Jaunākais izdevums

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

Latvijā no sprostu olām apņēmies atteikties veikalu tīkls Rimi Baltic un vairāki ēdināšanas uzņēmumi, tai skaitā Neiburgs, Rocket Bean Roastery, ID Gourmet, Domini Canes, Goldingen Room, kā arī viesnīca Wolmar.

Rīgā ir četri SKY lielveikali. SKY lielveikali ietilpst RX Grupā. RX Grupas uzņēmumi ir SKY, Orange cash&carry, RSkorpions, RX Loģistika, i/c SKY&MORE, Cup&Cino.

Olu cenas būtiski augušas

Rimi atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā atšifrēt marķējumus uz olām, lai zinātu, ko pērkam?

Zane Atlāce - Bistere,12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo līdz 2026. gadam iecerējis atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas un pilnībā pārstrukturizēt ražotnes līdzšinējo darbību. Mērķa īstenošanai procesu un tehnoloģiju attīstībā plānots investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Lēmums pieņemts, balstoties uz pārtikas produktu ražotāju pieprasījuma pēc ārpus sprosta dētām olām, Dienas Biznesam norāda Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans. "Eiropā liela daļa uzņēmumu jau piedāvā iegādāties kūtī turēto vistu olas un arī mēs dodamies šajā virzienā. Jāsaka, ka tas prasa ļoti lielus ieguldījumus, tāpēc šo pāreju nav iespējams īstenot ļoti ātri, taču mēs sev esam uzstādījuši mērķi līdz 2026. gadam to izdarīt," teic V.Mhitarjans. Viņš norāda, ka kūtī turēto vistu olas maksās nedaudz dārgāk, taču gala patērētājam nenāksies piemaksāt pārāk daudz.

Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka šobrīd sprostos dētas olas maksā apmēram 20 līdz 40% lētāk, nekā kūtī dētās, taču pēc pieciem gadiem šī starpība, visticamāk, būs ievērojami mazāka. "Pagaidām tas ir nišas produkts, taču, pieaugot uzņēmumiem, kas šāda veida olas piedāvā, arī to cena kļūs zemāka. Prognozējam, ka 2026. gadā sprostos dētās olas būs vien par 10 līdz 15% lētākas, nekā kūtī dētās," atzīmē T.Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no sprostos dētām olām un dzīvnieku labturības politikas publicēšana ir jau starptautiska tendence, kura iezīmējas arī Latvijā. Līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos dētas olas apņēmušies nu jau vairāki veikalu tīkli - Stockmann, Rimi, Supernetto un Maxima, savukārt Sky jau pašlaik tirgo tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas.

Eiropā šādu pāreju veic tādi mazumtirdzniecības tīkli kā Tesco, Aldi, Coop, Carrefour, Spar un Lidl, kas plāno uzsākt darbību arī Latvijā.

«Īpašu uzmanību mēs pievēršam nozīmīgu ražošanas ciklu sastāvdaļām, kas būtiski ietekmē produkta īpašību saglabāšanu un ētiskiem aspektiem, piemēram, dzīvnieku turēšanas, barošanas un pagatavošanas metodēm. Kā, piemēram, viens no pasākumiem ir pāreja uz brīvās turēšanas apstākļos dētu veselo olu pārdošanu. Mērķtiecīgs darbs tiek turpināts, lai līdz 2025. gadam varētu piedāvāt tikai brīvās turēšanas apstākļos dētas vistu olas,» teikts veikala paziņojumā.

Veikalos par apstākļiem, kādos turēta vista, vēsta pirmais cipars olas marķējumā: «3» nozīmē turēšanu sprostos, «2» nozīmē turēšanu kūtī, «1» nozīmē turēšanu brīvos apstākļos, savukārt «0» – turēšanu bioloģiskā lauksaimniecībā. Zinātnieki un dzīvnieku labturības organizācijas atzīst turēšanu sprostos par vissliktāko dzīvnieku labturībai. Brīvās turēšanas apstākļi vistai nozīmē lielāku platību, kustību brīvību un iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā un saules gaismā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas olu ražošanas industrijā gaidāmas izmaiņas

Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore,17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošajai tendencei atteikties no sprostos dētu vistu olu izmantošanas šogad pievienojušies vairāki uzņēmumi - picēriju tīkls «Čili Pizza» ar 23 picērijām, restorāni «36.Line», «Ferma», «Kaļķu vārti», «Domini Canes», «Goldingen room», «ID Gourmet», «KOYA», «Martinelli», «OGLE», «Zilā Govs», «Colonel Brew Pub & Kitchen», kokteiļbārs «Mākonis Cocktails & Design», kafetērija «DOMA», viesnīcas «Wolmar» un «Dome Hotel & SPA», informē biedrība «Dzīvnieku brīvība».

