Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Sāk apzināt parādus

Cik daudz stipendiātu nav nokārtojuši savas saistības ar Jauno akadēmiju un cik lielu summu tai palikuši parādā, LNB atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde Db nevarēja nosaukt, stāstot, ka tikko tikai sākusies to apzināšana. Par to liecina arī Db rīcībā esoša vēstule, kuru LNB atbalsta biedrība sūtījusi kādam Jaunās akadēmijas izglītības fonda programmas dalībniekam, aicinot sazināties ar biedrību, lai tuvāk iepazītos, precizētu personas datus, un saistību izpildi pret akadēmiju. Tomēr summas, pēc U. Būdes teiktā, ir gana iespaidīgas.

Jautāta, kādēļ LNB atbalsta biedrība pārņēma šīs saistības, U. Būde skaidroja: likvidējot nodibinājumu, tā mantu un saistības nevar sadalīt dibinātāju vidū, bet tikai novēlēt citai sabiedriskai organizācijai, kā to paredz likums par nodibinājumiem. Pārņemot prasījuma tiesības no Jaunās akadēmijas, LNB atbalsta biedrība neriskē, jo nav bijusi naudas aizdevējs.

Idejiskā mantiniece

«Jaunā akadēmija ir izvēlējusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrību kā savu idejisko mantinieci,» teikts jau minētajā vēstulē.

Jauno akadēmiju veidojuši Tautas partijas dibinātāji Andris Šķēle, Edmunds Krastiņš, Gundars Bērziņš, Helēna Demakova, vēlāk tai pievienojusies un izpilddirektores amatu ieņēmusi arī Kristiana Lībane-Šķēle. Akadēmijas amatpersonu vidū bijis arī airBaltic prezidents Bertolds Fliks, rakstniece un namīpašniece Andra Neiburga, filozofe Maija Kūle un citi.

Pavasarī, kad parādījās ziņas par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, publiski tika ziņots, ka kopš dibināšanas 1997. gadā izglītībā fonds ieguldījis vairāk nekā miljonu Ls,no kuriem aptuveni viena trešdaļa ir neatmaksājamas stipendijas, bet pārējais – bezprocentu kredīts.

Savukārt LNB atbalsta biedrība darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, lai veicinātu Gaismas pils projekta īstenošanu un Latvijas bibliotēku modernizāciju.

Iepriekš neaktīvi

Kopš savas dibināšanas Jaunā akadēmija LNB atbalsta biedrībai ziedojusi tikai divas reizes un tās abas bijušas šogad. Kopumā akadēmija ziedojusi 804.6 Ls, liecina informācija, kas izriet no LNB atbalsta biedrības ziedotāju saraksta. Iepriekš biedrībai nav ziedojuši arī Jaunās akadēmijas amatpersonas.

Tautas partijas saistība ar Gaismas pils projekta īstenošanu gadiem bijusi jo cieša. Kultūras ministre Helēna Demakova to uzskatījusi par vienu no savām prioritātēm, stingri uzstājot uz nepieciešamību būvēt bibliotēku un pārējās Trīs jauno brāļu ēkas – akustisko koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju – , pat neskatoties uz ekspertu bažām par to radītajiem riskiem ekonomikai. Pārliecībā par savu taisnību, H. Demakova teju katru, kurš atļāvies kritizēt vai paust atšķirīgu viedokli par Gaismas pils būvniecību, tai skaitā prezidenta Valda Zatlera izteikumus nosaukusi par populismu.

Savukārt A. Šķēles vārds šī projekta īstenošanas vēsturē ieies ar ideju ieviest 2.5 % energonodokli. Proti, 2000. gada pavasarī A. Šķēles vadītā valdība, uzsverot, ka «Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšana ir nācijas atbildība kopumā», piedāvāja ieviest speciālu mērķmaksājumu - nodokli, ko maksātu ikviens elektroenerģijas patērētājs Latvijā divpadsmit gadus. Tā kā, ieviešot nodokli, elektrība kļūtu dārgāka, pret to asi vērsās uzņēmēji, nodēvējot to par valsts reketu. Tikuši arī izteikti pieļāvumi, ka valdības lēmums par energonodokļa ieviešanu esot pieņemts ar A. Šķēli saistītās AveLats grupas interesēs, lai iegūtu tiesības aprīkot bibliotēku ar visām nepieciešamajām informātikas tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru