzīmēt,» uzsver A. Tamisārs. Viņš stāsta, ka ir bijusi iecere atvērt klubus arī citās Latvijas studentu pilsētās, piemēram, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. «Šobrīd tādu pavisam konkrētu plānu nav, gaidām īsto mirkli. Ir doma izstrādāt franšīzi un tādā veidā izplesties. Pašlaik tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, kas nav lēts prieks. Franšīzes devēja dokumentu komplekts izmaksā 10-20 tūkstošus eiro,» norāda A. Tamisārs.

Zīmola 99 krekli veidotāji dizaina kreklos ietērpj pludmales volejbolistus

Idejas autori ir Māris Bičkovs un Reinis Sietiņš, kuri arī paši amatieru līmenī nodarbojas ar pludmales volejbolu. Pagaidām viņu veidotā zīmola 99 krekli sortimentā ir tikai īpaša dizaina pludmales volejbola krekli, bet nākotnē puiši plāno to papildināt arī ar citu sporta veidu krekliem un šortiem. «Šī vasara bija laiks, lai saprastu, kā mēs varam strādāt, vai būs pieprasījums. Secinājums ir pozitīvs,» stāsta Reinis Sietiņš. Vienīgais reklāmas laukums bija Facebook, jaunie uzņēmēji iztērēja setiņus eiro mārketinga rīkam, kas ģenerēja vairāk nekā 15 tūkst. skatījumus 99 krekli profila lapai. «Pirmajā mēnesī bija tik daudz pasūtījumu, ka knapi tikām galā. Nebijām gaidījuši tādu atsaucību,» atzīstas Reinis.

Vecrīgā esošais klubs “Četri balti krekli” uzsāks nākamo sezonu, kuras jaunums –- tiek atcelta kluba ieejas maksa.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir palicis maz klubu, kas prasa ieejas maksas, arī “Četri balti krekli” ir pieņēmis lēmumu, ka šis būs pirmais gads, kad samaksa par ieeju vairs netiks prasīta.

Kluba līdzīpašnieks un vadītājs Ainārs Tamisārs par jauno kluba sezonu noteic, ka būtiski nekas jaunajā sezonā nebūs mainījies. “Vieta tā pati, publika tā pati. «Mums jau vairākus gadus ir savs koncepts, sava publika, un apmeklētāji mūs nesaprastu, ja mēs, ko mainītu,»” stāsta Ainārs Tamisārs. Nemainīgi paliek arī vecuma ierobežojumi –- trešdienās un ceturtdienās ieeja no 18 gadu vecuma, piektdienās un sestdienās no 21 gada vecuma.

Vēloties paplašināt suvenīru sortimentu un radīt vēlmi produktu iegādāties arī vietējiem, izveido T-kreklu kolekciju Riga/Snap ar labi zināmu vietu fotogrāfijām

«Man vienmēr ir patikuši stilistiski kvalitatīvi nestandarta suvenīri, kas saistīti ar apģērbu. Es pati esmu saskārusies ar to, ka jābrauc uz ārzemēm un kaut kas jāuzdāvina draugiem vai paziņām, bet neatrodu to, ko vēlētos. Tā es pamanīju, ka mums nav neviena krekla ar torņiem, tiltiem, arhitektūras tēmu. Latvijā bildes uz apģērba nav bijušas, vismaz ne tādā formātā, kā man patiktu. Tā ir brīva niša,» stāsta Elīna Vanaga, Riga/Snap (SIA H.R.V. Apparel) idejas autore.

Šobrīd fotogrāfijas uz apģērba esot viena no modes tendencēm, turklāt šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Mēs trāpījām tādā laikā, kad Rīgai ir pievērsta liela uzmanība,» viņa teic. Attēli tapuši sadarbībā ar fotogrāfu Marisu Balodi. «Viņa bildēs ieraugām Rīgas pazīstamās vietas jaunā un neredzētā rakursā, iemīlam tās no jauna. Šo projektu vēlamies attīstīt, izveidojot jaunus, abpusēji saistošus sadarbības modeļus ar Latvijas fotogrāfiem kā radošā, tā finansiālā kontekstā,» saka Elīna.

Mūsdienās stresa un konfliktu pilna darba vide tiek uztverta kā kaut kas negatīvs, slēpjams, izvairīšanās vērts. Darba idille ir tad, kad lietas sokas pašas no sevis, darbinieki velta smaidu viens otram, ir laipni un iejūtīgi, uzticīgi un lojāli uzņēmumam, klienti un biznesa partneri ir pozitīvi un vienmēr ar visu apmierināti. Jūs varētu teikt – tā ir paradīze, uz to ir jātiecas. Kas ir nepieciešams, lai izveidotu tādu darba vidi? Saliedēts kolektīvs, kādas īpašas personības īpašības, profesionalitāte, prasme risināt konfliktus darba vietā, prasmīgs un tālredzīgs vadītājs? Jūs teiksiet – tas viss un vēl daudz kas cits, un Jums būs taisnība! Katra uzņēmuma ideālā formula ir individuāla. Bet kāda ir konflikta un nesaskaņu vieta šajā veiksmes formulā? Vai tie vienmēr ir jānovērš?

Jaunākie pētījumi rāda, ka nav nekā sliktāka veiksmīgai biznesa attīstībai kā harmonijas un mierpilna darba vide. Darbinieki vēlas saglabāt to un izvairās no iespējamām nesaskaņām un viedokļu sadursmēm, vienlaicīgi ziedojot savu sasniegumu motivāciju par labu pozitīvam klimatam. Pozitīva nesaskaņu loma ir tā, ka tajās uzliesmo emocijas, tiek stimulēta domāšana un aktīva radoša darbība. Līdz ar to konfliktu un nesaskaņu pozitīva ietekme kļūst nepieciešama, kad uzņēmumam ir vajadzīgs jauns risinājums, tas ir grūta, stratēģiska lēmuma priekšā, kad ir nepieciešams izstrādāt un ieviest pārmaiņas. Tas nekad nenotiek lēni, plūstoši un ar smaidu. Taču maldīgs ir arī uzskats, ka jebkuram konfliktam būs pozitīvas sekas uzņēmumā. Lai tā būtu, vadītājam ir jābūt ļoti vērīgam un jāzina, kā atpazīt konstruktīvu, produktīvu konfliktu un kuras nesaskaņas jānovērš jau saknē.

Šobrīd Tautas partijas valdē nav skatīts jautājums par finanšu ministra Ata Slaktera atbilstību ieņemamajam amatam.

Skaļākās runas par A. Slaktera nekompetenci un neatbilstību finanšu ministra postenim sākās pēc viņa intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television, kurā A. Slakteris demonstrēja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas. Pats M. Segliņš pēc kolēģa uzstāšanās Bloomberg pieņēma lēmumu turpmāk intervijas sniegt tikai latviski.

Iepriekš gan arī Tautas partijas biedri ir bijuši nepatīkami pārsteigti par A. Slaktera rīcību. Viņa divu nedēļu prombūtne valsts budžeta izskatīšanas laikā, pēc atsevišķu partijas biedru domām, atstāja negatīvu iespaidu uz partijas tēlu, ziņoja Diena. Šie partijas biedri uzskata, ka Ministru kabinetā ir jāstrādā cilvēkiem, ar kuru veikumu partija varētu lepoties. Jāatzīmē, ka 12. decembrī Tautas partijas birojā vēstuli, kurā pauž par savu lēmumu izstāties no partijas, iesniedza UPB holdinga prezidents, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Db jautāja ekspertu viedokli par plaši izskanējušo finanšu ministra Ata Slaktera interviju finanšu telekanālam Bloomberg Television.

Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors

Jurģis Liepnieks, sabiedrisko attiecību konsultants

Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors

ja Slaktera kungs zināja, ko grib teikt, tad viņš nezināja, kā pateikt. Pozitīvi šai gadījumā

ir tas, ka skatītāji vainu liks uz slikto angļu valodu un mazāk uz atbilžu saturu. Lai arī Latvijai tas nedod neko pozitīvu, vairāk negatīva vērtējuma būs tieši ministram, nevis valstij.

