Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības AS Severstaļlat vienīgais akcionārs ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju - uzņēmumam tiek piešķirts jauns nosaukums Severstal Europe un tas tiks pārveidots par sabiedrību ar ierobežoto atbildību (SIA), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat pārstāve Olga Ņesterova biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jaunais nosaukums Severstal Europe labāk atspoguļo uzņēmuma darbības būtību, jo AS Severstaļlat pamata noieta tirgu veido desmit Eiropas Savienības dalībvalstis.

Severstaļlat ir uz eksportu orientēts uzņēmums, un pēdējo gadu laikā mēs aktīvi paplašinām metāla piegādes uz Skandināvijas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, un arī turpmāk attīstīsim šo virzienu. Severstaļlat ir AAS Severstaļ galvenais pārdošanas kanāls Eiropā, un jaunais nosaukums tikai izceļ mūsu pamatfunkciju. Mēs esam un būsim Latvijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, Latvijas nodokļu maksātājs un darba devējs, skaidro Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Šā gada deviņos mēnešos uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem, un uzņēmums saražojis rekordlielu produkcijas apjomu, informē uzņēmums.

Pārskata periodā uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms Baltijas, Skandināvijas un Centrāleiropas valstīs ir palielinājies līdz 272 tūkstošiem tonnu jeb par 19%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem. Turklāt uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 13% līdz 206 miljoniem ASV dolāru, bet EBITDA (peļņa pirms nodokļiem, procentu maksājumiem un amortizācijas atskaitījumiem) rādītājs ir sasniedzis 9,7 miljonus ASV dolāru, paaugstinoties par 22% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad šis rādītājs sasniedza 7,9 miljonus ASV dolāru.

Šogad metālprodukcijas patēriņā Ziemeļeiropā un Austrumeiropā vērojama stagnācija, bet Polijas, Somijas, Igaunijas tirgos novērojams pat būtisks patēriņa samazinājums, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Eiropas tērauda tirgum pašlaik raksturīga nelabvēlīga tirgus konjunktūra - no janvāra līdz jūlijam tērauda produkcijas cenas turpināja kristies un tikai trešajā ceturksnī iestājās nosacīta stabilitāte. Neraugoties uz to, uzņēmums Severstaļlat paaugstināja pārdošanas apjomu un uzlaboja finanšu rādītājus. Rezultāti sasniegti, pakāpeniski un mērķtiecīgi realizējot stratēģiju, kas ir segmentēta pēc reģioniem – katrā ģeogrāfiskajā reģionā kompānija izmanto atšķirīgu pieeju tirgum, stāsta AS Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

A/s Severstaļlat 2012. gadā apgrozīja 120,7 miljonus latu, savukārt peļņa vedioja 677,9 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

Koncerna, kurā ietilpst Severstaļlat un tā meitas uzņēmumi a/s Latvijas metāls un Severstallat Silesia Sp.z.o.o. kopējais neto apgrozījums bijia 129,1 milj. Ls, bet peļņa – 1,8 milj. Ls. 2012. gadā koncerna uzņēmumu kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 299 tūkst. t tērauda produktu.

Koncerna cauruļu ražošanas rūpnīcu un tērauda apstrādes centru ražošanas apjoms pērn sasniedza 138 tūkst. t tērauda produktu. A/s Severstaļlat kopumā saražojis 43 tūkst. t slokšņu, 18 tūkst. t plāno sienu metināmo cauruļu un 30 tūkst. t lokšņu un lentu. Severstallat Silesia Sp.z.o.o. saražoja 47 tūkst. t cauruļu, informē Lursoft.

Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgā uzstādītās ražošanas iekārtas, pēc Severstal Russian Steel divīzijas ģenerāldirektora Sergeja Toropova sacītā, paaugstina Severstaļlat konkurētspēju tirgū. Proti, tās vienlaikus ļauj realizēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kas komplektā ar servisu ļauj nodrošināt pat nelielu partiju ātru piegādi. Jaunās līnijas produkcijas potenciālie noieta tirgi ir Ziemeļeiropas, Centrāl- eiropas un Austrumeiropas valstis. Uzņēmums produkciju sekmīgi realizē Skandināvijas valstīs, pakāpeniski tiek palielināti apjomi Vācijā, skaidroja Severstal Russian Steel divīzijas mārketinga un pārdošanas direktors Dmitrijs Goroškovs.

