Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka Valda Dombrovska vadītās valdības izveidotais 2010.gada budžets ir slikts sabiedrībai un pilnīgi nepieņemams uzņēmējiem.

Neskatoties uz to, TP balsos par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo tāds ir aizdevējiem dotais solījums. Taču jau tūlīt pēc budžeta pieņemšanas A.Šķēle kā partijas līderis plāno tikties ar premjeru un iesniegt priekšlikumus izmaiņām nodokļu likumos.

A. Šķēle atzina, ka TP būs gatava «palīdzēt valdībai šinī ļoti smagajā brīdī neiekrist vēl dziļākās lamatās par kurām man ir nepārprotama sajūta, ka valdība lēnām slīd». TP līderis uzskata, ka, lai arī vairākas valdības amatpersonas paudušas, ka smagākais krīzes punkts ir sasniegts, viņš ir pārliecināts, ka «2010. gadā vēl nebūs atsitiena».

Kā piemēru viņš minēja PVN atmaksas kārtību uzņēmējiem, kas pēc šobrīd sagatavotajiem grozījumiem no 1.jūlija tiks mainīta, paredzot garu pārmaksātā PVN atmaksas termiņu.

Tautas partijas (TP) biedrs un dibinātājs Andris Šķēle pagājušajā nedēļā šim politiskajam spēkam ziedojis 15. tūkst. Ls, bet viņa dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle divas nedēļas iepriekš partijai atvēlējusi 10 tūkst. Ls.

Pēdējo reizi A.Šķēle TP līdzekļus atvēlēja 2007. gada sākumā, kad viņa ziedojums bija 9 tūkst. Ls, tādu pašu summu partija no viņa saņēma arī 2006. un 2005. gadā. Bet kopš 2002. gada viņš kopumā šim politiskajam spēkam ziedojis 86.5 tūkst. Ls.

A.Šķēle nav vienīgais TP biedrs, kurš pēc ilgāka pārtraukumu priekšvēlēšanu laikā atsācis finansiāli atbalstīt savu partiju. Arī Atis Slakteris maijā tai atvēlējis 10 tūkst. Ls. Pirms tam pēdējo reizi viņš partijai bija atvēlējis 9 tūkst. Ls 2007. gadā. Kopš 2003. gada viņa ziedojumi TP kopumā mērāmi 37 tūkst. Ls.

Šie minētie ziedojumi ir lielākie, ko TP šogad ir saņēmusi. Vēl 10 tūkst. Ls partijai ziedojis tikai uzņēmuma Nivios-Ltd. valdes loceklis Viktors Rjabcevs.

«Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs,» tā runas par iespējamo Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā komentē sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks, raksta Apollo.

Andris Šķēle. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka Tautas partija iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu, labi — atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija,» spriež Liepnieks.

Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ar laiku būs premjers, uzskata partijas valdes locekle Kristiāna Lībane – Šķēle.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņa neizslēdz, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis var nostrādāt arī līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr Edgars Zalāns pēdējo pāris gadu laikā esot attīstījis īpašības un uzkrājis zināšanas, kas ļautu viņam vadīt valdību. “Nav grūti ieraudzīt – viņā ir profesionāls un morāls resurss,” izsakās K.Lībane - Šķēle.

Savukārt, raksturojot Aināru Šleseru, K.Lībane – Šķēle uzteic viņu kā spēcīgu atsevišķas nozares kuratoru, norādot, ka viņam nav noturīgas komandas un iespējas piedāvāt plašu redzējumu, darbības plānu visu nozaru griezumā, kā tas esot Tautas partijas cilvēkiem. “Ja kritiski palūkojamies uz Latvijas politisko spektru, tad redzam, ka nav citu jaudīgu darītāju, ja vēlaties – varas partiju, kuras var gan piedāvāt rīcības plānu, gan garu rezervistu soliņu. TP vēl ir jauda – to apliecina spēja uzaicināt profesionāļus valdībā, piemēram, Intu Dālderi kā kultūras ministru, un nodrošināt politisku konsekvenci un pārmantojamību vairumā savas atbildības nozaru,” apgalvo K.Lībane – Šķēle. Viņa arī uzskata, ka Tautas partija būtu pelnījusi lielāku ietekmi jaunajā valdībā, jo tās frakcija esot liela un disciplinēta.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis ar pieņemtajiem lēmumiem izdevumu samazināšanā iegriezies jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā, norāda ekspremjers Andris Šķēle publikācijā Latvijas Avīzē.

