Reklāmas kampaņu, kas aicina atcelt kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai, finansētāju vidū ir arī Krievijas uzņēmēji, kas attīsta nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā, ko tālāk arī pārdod citiem Krievijas pilsoņiem. Viens no kampaņas pasūtītājiem Edgars Šīns sarunā ar Db.lv uzsvēra, ka tas nenozīmē visas naudas aizplūšanu uz austurmiem.
Portāls KasJauns.lv 12. novembrī rakstīja, ka Ērika Stendzenieka realizētās reklāmas kampaņas finansētājs ir nodibinājums Latvijas konkurētspējas attīstības fonds, kura vadībā ir Līga Uzkalne (nekustamo īpašumu uzņēmuma Vestabalt saimnieka Alda Plauža meita), vairāku nekustamo īpašumu uzņēmumu vadītājs Vestards Rozenbergs un nekustamo īpašumu aģentūras Latio vadītājs Edgars Šīns. Taču kampaņas atbalstītāju lokā ir arī Krievijas multimiljonāra Jurija Šeflera uzņēmums SPI Group. Tas pārstāvēts pastarpināti caur augstceltņu Z Towers būvnieku Towers Construction Management.
Tādējādi nauda par īpašuma iegādi, piemēram, «torņos» Z Towers, kuros, kā neslēpj nekustamā īpašuma attīstītāja pārstāvji, lielākoties dzīvokļus pērk ārvalstnieki, plūdīs ārpus Latvijas, raksta medijs.
Latvijas konkurētspējas attīstības fonda valdes loceklis Edgars Šīns tikmēr Db.lv uzsvēra – teikt, ka nekustamo īpašumu nozares aktivitātes radītā nauda krīt tikai Krievijas uzņēmēju kabatās, ir «absolūtas muļķības». Viņš Db.lv pauda, ka no aktivitātes nekustamo īpašumu nozarē iegūst būvnieki, būvmateriālu piegādātāji u.c. nozarē strādājošie, tādēļ apgalvojums, ka nauda nonāk trešo valstu attīstītāju kabatās, ir ačgārns.
«Investīcijas Latvijas ekonomikā ir uzskatāmas par būtiskām. Arī pieņemot, ka nekustamā īpašuma attīstītāja kompānijas īpašnieks noteiktā brīdī ir ārvalstu iedzīvotājs, sākotnējās investīcijas ir veiktas Latvijā, piemēram, iegādājoties šo īpašumu, uzceļot to un veicot citas darbības. Vienlaikus pozitīvi tiek ietekmēta arī nekustamā īpašuma apkalpojošo nozaru attīstība,» Db.lv norādīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju instruments ir jāfokusē no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā uz investīcijām Latvijas uzņēmumos, kas ražo un eksportē. Termiņuzturēšanās atļauju programmas darbība nevar tikt vērsta tikai uz atsevišķām nozarēm, un ir jānodrošina, ka lielāks īpatsvars šo ieguldījumu nonāk ražojošajā sektorā, kā arī valsts no savas puses var īstenot konkrētus pasākumus, kas sniedz ieguvumus daudz plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam, tā pauda E. Urpena.
Imigrācijas likuma grozījumu galvenais ieguvums ir iespēja Latvijai īstenot Ekonomikas attīstības programmu, kas nodrošinās nepieciešamo finansējumu vairākām visiem iedzīvotājiem un ekonomikai svarīgām aktivitātēm, kurām ikgadējā budžetā naudas nekad nepietiek, pauda ministrijas pārstāve.
Tiek plānots, ka līdztekus paaugstinātajiem sliekšņiem investīcijām nekustamajā īpašumā vai banku subordinētajā kapitālā, investoram ir jāveic arī 25 tūkst. eiro iemaksa Ekonomikas attīstības programmā.
Ministrija paredz, ka Ekonomikas attīstības programmā iemaksas nākamgad varētu veidot 10,5 miljonus eiro. Ar šī finansējuma palīdzību tiktu uzsākta pirmā mājokļa iegādes programma, sniedzot atbalstu vairākiem simtiem ģimeņu pirmā mājokļa iegādei, kā arī tiktu īstenoti citi ekonomisko aktivitāti un jaunu darbavietu izveidi reģionos veicinoši pasākumi, kas radītu jaunas iespējas Latvijas iedzīvotājiem un veicinātu aizbraukušo atgriešanos, norādīja E. Urpena.
