Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības AS Severstaļlat vienīgais akcionārs ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju - uzņēmumam tiek piešķirts jauns nosaukums Severstal Europe un tas tiks pārveidots par sabiedrību ar ierobežoto atbildību (SIA), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat pārstāve Olga Ņesterova biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jaunais nosaukums Severstal Europe labāk atspoguļo uzņēmuma darbības būtību, jo AS Severstaļlat pamata noieta tirgu veido desmit Eiropas Savienības dalībvalstis.

Severstaļlat ir uz eksportu orientēts uzņēmums, un pēdējo gadu laikā mēs aktīvi paplašinām metāla piegādes uz Skandināvijas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, un arī turpmāk attīstīsim šo virzienu. Severstaļlat ir AAS Severstaļ galvenais pārdošanas kanāls Eiropā, un jaunais nosaukums tikai izceļ mūsu pamatfunkciju. Mēs esam un būsim Latvijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, Latvijas nodokļu maksātājs un darba devējs, skaidro Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat, investējot 1 milj. eiro, nolēmis izveidot armatūras izstrādājumu ražotni Lietuvā.

"Šobrīd visi dokumenti ir iesniegti a/s Severstaļlat meitas uzņēmuma Lietuvā Armet reģistrācijai šīs valsts Uzņēmumu reģistrā," stāsta a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gogunovs. Viņš norāda, ka tas ir a/s pirmais meitas uzņēmums - ražotājs aiz Latvijas robežām. Sākotnēji Armet nodarbosies tikai ar metālu tirdzniecību, bet trīs mēnešu laikā tiks uzstādītas armatūras izstrādājumu ražošanai nepieciešamās iekārtas un uzsāka šīs produkcijas ražošana Lietuvas tirgum. "Lietuvā celtniecības tirgus, kurā nepieciešami armatūras izstrādājumi, ir lielāks nekā Latvijā un līdz ar to ir liels pieprasījums pēc šāda veida izstrādājumiem, it īpaši nemitīgi augoša tirgus apstākļos," skaidro A. Gogunovs. Viņš norāda, ka līdz šim armatūras izstrādājumi no Latvijas ražotnes - no a/s Severstaļlat meitas kompānijas SIA Armatūras servisa centrs - uz Lietuvu, ja arī notikušas kādas piegādes, tad ne lielos apmēros. Turklāt a/s Severstaļlat Lietuvas tirgū ir jau pārstāvēta ar vairākiem metāla izstrādājumiem un produktiem, bet tagad šis piedāvājumu klāsts tikšot būtiski palielināts.

Akciju sabiedrības Severstaļlat Padome priekšgalā ar priekšsēdētāju Anatoliju Kručiņinu pauda gandarījumu par uzņēmuma darbību 2006.gadā, kā arī atzinīgi novērtēja turpmākās attīstības plānus. Tāpat pozitīvi tika novērtēti Severstaļlat rādītāji 2007.gada pirmajā ceturksnī.

"Padome uzskata par būtisku un nozīmīgu kompānijas pozīcijas Baltijas valstu un citu reģiona valstu tirgos. Būtisks ir Padomes pozitīvais vērtējums par uzņēmuma turpmākajiem plāniem stratēģiski nozīmīgajos tirgos, kur turklāt novērojama strauja būvniecības nozares izaugsme, kas veicina metālprodukcijas patēriņa pieaugumu. A/S Severstaļlat attīstības dinamika ļauj mums nākotnē raudzīties ar pozitīvu skatu," norāda A/S Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gogunovs.

2006.gadā A/S Severstaļlat neauditētais apgrozījums bija 119,5 miljoni latu, savukārt 2007.gadā plānots apgrozījums 135 miljonu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2005.gadu pagājušajā gadā ievērojami pieauguši pārdošanas apjomu rādītāji. 2005.gadā kopējie pārdošanas apjomi bija 231 tūkstotis tonnu, tad 2006.gadā šis rādītājs sasniedza 316 tūkstošus tonnu.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat par 15 milj. eiro kā bāzi attīstībai iegādājies uzņēmumu Polijā.