«Godmaņa valdība faktiski izšķīrās par privātā parāda pārfinansēšanu caur publisko sektoru, caur budžetu. Tādiem nolūkiem pie krītoša iekšzemes kopprodukta (IKP) nepieciešams ārējs naudas avots, jo nav savu rezervju. Tas nepieciešams arī publisko izdevumu finansēšanai. Tam kalpo aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK). Savukārt Ministru prezidents Dombrovskis iegriež jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā,» tā A. Šķēle.

Viņš skaidro, ka, būtiski samazinot algas, kā arī finansēto darbinieku skaitu no valsts budžeta, turpina kristies pirktspēja un iekšējais pieprasījums, tādējādi kredītu atdošana kļūst problemātiska.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Saprotot to, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņotajā versijā, Andris Šķēle, par kura atgriešanos Tautas partijas priekšsēža amatā šodien lemj partijas kongress, ir kļuvis skeptisks pret lata devalvācijas ātru efektu.

«Man šķiet, ja tā (devalvācija) notiktu rīt, tad jāprasa jau būtu dubulta atbildība no Latvijas Bankas. Gan par to, ka neveica devalvāciju savlaicīgi, gan par to, ka izdarīja devalvāciju sliktākajā brīdī,» uzrunājot savus partijas biedrus sacīja A. Šķēle.

A. Šķēle pauda, ka Latvija patlaban ir parādu cietumā, kam par sargu nolīgts Starptautiskais Valūtas fonds un ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās esot izdevīgas tikai Skandināvijas bankām, nevis Latvijas tautsaimniecībai.

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle nevēlas atklāt gan to, vai viņš atprečojis pirms aptuveni desmit gadiem saņemto 29 miljonus ASV dolāru vekseli no ārzonā reģistrēta trasta, gan to, kādi ir viņa ienākumi.

A. Šķēle uz Dienas jautājumu, sacīja, ka tie ir viņa «privātie jautājumi». Viņam kā TP priekšsēdim uz tiem neesot jāatbild. «Tiklīdz būs mana amatpersonas deklarācija, jūs to redzēsiet,» sacīja A.Šķēle. 2002.gadā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecināja, ka no 29 miljonu dolāru lielā vekseļa viņa bija saņēmis 2.5 miljonus dolāru.

Jautāts, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, A.Šķēle noraidīja, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams. «Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu.»

A. Šķēle un viņa ģimenes locekļi laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, ir ieguvuši vērienīgus īpašumus. Viņa sievai un meitai pieder uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde, kas veicis plašus ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos - atkritumu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, pārtikas ražošanas uzņēmumā. Savukārt pašam A.Šķēlem pieder firma TA Sabiedrība, kas investējusi nekustamos īpašumos Rīgas centrā.

Ik pa brīdim atkārtotais ieteikums tūdaļ pāriet uz nodokļu maksājumiem eiro ir nepieņemams, uzskata Latvijas Banka (LB).

Kā norādīts centrālās bankas paziņojumā, tautsaimniecībai tas radītu papildus izmaksas un negodīgas konkurences situāciju, bet no Eiropas partneru viedokļa tā būtu kopīgu vienošanos rupja ignorēšana.

«Tas būtu plats solis uz Latvijas ekonomikas vienpusēju eiroizāciju: mēs eiro atzītu par likumīgu maksāšanas līdzekli blakus latam,» uzskata LB.

Šādam solim ir būtiski ekonomiski pretargumenti. Divu valūtu vienlaicīga aprite uzņēmējiem un valsts institūcijām liks ieviest un uzturēt dubultas maksājumu, uzskaites u.c. sistēmas, skaidrots paziņojumā.

Tikpat svarīgs jautājums kā izmaksas, ir līdzvērtīga konkurence uzņēmēju vidū. Ja valsts būs gatava uzņemties visus konvertācijas izdevumus attiecībā uz eiro, tādējādi subsidējot uzņēmējus, kuri darbojas ar eiro, - kāpēc gan lai eksportētājs, kurš par savu produkciju saņem, piemēram, sterliņu mārciņas, nonāktu diskriminēta zaudētāja lomā, jautā LB pārstāvji.

Ja Eiropas Savienība (ES) nespēs izturēt stingros un ļoti svarīgos fiskālos nosacījumus par aizņemšanos, par valdību parādu, par budžeta deficītu, tad eirozona grīļosies un tiks nopietni apdraudēta.

