Sievietēm kurpju piedāvājums ir gana liels, tāpēc Andris Runcis mācās izgatavot vīriešu apavus.
«Kad mamma mani bērnībā sūtīja uz apavu darbnīcu pēc savām kurpēm, man gribējās uzturēties tur pēc iespējas ilgāk, jo man patīk tā smarža. Apavu līmēšanā izmanto parastu kontaktējošo līmi, bet kopā ar ādu rodas ļoti specifiska smarža. Esmu iekārtojis darbnīcu VEF teritorijā, kur aiz trim durvīm tusē mūziķi un viņi man prasa – vai tik tu neesi kurpnieks,» stāsta Andris Runcis, apavu zīmola June9 radītājs. Viņš apavus izgatavo pēc pasūtījuma un sākumā bija atvērts idejām, bet saprata, ka tas ir daudz dārgāk nekā gatavot paša izlolotus modeļus. Tāpēc var izvēlēties starp dažiem modeļiem un krāsām. «Jo lielāks sortiments, jo grūtāk izvēlēties. Es tomēr esmu lecīgs un man gribas savus noteikumus. Es nevēlos uzvārīties tikai tāpēc, ka ir roku darbs – es nāku pretim ar pieejamu cenu, bet man ir savi noteikumi,» tā viņš.
It kā kurpju izgatavošana nav īpaši sarežģīta, bet meistarība rodas tikai strādājot. «Ja bundzinieks var sist ritmiņus sēžot pie televizora, kurpju izgatavošanu var iemācīties tikai un vienīgi tās taisot,» tā A. Runcis. Viņam patīk, ka apavu izgatavošanā apvienojas gan radošums, gan viņa tehniskā varēšana. Taču kurpju izgatavošana nav ātra – vismaz trīs dienas nepieciešamas apava radīšanai un vēl vismaz tikpat ilgs laiks paiet, kamēr kurpe nostāvas un iegūst savu formu. Tāpat tas nav viegls darbs, jo, ja šuvējs var piedrāklēt un vairākas reizes mērīt, kurpniekam ir viena nomērīšana un viena nogriešana – uzlaikot pirms izgatavošanas nav iespējams. «Rezultāts ir tikai tad, kad viss ir pabeigts un izņemta lieste un redzi, vai kāja iet iekšā vai neiet,» saka A. Runcis. Šobrīd viņš vēl tikai mācās izgatavot kurpes un nesauc sevi par kurpnieku – to varēs darīt vien tad, kad būs iemācījies labi piešūt zoli.