Ar nodokļu politikas jaunievedumiem grasās sasiet rokas uzņēmumiem, kas vēlas ziedot, nosakot, ka bez «sodīšanas» ar nodokli varēs ziedot tikai desmit procentus no peļņas
Plānotais ierobežojums nozīmē līdzšinējās kārtības sarežģīšanu, nošaujot divus zaķus, bet – negatīvā nozīmē. Pirmkārt, slāpējot uzņēmumu vēlmi ziedot. Tehniski samazinot atlaidi, nav ko slēpt, prognozējami saruks arī biznesa ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām. Otrkārt, sarūkot atbalstam, tiks apdraudētas vai zaudētas iespējas, ko pašlaik balstīja tieši ziedojumi. Pirms aplaudēt iecerētajai kārtībai, vajadzētu spēt atraut skatu no budžeta ieguvumiem un pavērtēt, kas tādējādi var ciest vai pat tikt sagrauts. Protams, jāņem vērā arī līdzšinējās blaknes, par ko gādājuši negodprātīgi ziedotāji un ziedojumu saņēmēji, kuru rīcība acīmredzot arī likusi pārvērtēt ziedošanas atbalstīšanu.
Latvijas redzamākā ziedojumu vācēja Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta skarbi norāda, ka neviena nācija nevar ilgtermiņā pastāvēt, ja tās pilsoņi nav gatavi dalīties ar savu personisko labumu (DB 05.04.2017.). Tādēļ valstij jāuztur stimuli ziedot, nevis šie centieni jāslāpē. Līdz ar to tuvredzīgs ir Finanšu ministrijas skatījums, vienpusīgi vērtējot UIN atvieglojumus tikai kā valsts budžetā neienākušos nodokļus. Nosacītie zaudējumi valsts budžetam, no citas puses raugoties, ir iespēja pastāvēt organizācijām, kuras valsts «pa tiešo» finansēt nevēlas. Ziedošanas bilance pērn bijusi ar krietnu uzviju – lai gan atlaidēs pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas valsts «zaudējusi» 25 milj. eiro piešķirto UIN atlaižu dēļ, tomēr sabiedriskā labuma organizācijas budžetam ienesušas 42 milj. eiro (saskaņā ar R. Dimantas apkopotajiem datiem). Tādējādi valsts vēlme nosūkt tauku kārtu no ziedošanas procesa agrāk vai vēlāk atspēlēsies ar spiedīgu pienākumu meklēt budžeta līdzekļus vienas vai citas problēmas risināšanai, kuras eskalāciju pašlaik attur tieši «piebarošana» ar uzņēmumu ziedojumiem. Turklāt, ja līdz šim ziedošanas un nodokļu atlaides sasaistes kārtība kopumā labi funkcionējusi, tad kāpēc izjaukt līdzsvaru, kurā apmierināts gan ziedotājs, gan ziedojuma saņēmējs? Vienīgi valsts trinas un peras, taču plāni attiecībā uz esošās kārtības mainīšanu par labu vienīgi valsts budžetam, nevis kultūrai, sportam vai grūtībās nonākušiem cilvēkiem nav ilgspējīgi. Naivi cerēt, ka bez peļņas nodokļa atlaides stimula uzņēmumi turpinās atvērt makus ziedošanai tikpat dāsni kā līdz šim. Ja valsts tik tiešām uz to paļaujas, tas liek aizdomāties par to, vai valsts caur ierēdnieciskas atrautības aizmiglotajām brillēm uzņēmēju vietā redz tikai slaucamus liellopus. Laiks rādīs, vai tā sabiedrības daļa un tās funkcijas, kas pastāv, pateicoties ziedotājiem, varēs turpināt paļauties uz līdzšinējo kārtību vai arī dosies ar augšupvērstu cepuri rokās pasērst uz valdības ēkas akmens kāpnītēm.