Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.
99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.
Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.
Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.
Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.
«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.
Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».
Teroristi paziņojumā norāda, ka piektdienas uzbrukumu mērķi, tostarp Bataclan koncertzāle un stadions Stade de France, tikuši «rūpīgi izvēlēti».
Jau iepriekš Francijas prezidents Fransuā Olands terora aktos apsūdzēja Islāma valsti.
Viņš norādīja, ka uzbrukumi parīziešiem ir «karadarbības akts», ko pastrādājuši Islāma valsts kaujinieki.
Prezidents piebilda, ka šie terora akti organizēti no ārvalstīm, taču saņēmuši atbalstu arī Francijas iekšienē.
Olands vēl agrā sestdienas rītā uzsvēra, ka Francija pret šajā noziegumā vainojamajiem vērsīsies «bez žēlastības».
Policija jau apstiprinājusi, ka blakus vienam no Parīzē likvidētajiem teroristiem atrasta Sīrijas pase, bet pie otra – Ēģiptes pase. Kā ziņo Atēnu varasiestādes, Sīrijas pases īpašnieks Eiropā ieceļojis oktobrī kā «bēglis» caur Grieķiju.
Savukārt cits no koncertzālē Bataclan nogalinātajiem teroristiem pēc pirkstu nospiedumiem identificēts kā Francijas pilsonis, kas dzimis un uzaudzis vienā no Parīzes priekšpilsētām. Tiek ziņots, ka viņš jau iepriekš atradies policijas redzeslokā.
Vislielākais upuru skaits ir Bataclan koncertzālē Parīzes austrumos, kur piektdienas vakarā notika Kalifornijas rokgrupas Eagles of Death Metal koncerts. Tur saskaņā ar Francijas galvaspilsētas mērijas datiem noslepkavoti 87 cilvēki.
Mediji ziņo, ka pašas rokgrupas dalībnieki un apkalpojošais personāls nav cietuši un atrodas drošībā.
Koncertzāle atrodas tikai 200 metru attālumā no satīras žurnāla Charlie Hebdo bijušās redakcijas, kur janvārī islāma ekstrēmisti nogalināja 12 cilvēkus.
Aptuveni 40 cilvēki saskaņā ar mērijas datiem nogalināti piecās citās Parīzes vietās, tostarp diviem teroristiem pašnāvniekiem uzspridzinoties pie stadiona Stade de France, kur pārbaudes maču futbolā aizvadīja Francijas un Vācijas izlases, ko klātienē vērojis arī Olands.
Uzbrucēji atklājuši arī uguni uz Bataclan koncertzāles apkārtnē esošajiem japāņu un kambodžiešu restorāniem, nogalinot daudzus cilvēkus.
Astotais uzbrucējs uzspridzinājies Voltēra bulvārī netālu no Bataclan koncertzāles, kad ielas bija pārpildītas ar ātrās palīdzības automašīnām.
Kā paziņojis Parīzes prokurors Fransuā Molins, nogalināti arī astoņi uzbrucēji. Septiņi no viņiem dažādās vietās ir uzspridzinājušies, bet astoto nošāvusi policija.
Policija uzskata, ka visi uzbrucēji ir neitralizēti, taču meklē viņu iespējamos līdzgaitniekus.
Kā sestdien paziņoja Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers, ir «pamats uzskatīt», ka pagājušajā nedēļā Vācijas dienvidos aizturētais vīrietis, kura automašīnā atrasti automātiskie ieroči un sprāgstvielas, bijis saistīts ar uzbrucējiem Parīzē.
Izskanējušas arī ziņas, ka uzbrucējiem, iespējams, bijusi saistība ar Beļģijā esošajiem islāmistiem. Vairāki Parīzes teroraktu aculiecinieki stāsta, ka daži no teroristiem esot ieradušies automašīnā ar Beļģijas numura zīmēm.
Policija vienā no Briseles priekšpilsētām jau veikusi kratīšanas, un vēlāk Beļģijas tieslietu ministrs Kūns Gēnss paziņoja, ka saistībā ar Parīzes terora aktiem veikti vairāki aresti.
Bavārijas policija iepriekš apstiprināja, ka 5.novembrī ikdienišķas pārbaudes rezultātā uz vienas no automaģistrālēm kāda aizdomās turamā automašīna tika atrastas «daudzas mašīnpistoles, revolveri un sprāgstvielas».
Tomēr policijas pārstāvis atteicās apstiprināt šī vīrieša iespējamo saistību ar Parīzes terora aktiem.
Žurnāla Focus tīmekļa vietne ziņo, ka vīrietis bijis no Melnkalnes un ka viņš atteicies sniegt jebkādas liecības, kā arī atteicies no advokāta.
Tajā pašā laikā Zēhofers uzsvēra, ka šī vīrieša aizturēšana «parāda, cik mums svarīgi būt zināmā skaidrībā, kas atrodas mūsu valstī un kas caur to ceļo».
Viņš atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pastiprināt Eiropas ārējo robežu kontroli, kā arī katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālo robežu uzraudzību.
Tikmēr jaunais Polijas Eiropas lietu ministrs Konrāds Šimanskis, kas pārstāv oktobrī vēlēšanās uzvarējušo konservatīvo partiju Likums un taisnīgums (PiS), paziņojis, ka pēc notikumiem Parīzē Polijai vairs neesot «politisku iespēju» uzņemt imigrantus, kas nelegāli ieradušies Eiropas dienvidvalstīs un kurus iecerēts sadalīt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kvotām.
Savukārt Francijas galēji labējās Nacionālās Frontes (FN) līdere Marina Lepēna paziņojusi, ka islāmistu radikāļi ir jāiznīcina un Francijai jāatjauno kontrole pār savām robežām.
«Nepieciešama steidzama rīcība,» žurnālistiem sacīja Lepēna. «Islāmistu fundamentālisms ir jāiznīcina, Francijai jāaizliedz islāmistu organizācijas, jāslēdz radikālās mošejas un jāizraida ārvalstnieki, kas mūsu valstī sludina naidu, kā arī nelegālie imigranti, kam ne te nekas darāms.»
«Ir absolūti nepieciešams, lai Francija atgūtu kontroli pār savām robežām,» uzsvēra FN Līdere.
Francijas varasiestādes uzbrukumu izmeklēšanu uzticējušas pretterorisma prokuratūrai, bet prezidents izsludinājis ārkārtas stāvokli visā Francijā un slēdzis valsts robežas, paziņojot, ka Parīze pakļauta «bezprecedenta teroraktam».
Olands arī atsaucis savu dalību Turcijā paredzētajā G20 samitā, kam jāsākas svētdien, un izsludinājis trīs dienas ilgas sēras.
Uz Parīzi palīgā policijai nosūtīta armija, un galvaspilsētas ielās šobrīd atrodas 1500 karavīru.
Drošības apsvērumu dēļ Parīzē un tās reģionā slēgta lielākā daļa publisko ēku un iestāžu.
«Skolas, muzeji, bibliotēkas, sporta zāles, peldbaseini un pārtikas tirgi,» paliks slēgti, teikts pilsētas mērijas tvitera kontā.
Tikmēr visās slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs izsludināts ārkārtas stāvoklis jeb tā dēvētais Baltais plāns.
Izglītības ministrija sociālajos medijos ziņo, ka nedēļas nogalē paredzētās skolu ekskursijas ir atceltas.
Arī visas universitāšu ēkas Parīzē un tās apkārtnē sestdien paliks slēgtas.
Sestdien slēgts arī Parīzes tematiskais atrakciju parks Disnejlenda, bet Eifeļa tornis apmeklētājiem nebūs pieejams uz nenoteiktu laiku.
Savukārt Parīzes tirdziņi slēgti vismaz uz nedēļu.
Atceltas arī visas nedēļas nogalē Parīzē un tās apkārtnē paredzētās sporta sacensības.
Sestdienas vakarā varasiestādes gan paziņoja, ka mācības skolās pirmdien atsākšoties.
Francija arī uzsvērusi, ka, neskatoties uz terora aktiem, ANO Parīzes klimata konference, kurai jāsākas 30.novembrī, notiks, kā plānots.
Iekšlietu ministrs Bernārs Kazanēvs paziņojis, ka Francijas pašvaldībām dotas tiesības nepieciešamības gadījumā izsludināt komandantstundas.
Tomēr ziņas par nopietniem vilcienu un gaisa satiksme traucējumiem pagaidām nav saņemtas.
Vācijas lidsabiedrības Lufthansa un Germanwings paziņojušas, ka visi reisi uz Parīzi notiks saskaņā ar sarakstu, bet dzelzceļa uzņēmums Eurostar, kas apkalpo vilcienus Lamanša kanāla tunelī, piedāvā kompensēt biļešu cenu tiem klientiem, kuri terora aktu dēļ nevēlas vairs doties no Lielbritānijas uz Franciju.
Arī British Airways turpina lidojumus uz Parīzi, taču brīdina, ka pasažieriem jārēķinās ar iespējamajiem kavējumiem.
Amsterdamas Shipolas lidostā gan nācies aizturēt vienu reisu uz Parīzi, jo tviterī izteiktu draudu dēļ no lidmašīnas nācās evakuēt pasažierus.
Reaģējot uz terora aktiem Parīzē, robežkontroli uz robežas ar Franciju atjaunojusi arī Beļģija.
Savukārt Itālija paziņojusi, ka paaugstināts pretterorisma trauksmes līmenis. Līdzīgi rīkojušās arī Vācija un Šveice.
Pēc slaktiņa gan valdošā Sociālistu partija, gan FN jau paziņojušas, ka aptur savas kampaņas pirms decembrī gaidāmajām reģionālajām vēlēšanām.
#1/8
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