Tā šodien laikrakstā Latvijas Avīze publicētajā intervijā norāda ekspremjers Andris Šķēle. Viņš atzīst, ka eirozonas lielvalstis jau vairs neiztur pašu liktos Māstrihtas kritērijus. Lai tos noturētu, būšot jāmainās. Bet labā un cerīgā lieta esot tā, ka ES nu jau ir lielākā vienotā ekonomika pasaulē pēc kopprodukta, kuras līderiem šobrīd ir iespējams mainīt pasauli.

Viņaprāt, pašlaik pienākusi globalizācijas, kas attīstījās apmēram 30 gadus, pirmā nopietnā pārbaude un pēc tās pasaule noteikti mainīsies. Globalizācijas aizstāvju kļūs mazāk, būs vairāk separātistu un protekcionistu, būs vēlme aizsargāt savu tirgu, savus uzņēmumus, savus patērētājus, pieaugs izolacionisms, tā ekspremjers.

Kalvīša premjerēšanas laikā valsts finanses bijušas pietiekami labā kārtībā, jo Latvijai bija trešais mazākais aizņemšanās līmenis ES, budžets – tuvu sabalansētam, bet pietrūkusi tālredzība un lielāks uzkrājums nākotnē, tā raidījumā 100. pants ekspremjers Andris Šķēle.

Runājot par Tautas partijas atbildību, A. Šķēle atzina, ka laikā, kad „veicas ļoti labi, tos, kas saka – būsim mazliet piesardzīgi, bieži vien ne tik rūpīgi ņem vērā”.

Taču šobrīd ekonomika šobrīd ir apstājusies un ir smaga kritiena priekšā. Tas, pēc viņa teiktā esot redzams gan nodokļu ziņā, gan darbavietu tempa samazināšanās ziņā, arī darba algu samazināšanās veidā. Viņš ar nožēlu atzina, ka pirms pusotra gada, kad runājis par šīm lietām un brīdinājis par iespējamām problēmām, pat visnopietnākajiem cilvēkiem šķitis, ka tas nekad neiestāsies.

«Oranžie», iespējams, nolēmuši izspēlēt 1995. gada scenāriju, gatavojot Andra Šķēles atkalparādīšanos uz politiskās skatuves «glābēja» lomā, raksta Telegraf.

Pēc aptaujāto ekspertu domām, ļoti veiksmīgi savu lomu šajā sakarā spēlē ekspremjers Aigars Kalvītis, par kura izteikumiem, ka viņš atstājis 2007. gadā valsti vislabākajā finanšu kārtībā, Db.lv 30. jūnijā jau rakstīja. «Pieņemu, ka Kalvītis jūtas izbijies, jo nedzīvo uz Marsa un viņam tagad par katru cenu cilvēkiem ir jāiestāsta, ka ne jau viņš noveda valsti līdz bankrotam,» atzinis politologs Aigars Freimanis.

«Domāju, ka «oranžie» nolēmuši atcerēties 1995. gadu. Paralēles ar esošo situāciju, protams, var vilkt. Toreiz nobankrotēja Banka Baltija, tauta kļuva nabadzīga, bet pēkšņi parādījās Andris Šķēle baltā zirgā... Tomēr, manuprāt, situācija pašos pamatos šobrīd ir atšķirīga, līdz ar to Tautas partijas iespējamais projekts par Andra Šķēles triumfālo atgriešanos ir diezgan riskants,» tā A. Freimanis.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Db.lv piedāvā aplūkot pirmās desmit vietas no žurnāla Klubs izveidotā Latvijas ietekmīgāko cilvēku TOP 50. Veidojot sarakstu tika uzrunāti vairāk nekā 30 anonīmu profesionāļu no banku, nekustamo īpašuma, tiesībaizsardzības, izglītības, kultūras un citām sfērām.

1. AINĀRS ŠLESERS (LPP/LC) satiksmes minitrs

A. Šlesers šogad tikai par mata tiesu apsteidzis pērnā gada ietekmīgāko personu Andri Šķēli. Galvenie iemesli A. Šlesera uzvarai šogad ir daudz lielāku administratīvo resursu pieejamība, jo ir lielāka vai mazāk ietekme gan uz Latvijas Dzelzceļu, gan Latvijas Pastu, gan starptautisko lidostu Rīga, gan uz VAS Latvijas Gaisa satiksme.

2. ANDRIS ŠKĒLE Tautas partijas dibinātājs