Kokteiļbāra «Mākonis Cocktails & Design» pārstāvis Lauris Grass biznesa portālam db.lv stāstīja, ka olas tiek iepirktas no zemnieku saimniecības «Rītnieki». Viņš atzīst, ka tas sadārdzina ēdienu cenu. «Viss neapstājas pie tā, ka vistas tiek turētas brīvos apstākļos un skaidra pa pļavu. Svarīgi ir arī tas, ko šīs vistas ēd.» Par to, ka kokteiļbāra ēdienu sastāvā ir dabiskas vistu olas, bāra vadītāji informē klientus, to norādot gan ēdienkartē, gan sociālajos tīklos.

Restorāna «Ferma» menedžeris Raimonds Palms paskaidro, ka saistībā ar dabisko vistu olu izmantošanu cenas palielinātas netiek, jo izmaksu pieaugums nav tik būtisks. Ēdienkartē speciāli tas netiek norādīts, taču, ja kāds interesējas, tad par to tiek informēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes putnu ferma pavasarī noslēgs trešās putnu novietnes rekonstrukciju, kurā investēti apmēram 4 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Piecu gadu laikā teritorija attīstīta par vienu no modernākajām ražotnēm Ziemeļeiropā, 10 reizes palielinot olu ražošanas apjomu.

Kopš 2014.gada Alūksnes putnu fermā, kas šogad februārī atzīmē 60 gadu pastāvēšanas jubileju, īstenoti divi investīciju projekti uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizācijai. Sākotnējā posmā, atbilstoši jaunajām ES Direktīvas 99/74/EK prasībām, bija nepieciešams pilnībā modernizēt ražotni, lai tā vispār spētu darboties. Veicot turpmāko ražotnes paplašināšanu, investīciju otrā cikla ietvaros īstenota otrās novietnes rekonstrukcija, kurā notiek olu ražošana, izmantojot metodi, ko arvien plašāk pielieto pasaulē – «Nr.2: Kūtī dētas olas» (t.i. dējējvistas dzīvo kūtī ārpus sprostiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA,28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā pieprasījums pēc kūtīs dētajām olām varētu dubultoties no aptuveni 36 miljoniem pagājušajā gadā līdz 70-75 miljoniem šogad, prognozē AS "APF Holdings" pārstāvji.

Pieprasījumu veicinās fakts, ka lielveikalu tīkli pakāpeniski atsakās no sprostos dēto olu tirdzniecības. "Šobrīd atsevišķos lielveikalu tīklos sprostos dēto olu īpatsvars joprojām pārsniedz 50% un, pakāpeniski nomainot šo apjomu uz kūtīs dētām olām, pieprasījums pēc kūtīs dētām olām Latvijā var pat dubultoties, kas dos pozitīvu impulsu Latvijas olu ražotāju attīstībā," norāda AS APF Holdings valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Viņš piebilst, ka uzņēmumā jau tagad vairāk nekā 60% ražoto olu ir kūtīs dētas olas un pēc divu jaunu vistu novietņu ieviešanas ekspluatācijā līdz šī gada beigām uzņēmuma kūtīs dēto olu īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Tāpat uzņēmumā paredz, ka olu cenas Latvijā šogad būs stabilas, saglabājoties 2023.gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 9.septembrī, Berģos atklās lielveikalu "Sky", liecina vietnē "sky.lv" publiskotā informācija.

Veikala atklāšana plānota plkst.8.

Jaunajā "Sky" veikalā atradīsies "BIO kungs", kurā būs iespējams iegādāties bioloģiskos produktus un preces no "Sky", restorāns "Kest", kurā saimniekos pavārs Māris Jansons, kafejnīca "Cup&Cino", veikals "Lauku Ferma", kā arī "Euroaptieka".

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka veikals "Sky" atrodas uz Garkalnes novada domei piederoša zemesgabala 1,27 hektāru platībā.

Iepriekš ziņots, ka pašvaldība plānoja pārdot īpašumu SIA "Skai Property", tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasīja apturēt lielveikala "Sky" būvniecībai paredzētā pašvaldības zemes gabala pārdošanu Garkalnes novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā olas pasauli mainīja

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks,01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības virzienā.

Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības virzienā. Tas ir ikviena preču ražotāja jaunais veids, kā «pievienot vērtību» savam produktam. Pamazām augot patērētāju izpratnei un paralēli attīstoties veselīga dzīvesveida kustībai, tostarp kāpjot bioloģiskās pārtikas ražošanas un iegādes apjomiem, ražotājiem arī Latvijā agrāk vai vēlāk nākas uzdot sev jautājumu: strādāt rītdienai vai vakardienai?

Gan ražotāji, gan tirgotāji, gan pakalpojumu piedāvātāji Latvijā (vismaz runājot par pārtikas nozari, lai gan te ārkārtīgi būtiska loma ir arī mēbeļu, celtniecības materiālu, sadzīves ķīmijas un ļoti daudzu citu jomu ražošanas uzņēmumiem) ir palielinājuši izpratni par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas, izrādās, nav ne bubulis, ne mīts un pat ne «tradicionālā biznesa» izsmiekla objekts. To sekmīgi demonstrē paši tirgus dalībnieki. Lai gan pirms neilga laika dzīvnieku tiesību aktīvistu pūliņi izgaismot vistu fermu skarbo «sadzīvi» tika skaidroti ar konkurences uzbrukumiem, tomēr tas bija viens no pēdējiem grūdieniem, lai ar lielu krakšķi salauztu olu ražošanas tradicionālo kārtību Latvijā. Pagāja tikai gads un pāris mēnešu kopš vairāk vai mazāk šokējošu video publicēšanas par labturības izpratni lielfermu sprostu rindās, kad lielveikali cits pēc cita paziņoja par plāniem atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības. Neizbrīna lielveikalu tīkla Sky motivācija, taču ar paziņojumu par atteikšanos no sprostos dētu olu tirdzniecības drīz nāca klajā arī «demokrātiskākā » Maxima Grupe. Tiesa, tā kā Sky no šāda veida olām savos plauktos atteicās nekavējoties, abu mazumtirgotāju lēmumu izpildi šķirs vairāki gadi, jo Maxima Grupe apņēmusies uz labāku olu tirgošanu Baltijā pāriet pakāpeniski līdz 2025. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa,14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas raidorganizācija «Sky News» izveidojusi ziņu kanālu bez jaunumiem par Brexit, šādi vēršoties pie nokaitinātajiem skatītājiem, kuri vairāk nekā trīs gadus ilgās Brexit sāgas dēļ vispār pārtraukuši skatīties ziņu programmas.

Jaunais kanāls bez Brexit darbu sāks trešdien un raidīs darbadienu vakaros, kamēr «Sky News» galvenajā kanālā turpinās «detalizēti atspoguļot visus Brexit aspektus», kā arī sniegs ziņas par notikumiem valstī un pasaulē.

Kā norādīja «Sky News», tas jaunu kanālu izveidojis pēc vasarā publicētas aptaujas, ka trešdaļa britu pilnībā izvairās no ziņām.

Vairāk nekā 70% respondentu tajā vainoja Brexit, sakot, ka viņi ir «pārāk nokaitināti par politiskajām debatēm ap to», bet 40% aptaujāto sacīja, ka «jūtas bezspēcīgi, lai ietekmētu notikumus», paziņoja «Sky».

««Sky News Brexit-Free» ir drosmīga pieeja, taču, ieklausoties sabiedrības viedoklī pēdējās nedēļās un mēnešos, tas ir kaut kas, ko mūsu skatītāji uzskatīs par vērtīgu,» paziņoja «Sky News» vadītājs Džons Railijs. «Brexit ir vēsturisks stāsts, kuram ir liela ietekme, un mēs turpināsim tā visaptverošu atspoguļošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alūksnes putnu fermas IPO mērķis ir saražoto olu daudzumu palielināt par 60%

Db.lv,17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn visu veidu mājputni Latvijā izdēja 800 milj. olu jeb vidēji dienā 2,2 milj. olu, par 6,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Uz vienu iedzīvotāju tās bija 410 olas gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Saražoto olu rekords tika sasniegts 1985. gadā, kad tie bija 880 milj. olu. Salīdzinoši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā gadā ieguva četrreiz mazāk – zem 200 milj. olu gadā.

Visvairāk olu iegūst Zemgalē, pēdējos gados aptuveni 90 % no kopējā olu daudzuma. Baltijas valstu vidū 2016. gadā Latvijā saražoja visvairāk olu uz vienu iedzīvotāju gadā – 383, Lietuvā – 275, Igaunijā –151.

Viena dējējvista gada laikā izdēj 285 olas jeb vidēji 24 olas mēnesī.

2016. gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 207 olas jeb aptuveni 17 olas mēnesī. Pirms 10 gadiem olu patēriņš bija identisks. Pilsētās un laukos šis rādītājs būtiski neatšķiras. Nedaudz vairāk olu apēd laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sky&More bērnu modes zīmolu shop-in-shop izveidē investē vairāk nekā 324 tūkstoši eiro

Zane Atlāce - Bistere,19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 324 tūkstošus eiro, iepirkšanās centrā Sky&More izveidota bērnu shop-in-shop zona, kurā tiks piedāvāti Latvijas tirgū līdz šim nepārstāvēti bērnu apģērbu zīmoli, informē iepirkšanās centra vadītāja Kristīne Dombrovska.

