Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Cerot, ka pandēmijas radītie ierobežojumi būs īslaicīgi un darbs attālināti vairs nebūs norma, daudzi uzņēmumi šo laiku izmantoja lietderīgi, pārkārtojot vai labiekārtojot biroju telpas. Ņemot vērā, ka darbs no mājām ir ietekmējis un mainījis arī interjera tendences birojos, Mārupē bāzētais uzņēmums “IPS Baltics” savu biroju veidot izvēlējās sadarbībā ar profesionālu dizaineri. Biznesa klientiem šis pakalpojums ir pieejams bez maksas. Uzņēmums un interjera dizainere dalās pieredzē un vērtīgos padomos, ko ņemt vērā, labiekārtojot biroju.

“IPS Baltics” – kvalificēta personāla pakalpojumu nodrošinātājs kuģu īpašniekiem un vēja turbīnu operatoriem, biroja kopējā telpu platība ir 84 kvadrātmetri. Uzņēmums strauji paplašinājās un pārskatāmā nākotnē plāno paplašināties vēl, tāpēc radās nepieciešamība pēc jaunām biroja telpām. Iepriekšējās biroja telpas bija vēl mazākas un nespēja nodrošināt pietiekami daudz darba vietas personālam. Sākotnēji jaunajās telpās tika veikts neliels kosmētiskais remonts, bet pēc tam, cieši sadarbojoties ar interjera dizaineri, tika iekārtots birojs. Tas ir samērā neliels birojs, kura telpās atrodas arī virtuve. Birojā šobrīd strādā seši darbinieki, bet interjera dizainerei bija nepieciešams iekārtot darba vietas astoņiem darbiniekiem, jo uzņēmums plāno izaugsmi.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs skaidru naudu uzkrāj mājās vai citā vietā, un 76% tos glabā nedrošā vietā, secināts SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas aptaujā.

No tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši - slēptuvē - 13%, krājkasē vai makā - 12%, aizveramā traukā - 5% vai maisiņā - 2%. Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai 11% respondentu. Turpretī 44% skaidrās naudas uzkrājēju atzīst, ka nav īpaši parūpējušies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu.

Aptauja parāda, ka lielam skaitam respondentu ir ģimenes leģendas par skaidras naudas uzkrājumiem. Bieži noglabātā nauda bijusi aizmirsta, netīši izmesta vai atrasta ar būtiskiem bojājumiem, kad tā praktiski vairs nav izmantojama, norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

Ogres batutu parks Jump Park, kas pērn atklāts bijušā kinoteātra telpās, jau kļuvis par bērniem iemīļotu izklaižu vietu.

Ideja par šāda veida izklaides vietu tā īpašniekiem Raimondam un Simonai Pabriežām radusies, vēl pirms darbu sāka šādi centri Rīgā, taču, strādājot algotā darbā, šī plāna realizācija dzīvē uz kādu laiku atlikta.

Jump Park Ogrē sāka darbu 2018. gada jūlijā, taču doma par šādu parku radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Sieva šādu parku pamanīja populārajā seriālā Bīstamās mājsaimnieces, jo ASV šādi parki ir izplatīti un bieži vien vērojama tendence, ka tas, kas parādās ASV, pēc kāda laika tiek ieviests arī Latvijā,» spriež R. Pabrieža. Tomēr pašiem bijis stabils darbs, līdz ar to nav sanācis izbrīvēt brīdi, kad sākt šīs idejas realizāciju un biznesa ideju noslīpēt līdz galam. Pēc kāda laika pamanījuši, ka šāda izklaides vieta jau tapusi Rīgā. Reiz, kādā nedēļas nogalē, kad pašiem jau bija bērns, nolēmuši doties izklaidēties uz batutu parku, taču viņus sagaidījis pārsteigums. «Ieradāmies centrā pusdienas laikā, ap pulksten 12, un mums vaicāja, vai esam pierakstījušies, jo bez pieraksta tajā dienā bija iespējams tikt tikai deviņos vakarā. Par šo faktu bijām izbrīnīti un secinājām, ka laikam šim parkam ir labi panākumi,» stāsta R. Pabrieža. Rezultātā izlemts, ka uz laiku malā atliktā ideja tomēr ir jāiekustina, jāveido batutu parks Ogrē. Tā kā neizmantotas stāvēja daļa Ogres bijušā kinoteātra telpu, kas piederēja ģimenei (uzņēmums pašlaik strādā zem SIA Ogres kino, kas pieder Raimonda tēvam, un abi ir uzņēmuma valdē), nolemts tajās iekārtot batutu parku, ņemot vērā, ka šīm telpām ir augsti griesti un tās piemērotas tieši izklaižu parkam.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 10,6%, sasniedzot 354 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tādējādi ir sasniegts 2008. gada ienākumu līmenis.

Par 12,5% ir palielinājušies mājsaimniecību ienākumi no algota darba – 2012. gadā šo ienākumu summa bija vidēji 216 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2013. gadā – 243 eiro. Sociālie transferti2 pieauga lēnāk – par 5,7% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (no 88 eiro 2012. gadā līdz 93 eiro 2013. gadā).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos turpina samazināties. Trīs gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 26,2% 2013. gadā.

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 9,3%, sasniedzot 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013. gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7 % salīdzinājumā ar 2012. gadu).

2014. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6% – 2013. gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014. gadā – 272 eiro. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014. gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 24,8% 2014. gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010. gadā līdz 70,2% 2014. gadā. 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Darba vides iekārtošanā biroja galdi spēlē ļoti lielu lomu. Taču, tos izvēloties, vērā jāņem daudz un dažādi faktori, lai galds ne tikai skaisti izskatītos, bet arī būtu funkcionāls, ērts lietošanā un atbilstu katra darbinieka individuālajām ergonomikas prasībām. Noskaidrosim, kādiem aspektiem pirms galda izvēles jāpievērš pastiprināta uzmanība!

Kāpēc kvalitatīvam biroja galdam ir tik liela nozīme?

Viens no lielākajiem mīnusiem darbam birojā ir garās stundas sēdus pozīcijā. Tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc ir svarīgi, lai biroja galds ir katra darbinieka vēlmēm un vajadzībām piemērots. Atrodot pareizo galdu, ieguvumi būs vairāki:

• Ērta darbošanās – optimāls galda modelis pareizā izmērā darbiniekam palīdzēs pie tā strādāt ērti un bez aizķeršanās, jo viss nepieciešamais būs pa rokai;

• Ergonomiska un veselīga darba vide – strādājot pie nepiemērota galda, ķermenis ilgstoši atrodas tam neatbilstošā pozīcijā, kas negatīvi ietekmē labsajūtu un veselību;

Otrdien gaidāmajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē valdes locekles amatā plānots iecelt bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāju Olitu Augustovsku.

Tiem, kuri palaiduši garām, pavisam īsi atgādināšu. Stāsts ir gaužām vienkāršs un pat prasts, proti, Augustovska līdz ar Laimdotas Straujumas (Vienotība) kļūšanu par premjeri darbu ir zaudējusi, tāpēc lidostas valdi paplašinās no pieciem valdes locekļiem līdz sešiem un Dombrovska līdzgaitniecei būs sarūpēta silta vieta ar «godīgu un taisnīgu» mēneša atalgojumu aptuveni 4000 eiro apmērā. Jāatgādina, ka Augustovska ir politpadomju profesionāle vēl kopš Jaunā laika laikiem. Ir pāris lietu, kas man personīgi šajā gadījumā ne vien liek pasmīnēt, kā tas ir dažkārt, klausoties amatpersonu un politiķu makaronu kāršanā un batonu spraušanā, bet rada arī sajūtu, ka tieku uzskatīts, piedodiet, par idiotu. Pirmkārt, pašas Augustovskas publiskā retorika. Viņa laikrakstam Diena stāstījusi, ka pēc darba Valda Dombrovska birojā nav bijis plāna strādāt valsts pārvaldē, jo strādāt, runājot viņas pašas vārdiem, viņai «būtu, kur». Darbu piedāvājis ministrs Anrijs Matīss, kurš pēc Straujumas valdības apstiprināšanas piebiedrojies tiesiskuma, likumības un korupcijas galvenajiem uzraugiem Latvijā, proti, partijai Vienotība. Pašai Augstovskai informācija par atalgojumu bijis jaunums, jo viņa, piekrizdama ministra piedāvājumam, neesot pat painteresējusies, kāda tā ir. Šādā gadījumā ir tikai un vienīgi divas iespējas – vai nu absolūta uzticība partijai, ka «gan jau neapbižos» (un izskatās, ka neapbižo ar’), vai pietiekama turība, lai par tādiem sīkumiem nesatrauktos.