"Esam iegādājušies Polijas uzņēmumu Tehnologia Bucek, kurš pēdējo 8-10 galu laikā vairāk ir stāvējis dīkā nekā strādājis, kaut arī tā pirmsākumi meklējami pirms apmēram 120 gadiem," stāsta a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gogunovs.

Reanimēs

Viņš norāda, ka uzņēmuma rīcībā ir speciālisti, zināšanas un pieredze, lai šo Katovicē esošo uzņēmumu reanimētu un pārveidotu par būtisku konkurentu Polijas tirgū esošām pasaules vadošo metāla ražotāju izveidotajām tirdzniecības kompānijām. Polijā ik gadu tiek realizētas ap 12 milj. t metāla, kamēr visā Baltijā tikai ap 1 milj. t, Polijas tirgus ietilpīgu rāda A. Gogunovs.

Severstallat apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedzis 102.89 miljonus latu, kas ir par 19.6% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Severstallat metālprodukcijas tirdzniecības apjomi pusgadā ir pieauguši par 5%, tai skaitā, Servisa centra ražotās produkcijas tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 18%.

Uzņēmuma neauditētā peļņa 2008. gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 6.607 miljonus latu, kas ir par 15.7% vairāk nekā 2007. gada pirmajos sešos mēnešos. Peļņas pieaugums sasniegts ar Servisa centra ražošanas attīstību un metālprodukcijas eksportu uz Austrumeiropu, Rietumeiropu unSkandināviju. Tāpat peļņas palielināšanos ietekmēja Severstallat investīciju darbība.

AS Severstallat tika dibināta 1992. gadā. Šajā laika posmā akciju sabiedrība Severstallat ir kļuvusi par vadošo uzņēmumu Baltijas metālprodukcijas tirgū. Severstallat produkcija tiek veiksmīgi pārdota Baltijas valstu tirgū un eksportēta uz citām valstīm, tai skaitā Poliju, Čehiju, Somiju, Zviedriju un Vāciju.

A/s Severstaļlat 2012. gadā apgrozīja 120,7 miljonus latu, savukārt peļņa vedioja 677,9 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

Koncerna, kurā ietilpst Severstaļlat un tā meitas uzņēmumi a/s Latvijas metāls un Severstallat Silesia Sp.z.o.o. kopējais neto apgrozījums bijia 129,1 milj. Ls, bet peļņa – 1,8 milj. Ls. 2012. gadā koncerna uzņēmumu kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 299 tūkst. t tērauda produktu.

Koncerna cauruļu ražošanas rūpnīcu un tērauda apstrādes centru ražošanas apjoms pērn sasniedza 138 tūkst. t tērauda produktu. A/s Severstaļlat kopumā saražojis 43 tūkst. t slokšņu, 18 tūkst. t plāno sienu metināmo cauruļu un 30 tūkst. t lokšņu un lentu. Severstallat Silesia Sp.z.o.o. saražoja 47 tūkst. t cauruļu, informē Lursoft.

Trešdien notikušajā A/S "Severstaļlat" Padomes sēdē tika apstiprināti pirmā pusgada darbības rezultāti, kā arī apstiprināts investīciju projekts ražošanas jaudu palielināšanai un kompānijas infrastruktūras attīstīšanai. Tāpat kopumā pozitīvi tika novērtēta meitasuzņēmumu - "Armatūras Servisa centrs" un "Latvijas Metāls" darbība.

A/S "Severstaļlat" neauditētais apgrozījums 2007.gada pirmajos sešos mēnešos bija 86 miljoni latu, bet peļņa pirms nodokļu nomaksas sastādījusi 5,25 miljonus latu. Plānotais apgrozījums 2007.gadā ir 150 miljoni latu.

Padomes sēdē apstiprinātais investīciju projekts aptuveni divu miljonu latu apmērā skar ražošanas jaudu palielināšanu un infrastruktūras turpmāko attīstīšanu.

Apgrozījuma pieaugums (salīdzinājumā ar 2006.gadu) izskaidrojams gan ar ražošanas jaudu palielināšanu, gan arī ar būvniecības nozares attīstību, kas ir lielākais uzņēmuma produkcijas patērētājs.

A/S "Severstaļlat" Servisa centra (SC) ražotās produkcijas pārdošanas apjoms 2007.gada pirmajā pusē bija 48,5 tūkstoši tonnu, bet kopējais pārdošanas apjoms bija 156 tūkstoši tonnu metāla. 2006.gada pirmajos sešos mēnešos tika pārdots 127 tūkstoši tonnu metālprodukcijas, no kuriem SC produkcija bija 29,8 tūkstoši tonnu.

Šā gada deviņos mēnešos uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem, un uzņēmums saražojis rekordlielu produkcijas apjomu, informē uzņēmums.

Pārskata periodā uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms Baltijas, Skandināvijas un Centrāleiropas valstīs ir palielinājies līdz 272 tūkstošiem tonnu jeb par 19%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem. Turklāt uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 13% līdz 206 miljoniem ASV dolāru, bet EBITDA (peļņa pirms nodokļiem, procentu maksājumiem un amortizācijas atskaitījumiem) rādītājs ir sasniedzis 9,7 miljonus ASV dolāru, paaugstinoties par 22% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad šis rādītājs sasniedza 7,9 miljonus ASV dolāru.

Šogad metālprodukcijas patēriņā Ziemeļeiropā un Austrumeiropā vērojama stagnācija, bet Polijas, Somijas, Igaunijas tirgos novērojams pat būtisks patēriņa samazinājums, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Eiropas tērauda tirgum pašlaik raksturīga nelabvēlīga tirgus konjunktūra - no janvāra līdz jūlijam tērauda produkcijas cenas turpināja kristies un tikai trešajā ceturksnī iestājās nosacīta stabilitāte. Neraugoties uz to, uzņēmums Severstaļlat paaugstināja pārdošanas apjomu un uzlaboja finanšu rādītājus. Rezultāti sasniegti, pakāpeniski un mērķtiecīgi realizējot stratēģiju, kas ir segmentēta pēc reģioniem – katrā ģeogrāfiskajā reģionā kompānija izmanto atšķirīgu pieeju tirgum, stāsta AS Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat padomē notikušas izmaiņas, to pametot tās līdzšinējiem locekļiem Krievijas Federācijas pilsonim Valērijam Borisovam un Valerijam Igaunim. Tāpat Severstaļlat padomē par tās priekšsēdētāju iecelts Dmitrijs Goroškovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat padomē atkārtoti iecelti Krievijas pilsoņi Sergejs Kuzņecovs un Sergejs Likhopuds. Turpmāk Severstaļlat padomē S. Kuzņecovs pildīs padomes locekļa amata pienākumus līdzšinējo padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu vietā, savukārt S. Likhopuds no padomes locekļa ticis paaugstināts par padomes priekšsēdētāja vietnieku, liecina Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām a/s Severstaļlat padomē veikts 29. martā.

Jau rakstīts, ka pērn a/s Severstaļlat ražošana pārsniedza pirmskrīzes apjomus. 2011. ražošanas apjomi palielinājās par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un divas reizes pārsniedza 2007. gada apjomus.

A/s Severstaļlat investēs aptuveni 2,5 milj. ASV dolāru tērauda lokšņu griešanas līnijā, kāpinot gan ražošanas, gan eksporta jaudu.

Tā, apmeklējot metāla tirdzniecības un produkcijas ražošanas a/s Severstaļlat ražotni Rīgā, atzina tās īpašnieka a/s Severstaļ ģenerāldirektors Aleksejs Mordašovs. Viņš norādīja, ka līdz šim Rīgā esošajos aktīvos kopš 2001. gada ir investēti aptuveni 50 milj. ASV dolāru.

«Uzskatu, ka efektīvai ražošanai vienmēr būs iespējas atrast tirgus nišas, un arī Severstaļlat rezultāti rāda tieši to pašu, tāpēc iespējama tālākā attīstība,» uzsvēra A. Mordašovs. A/s Severstaļlat patlaban jau strādā cauruļu ražošanas un ruļļu garengriešanas līnijas, kā arī viena ASV ražotā tērauda lokšņu griešanas līnija, kas ļauj veikt augstas precizitātes šķērsgriešanu un garengriešanu.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdē notikušas izmaiņas – darbu tajā pametis līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Golubevs un viņa vietā stājies Oļegs Ņikitinskis, liecina informācija Lursoft.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Dmitro Onopričuks un Timurs Judičevs.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada aprīlī notika izmaiņas Severstaļlat padomē, to pametot tās locekļiem Krievijas Federācijas pilsonim Valērijam Borisovam un Valerijam Igaunim. Tāpat Severstaļlat padomē par tās priekšsēdētāju aprīlī tika iecelts Dmitrijs Goroškovs.

Tādējādi patlaban uzņēmuma padomē darbojas Krievijas pilsonis Dmitrijs Goroškovs, (padomes priekšsēdētājs), kā arī Krievijas valstspiederīgie Sergejs Kuzņecovs un Sergejs Likhopuds (padomes locekļi).

Akciju sabiedrības SEVERSTAĻLAT auditētā peļņa 2007.gadā bija 5.213 miljoni latu, bet konsolidētāis apgrozījums: 159,928 miljoni latu, Db.lv informēja A/S SEVERSTAĻLAT komunikāciju vadītājs Nils Kalns.

2007.gadā tika pārdots 368 553 tonnas metālprodukcijas, ieskaitot 90 068 tonnas AS SEVERSTAĻLAT Servisa centrā saražotās produkcijas.

Salīdzinājumā ar 2006.gadu uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 40.3 miljoniem latu, bet peļņa pieaugusi par 3.347 miljoniem latu.

Jāatzīmē, ka 2007.gada pirmajā pusē Lietuvā darbību uzsāka AS „SEVERSTAĻLAT” meitasuzņēmums UAB Armeta Centras, bet 2008.gada sākumā meitasuzņēmums Polijā – Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. Vēl pie AS SEVERSTAĻLAT meitasuzņēmumiem pieder AS Latvijas Metāls un SIA Armatūras servisa centrs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat šā gada 1. pusgada apgrozījums sasniedza 49,367 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar pērnā gada 1. pusgadu ir par 35% vairāk. Savukārt EBITDA rādītājs sasniedza 1,526 milj. Ls, kamēr 2009. gada 1. pusgadā rādītājs bija negatīvs, norādīts uzņēmuma informācijā.

Apgrozījuma palielināšanos veicināja gan produkcijas cenas, gan arī realizācijas apjoma pieaugums. Ziemeļeiropas valstu tirgū karsti velmētā ruļļa vidējā cena 2010. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgu 2009. gada periodu palielinājusies gandrīz par 30%. Tai pašā laikā sabiedrības Severstaļlat pārdošanas apjoms naturālā izteiksmē (tonnās) palielinājies par 47%, norādīts uzņēmuma informācijā. Tirdzniecības apjomu pieaugums saistīts ar Severstaļlat eksporta sūtījumu palielināšanos: salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusgadu pārdošana ārpus Baltijas valstīm palielinājusies 1,5 reizes un sasniedz 64% no sabiedrības kopējā realizācijas apjoma. Pārdošanas daļa Latvijā no kopējā realizācijas apjoma pārskata periodā salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusgadu ir samazinājusies par 20%; Latvijā šobrīd tiek pārdoti mazāk kā 9% no sabiedrības apjoma.

Salīdzinājumā ar 2005.gadu pagājušajā gadā ievērojami pieauguši A/S Severstaļlat pārdošanas apjomu rādītāji. Konceptuāli apstiprinātajā 2007.gada budžetā plānotas investīcijas, kas galvenokārt vērstas uz uzņēmuma ražošanas jaudu palielināšanu un produktu kvalitātes paaugstināšanu.

Akciju sabiedrības Severstaļlat Padome priekšgalā ar priekšsēdētāju Anatoliju Kručiņinu paudusi gandarījumu par uzņēmuma darbību 2006.gadā, kā arī atzinīgi novērtējusi turpmākās attīstības plānus. Tāpat pozitīvi tika novērtēti Severstaļlat rādītāji 2007.gada pirmajā ceturksnī, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Nils Kalns.

2006.gadā A/S Severstaļlat neauditētais apgrozījums bija 119,5 miljoni latu, savukārt 2007.gadā plānots apgrozījums 135 miljonu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2005.gadu pagājušajā gadā ievērojami pieauguši pārdošanas apjomu rādītāji. 2005.gadā kopējie pārdošanas apjomi bija 231 tūkstotis tonnu, tad 2006.gadā šis rādītājs sasniedza 316 tūkstošus tonnu.

Nomainot amatā līdzšinējo padomes locekli Sergeju Kuzņecovu (Sergey Kuznetsov), a/s Severstaļlat padomē iecelts Valērijs Valandins (Valeriy Valandin), kurš ir arī a/s Latvijas metāls padomes loceklis, informē Lursoft.

Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 6. jūnijā.

Tādējādi patlaban a/s Severstaļlat padomē darbojas tās priekšsēdētājs Dmitrijs Goroškovs (Dmitry Goroshkov), padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Lihopuds (Sergey Likhopud) un V. Valandins. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Latvijas valstspiederīgais Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Timurs Judičevs (Timur Yudichev), Dmitro Onopričuks (Dmytro Onopriichuk) un Oļegs Nikitinkis (Oleg Nikitinskiy), liecina Lursoft dati.

Kādreizējam a/s Severstaļlat padomes loceklim S. Kuzņecovam pieder SIA Invest Capital Group, kas reģistrēta 2008. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbību. Tiesa gan, pēdējos gados uzņēmums pārskatus nav iesniedzis un pēdējais iesniegtais rāda, ka vismaz 2010. gadā tas saimniecisko darbību nav veicis, norāda Lursoft.

Pateicoties jaunajām tehnoloģiskajām līnijām, a/s Severstaļlat metālapstrādes Servisa centra ienākumi pērn pieauga par 15 milj. Ls jeb 53.6 % salīdzinājumā ar 2006. gadu, raksta laikraksts Dienas bizness.

A. Gogunovs nenoliedz, ka gan pērn, gan šogad tiek ievākta agrāko gadu sētā - investētā - raža. 2006. gadā Servisa centra ienākumi tika palielināti par vairāk nekā 9 milj. Ls, bet pērn - jau 15 milj. Ls. Lai arī sākotnējais Servisa centra ieņēmumu līmenis tika plānots 35 - 36 milj. Ls, sasniegtais rezultāts rāda, ka tas ir pārsniegts par 7 - 8 milj. Ls. «Iespējams, ka situācija un arī rezultāts būtu citāds, ja vairākiem metāliem nebūtu pieaugušas cenas un līdz ar to augušas cenas to izstrādājumiem,» pieļauj A. Gogunovs. Viņš arī norāda, ka šogad metālu cenas ir turpinājušas savu pieaugumu par 15 līdz pat 50 % un ir fiksēts to vēsturiskais maksimums (rēķinot pret vispārējo cenu līmeni), kāds tika sasniegts īsi pirms I pasaules kara. «Zināma artava Servisa centra ienākumos ir attiecināma arī uz cenu pieauguma rēķina,» atzīst A. Gogunovs.

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgā uzstādītās ražošanas iekārtas, pēc Severstal Russian Steel divīzijas ģenerāldirektora Sergeja Toropova sacītā, paaugstina Severstaļlat konkurētspēju tirgū. Proti, tās vienlaikus ļauj realizēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kas komplektā ar servisu ļauj nodrošināt pat nelielu partiju ātru piegādi. Jaunās līnijas produkcijas potenciālie noieta tirgi ir Ziemeļeiropas, Centrāl- eiropas un Austrumeiropas valstis. Uzņēmums produkciju sekmīgi realizē Skandināvijas valstīs, pakāpeniski tiek palielināti apjomi Vācijā, skaidroja Severstal Russian Steel divīzijas mārketinga un pārdošanas direktors Dmitrijs Goroškovs.

Akciju sabiedrības Severstallat auditētā peļņa 2006.gadā bija 1,866 miljoni latu, bet gada apgrozījums 119,597 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2006.gadu uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 33,778 miljoniem latu.

"Pagājušais gads kopumā ir vērtējams pozitīvi. Progress sasniegts, pateicoties vairākiem faktoriem, starp kuriem būtiskākie ir Servisa centra (SC) produkcijas veiksmīga izplatīšana Austrumeiropā, Centrālajā Eiropas daļā un Skandināvijā, kā arī būvniecībai labvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem reģionā visa gada garumā. Tāpat, runājot par pieaugošajiem ražošanas un tirdzniecības rādītājiem, nevar neminēt uzņēmumā strādajošo speciālistu ieguldīto darbu," uzskata A/S Severstallat Plānošanas un attīstības direktore Inta Šusta.

"Celtniecības nozares straujie attīstības tempi Baltijā un Austrumeiropas valstīs ir pozitīvi atsaukušies uz patērējamās metalprodukcijas apjomu, kas arī lielā mērā izskaidro uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu. Arī turpmāk prognozējamie būvniecības apjomu pieaugumi reģionā, ļauj cerīgi skatīties uz 2007.gadu," piebilst I. Šusta.

Pērn uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 100 milj. Ls, ir pievienojušies vairāki tirdzniecības un finanšu pakalpojumu sniedzēji.

Daudz ārzemnieku

«Lai arī Latvijas mērogā uzņēmums ar vairāk nekā 100 milj. Ls lieliem ienākumiem gadā tiek uzskatīts par ļoti lielu, tomēr ES - tā būtu tikai vidēja lieluma kompānija,» secina SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā 100 milj. Ls un vairāk apgrozošo klubiņā ir gan sava veida monopoluzņēmumi - a/s Latvijas Dzelzceļš, a/s Latvenergo, a/s Latvijas Gāze, gan kompānijas ar 100 % ārvalstu kapitālu, gan valsts kontrolētas sabiedrības. Vēl vairāk - šajā kompānijā ir tikai divi rūpniecības uzņēmumi - a/s Liepājas Metalurgs un a/s Latvijas Finieris, bet pārējie strādā tirdzniecības, enerģētikas vai pakalpojumu sektorā. «Nenoliedzmai ārvalstu uzņēmumam ir daudz vieglāka izaugsme nekā vietējā kapitāla uzņēmumiem, jo daudz ko izšķir resursu, it sevišķi finanšu pieejamība,» atzīst A. Brūvelis. Viņš norāda, ka ar vietējo kapitālu no 21 uzņēmuma (atskaitot valsts kontrolētās sabiedrības) ir tikai daži - a/s Elko grupa, a/s Liepājas Metalurgs, a/s Latvijas Finieris, a/s Parex banka. «Ārzemēs daudzus gadus uzņēmumi izauga konkrētās valsts mērogā pie daļēji slēgtām robežām - inkubatoros,» kamēr Latvijas kompānijām šāda 10 - 15 gadu inkubatora perioda, kurā konkurence būtu ierobežota, lielākoties nevienam nebija,» atzīst A. Brūvelis. Viņaprāt, ja šāds protekcionisms būtu bijis, tad arī šo lielo uzņēmumu klubiņā būtu daudz vairāk kompāniju ar Latvijas kapitālu.

A/s Severstaļlat 2009. gadā plāno tirgū realizēt apmēram tikpat daudz izstrādājumu kā pērn, taču naudas izteiksmē ieņēmumi būs atkarīgi no izstrādājumu tirgus cenas, tā prognozē a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gogunovs.

Viņš atzīst, ka uzņēmums pat ir sastādījis veselus trīs šā gada budžetus — optimistisko, pesimistisko un mēreno.

"Šogad plānojam uzsākt jaunu izstrādājumu ražošanu un pastiprinātu Skandināvijas valstu — Somijas un Zviedrijas, kā arī tādu Austrumeiropas valstu kā Čehijas un Slovākijas un, protams, Vācijas tirgus apguvi," skaidro A. Gogunovs.

Vairāk lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas bizness.

Metālapstrādes uzņēmums a/s Severstaļlat turpina apgūt eksporta tirgu Somijā un šobrīd piedalās starptautiskajā izstādē Alihankinta 2010, kas notiek Tamperē.

Severstaļlat ziemeļu kaimiņiem piegādā metāla sagataves un caurules.

«Jau šobrīd mūsu darbību Somijā vērtējam kā veiksmīgu un esam nolēmuši to turpināt attīstīt. Jo īpaši nozīmīgi tas ir tādēļ, ka principā tas ir slēgts tirgus un tur pārsvarā darbojas Somijas un Zviedrijas uzņēmumi. Tādēļ gribam iedrošināt arī citus Latvijas ražotājus, ja spējat nodrošināt pastāvīgi augstu produkcijas kvalitāti un uzticama partnera reputāciju – ir jāmeklē iespējas un jāaug,» norāda Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Somijas tirgus apgūšana aizsākusies pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums piedalījās izstādē kopā ar citiem uzņēmumiem Latvijas valsts pārstāvētajā stendā.

Pērn a/s Severstaļlat palielinājis ražošanas apjomus par 13% un sasniedzis rekordu, kas ir divas reizes augstāks nekā 2007. gadā.

«Pērn cauruļu ražošanas apjomi pieaugši par 18%, speciāli piegrieztu metāla lokšņu ražošana - par 30%, jo sekmīgi startējām vairākos tirgos, kā arī piedāvājām produkciju ar augstāku pievienoto vērtību,» stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs. Viņš atzīst, ka ražošanas apjomu izdevies palielināt ne tikai Rīgā, bet arī meitaskompānijā Polijā. «No ražotnes Rīgā apkalpojam Skandināvijas, Vācijas, Nīderlandes un Baltijas valstu klientu pasūtījums, savukārt no Polijas - Centrāleiropas valstu klientus, kaut arī reizēm, kad konkrētā ražotne Polijā nevar palielināt savus apjomus, attiecīgie pasūtījumi tiek izpildīti Rīgā, un otrādi,» skaidro A. Aleksejevs. Viņš norāda, ka uzņēmums negatavojas apstāties pie sasniegtā.

Eksporta apjomu pieaugumu veicinājusi savlaicīga biznesa pārstrukturizācija uz eksportu.

Tērauda produkcijas ražotājs un piegādātājs a/s Severstaļlat pēdējos gados veicis būtisku sava biznesa pārstrukturizāciju, lielāko daļu uzņēmuma potenciāla novirzot jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Vēl pirms dažiem gadiem eksporta un vietējā tirgus attiecība uzņēmuma apgrozījumā bija vidēji 30% un 70%, bet jau 2010. gadā aina ir krasi mainījusies - no kopējā pārdošanas apjoma eksports veido apmēram 90. 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu Severstaļlat eksporta apjoms ir pieaudzis par 77%.

Konkursā Eksporta un inovācijas balva 2011 a/s Severstaļlat startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa