Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisku investīciju banku Societe Generale SA, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti.

Kā informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA), konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 miljoniem eiro, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Uzaicinājumi piedalīties konkursā tika izsūtīti 13 lielākajām investīciju bankām, kas tika atlasītas izmantojot Bloomberg un Financial Times finanšu konsultantu un investīciju banku 2012.gada reitingus. Divas no tām iesniedza piedāvājumus, no kuriem kā kvalitatīvākais un finansiāli izdevīgākais tika atzīts Societe Generale SA piedāvājums.

Francijas finanšu kompānijai Societe Generale Consumer Finance piederošā Latvijas patēriņa kredītu komānija SIA Inserviss Group, iespējams, pilnībā pārtrauc darbību, jo šogad decembrī nodevusi visu savu kredītporfeli Zviedrijas Marginalen grupas uzņēmumiem.

Inserviss Group sniegtā informācija mājas lapā liecina, ka saskaņā ar Inserviss Group un Marginalen grupas uzņēmumiem, tajā skaitā Marginalen Bank, Kredit AB Marginalen, SIA Aizdevums.lv un UAB Gelvora filiāli Latvijā noslēgto cesijas līgumu, kas stājās spēkā šā gada 9.decembrī (cesijas līguma parakstīšanas datums šā gada 8.marts), Inserviss Group savus kredītlīgumus un prasījumus ir nodevusi Marginalen grupas uzņēmumiem.

Sākot ar 9.decembro visi ar aizdevuma līgumu saistītie maksājumi kompānijas klientiem jāveic ar bankas pārskaitījumu uz Aizdevums.lv vai UAB Gelvora filiāli Latvijā kontiem.

Par globālā uzņēmuma Siemens vadītāju Latvijā ir kļuvis IKT un enerģētikas nozares eksperts Ilvars Pētersons, kas par savu galveno uzdevumu izvirzījis uzņēmuma darbības paplašināšanu, piedaloties dzelzceļa infrastruktūras, vilcienu un lokomotīvju, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektu realizācijā, informē uzņēmums.

«Siemens Latvijā ir senas tradīcijas, īstenojot pirmo infrastruktūras projektu jau 19.gadsimtā. Mēs piedāvājam risinājumus ne tikai dzelzceļa un enerģētikas infrastruktūrai, bet arī energoefektīvus risinājumus rūpniecības un veselības aprūpes nozarē, īpaši specializējoties elektrifikācijas, automatizācijas un digitalizācijas jomā,» uzsver I. Pētersons.

«Kā viens no mūsu pēdējiem realizētajiem infrastruktūras projektiem, kas ir starp modernākajiem Eiropā, bija VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas Šķirotavas stacijas projekts, kurā nodrošinājām Siemens ražoto tehnoloģisko aprīkojumu un centralizētu vadības sistēmu vagonu šķirošanas uzkalnam. Mūsu risinājumi Latvijai nozīmīgākā dzelzceļa satiksmes mezgla darbībai ir palīdzējuši padarīt konkurētspējīgāku vilcienu pārvadājumu tranzīta ceļu uz Latvijas ostām. Šādu un līdzīgu projektu realizācija, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un Rail Baltica projekti, ir tie, kuros Siemens inovatīvās tehnoloģijas var veicināt Latvijas produktivitātes kāpumu,» skaidro I. Pētersons.

Par investoru piesaisti AS Citadele banka Privatizācijas aģentūra (PA) starptautiskajai investīciju bankai Societe Generale samaksājusi atlīdzību divu miljonu eiro apmērā, bet starptautiskajam juridiskajam birojam Linklaters izmaksāti 493 125 eiro, aģentūru LETA informēja PA.

PA 2014.gada izdevumos ir ietverts paredzētais maksājums konsultantam Societe Generale par investoru piesaisti divu miljonu eiro apmērā, kas tiks izmaksāts šajā gadā. Tāpat konsultantam tiks izmaksāti attaisnotie izdevumi 96 650 eiro apmērā.

Savukārt līdz 2014.gada beigām Linklaters ir samaksāti 493 125 eiro, no kuriem 490 000 eiro ir atlīdzība, bet 3125 eiro kā attaisnotie izdevumi bez pievienotās vērtības nodokļa. Papildus šogad PA Linklaters varētu izmaksāt vēl 30 000 eiro.

Iepriekš PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA stāstīja, ka Societe Generale uzdevums bija sagatavot un ieviest privātā kapitāla piesaistes stratēģiju, tostarp īstenot mārketinga aktivitātes un sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi kredītreitingus divām lielākajām Francijas bankām - Credit Agricole un Societe Generale.

Reitingu aģentūra savu lēmumu skaidro ar Grieķijas iespējamās maksātnespējas izraisīto apdraudējumu Francijas bankām, kuras ir vienas no galvenajiem Atēnu kreditoriem. Tāpat arī Moody’s pārskatīs Francijas finanšu giganta BNP Paribas reitingu, vēsta BBC.

Credit Agricole reitings ticis samazināts no Aa1 līdz Aa2, bet Societe Generale no Aa2 līdz Aa3. Kopš februāra Credit Agricole akciju vērtība kritusies par 60%, bet Societe Generale par 65%, norāda medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka augusta sākumā uzvirmoja baumas, ka valsts otra lielākā banka Societe Generale tuvojas finanšu sabrukumam.

Societe Generale vadītājs Frederiks Oudea noraidījis baumas, ka Francijas otra lielākā banka nonākusi nepatikšanās. Spekulācijās par to, ka Francija varētu zaudēt savu AAA reitingu, viņš vaino vienīgi ASV kredītreitinga pazemināšanu, vēsta CNBC.

Viņu pārsteidzot tas, ka pēc vienas valsts reitinga pazemināšanas par vienu pakāpi, tiek gaidīts, ka citas valstis piemeklēs tāds pats liktenis. «Tas ir dīvains veids, kā domāt par situāciju ekonomikā,» akcentējis Oudea.

Par spīti tam, ka Societe Generale noliegusi baumas par to, ka tās pakļautība citām Eiropas valstīm apdraud tās finansiālo stabilitāti, trešdien samazinājās bankas akciju cena.

Oudea teicis, ka reitingu aģentūras apstiprinājušas Francijas reitingu, un tik ilgi, kamēr Francijā turpina «būt balansēta ekonomika un valdība, kas vēlas samazināt budžeta deficītu», nav iemeslu, lai šis reitings mainītos.

Francijas lielākās bankas tuvāko nedēļu laikā gatavojas aiziet no parādu nomocītās Grieķijas. Aizejošie finanšu milži norāda, ka īpašumi Grieķijā likuši tiem ciest ievērojamus zaudējumus.

Societe Generale uzsākusi sarunas par tai piederošo 99,1% akciju pārdošanu Grieķijas lielākajā bankā Geniki Bank. Iespējamais pircējs varētu būt Piraeus Bank of Greece.

Par aiziešanu no parādu nomocītās valsts runā arī Francijas Credit Agricole, kas gatavojas parakstīt darījumu par sava Grieķijas meitasuzņēmuma Emporiki Bank pārdošanu.

Francijas bankas Societe Generale un Credit Agricole aktīvus Grieķijā iegādājās aizvadītajā desmitgadē, cerot, ka tām izdosies izveidot spēcīgas pozīcijas tobrīd perspektīvā reģionā. Grieķija bija pievilcīgs tirgus – tās ekonomika auga divreiz ātrāk nekā pārējā Eiropā, skaidro Wall Street Journal. Tomēr drīz vien īpašumi Grieķijā abām bankām sāka nest zaudējumus.

Francijas banka «Societe Generale» otrdien paziņoja, ka tai varētu nākties samaksāt 1,1 miljarda eiro sodanaudu, lai izbeigtu tiesvedību ar ASV varasiestādēm saistībām ar apsūdzībām, ka banka pārkāpusi sankcijas, jo sevišķi Irānā.

Francijas otra lielākā banka norāda, ka tā šos izdevumus plāno nosegt ar šim nolūkam jau atvēlētajiem uzkrājumiem.

Vienošanos šajā jautājumā paredzēts panākt tuvāko nedēļu laikā.

Pēdējos mēnešos «Societe Generale» tikusi ierauta vairākās izmeklēšanās un tiesas prāvās.

Jūnijā ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor».

Francijas banka «Societe Generale» ASV maksās 1,3 miljardu dolāru (1,1 miljarda eiro) naudassodu par to, ka pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas pret Kubu, Irānu un citām valstīm.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka «Societe Generale» atzinusi savu vainu un naudassoda summa noteikta, vienojoties ar ASV varasiestādēm.

Pēc ministrijas sniegtajiem datiem, banka no 2004. līdz 2010.gadam bijusi iesaistīta vairāk nekā 2500 transakcijās ar Kubu 13 miljardu dolāru (vairāk nekā 11 miljardu eiro) apmērā, lai gan atbilstoši ASV sankcijām šīs transakcijas vajadzēja vai nu bloķēt, vai arī apturēt, lai par tām veiktu izmeklēšanu.

«Societe Generale» pārkāpusi arī ASV sankcijas pret citām valstīm.

Banka paziņojusi, ka veikusi pasākumus, lai uzlabotu naudas plūsmu kontroles mehānismus.

Nokia un Siemens kopuzņēmums, telekomunikāciju iekārtu ražotājs Nokia Siemens Networks samazinās 17 tūkstošus jeb 23% darbavietu, vēsta BBC.

Tiek lēsts, ka 74 tūkstošus lielās uzņēmuma komandas samazinājums par vairāk nekā piektdaļu, sarucinās kompānijas darbības izmaksas par vienu miljardu eiro.

Uzņēmums, kas darbojies ar zaudējumiem, pieder Somijas kompānijai Nokia un Vācijas Siemens. Nokia Siemens Networks pēdējā laikā ir pieredzējis sīvu sāncensību ar Ķīnas elektronikas gigantu Huawei un zviedru Ericsson.

Kompānijas īpašnieki apsver iespēju Nokia Siemens Networks padarīt par neatkarīgu uzņēmumu. «Tas būtu liels solis. Iespējams, ka uzņēmuma mērķis ir sākotnējais publiskais piedāvājums (Initial Public Offering). Šāds solis nevar tikt paveikts ar pastāvošo uzņēmuma struktūru un pašreizējo darbības modeli,» uzskata Swedbank analītiķis Jari Honko (Jari Honko).

Vācu Süddeutsche Zeitung par jaunākajām vēsmām kopš 2008. gada ilgstošajā skandālā ziņo, ka ekonomisko nedienu vajātā Grieķija pat gatava nākt pretī Siemens un nepieprasīt brango soda naudu. Tā vietā kompānija Atēnām atlaidīs daļu iekrātā parāda par iepriekšējiem pasūtījumiem un iesaistīsies jaunos projektos, lai vairotu grieķiem tik nepieciešamās darba vietas.

Konflikta būtība ir kopš 1992. gada Siemens maksātie kukuļi grieķu amatpersonām par ienesīgiem valsts pasūtījumiem. Laikraksts ziņo, ka līdz 2006. gadam Siemens maksājis Grieķijas Telekomunikāciju organizācijas (OTE) vadībai un politiķiem, lai saņemtu valsts telefonu tīklu uzturēšanas pasūtījumu kā arī tiesības ieviest drošības sistēmu 2004. gada olimpiādei Atēnās.

Ne jau Siemens vien bojājis Grieķijas biznesa vidi – ne ar ko labākas nav bijušas kompānijas Daimler, MAN un Ferrostal. Pirms nepilna gada arī ASV kompānija Comverse Technology pašmāju likumsargiem samaksājusi 1,2 miljonus dolāru soda naudu par OTE dotu 536 tūkstošu dolāru kukuli.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs Nokia Siemens Networks, kurā pilnu kontroli gatavojas pārņemt Somijas mobilo telefonu ražotājs Nokia, apsver 8,5 tūkstošu cilvēku atlaišanu, lai uzlabotu rentabilitāti.

Kompānija savu darbinieku skaitu iecerējusi samazināt par 17%, tādējādi paredzēts, ka 2014. gadā Nokia Siemens Network strādās 42 tūkstoši cilvēku, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Bloomberg. Darbinieku skaitu iecerēts samazināt slēdzot atsevišķas ražotnes un pārtraucot noteiktu iekārtu ražošanu.

Aizvadīto divu gadu laikā Nokia Siemens Networks jau samazināja darbinieku skaitu par 20 tūkstošiem cilvēku, lai atjaunotu kompānijas rentabilitāti un pārtrauktu tirdzniecības apjomu samazināšanos. Izskanējušo informāciju par paredzēto darbinieku skaita samazināšanu ne Nokia, ne arī Nokia Siemens Networks nav komentējušas.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Vairāki lieli Eiropas uzņēmumi pirmo ceturksni aizvadījuši ar sliktākiem rezultātiem nekā gaidīts, ko veicināja Krievijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un konflikts Ukrainā, raksta The Wall Street Journal.

Francijas banka Societe Generale trešdien paziņojusi, ka pirmajā ceturksnī nācies norakstīt 525 miljonus eiro Krievijā, tādējādi šā perioda peļņa sarukusi par 13%. Bankas peļņa gada laikā sarukusi no 364 miljoniem eiro līdz 315 miljoniem eiro. Kā krituma iemeslus banka minējusi augošo politisko neskaidrību, ekonomikas bremzēšanos Krievijā un rubļa vājumu.

Rezultātā Societe Generale operatīvie ieņēmumi Krievijā saruka no 61 miljona eiro pirms gada līdz 7 miljoniem eiro šogad.

Arī alus ražotājs Carlsberg un tabakas izstrādājumu ražotājs Imperial Tobacco Group ziņo, ka krītošie pārdošanas apjomi Krievijā un vājais rublis ir mazinājuši peļņu, kā arī var atspoguļoties ieņēmumu kritumā visa gada garumā.

Francija, Itālija, Spānija un Beļģija aizliegušas banku un citu finanšu kompāniju akciju īsās pozīcijas pārdošanu, vēsta BBC.

Šāds lēmums pieņemts pēc pamatīgām banku vērtspapīru cenu izmaiņām pēdējās dienās, galvenokārt Francijā, kas palīdzējis veicināt bažas par iespējamām problēmām valsts finanšu sektorā.

Jau vēstīts, ka ievērojami samazinājās Francijas otras lielākās bankas Societe Generale akciju vērtība, kas izraisīja investoru bažas par eirozonas krīzes pastiprināšanos. Finanšu iestāde tomēr noliedza, ka tai būtu problēmas.

Par īsās pozīcijas pārdošanas aizliegumu paziņojusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA), kā arī minēto valstu nacionālie finanšu tirgu regulatori.

Francijā īsās pozīcijas pārdošanas aizlieguma ilgums būs spēkā 15 dienas un attieksies uz 11 kompāniju akcijām, ieskaitot Francijas lielākās bankas - Societe Generale, BNP Paribas un Credit Agricole.

Societe Generale brokeris, kurš bankai nodarīja milzu zaudējumus - Žeroms Kervjēls pametis cietumu, taču līdz pat brīdim, kad beigsies viņa soda izciešanas termiņš, viņam būs elektroniskā aproce, raksta BBC News.

«Es vēlos atjaunot savu dzīvi,» viņš sacījis reportieriem, pametot cietumu.

Ž. Kervjēla tirdzniecības dēļ 2008. gadā Societe Generale tika nodarīti 4,9 miljardu eiro zaudējumi. Brokeris nodarbojās ar slepenu tirdzniecību un ievērojami pārsniedza savas pilnvaras. Ž. Kervjēls izmantoja savas zināšanas par bankas datorsistēmu, lai apslēptu savu darījumu aizvien pieaugošos zaudējumus. Viņš gan apgalvoja, ka banka ir zinājusi, ar ko viņš nodarbojas.

2007. gadā brokeris radīja 1,4 miljardu eiro peļņu bankai.

2010. gadā tiesa piesprieda viņam trīs gadu cietumsodu, taču pēc apelācijas sūdzībām šā gada martā viņa prasība tika apmierināta. Prokurors lika viņam pagājušajā mēnesī palikt cietumā, taču tiesnesis uzsvēra, ka viņu varētu atbrīvot, ja uz rokas nēsā elektronisko aproci. Ž. Kervjēlam saskaņā ar prasību naktis jāpavada mājās.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Bijušajam franču brokerim Žeromam Kervjēlam piektdien dots rīkojums samaksāt vienu miljonu eiro savam bijušajam darba devējam - Francijas bankai Societe Generale, kas viņa neveiksmīgo darījumu dēļ cieta 4,9 miljardu eiro zaudējumus.

Apelāciju tiesa Versaļā norāda, ka 39 gadus vecais Kervjēls ir daļēji atbildīgs par šiem zaudējumiem, kas Francijas banku 2008.gadā noveda uz bankrota sliekšņa.

Societe Generale advokāts pavēstīja, ka šāds tiesas lēmums ir pilnībā apmierinošs.

Tiesa varēja dot rīkojumu Kervjēlam atmaksāt visus 4,9 miljardus eiro vai ne centa, kas gan būtu pazemojoša sakāve bankai.

Kervjēls tika notiesāts apsūdzībās par uzticēšanās pārkāpšanu, viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, viņam piespriežot piecu gadu cietumsodu, no kuriem divi bija nosacīti.

Kopumā gan viņš cietumā pavadīja vien 150 dienas.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Pēc Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu tiešo investīciju apjoma Lielbritānija ierindojas starp TOP 10 valstīm – kopš 1991. gada, kad Latvijā reģistrēti pirmie ārvalstu investori, Lielbritānijas pārstāvji mūsu uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši jau vairāk nekā 170,478 milj. latu, informē Lursoft.

Ievērojamākais Lielbritānijas investēšanas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts 2006.gadā (+160), pēc kura sekojis straujš kritiens – jau nākamajā gadā investēšanas gadījumu skaits pieauga vien par 17. Krīzes iespaidā 2007.gadā samazinājās arī investoru skaits (par 20 investoriem mazāk nekā 2006.gadā), tiesa gan, sākot jau ar 2008.gadu investoru interese par Latvijas uzņēmumiem atkal atgriezusies, par ko arī liecina pēdējo gadu dati – šogad reģistrēti kopskaitā 743 investori no Lielbritānijas.

Pēdējā 21 gada laikā Lielbritānijas tiešo investīciju pieaugums pa gadiem bijis ļoti mainīgs.

Ievērojamākais kritums reģistrēts 2003.gadā, kad no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņemto investīciju apjoms pārsniedzis ieguldīto. Lai gan attiecīgajā gadā bijuši arī ieguldījumi, kuri pārsnieguši pat 4 milj. latu (Lielbritānijas uzņēmums Wellcome Limited SIA GlaxoSmithKline Latvia pamatkapitālā investējis 4,20 milj. latu), vēl ievērojamāki bijuši gadījumi, kad investīcijas izņemtas. Tā, piemēram, 2003.gadā no SIA Magni pamatkapitāla Lielbritānijas uzņēmums Shell Overseas Holdings Limited vienlaicīgi izņēmis 15,77 milj. latu.

Tiesībsargājošajām iestādēm izdevies aizturēt viltotu maksājumu karšu izmantotāju, kurš nelikumīgi izņēmis skaidru naudu no bankomātiem Rīgā un Ogrē. Pagaidām gan vēl nav izdevies noskaidrot, cik lielu naudas summu aizturētais kopumā izņēmis no bankomātiem.

1969.gadā dzimušais vīrietis aizturēts Rīgā, brīdī, kad pastrādājis kārtējo noziedzīgo nodarījumu. Policijā noskaidrots, ka vīrietis pretlikumīgās darbības veicis aptuveni nedēļu un šajā laikā no dažādiem bankomātiem naudu izņēmis simts reizes.

Aizturētā vīrieša dzīvesvietā kratīšanas laikā policijas darbinieki atrada un atsavināja dažādus lietiskos pierādījumus, proti, tehniskos līdzekļus maksājumu karšu viltošanai, datortehniku, kurā tika glabāti maksājumu karšu dati, kā arī 160 viltotas maksājumu kartes.

Par šo faktu uzsākts kriminālprocess par atkārtotu viltotu maksāšanas līdzekļu izmantošanu, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa aizdomās turētajam piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.