Nomainot amatā līdzšinējo padomes locekli Sergeju Kuzņecovu (Sergey Kuznetsov), a/s Severstaļlat padomē iecelts Valērijs Valandins (Valeriy Valandin), kurš ir arī a/s Latvijas metāls padomes loceklis, informē Lursoft.

Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 6. jūnijā.

Tādējādi patlaban a/s Severstaļlat padomē darbojas tās priekšsēdētājs Dmitrijs Goroškovs (Dmitry Goroshkov), padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Lihopuds (Sergey Likhopud) un V. Valandins. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Latvijas valstspiederīgais Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Timurs Judičevs (Timur Yudichev), Dmitro Onopričuks (Dmytro Onopriichuk) un Oļegs Nikitinkis (Oleg Nikitinskiy), liecina Lursoft dati.

Kādreizējam a/s Severstaļlat padomes loceklim S. Kuzņecovam pieder SIA Invest Capital Group, kas reģistrēta 2008. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbību. Tiesa gan, pēdējos gados uzņēmums pārskatus nav iesniedzis un pēdējais iesniegtais rāda, ka vismaz 2010. gadā tas saimniecisko darbību nav veicis, norāda Lursoft.

A/s Severstaļlat apgrozījums pērn bija 198 miljoni eiro – par 15% vairāk nekā 2012. gadā. Pieaugusi arī kompānijas peļņa, liecina Lursoft dati.

A/s Severstaļlat peļņa pērn bija 4,6 miljoni eiro iepretim 4,1 miljonam eiro, ko uzņēmums nopelnīja 2012. gadā.

Negatīvu iespaidu uz Eiropas tērauda tirgiem kopumā atstājušas negatīvas prognozes attiecībā uz eiro stabilitāti, zemas ekonomiskās perspektīvas un būtiskas valtūtas kursu svārstības. Taču, neņemot vērā tērauda patēriņa samazinājumu Centrālajā, Austrumu un Ziemeļeiropā un aktīvu koncerna konkurentu izvērstu pārdošanas kampaņu, 2013. gadā Severstaļlat koncerna uzņēmumu pārdošanas apjomi sasniedza 366 tūkstošus tonnu tērauda produktu – par 23% vairāk nekā 2012. gadā.

Koncerna pārdošanas apjomi Baltijā aizvadītajā gadā auga par 15% līdz 153 tūksošiem tonnu, savukārt pārdošanas apjoms Baltijas valstīs veidojis 42% no kopējā koncerna pārdošanas apjoma.

Par nosaukuma maiņu paziņojusi AS Severstaļlat , un uzņēmums turpmāk būs zināms kā SIA Severstal Distribution, liecina Lursoft dati.

Līdz ar nosaukuma nomaiņu no uzņēmuma padomes ir aizgājuši Krievijas pilsoņi Dmitrijs Goroskovs, Sergejs Likhopuds un Valerijs Valandins. Jāatzīmē arī tas, ka Severstal Distribution valdi ir atstājis Krievijas pilsonis Timurs Judičevs.

Pērn Severstal Distribution aizvadīja savu 21. darbības gadu, kura laikā uzņēmums turpināja veiksmīgi darboties tērauda tirgos Eiropā. 2013. gadā auga gan Severstal Distribution peļņa, gan neto apgrozījums, liecina Lursoft pieejamie dati. Severstal Distribution neto apgrozījums pērn sasniedza 198,368 miljonus eiro, turpretim gadu tas noslēdza ar pelņu, kas mērojama ar 4,133 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, raksta "Kommersant".

Kāds uzņēmumam tuvu stāvošs informācijas avots apstiprinājis "Interfax", ka metāla piegādes klientiem Eiropā - gan uzņēmumiem, gan tirgotājiem - pilnībā apturētas.

TOP 10 lielākie Krievijas kapitāla uzņēmumi Latvijā 

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā...

"Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Kā ziņots, pirmdien līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Starp šīm personām iekļauts arī "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

"Severstal Distribution" pārstāvji komentārus nesniedza.

Atbilstoši informācijai uzņēmuma mājaslapā "Severstal Distribution" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks aģentūru LETA informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati SIA "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Valdība plāno vērtēt sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļu atsavināšanu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) valdībā iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

EM pārstāvji skaidroja, ka šim rīkojuma projektam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, līdz ar to līdz valdības lēmuma pieņemšanai EM nevar sniegt komentārus par tā saturu.

Jau vēstīts, ka "Severstal Distribution" 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma īpašnieki veic pārrunas ar potenciālo pircēju.

Uzņēmuma vadība informē, ka "Severstal Distribution" īpašnieki ir saņēmuši nesaistošu iegādes piedāvājumu no potenciālā pircēja - Eiropas uzņēmuma, kas nav pakļauts pret Krieviju vērstajām sankcijām.

2022.gada otrajā ceturksnī potenciālais pircējs sāka padziļinātās izpētes procesu, kuru bija plānots pabeigt trešajā ceturksnī un tad vienoties par iegādes cenu.

Valdība 16.februārī nolēma neatļaut pārdot sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā valdība izskatīja EM sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atļauju atsavināt sankcionētā SIA "Severstal Distribution" kapitāla daļas".

Pagājušā gada nogalē Latvija saņēma investora pieteikumu ar lūgumu sniegt atļauju atsavināt sankcijām pakļautā "Severstal Distribution" kapitāla daļas 100% apmērā.

Izvērtējot investora piedāvājumu, potenciālā darījuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) un nacionālajam sankciju regulējumam, kā arī pamatojoties uz valsts drošības iestāžu un citu institūciju sniegtajiem atzinumiem, Ministru kabinets lēma atteikt pārdot iesaldētās "Severstal Distribution" kapitāla daļas.

Krievijas tērauda ražotāju uzkrātie zaudējumi Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju dēļ sasnieguši apmēram deviņus miljardus ASV dolāru (8,2 miljardi eiro), liecina Ukrainas stratēģisko komunikāciju un drošības centra "Spravdi" dati.

"Eiropas Savienības sankcijas ietekmē apmēram 40% Krievijas tērauda eksporta uz Eiropu, bet Krievijas ražotāju uzkrātie zaudējumi veido apmēram deviņus miljardus ASV dolāru," paziņoja centrs.

Sankciju dēļ marta sākumā eksportu uz ES valstīm pilnībā pārtrauca Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ". Klienti Eiropā atteicās no uzņēmuma produkcijas piegādēm, jo ES sankciju sarakstā tika iekļauts arī "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.

Eiropas tirgus "Severstaļ" bija nozīmīgs. Tā gadā uz Eiropu piegādāja 2,5 miljonus tonnu metāla un guva tur 34% ieņēmumu jeb apmēram 3,9 miljardus dolāru.

Pirmajā Krievija kara Ukrainā dienā - 24.februārī - Mordašova turība vērtspapīru vērtības samazinājuma biržā dēļ saruka par 4,2 miljardiem rubļu (35,8 miljoniem eiro pēc ECB kursa 1.martā, kad rubļa nestabilitātes dēļ banka pārtrauca publicēt rubļa kursu).

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, Latvijas tiesām līdz ceturtdienai nosūtīta informācija par 41 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrija.

Līdz šim sešiem nekustamajiem īpašumiem tiesa veikusi aizlieguma atzīmi.

Jau ziņots, ka līdz trešdienai tiesām nosūtīta informācija par pieciem īpašumiem, kas nepastarpināti pieder sankcionētām personām - Pjotram Avenam, Mihailam Fridmanam, Vladislavam Tretjakam un Ņikitam Mazepinam, kuram pieder divi īpašumi.

Lai nodrošinātu sankciju piemērošanas efektivitāti atbilstoši to noteikšanas mērķim un būtībai, kā arī veicot Uzņēmumu reģistra datu analīzi, līdz trešdienai konstatētas arī septiņas juridiskās personas, kurās patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona.

Šīs juridiskās personas ir SIA "Klauģu muiža RE", fonds "Aven Foundation", SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" (patiesā labuma guvējs ir Pjotrs Avens), SIA "Seagull Investments" (patiesā labuma guvējs - Mihails Fridmans), SIA "Severstal Distribution" (patiesā labuma guvējs - Aleksejs Mordašovs), SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "Ventamonjaks" (patiesā labuma guvējs - Dmitrijs Mazepins).

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Marcegaglia Baltics" (iepriekš SIA "Severstal Distribution") tuvākajos trijos gados plāno sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Itālijas uzņēmuma plāns ir Latvijā izveidot modernu metālu apstrādes un izplatīšanas centru ar 300 jaunām darbavietām.

"Marcegaglia Carbon Steel" prezidents un izpilddirektors Antonio Marčegalja norāda, ka "Severstal Distribution" kapitāldaļu iegāde ir palīdzējusi nostiprināt "Marcegaglia Carbon Steel" komerciālo klātbūtni Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs - reģionā, kur līdz šim Itālijas uzņēmums nebija darbojies, īpaši Latvijā un attiecīgi arī Polijā un Ukrainā.

Tuvākajā laikā "Marcegaglia Baltics" plāno atsākt darbību.

Jau ziņots, ka 2023.gada pavasarī "Marcegaglia" iegādājās "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs. Darījuma summa netiek atklāta. Vienlaikus "Reuters" norāda, ka līdzekļi nav pārskaitīti Krievijas uzņēmumam "Severstal", bet gan deponēti darījuma kontā, kur tie paliks iesaldēti tik ilgi, kamēr spēkā būs Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ", kuras īpašnieks Aleksejs Mordašovs iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, nonākusi uz parādsaistību maksātnespējas jeb defolta sliekšņa, liecina Londonas akciju biržā publiskota uzņēmuma preses relīze.

"Severstaļ" norāda, ka "procentu maksājums, ko uzņēmums nosūtījis 16.martā, nav sasniedzis emitenta - kādas Luksemburgas grupas - kontu, jo šo maksājumu iesaldējusi šīs grupas ASV korespondentbanka "Citibank" saistībā ar administratīvo izmeklēšanu."

"Severstaļ" ir laiks līdz trešdienai, lai veiktu procentu maksājumu 12,6 miljonu dolāru (11,5 miljoni eiro) apmērā.

"Mēs nevaram veikt obligāciju procentu maksājumu mūsu eiroobligāciju turētājiem," sociālajā tīklā "VKontakte" raksta uzņēmuma ģenerāldirektors Aleksandrs Ševeļovs. "Šī ir ārkārtēja situācija, kas nav radusies mūsu vainas dēļ."

""Severstaļ" saglabā stabilu finanšu pozīciju, apstiprina gatavību un vēlmi pilnībā īstenot savas parādsaistības, un mums tam ir nepieciešamie resursi," piebilst Ševeļovs. "Diemžēl mūsu Rietumu finanšu partneri ir iesaldējuši uzņēmuma veiktā maksājuma apstrādi. Mēs turpinām konsultēties ar partneriem un darām visu iespējamo, lai obligāciju turētāji saņemtu savus līdzekļus."

Japāna ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju par tās pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, nosakot jaunas sankcijas 25 fiziskām personām un 81 juridiskai personai, paziņoja Japānas Ārlietu ministrija.

Starp oligarhiem un politiķiem, kuriem tagad piemērota aktīvu iesaldēšana un citas sankcijas, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova bērni, bijušais Putina palīgs un valsts korporācijas "Bank razvitija vņešņeekonomičeskoi dejateļnosti" vadītājs Igors Šuvalovs ar savu ģimeni, miljardieris Aleksejs Mordašovs, oligarhu Borisa Rotenberga un Arkādija Rotenberga radinieki, Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa radinieki, Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko.

Japāna arī aizliegusi 81 Krievijas uzņēmuma produkcijas eksportu. Starp šiem uzņēmumiem ir autobūves un kuģubūves rūpnīcas un elektronikas ražotāji.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Vairāki Krievijas oligarhi Eiropas Savienības (ES) Tiesā Luksemburgā apstrīdējuši viņiem noteiktās sankcijas.

Tomēr viens no viņiem - privātā militārā uzņēmuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins - prāvā zaudējis.

Krievijas oligarhi vai viņu ģimenes locekļi ES Tiesā iesnieguši vismaz 18 sūdzības par sankcijām, liecina ES Tiesas dati.

Domājams, ka šis skaits ir lielāks, jo daži prasītāji lūguši tiesai nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, bet tikai iniciāļus, līdz ar to nav iespējams viņus noskaidrot.

ES amatpersonu vidū izplatījušās baumas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis visiem Krievijas oligarhiem, kas nonākuši sankciju sarakstos, par to sūdzēties tiesā, lai "nogurdinātu" ES institūcijas.

"Ja tas tā ir, tad tas neizdosies. Jo šādam nolūkam tiesa ir domāta," sacījis avots.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

RVR maina vadību un koriģē stratēģiju, fokusējas uz specializētu vilcienu ražošanu, kā arī ES un NVS pasažieru vilcienu modernizāciju un kapitālo remontu . RVR nav atteikusies no jaunu vilcienu ražošanas un noteikti to darīs, taču šā brīža situācija prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir šodien tirgū.

Uzņēmuma akcionāri ir līdzšinējie (Valērijis Igaunis, Ēriks Igaunis, Aivars Ločmelis un Lazars Raizbergs), bet valdē Valērija Igauņa un Lazara Raizberga vietā strādās Gatis Kamarūts (valdes priekšsēdētājs, agrāk a/s VRC Zasulauks valdes priekšsēdētājs, ieņēmis amatus Venden Grupas uzņēmumos), kā arī valdes locekļi Irina Rudzāte (agrāk ir strādājusi a/s Severstaļlat, bijusi direktore SIA EiroSteel un strādājusi a/s Rīgas kuģu būvētava) un Vācijas pilsonis Mihaels Krege (Michael Krege). Padomē strādās līdzšinējais tās priekšsēdētājs Ēriks Igaunis un klātpienācēji no agrākās valdes Lazars Raizbergs un Valērijs Igaunis.

«Dažkārt citi tenisa preču ražotāju pārstāvji vīpsnāja, sacīdami, ko mēs muļķojoties, jo šajā segmentā ārvalstu piedāvājums esot plašs,» stāsta Tilly īpašniece Baiba Laizāne. SIA Tilly šodien rubrikā Sekojot idejai.

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm.

Plāni ierīkot universālveikalu kādreizējā Palazzo Italia ēkā Rīgā ir izplēnējuši.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

#1/20

Latvijā.

Darba vide: Dārzs ienāk birojā

Telpaugus birojos izvēlas dažādu iemeslu dēļ – lai tie papildinātu interjeru, atdalītu darba vietas un lai uzlabotu mikroklimatu. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#2/20

Latvijā.

Nākamā gada budžeta deficītu plāno 1% no IKP, ieņēmumus – 33% no IKP

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015. gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji, informē Finanšu ministrija. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

#3/20

Latvijā.

Sodu par būtisku ātruma pārsniegšanu varētu palielināt līdz 350-650 eiro

Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#4/20

Latvijā.

World Expo 2015 paredzēto ozola paviljonu pēc izstādes Milānā izmantos Latvijā

Ozola formas Latvijas paviljonu, kas veidots izstādei Expo 2015 Milānā, pēc izstādes beigām nogādās atpakaļ Latvijā tālākai izmantošanai, šodien ēkas maketa prezentācijā žurnālistiem pastāstīja projekta izstrādātāji. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#5/20

Latvijā.

Slēpošanas kalnu veido 1,5 miljoni m3 grunts materiāla un būvgružu

Ventspils slēpošanas kalna Lemberga hūte profila veidošanai un kalna attīstībai tiek izmantots nederīgs ielu grunts materiāls un būvgruži. Pagājušajā nedēļā kalnā ievests 1,5 miljonais kubikmetrs šī veidošanas materiāla. Lasīt tālāk...

Foto: Juris Presņikovs

#6/20

Db viedoklis: Indīgās partnerības strīds vēršas plašumā

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība? Lasīt tālāk...

Foto: no DB arhīva

#7/20

Latvijā.

Ieceres par itāliešu Stockmann nerealizē

Plāni ierīkot universālveikalu kādreizējā Palazzo Italia ēkā Rīgā ir izplēnējuši; pašlaik tai tiek meklēts pircējs. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#8/20

Latvijā.

Sekojot idejai: Sapucē tenisistes un dejotājas

SIA Tilly ir uzticīga reiz izvēlētajam darbības virzienam – meiteņu un sieviešu tenisa apģērbu izgatavošanai, kurus rotā cakas, rišas un volāni. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#9/20

Latvijā.

RTP: Taksometru biznesā patlaban svarīgākais tas, cik meistarīgi «apčakarēsi» valsti

Rīgas Taksometru parka (RTP) vadība vēlas kardināli mainīt situāciju taksometru biznesā un nonākt līdz līmenim, kad svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi «apčakarēsi» valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi klientu, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#10/20

Latvijā.

Latvijai jāmazina dzelzceļa tarifi

Kravu piesaistei no/uz Baltkrieviju nepieciešama pievilcīgāka konteinervilciena «Zubr» cena. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#11/20

Latvijā.

Liepājā plāno Putnu ieleju

Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā taps jauns kvartāls Putnu ieleja. Lasīt tālāk...

SIA «Gaiss arhitekti» autordarbs

#12/20

Latvijā.

Ar investīcijām stiprina Severstaļlat konkurētspēju

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#13/20

Investors.

Vīruss ir drauds cenām

Ebolas vīrusa izplatīšanās kļūst par risku tālākai tirgus izaugsmei. Lasīt tālāk...

Foto: EPA

#14/20

Latvijā.

Rātslaukuma malā Vecrīgā plāno būvēt viesnīcu

Vecrīgā uz patlaban neapbūvēta zemesgabala, kas robežojas ar Rātslaukumu, iecerēts būvēt viesnīcu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija. Lasīt tālāk...

Avots: Facebook, Rīgas pilsētas arhitekts

#15/20

Latvijā.

Ministrijas un valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām nākamajam gadam pieprasa 567,7 miljonus eiro.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015. gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016. gadā – 942 miljonus eiro un 2017. gadā – 1,199 miljardus eiro. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#16/20

Investors.

Krievijas akciju cenas krīt aizvien zemāk

Krievijas akciju tirgus indeksi turpina samazināties, liecina Bloomberg dati. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters

#17/20

Pasaulē.

Ebolas joks paralizē bāru Berlīnē

Pagājušās nedēļas nogalē kāds vīrietis paralizējis vienu no Berlīnes bāriem, piezvanot neatliekamās palīdzības dienestiem un paziņojot, ka viņš ir inficējies ar Ebolas vīrusu. Bārā ieradušies desmitiem ugunsdzēsēju un policistu, taču izrādījies, ka tas ir melns joks, vēsta thelocal.de. Lasīt tālāk...

Foto: freeimages.com

#18/20

Latvijā.

Latvijas balzams un VIA 3L ievācas jaunajā noliktavu kompleksā Dreiliņos

Darbu uzsācis jaunais noliktavu komplekss Dreiliņos BALT CARGO SOLUTIONS, kas papildina jau 2008. gadā atklāto biroju kompleksu Jaunbūmaņi, liecina medijiem sniegtā informācija. Lasīt tālāk...

Foto: Publicitātes

#19/20

DB karikatūra.

Karikatūra: Agris Liepiņš

#20/20

Vēl šodien laikrakstā Dienas Bizness:

Uz Krieviju pat vairāk

Latvijai bīstamāka ir Eiropas ekonomikas bremzēšanās, nevis Krievijas sankcijas. Lasīt tālāk...

Priekšplānā pamatfunkciju izpilde


Vispirms praktiskums un drošība, pēc tam mode – šādu principu ievēro uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem nodrošina darba apģērbu. Lasīt tālāk...

Birojos aug pieprasījums pēc veselīgām maltītēm

Darba devēji rūpes par saviem darbiniekiem apliecina dažādi. Ir arī tādi, kuri nodrošina veselīgas pusdienas darbavietā. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks 14. oktobrī

Skatīties pārējos attēlus