1200 kvadrātmetru platībā tiks pārstāvēti 11 līdz šim Latvijas tirgū neesoši bērnu modes preču zīmoli no Dānijas, Zviedrijas, Spānijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Nīderlandes.

«2014. gadā Sky&More atvērtais Latvijā pirmais shop - in - shop biznesa modeļa veikals pierādīja sevi kā veiksmīgu konceptu, tāpēc nolēmām attīstīt šo virzienu tālāk un pēc šāda modeļa šī gada septembrī tiks atvērts arī pirmais bērnu shop - in - shop koncepts Latvijā, kuram esam devuši nosaukumu Sky&More KIDZ,» stāsta Sky&More tirdzniecības vadītāja Inga Švagrova.

«Doma par bērnu shop - in - shop konceptu radās, izpētot tirgu un saprotot, ka Latvijā šī niša nav pilnībā apgūta un joprojām ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvām bērnu precēm, tādēļ arī izvēlējāmies atšķirties no citiem lielveikaliem un piedāvāt Latvijā līdz šim nepārstāvētus zīmolus,» papildina I. Švagrova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" uzsāk jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 13 miljonus eiro un kompleksa kopējā platība paredzēta 8500 kvadrātmetri.

Kompleksu veidos olu šķirošanas cehs, olu vārīšanas cehs un produktu iepakojuma noliktava. Projekts paredz esošās ēkas pārveidi un jauna spārna būvniecību atbilstoši augstākā līmeņa pārtikas drošības BRC kvalitātes sistēmas A kategorijai. Ražošanas kompleksu plānots atklāt 2021.gadā.

Kompleksā paredzēta olu šķirotava ar kapacitāti vienā stundā pārbaudīt un sašķirot 190 000 olu. Ražošanas jaudas palielināsies līdz 4 000 000 olu pārstrādei vienā diennaktī. Šķirotavā ar modernāko tehnoloģiju palīdzību tiek automātiski identificētas un atlasītas bojātas olas, lai tās nenonāk gatavā produkcijā, kā arī tās tiek sašķirotas pēc izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi Baltic savā tīmekļa vietnē izvietojis paziņojumu par apņemšanos līdz 2025. gadam pārtraukt sprostos dētu olu tirdzniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Šāds lēmums pieņemts, uzņēmumam virzoties uz aizvien ilgtspējīgāku tirdzniecību.

«Pieaugot pircēju un uzņēmumu izpratnei par atbildīgu rīcību, arī tirgus virzās uz aizvien ilgtspējīgāku tirdzniecību,» teikts Rimi paziņojumā. «Rimi ir izvirzījis mērķi no 2025. gada pārdot tikai ārpus sprostiem turētu dējējvistu olas. Mēs apņemamies informēt pircējus un uzlabot sadarbību ar piegādātājiem, lai līdz 2025. gadam sasniegtu savu mērķi.»

Biedrības Dzīvnieku brīvība vadītājs Aivars Andersons norāda, ka šāds kompānijas lēmums ir inovatīvs solis Latvijā un parāda Rimi kā mūsdienīgu un sociāli atbildīgu eiropeisku uzņēmumu, Viņaprāt, ar šo lēmumu Rimi uzstāda jaunu kvalitātes un dzīvnieku labturības latiņu Latvijā, kas veicinās arī citu tirgus dalībnieku attīstību šai virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija no Ukrainas importēja 38,5 miljonus svaigu mājas vistu olu 2,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir 20,2 % no kopējā svaigu mājas vistu olu importa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas vistu olu eksports ir aptuveni divreiz lielāks par importu – pērn Latvija eksportēja* 385,8 miljonus olu 26,3 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Čehiju.

Vidējā desmit olu iepakojuma cena 2021. gadā svārstījās no 1,65 eiro (septembrī) līdz pat 1,86 eiro (novembrī). Šī gada martā vidējā olu cena sasniedza 1,88 eiro.

Latvijā 2021. gadā* tika saražoti 825,6 miljoni olu, kas ir par 23,8 miljoniem jeb 3,0 % vairāk salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 438 olas. Pērn no kopējā saražoto olu daudzuma 97 % bija vistu olas (2020. gadā – 99 %). 2021. gada beigās* dējējvistu skaits Latvijā pieauga par 50,1 tūkstoti jeb 1,5 %. Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 299 olas, kas ir par 2,6 % mazāk nekā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru