Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Izpildot Konkurences padomes (KP) 2022.gada 14.jūnija lēmumu, farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” ir nodevis sev piederošās SIA “Latvijas Aptieka” kapitāla daļas pārvaldībā neatkarīgam profesionālim aptieku nozarē Guntim Belēvičam.

Pārvaldnieks turpmāk veiks pastāvīgu un neatkarīgu SIA “Latvijas Aptieka” daļu pārvaldību līdz brīdim, kad tiks noslēgts uzņēmuma kapitāldaļu atsavināšanas process. Savukārt SIA “Latvijas Aptieka” valde tāpat kā līdz šim nodrošinās uzņēmuma saimniecisko darbību.

“Esam izpildījuši KP izvirzītos noteikumus, nodrošinot, ka no 2024.gada SIA “Latvijas Aptieka” tiks pārvaldīta un tās saimnieciskā darbība notiks pilnīgi neatkarīgi no mums un mūsu māteskompānijas AS “AB City”. Turpmāk SIA “Latvijas Aptieka” daļu pārvaldību nodrošinās profesionāls un neatkarīgs pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kurš ir viens no kompetentākajiem speciālistiem aptieku nozarē Latvijā. Tādējādi atbilstoši visiem KP noteikumiem un izvirzītajiem termiņiem esam nodrošinājuši, ka ir pilnībā novērstas jebkādas potenciālās bažas, ka AS “Olainfarm” pievienošanās koncernam AS “AB CITY” varētu pasliktināt konkurences situāciju aptieku tirgū. Tieši otrādi – tas, ko redzam, ka aptieku segmentā konkurences situācija starp spēlētājiem pēdējo gadu laikā ir tikai pastiprinājusies,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku nevarēs atvērt jaunas aptiekas, bet mazākās apdzīvotās vietās drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, šādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rosina Veselības ministrija (VM).

Kā informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ministrija ir pārliecināta, ka ar šādām izmaiņām aptiekas kļūšot pieejamākas iedzīvotājiem un farmācijas tirgū tikšot likvidēti atsevišķi vienlīdzīgas konkurences šķēršļi.

VM domā, ka ar šādu ierobežojumu aptiekām apdzīvotās vietās pakāpeniski veidošoties salīdzinoši izkliedētāks tīkls un aptiekas atvēršoties tur, kur to patlaban nav. Ministrija cer, ka tas nodrošināšot to, ka aptiekas pārmērīgi nekoncentrēsies ekonomiski izdevīgākās vietās, bet pacientiem aptiekas kļūšot pieejamas salīdzinoši tuvu dzīvesvietai.

Pašlaik regulējumā pastāv vairāki nosacījumi, kuru gadījumā 500 metru attāluma kritērijs ir aptiekām, kas strādā diennakti vai aptiekā tiek veikta zāļu gatavošana. VM secinājusi, ka nereti šie pakalpojumi tiekot īstenoti manipulatīvi, ar farmaceitiskās aprūpes praksi nesaistīti, tādēļ šos izņēmuma kritērijus paredzēts atcelt, nosakot, ka jaunas aptiekas atvēršanā būs jāvadās pēc attāluma kritērija.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Latvijas aptiekai paredzēts pievienot SIA Rūpes Farm aptieka, kas atrodas Rīgā, SIA Stefānijas aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Jūras aptieka, kas atrodas Ventspilī, SIA Gostiņu aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Nikafarm, kas atrodas Olainē, un SIA FB1, kas arī atrodas Olainē.

Kā aģentūrai LETA skaidro Latvijas aptieka valdes loceklis Ilmārs Pajuste, šie aptieku uzņēmumi iegādāti laika posmā no 2015.gada decembra līdz 2016.gada beigām. Visas šo uzņēmumu pārvaldītās aptiekas ar zīmolu "Latvijas aptieka" sākušas strādāt pērn.

Kopumā 2016.gada beigās zīmola Latvijas aptieka tīklu veidoja 63 aptiekas. Reorganizācija ir noslēdzošais uzņēmumu pievienošanas posms uzņēmumam "Latvijas aptieka", norāda Pajuste.

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

SIA Latvijas aptieka reorganizācijas ceļā tiks pievienoti vēl vienpadsmit uzņēmumi - SIA Teriaks Pļaviņu aptieka, a/s Lege Artis Rīga, SIA Baltā aptieka I.P.I., SIA Vita Plus aptieka, SIA Rudens laiks, SIA Daugavkrasta farmācija, SIA Aptieka rudens 10, SIA Juko 99, SIA Inula farma, SIA Veritas-farm un SIA Esplanāde farm, liecina informācija Lursoft.

Latvijas aptiekai šī būs pirmā tik liela apmēra reorganizācija, un lēmumu par citu aptieku pievienošanu pieņēmis SIA Latvijas aptieka vienīgais īpašnieks - Olainfarm.

Iepriekš Latvijas aptiekai jau pievienoti tādi farmaceitisko preču mazumtirgotāji, kā SIA Jāņa Brikmaņa aptieka, SIA Friča Neiburga aptieka, SIA Aptieka Kurzeme, SIA Bastions un SIA Hrono.

SIA Latvijas aptieka reģistrēta 1992. gadā kā SIA Krams. 2007.gadā uzņēmuma nosaukums pārmainīts uz SIA Ilmas aptieka, bet savu pašreizējo vārdu aptieka ieguva pirms gada, 2012. gada 16. oktobrī.

Piektdien, 27.novembrī, Tieslietu ministrijā tika apbalvoti 26 apkalpojošās sfēras uzņēmumi – akcijas Latviešu valodai draudzīga vide laureāti.

Akcijas mērķis ir noteikt, kuros apkalpojošās sfēras uzņēmumos vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.

Valsts valodas centrs organizē akciju laikā no 2015.gada maija līdz septembrim. Tā notiek ceturto gadu pēc kārtas.

Šā gada akcijas laureātu saraksts:

SIA Kusman 14 kafejnīca Ostas 23;

SIA IMIga kafejnīca Panna;

SIA BODOSE krogs-restorāns Pie brāļa;

SIA Mārtiņklīvi T veikals Mārtiņklīvi;

SIA Valmiermuižas pils krogs Valmiermuižas alus virtuve;

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Aptiekas zīmola ierindošanās Mīlētāko zīmolu topa galvgalī ir īstens novērtējums farmaceita darbam. Ar strauju lēcienu no 92. uz 39. vietu Mīlētāko zīmolu topā Mēness aptieka 2018. gadā ir atzīta par Latvijas farmācijas nozares Mīlētāko zīmolu. Līdztekus priekam par panākto tas apliecina, cik sabiedrībā vajadzīgi un augstu tiek novērtēti aptiekā sniegtie pakalpojumi.

Latvijas mīlētāko zīmolu topa pamatā ir pētījums, kas tiek veikts pēc starptautiski radītas un vietēji adaptētas DDB Brand Capital zīmolu izpētes metodoloģijas, ko pielieto 30 pasaules valstīs. Nokļūšana šajā topā ikvienam uzņēmumam ir nozīmīgs patērētāju viedokļa barometrs, kas ļauj objektīvi novērtēt līdzšinējo darbu un izdarīt secinājumus, attīstot nākotnes stratēģiju.

Lielisks darba novērtējums

„Uzņēmumam, kas aizvien strādājis ar galveno mērķi dažādot savus pakalpojumus, pilnveidot apkalpošanas kvalitāti un kļūt par īstenu palīgu savam klientiem, nokļūšana Mīlētāko zīmolu topa augstajā vietā ir labākais darba novērtējums. Tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizos akcentus, un ir stimuls iesākto turpināt,” atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes loceklis un mazumtirdzniecības direktors Ivo Velde. Fakts, ka esam mīlētākais zīmols Latvijas farmācijas nozarē, apliecina mūsu darba virziena pareizību,” viņš atzīst, akcentējot, ka pirmkārt augstā pozīcija Mīlētāko zīmolu topā ir paldies katram farmaceitam, katras aptiekas vadītājam un uzņēmuma vadības komandai.

Apliecinot drošas un stabilas darba vietas statusu, “Mēness aptieka” trešo reizi saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work sertifikātu.

Kopumā izskatīti astoņi uzņēmuma darba vides aspekti, novērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, personāla vadību, vērtībām, atalgojumu un citiem labumiem. Kā nozīmīgi aspekti uzlūkotas attiecības ar kolēģiem, kopējā gaisotne uzņēmumā, piesaiste, iespēja sabalansēt darba un privāto dzīvi. Īpaši vērtēta uzņēmuma ietekme uz norisēm sabiedrībā.

„Esam īpaši lepni un pagodināti ar starptautisku labākās darba vietas atzinumu jau trešo gadu pēc kārtas. Šī noturīgā atzinība ir apliecinājums tam, kā īstenojam apņemšanos radīt pozitīvu, atbalstošu un ērtu vidi gan mūsu darbiniekiem, gan klientiem, vienlaikus saglabājot nemainīgu uzticību savai misijai – padarīt Latvijas iedzīvotājiem ceļu uz labāku veselību vieglāku un ātrāku. Mūsu pamatvērtībās – atbildībā, rūpēs un zināšanās – dziļi sakņojas viss mūsu paveiktais. Mēs turpināsim tiekties pēc jauniem standartiem nozarē un pilnveidosim darba vietu, kur mūsu cilvēki var uzplaukt. Tieši viņu aizrautība, centība, apņemšanās un komandas veikums padara šo darba vietu par patiesi labāko,” saka „Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Aizvadītā gada decembrī būtiski palielinājies pretsaaukstēšanās līdzekļu pieprasījums salīdzinājumā ar 2013.gada decembri, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie aptieku pārstāvji.

Benu aptiekas pārdošanas attīstības vadītājs Egils Tēbelis aģentūrai BNS norādīja, ka 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, pieprasījums pēc pretsaaukstēšanās līdzekļiem ir būtiski pieaudzis. «Kopējais šo līdzekļu pieprasījums ir pieaudzis par 21%, bet līdzekļi pret iesnām pirkti pat par 40% vairāk. Otra straujāk pieaugušā kategorija ir kompleksie preparāti, kuru pieprasījums pieaudzis par 26% , bet trešā straujāk augošā grupa ir līdzekļi kakla sāpju ārstēšanai, kuru pieprasījums pieaudzis par 14%,» klāstīja Tēbelis.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka pērn visvairāk pretsaaukstēšanās produkti pirkti oktobrī - salīdzinot ar decembri, pārdošanas apjomi oktobrī bija par 3% lielāki. «Vismazāk ar saaukstēšanos Benu aptiekas klienti ir saskārušies novembrī – tad, salīdzinot ar decembri, preparāti pirkti par 17% mazāk,» sacīja Tēbelis, piebilstot, ka visvairāk decembrī cilvēki pirkuši līdzekļus cīņai ar iesnām.

Internetā un avīzēs publicēti anonīmi sludinājumi, ka tiek pirktas aptiekas Latvijā. Noslēpumainais aptieku pircējs varētu būt viens no esošajiem tirgus spēlētājiem. Diena no neoficiāliem drošiem avotiem uzzinājusi, ka vismaz viens no diviem sludinājumiem varētu būt saistīts ar kādu no esošajiem aptieku tīkliem.

Tiesa, varbūtējais pircējs nav lielākais spēlētājs aptieku tirgū, iespējams, tas saistīts ar A Aptieku tīklu un Magnum, kurā šis tīkls ietilps. Pircēju interesē aptiekas un aptieku licences Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, vēsta sludinājums.

A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum. A.Aptieka šobrīd ir otra lielākā aptieku ķēde Latvijā pēc Mēness aptiekām.

Veselības ministrijas sekretāra vietnieks Juris Bundulis Dienai norāda, ka, paplašinoties kādam aptieku tīklam, negatīvas sekas var būt gadījumā, ja kāda no aptiekām pilsētas robežās tiek pārcelta uz citu vietu.

Veselības ministrija domā par iespēju ļaut pašvaldībām atvērt diennakts aptiekas, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir noteikti pienākumi nodrošināt veselības aprūpes, tostarp farmaceitiskās aprūpes pieejamību, pašvaldībām jābūt iespējām saviem iedzīvotājiem nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus,» skaidro Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders. Šobrīd, pēc O. Šneidera teiktā, par šādu iespēju interesi ir izrādījusi Jūrmalas pašvaldība, kas domā atvērt diennakts aptieku Ķemeros. Problēmu nav Rīgā, kur ir diezgan daudz diennakts aptieku, bet rajonu centros, atzīmē O. Šneiders. «Pieļauju, ka būs kādas desmit pašvaldības, kuras pamēģinās, bet nekādu būtisku izmaiņu nesagaidu. Laukos tante Anna piezvanīs paziņai farmaceitei Mirdziņai pa telefonu un dabūs savu citramoniņu tāpat kā agrāk,» pārdomās dalās Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, Euroaptiekas valdes locekle Inga Zemdega - Grāpe.

Latvijā ir vairāk nekā 800 aptieku, tostarp gandrīz puse jeb 393 pieder 16 aptieku ķēdēm, kuras pārvalda četras un vairāk vispārējā tipa aptiekas, ziņo farmacija.lv.

Lielākā no aptieku ķēdēm Latvijā ir AS Sentor Farm Aptiekas, kas pieder Vadimam Teļicam. Uzņēmums apvieno 167 aptiekas. Tam ar 55 aptiekām seko SIA A Aptiekas, kas pieder zāļu lietirgotavai SIA Magnum Medical.

Trešā lielākā aptieku ķēde, kurai pieder 52 aptiekas ir SIA Hansa Pharma, kuras īpašnieks ir Somijas ārvalstu komersants MediNord Oy. Tam ar 30 aptiekām seko SIA Euroaptieka, kuras īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums Euroapotheca.

Savukārt SIA Baltfarm, kura īpašnieks ir Romāns Kravecs un Irina Kraveca, pieder 17 aptieku. AS Neo Sentor, kas pieder 14 farmaceitiem, pārvalda 14 aptieku.

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Pirms 22 gadiem izveidoto Jelgavas Pils aptieku nebiedē lielo aptieku tīklu konkurence, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd uzņēmumam ir sešas aptiekas: divas Jelgavā – Jelgavas Pils aptieka un Jelgavas Pils Zaļā aptieka, divas Jelgavas novadā – Valgundē un Līvbērzē, un divas Rīgā, kas pazīstamas kā Pils Baltā un Pils Oranžā aptieka. Vislabāk bizness sokas tieši Jelgavas Pils aptiekā.

Strādāt aptiekā bijis uzņēmuma īpašnieces Dinas Kurzemnieces bērnības sapnis. «Bērnībā dzīvoju laukos, kad vecmamma brauca uz Jelgavas aptieku pēc zālēm, mani iekšā līdzi neņēma, vajadzēja stāvēt pie loga un gaidīt. Aptieka man šķita kā templis, kurā iekšā mīt priesterienes,» viņa stāsta. Pēc tam, kad piecus gadus nostrādājusi par aptiekas vadītāju, viņai radusies iespēja privatizēt Galvenās aptieku pārvaldes Jelgavas aptieku. «Pirmā iemaksa bija 5% no aptiekas vērtības jeb 960 rubļu, kas tajos laikos bija ļoti liela nauda. Šobrīd šī summa šķiet smieklīga, bet tolaik man tā likās astronomiska. Tā kā palīgā nāca ģimene un visi radi, izdevās ieceri realizēt un tikt pie savas aptiekas,» atceras D. Kurzemniece. Pēc viņas teiktā, Jelgavas Pils aptieka ir bijusi pirmā privātā aptieka Latvijā. «Tolaik man visi teica – trakā, ko tu dari, kur tu zāles ņemsi, jo to nebija, tās bija liels deficīts. Esmu pārdzīvojusi arī reketa laikus un lielas bailes, bet, tā kā pirmsākumos mēs bijām tik nabagi, ka no mums nebija ko ņemt, mūs lika mierā,» stāsta D. Kurzemniece.

Pirms laika uzmanību piesaistīja Ģimenes aptieku nosaukuma maiņa uz BENU aptiekām. Šobrīd nosaukums ir nomainīts 32 aptiekām, un turpinās darbs pie pārējo Ģimenes aptieku nosaukuma maiņas.

Vairāki citu aptieku pārstāvji iepriekš DB norādīja, ka zīmols Ģimenes aptiekas ir bijis veiksmīgs, kas Latvijas patērētājiem ir labi saprotams.

Ģimenes aptieku pārvaldītāja Tamro Baltics (Phoenix Group) mazumtirdzniecības vadītājs Petri Anttila paskaidroja, ka BENU zīmols ir jaunais PHOENIX grupas zīmols Eiropā. «Ēģiptiešu vārds BENU ir ar līdzīgu nozīmi kā vārds Phoenix (Fēnikss) grieķu mitoloģijā,» atzīmēja P. Anttila.

Pirmās BENU aptiekas tika atvērtas Nīderlandē šā gada aprīlī, savukārt Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā notiek aptieku nosaukuma un koncepta maiņa. Tuvākajā laikā tam sekos arī Lietuvas aptieku tīkls Šeimos Vaistine, kam sekos Igaunijas aptieku tīkls Apteek1.

Ģimenes aptieku tīkla īpašnieks Hansa Pharma, šogad plāno strādāt ar 23 miljonu latu apgrozījumu, kas būtu par 17% vairāk nekā 2007.gadā, Db pavēstīja Hansa Pharma direktors Ilgvars Ķipēns.

Savukārt šogad pirmajos sešos mēnešos Hansa Pharma strādāja ar 11,2 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

„Pēdējos mēnešos esam novērojuši tendenci, ka iedzīvotāji arvien retāk veic spontānus pirkumus un nepērk salīdzinoši jaunus bezrecepšu medikamentus, pieturoties pie pārbaudītām vērtībām,” pastāstīja I.Ķipēns.

Patlaban Ģimenes aptiekas apvieno 56 aptiekas un trīs filiāles. Hansa Pharma 2007.gadā strādāja ar 19,6 miljonu latu apgrozījumu. Ģimenes aptiekas pieder Hansa Pharma, kas ir viens no Phoenix Group uzņēmumiem, kas savukārt ir otrs lielākais zāļu tirgotājs Eiropā.