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

Literāri muzikālais klubs Četri balti krekli šogad pirmo reizi izlēmis strādāt vasaras režīmā, šādi piemērojoties ārvalstu tūristu plūsmai Vecrīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Četru baltu kreklu līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks informē, ka trešdienās un ceturtdienās ierasti latviskais mūzikas formāts tiks nedaudz «atšķaidīts» ar dzīvespriecīgām un tautā iemīļotām ārzemju dziesmām.

N. Jakušonoks piebilst, ka pārmaiņas vasarā būs arī literāri muzikālā kluba Četri balti krekli darba laikā, un muzikālā ikvakara programma turpmāk sāksies nevis 22:00, bet 23:00,

Līdz jaunās sezonas sākumam ieeja uz visiem pasākumiem būšot bez maksas.

«Lai gan vasaras laiks un Vecrīgas atmosfēra mudina uz visādām vaļībām apģērbā, taču 15 darba gados iedzīvināto «dresskodu» gan mēs turpināsim saglabāt. Nekādu sporta apģērbu! Un nekādu sporta apavu!» precizē N. Jakušonoks.

Trīs gados ar SIA Betolli konstruktora palīdzību tapuši 600 individuāla dizaina krekli; uzņēmums paplašinājis sortimentu ar dažādiem aksesuāriem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zīmola idejas autore un uzņēmuma īpašniece Līga Krauze DB atzīst, ka, sākot biznesu, viņa ar neticību klausījās pieredzējušu uzņēmēju teiktajā, ka tikai pēc trīs gadiem varētu cerēt uz peļņu. «Tolaik domāju, ka tā nebūs. Es cītīgāk strādāšu un viss būs kārtībā. Pēc gada jau varēšu redzēt darba augļus. Diemžēl optimisms nelīdzēja, jo patiesi tikai pēc trīs gadiem sāku just, ka zīmols kļūst atpazīstams, esmu izcīnījusi vietu šajā nišā. Protams, bizness prasa milzīgu darbu, tostarp arī brīvdienās. Apgrozījums ik gadu pakāpeniski palielinās, pērn tika sasniegti 23 tūkstoši eiro. Šajā gadā ceru uz 20% kāpumu,» atklāj Līga. Uzņēmums kopš pirmās publikācijas DB 2013. gada martā kļuvis bagātāks – ir palielinājies gan pircēju skaits, gan paplašinājusies komanda. Tā ir izaugusi no trijiem līdz pieciem cilvēkiem. Nemainīga gan palikusi Betolli pastāvīgā mājvieta – Talsi, kur izveidots neliels birojs, bet reizi nedēļā uzņēmuma komanda brauc uz Rīgu, lai tiktos ar klientiem.

Vecrīgā tiks atklāta literāri-muzikālā kluba Četri balti krekli virszemes versija - Kreklu dārzs.

Saskaņā ar konceptu tur apmekētāji «varēs baudīt siltus vasaras vakarus, dzīvās mūzikas koncertus, vērot iemīļotas un vēsturiskas latviešu filmas, kā arī piedalīties cita veida dzīvespriecīgās izklaidēs». 2.augustā Kreklu dārzā ieplānotas Vislatvijas Normundu dienu svinības, bet 4.augustā ar Andra Kiviča akustisko koncertu ieplānotas mūzikas un kino pagalma atklāšanas svinības.

Šāda dārza atklāšana plānota jau kluba dibināšanas pirmsākumos, stāsta kluba Četri balti krekli līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks.

Kreklu dārzā ir iekārtoti galdiņi, bārs, neliela skatuve, kā arī liels ekrāns kino vakaru rīkošanai. Pirmajos kluba dibināšanas gados tajā bieži notika jauno latviešu dzejnieku dzejas lasījumi. «Nav izslēgts, ka mēs varētu atjaunot šo tradīciju,» turpina N. Jakušonoks.

Jelgavā pamazām atgriežoties studentiem, piektdien mūzikas klubs Jelgavas krekli atsāks jauno sezonu 2012/2013. Vasaras laiku mūzikas klubs izmantojis remontdarbu veikšanai.

«Šovasar mūzikas klubam renovētas trepes un kluba foajē,» informē Jelgavas kreklu ģenerālmenedžeris Mārtiņš Namnieks. Savukārt Jelgavas kreklu īpašnieks Ainārs Tamisārs norāda, ka repertuārs un mūzikas formāts Jelgavas kreklos nemainīsies.

Šī būs devītā Jelgavas kreklu sezona.

Jelgavas krekli ir viens no Kreklu grupas uzņēmumiem. Kreklu grupā ietilpst Rīgā strādājošie Četri balti krekli, Abba bārs, kā arī Jelgavas krekli un kafejnīca Tami Tami Jelgavā. Jelgavas kreklu pamatkapitāls ir 40 tūkst. Ls.

Kreklu grupa dibināta 2005. gada janvārī Jelgavā, savukārt mūzikas klubs Rīgā Četri balti krekli reģistrēts 2000. gadā.

Pusotra mēneša laikā pazīstamais «mediju speciālists» Miervaldis Mozers zaudējis veselus divus ienesīgus amatus ministrijās.

Pēc bijušā finanšu ministra Ata Slaktera izgāšanās Bloomberg televīzijā viņš atvadījies arī no šīs ministrijas valsts sekretāra padomnieka posteņa, atsaucoties uz Baltic Screen vēsta apollo.lv.

Kā informē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks administratīvajos jautājumos Ilgonis Gaugers, darba līgums, kas 2008. gadā bijis noslēgts ar M. Mozeru un viņam pēc nodokļu nomaksas nodrošinājis 1500 latu lielu vidējo mēneša atalgojumu, ticis pārtraukts pagājušā gada 30. decembrī, apmēram mēnesi pēc A. Slaktera traģikomiskās intervijas Bloomberg televīzijai.

Kannu starptautiskā festivāla oficiālajā programmā «Cannes Classics / Kannu klasika» šogad iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma «Četri balti krekli» (1967), restaurētā versija, informē Nacionālais kino centrs.

Kannu starptautiskais festivāls šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa Cannes Classics Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar «pasaules kino atmiņu».

Četri balti krekli (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas Četri balti krekli uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.

Ar aicinājumu saudzēt planētu automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls "Neste" sācis tirgot T kreklus, kas ir ražoti no 100% pārstrādāta auduma.

Šī iniciatīva ir daļa no "Neste" misijas atstāt tīrāku planētu mūsu bērniem, aicinot veikt atbildīgas un dabai draudzīgas izvēles katru dienu.

"Neste" T krekli ir radīti no 100% pārstrādāta tekstila, kura dizainā ir aktualizēta viena no globālās sasilšanas radītajām problēmām – ledāju kušana. T krekli veidoti gan ar dizainu bērniem, gan pieaugušajiem.

Tie ir izgatavoti no apģērbu ražošanas procesā radītajiem tekstilmateriāla atlikumiem. Lai izmantotu materiālu tālākai pārstrādei, tas tiek šķirots pēc krāsas un atbilstoši pārstrādāts, lai veidotu jaunus dzijas pavedienus. Šāds t-kreklu ražošanas process nepieprasa auduma krāsošanu un jauna kokvilnas materiāla izmatošanu. Izmantojot 100% pārstrādātu audumu, ražošanas procesā tiek ietaupīts liels daudzums ūdens – konkrēti viena "Neste" t-krekla ražošanas laikā tiek ietaupīti 2 700 litri ūdens.

«Ja kādreiz uzņēmumiem patiešām pietika ar šo standarta komplektu – mājas lapa + Facebook.com + Twitter.com + Draugiem.lv, tad tagad situācija ir krietni mainījusies,» uzsver SIA WIT Berry vadītāja, grāmatas Pārdotspējīgi teksti interneta mājaslapām autore Linda Kimeiša.

«Atkarībā no tā, kādā nozarē darbojas uzņēmums, kāds no sociālajiem tīkliem var izrādīties vairāk vai mazāk svarīgs,» viņa norāda.

«Ja uzņēmums nodrošina kādu pakalpojumu, iespējams, vajadzīgāks būs konts video vietnē Youtube.com, kur publicēt video pamācības, kā rīkoties dažādās situācijās, savukārt, ja uzņēmums darbojas, piemēram, tūrisma nozarē, daudz nepieciešamāks būs Tripadvisor.com, savukārt dažādu modes un dizaina preču tirgotājiem neaizstājami būs Instagram un Pinterest, bet visiem ir svarīgs Google Business,» skaidro eksperte.

Vienlaikus viņa akcentē, ka sociālie tīkli nevar aizstāt mājas lapu. «Mājas lapa ir centrālā vieta, kur izvietot visu nepieciešamo informāciju. Protams, sociālie tīkli ir strauji attīstījušies un mūsdienās piedāvā tādas iespējas, kādu agrāk nebija. Piemēram, Facebook.com iespējams publicēt klientu atsauksmes, aprakstīt pakalpojumus, u.tml. Mājas lapa tomēr sniedz plašākas iespējas parādīt savu identitāti.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Db.lv lepojas ar to, ka mums ir tik aktīvi un zinoši lasītāji, kuri ne tikai ne mirkli nekavējas norādīt uz nepilnībām mūsu rakstos (atzīstam - tādas ir), bet nereti dod mums dažādas jaunas un vērtīgas idejas. Te ir 2008. gada raksti, kas neatstāja Jūs vienaldzīgus un lika paust savu viedokli!

1. Ata Slaktera intervija finanšu telekanālam Bloomberg Television (video)

Finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecinājis savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas.

2. Kastēns salaidis ar Dienas žurnālisti (audio)Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

Finanšu ministra Ata Slaktera pašdarbība, veicinājusi ministru prezidenta Ivara Godmaņa neapmierinātību, raksta laikraksts Bizness & Baltija.

Premjers Ivars Godmanis (pa kreisi) un finanšu ministrs Atis SlakterisA. Slakteris, publiski izstāstot dažādus skaitļus un delikātu informāciju, ir radījis papildus spriedzi jau tā sarežģītajā situācijā.

Laikraksts kā piemēru min A. Slaktera paziņojumu, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) minējis lata devalvāciju kā vienu no iespējamiem nosacījumiem aizdevuma izsniegšanai.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš uz žurnālistu jautājumiem turpmāk atbildēs tikai latviešu valodā, ziņo Diena.

M. Segliņš šādu lēmumu pieņēmis pēc plašu rezonansi izraisījušā finanšu ministra Ata Slaktera intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television. „Man nepatīk, ja es kadrā stostos un meklēju vārdus svešvalodā. Turpmāk intervijas sniegšu tikai latviski,” paskaidroja M. Segliņš.

Db.lv jau ziņoja, ka finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecināja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas, kas izraisīja milzīgas diskusijas par A. Slaktera atrašanos finanšu ministra amatā.

2008.gada pēdējā darbadienā, 30.decembrī, valsts a/s Latvijas Valsts meži ziedojuši 1.2 miljonus latu dažādām sabiedriskā labuma organizācijām, tai skaitā arī ūdenssporta komandai Riga Powerboat team, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Minētās komandas pilots ir finanšu ministra Ata Slaktera (TP) dēls Uvis Slakteris. Raidījums vēstīja, ka ik gadu Latvijas valsts meži ziedo aptuveni 90 000 latu Latvijas Ūdenssporta federācijai. Šogad šāda ziedojuma nav, toties ir piešķīrums vienai šīs federācijas komandai - Riga Powerboat team. Šīs komandas valdes locekle ir Sanita Slaktere, bet komandas pilots - viņas vīrs, finanšu ministra dēls Uvis Slakteris.

Raidījums vēstīja, ka Latvijas valsts mežu ziedojumi nebūtu iespējami, ja tos ar savu parakstu nebūtu atļāvis finanšu ministrs. Kad tika lemts par šiem ziedojumiem, Ata Slaktera Latvijā nebija un tādēļ viņam nebija jālemj par ziedojuma piešķiršanu sava dēla ģimenes sporta komandai. Atļauju ziedot parakstīja viņa aizvietotājs reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP).