Kultūras ministre Helēna Demakova tomēr pieņēmusi lēmumu atkāpties, Db apstiprināja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Šodien Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC) tiek nogādāts kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) iesniegums par atkāpšanos no ministra amata. Savus pienākumus H. Demakova beidz pildīt sākot ar 12.janvāri.Demakova atkāpjas

Viņa uzskata, ka piemērots pēctecis viņas amtā būtu viens no Tautas partijas dibinātājiem, aktieris, Cēsu pilsētas domnieks un jau vairākus mēnešus Helēnas Demakovas padomnieks Juris Žagars. Vienlaikus kļuvis zināms, ka Helēna Demakova arī neatjaunos Saeimas deputāta mandātu un nekandidēs ne pašvaldību, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Līdz 2009.gada janvāra beigām Kultūras ministre Helēna Demakova pieņems lēmumu, vai veselības stāvokļa dēļ uz laiku pārtraukt aktīvu politisko darbību, liecina Helēnas Demakovas paziņojums presei.

Ministre informē, ka medicīnisku izmeklējumu rezultātā viņai ir konstatēta locītavas kaula saslimšana. «Locītavas slimība tās pašreizējā fāzē no ārstu puses tiek vērtēta kā akūta un prasa nekavējošas konsultācijas ar speciālistiem par turpmāko ārstēšanas gaitu, režīmu, operācijas veidu un laiku.

Saslimšanas straujo attīstību ir veicinājusi fiziska trauma, kuru guvu pērnā gada oktobrī, taču nepievērsu tai uzmanību,» skaidro ministre. Viņa norāda, ka locītavas ārstēšana prasīs nopietnu terapiju un ķirurģisku iejaukšanos un turpmāko trīs nedēļu laikā paredzētas konsultācijas ar medicīnas speciālistiem Latvijā un ārvalstīs, lai noskaidrotu, kāda veida ārstēšana būs nepieciešama. Atkarībā no ārstu ieteikuma būšot jāpieņem lēmums, vai ārstēšana, kas pesimistiskā gadījumā aizņems vairākus mēnešus, ļaus viņai pilnvērtīgi pildīt kultūras ministres pienākumus. «Patlaban ticamība, ka man uz laiku, kas var sasniegt vairākus mēnešus, būs jāpārtrauc aktīva politiskā darbība, ir vērtējama kā tuva piecdesmit procentiem. Ja tik augstas atbildības darbs, kāds tas ir ministram Latvijas pašreizējos apstākļos, būs jāpārtrauc uz vairākiem mēnešiem, ir skaidrs, ka atbildību par nozares līdzsvaru un attīstību nevarēs atstāt tikai valsts sekretāra – pat vislabākā, kā tas ir Kultūras ministrijas gadījumā – ziņā,» tā Demakova.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

Gaismas pils būvniecība nav jāaptur valsts smagās finansiālās situācijas dēļ, bet gan jāturpina būvēt, jo tam būs vairāki ieguvumi, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Kultūras ministre Helēna Demakova.

“Investīcijas ir jāsekmē. Pašā celtniecībā un apkārt nodarbināto skaits ir tikpat liels kā kultūras sektorā, tas nav arguments, bet arguments ir tāds, ka šobrīd ir jāstimulē ekonomika un tas ir viens no lielajiem objektiem. Tieši par to pašu runā N. Sarkozī un A. Merkele, cilvēki, kas seko ārzemju notikumiem, saprot, ka nav cita veida, kā stimulēt ekonomiku. Mums dramatiski krītas ekonomiskā aktivitāte, būvniecībā jau tas sasniedzis 8%. Otrs arguments – nekad būvnieki paši cenas nenolaidīs. Mēs nolaidīsim - Kultūras ministrija un aģentūra piespiedīsim nolaist cenas, tāpēc, ka šobrīd ir izdevīga konjunktūra, mums ir jānospiež cenas uz leju,” uzsver H. Demakova.

Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova nodibinājusi jaunu uzņēmumu SIA Kiti, liecina Komercreģistra informācija.

Uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts šā gada 7. janvārī, tā parakstītais pamatkapitāls ir 2000 Ls, bet apmaksātais – 1000 Ls.

Uzņēmuma valdē kā valdes locekles darbosies Helēna Demakova un Laura Taubenberga – katrai ir piešķirtas tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Uzņēmuma darbības veids Komercreģistrā nav norādīts. Pagaidām DB nav izdevies uzzināt uzņēmuma valdes locekļu komentāru, ar ko nodarbosies kompānija.

Jau ziņots, ka H. Demakova kultūras ministres amatu atstāja 2009. gada janvārī. Pērn viņa kandidēja Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības Par labu Latviju Zemgales apgabalā, kur izpelnījās visvairāk svītrojumu un ieņēma pēdējo vietu 18 kandidātu sarakstā.

Par noslēgto līgumu par Rīgas koncertzāles projektēšanu atbildīgo vairs nav, jo aģentūru Jaunie Trīs brāļi (J3b) tuvākajā laikā likvidēs, savukārt Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi.

Zīmīgi – kad izcēlās skandāls par noslēgto koncertzāles projektēšanas līgumu, premjers Ivars Godmanis lūdza paskaidrojumus J3b, tomēr galu galā nelika lauzt noslēgto līgumu, raksta laikraksts Telegraf. Tādējādi līgums palicis spēkā un projektēšana, kas maksās gandrīz 7 miljonus latu, agrāk vai vēlāk, bet tiks īstenota, līdz ar to arī naudu par projektēšanu nāksies maksāt ja ne šogad, tad nākamgad vai 2011. gadā. Arī arhitekts Andis Sīlis, ar kuru noslēgts līgums par koncertzāles projektēšanu, iepriekš sacījis, ka ir gatavs gaidīt labākus laikus, tāpēc uzreiz projektēšanu nesāks. Pašreizējā situācija gan ir tāda, ka atbildīgo personu par šo projektu nav, jo aģentūra J3b tuvākajā laikā tiks likvidēta, savukārt nu jau bijušā Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi un nenes nekādu atbildību par padarīto.

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Zemo cenu aviokompānija Ryanair no 2012. gada marta beigām papildinās savu ceļojumu galamērķu skaitu no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, piedāvājot lidojumus uz Parīzi, liecina informācija Viļnas Lidostas mājas lapā.

Šis lidojumu maršruts tiks pārcelts no Kauņas lidostas, no kuras lidojumi uz Parīzi turpināsies līdz šīs ziemas sezonas beigām. Ryanair no Viļņas uz Parīzi lidos trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās.

Patlaban Ryanair no Viļņas veic lidojumus uz Barselonu, Dublinu, Londonu, Milānu, Romu, Brēmeni, Karlsrūi.

Jau iepriekš vēstīts, ka Ryanair pavēstījis pa reisu samazināšanu no Rīgas, skaidrojot to ar drošības nodevu iekasēšanu, ko no lidsabiedrībām veiks Rīgas lidosta, bet lidsabiedrības – no pasažieriem. Tādēļ īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair līdz marta mēnesim – apmēram līdz 15. martam, par 20% samazinās lidojumu skaitu, iepriekš norādīja lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse. Viņš piebilda, ka nav skaidrības par to, ka notiks pēc šī datuma.

Ceturtdien Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» pārtrauca reisu uz Parīzi un atgriezās Rīgā, lai uzņemtu uz lidmašīnas borta pasažieri, kurš bija aizkavējies, apstiprināja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Viņa pastāstīja, ka neilgi pēc lidojuma sākuma lidmašīnas apkalpe konstatēja, ka trūkst viena pasažiera, kurš esot aizkavējies un nokavējis reisu, turklāt konkrētā pasažiera soma arī jau atradās lidmašīnā. Tā kā tajā brīdī tehniski vēl esot bijusi iespēja mainīt lidojuma kursu, lidmašīnas kapteinis pieņēmis lēmumu par atgriešanos lidostā «Rīga».

Briede norādīja, ka tā rezultātā reiss aizkavējies par divām stundām.

Kā liecina aviopārvadājumu monitoringa platformas «Flightradar24» informācija, «airBaltic» reiss BT691 ceturtdien bija devies ceļā no Rīgas uz Parīzi, bet apgriešanās lidojumam atpakaļ uz Rīgu veikta virs Liepājas. Pēc atgriešanās Rīgā «airBaltic» turpināja reisu uz Parīzi.

«Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri,» šodien, skaidrojot situāciju, kad lidojums BT691 no Rīgas uz Parīzi ceturtdien, 28. jūnijā, īsi pēc pacelšanās atgriezās Rīgā, vēsta aviokompānija airBaltic.

Šāds lēmums aviokompānijā pieņemts, tiklīdz identificēts pasažieris, kurš bija nokavējis lidojumu, taču kura soma jau bija iekrauta bagāžas nodalījumā.

Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri, kuri abi plānoja doties uz Parīzi, bet kavēja reisu, vienam no pasažieriem paliekot Rīgā. Apkalpe par kļūdu tika informēta īsi pēc pacelšanās.

Pēc atgriešanās Rīgā tika pieņemts lēmums uzņemt lidojumā pasažieri, kas kavējās, nevis izkraut viņa bagāžu, kas būtu aizņēmis vairāk laika. Lidmašīna Parīzi sasniedza ar divu stundu un 15 minūšu kavēšanos.

airBaltic atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 70 galamērķiem.

Vācijā pilnībā izdedzis divstāvu pasažieru autobuss Ecolines no Latvijas, taču neviens no 46 pasažieriem laimīgā kārtā nav cietis, vēsta Vācijas mediji.

Negadījums notika svētdienas rītā ap plkst.10 uz autošosejas A2 netālu no Bādoeinhauzenes, vēsta laikraksts Minden Tageblatt. Autobuss bija ceļā uz Parīzi.

Autobusa vadītājs pamanījis liesmas un piestājis ceļa malā, nekavējoties uzsākot pasažieru evakuēšanu. Pasažieri pat paguvuši izņemt savu bagāžu līdz autobusu pilnībā pārņēmušas liesmas.

Autošosejas policijas dienesta pārstāvis Bjerns Litke uzslavēja autobusa šofera operatīvo rīcību, nekavējoties reaģējot uz pamanīto sadūmojumu un evakuējot pasažierus, kas ļāvis izvairīties no lielākas nelaimes.

Negadījuma dēļ policija uz četrām stundām svētdien apturēja satiksmi uz autošosejas Dortmundes virzienā, kur izveidojās sastrēgums vairāku kilometru garumā.

Latvijas interjera un dizaina priekšmetu ražotāji ir devušies uz Parīzi, kur pašmāju uzņēmēji apmeklēs ikgadējo dizaina izstādi Maison et Objet, kā arī tiksies ar uzņēmumu potenciālajiem sadarbības partneriem.

Vizītē uz Parīzi devušies Latvijas interjera un dizaina priekšmetu ražotāji, kas jau eksportē vai ir gatavi savus produktus piedāvāt eksportam Francijas tirgū, kā arī tie uzņēmumi, kas plāno prezentēt savus produktus izstādes Maison et Objet Latvijas nacionālajā stendā 2012. gadā.

Uz Parīzi devušies sveču ražotāja SIA Munio, rotaslietu ražotāja SIA 3 wind knots, teksitlizstrādājumu ražotāja SIA ARS tela un tekstila un interjera priekšmetu izgatavošanas uzņēmuma SIA Kanvas pārstāvji.

Maison et Objet ir viena no lielākajām starptautiskajām dizaina izstādēm, kurā tiekas vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, aģenti, dizaineri, arhitekti un citi interesenti. Pērn izstādi apmeklēja vairāk nekā 69 tūkstoši profesionāļu – vairāk nekā 41 tūkstotis Francijas un 28 tūkstoši ārvalstu apmeklētāju. VAirāk nekā 60% no Maison et Objet apmeklētājiem bija iepircēji.

Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi kādreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas sūdzību par to, ka Vides ministrija 28 hektārus lielai teritorijai Siguldā ir noteikusi mikroliegumu, lai aizsargātu melno stārķi.

Tiesa noraidīja Demakovas pieteikumu par apstrīdētā Vides ministrijas lēmuma atcelšanu, ziņo LETA.

Administratīvā rajona tiesa jau 2009.gada 1.oktobrī noraidīja Demakovas pieteikumu par Vides ministrijas lēmuma atcelšanu attiecībā uz viņai piederošo 1/3 domājamo daļu nekustamā īpašuma, bet izbeidza tiesvedību Demakovas pieteikuma daļā, kas neskar viņas īpašumā esošās domājamās daļas. Demakova šo spriedumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā.

Demakova tiesā iesniegtajā pieteikumā norādījusi, ka Vides ministrijas noteiktā mikrolieguma teritorija attiecas uz viņas īpašumā esošo nekustamo īpašumu Pogiņas, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka (GNP) ainavu aizsardzības zonā.

Latvija ir saņēmusi papildus grantu 2 miljonu ASV dolāru apmērā no Bila & Melindas Geitsu fonda, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās, turpinātu bibliotekāru apmācību, kā arī īstenotu projekta ietekmes novērtēšanu un komunikācijas aktivitātes.

Granta līdzekļi tiks izlietoti, lai jaunās tehnoloģijas un e-pakalpojumi 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās būtu vēl vienkāršāk pieejami iedzīvotājiem un turpinātu citus Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” pirmajā posmā sekmīgi sāktos darbus.

Grantu parakstīja Bila & Melindas Geitsu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministre Helēna Demakova. Projekta aktivitātes laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2010. gada jūnijam Latvijā īstenos valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”, cieši sadarbojoties ar fondu un Latvijas bibliotēkām.

“Latvijas bibliotēku modernizācija, ko nes “Trešais tēva dēls”, ir neatņemama Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļa un viens no veiksmīgākajiem informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijas vēsturē. Līdz šim man nav izdevies sastapt nevienu cilvēku, kurš būtu pret šo projektu noskaņots kritiski. Un tas nav pārsteidzoši, jo jaunās iespējas piekļuvei zināšanām, ko sniedz modernās informācijas tehnoloģijas, tagad ir par brīvu pieejamas 874 bibliotēkās visā Latvijā. Tas ir milzīgs solis uz priekšu informācijas pieejamības ziņā un ekonomikas modernizācijā Latvijā, " saka H. Demakova.

Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze? » Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:

«Varu gan pateikt, kas tieši «visu laiku labākajā» Dombrovska valdībā ir sapostīts pilnīgi neatgriezeniski. Tādu ministru-katastrofu, kāds bija Edmunds Sprūdžs, Latvija vēl nebija pieredzējusi,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījusi ekspolitiķe Helēna Demakova.

Viņa pēc smagas slimības atgriezusies dzīvē, bet politikā atgriezties nevēloties.

«Mana dzīve divas trešdaļas gada rit Skrīveros. Ja man atbrauc viesi, dodamies uz Likteņdārzu, tās ir manas dzimtās vietas. Starp Ķegumu un Pļaviņām Daugavā slūžu ietekmē nemitīgi notiek ūdens svārstības. Tās izskalo Daugavas krastus. Kad Sprūdžs atnāca uz ministriju, viņa darbību rezultātā krastus pārstāja stiprināt. Līdz tam Latvenergo maksāja, šķiet, 800 000 latu gadā krastu stiprināšanai. Tagad Likteņdārzā un citur Daugavas krastā gada laikā jau ir izskaloti daudzi, daudzi koki. Stalti bērzi iekrituši Daugavā. Mana vietējā apokalipse,» stāstījusi Demakova.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, Par Labu Latviju no Zemgales apgabala Saeimā iekļūs ar vienu deputātu, savukārt no Rīgas ar divām deputātu vietām.

No partiju apvienības Par Labu Latviju Zemgales apgabalā visvairāk mīnusus nopelnījusi Helēna Demakova, pavisam savācot 1240 svītrojumus.

Viņai seko Andris Šķēle ar 838 svītrojumiem.

Tomēr partijas kopvērtējumā Zemgalē, startējot kā pirmais numurs, viņš savācis visvairāk punktus - 6863. Otrajā vietā ir partijas trešais numurs Juris Dalbiņš ar 5593 punktiem. Savukārt H. Demakova ieņem pēdējo vietu 18 kandidātu Zemgales sarakstā.

Salīdzinājumā apvienības Vienotība Zemgales apgabala līdere Sarmīte Ēlerte ieguvusi 33965 punktus. Jāatgādina, ka A. Šķēle savu lēmumu kandidēt Zemgales apgabalā pamatoja tieši ar vēlēšanos konkurēt ar S. Ēlerti.

No Par labu Latviju (PLL) 10. Saeimas vēlēšanās kandidēs arī Tautas partijas bijušie ministri – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, veselības ministre Baiba Rozentāle un kultūras ministre Helēna Demakova, kura savulaik paziņoja par aiziešanu no politikas.

Kā zināms, ar pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā startēs TP līderis Andris Šķēle un šīs būs viņa pirmās vēlēšanas kopš viņš oficiāli pameta politiku, 2003. gada janvārī noliekot 8. Saeimas deputāta mandātu. Arī H. Demakova kandidēs no Zemgales, bet M. Riekstiņš un B. Rozentāle – no Rīgas. Uz atgriešanos Saeimā cer arī kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kura vadībā TP iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nespēja iekļūt galvaspilsētas domē. Arī A. Ārgalis savulaik ir nolicis 8. Saeimas deputāta mandātu, lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās. Viņš 10. Saeimā kandidēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. Starp deputātu kandidātiem, kurus TP valde trešdienas vakarā deleģēja PLL sarakstam, minami arī esošās Saeimas deputāti Māris Kučinskis, Kārlis Leiškalns un Oskars Spurdziņš.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Lai gan prezidentūras dēļ aktīvi ceļojošie ierēdņi ēnā atstājuši biznesa cilvēkus, viņi darījuma braucienos dodas tikpat bieži kā iepriekš , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt galamērķos palēnām iezīmējas jaunu noietu tirgu meklējumi. «Vairāk nekā iepriekš brauc darījumu braucienos uz NVS valstīm, Tuvajiem Austrumiem, Vidusāziju,» novērojusi FTB Latvia direktore Anta Jokste. Āzijas valstis, kas šobrīd, piemēram, pārtikas ražotājiem tiek piedāvāta teju kā panaceja zaudētajām iespējām Krievijā, biznesa cilvēku interešu lokā bijusi arī iepriekš. Uz Ķīnu, Honkongu vairumtirgotāji brauca arī iepriekš, līdz ar to nevar teikt, ka FTB klientu vidū būtu būtiski pieaugusi interese par šo reģionu, novērojumos dalās A. Jokste. Tomēr kopumā secināms, ka pieaugusi uzņēmēju aktivitāte piedalīties starptautiskās izstādēs, konferencēs, kongresos. DB jau iepriekš (03.02.) ziņoja, ka pieaugusi Latvijas uzņēmumu interese par dalību starptautiskās izstādēs, kas ir viens no instrumentiem eksporta tirgu iekarošanai.