Lai gan bumbieru raža šogad ir diezgan slikta, ābolu raža šogad lielā daļā Latvijas ir labāka nekā pērn. «Ir ziņas, ka Vidzemes pusē ābolu šogad nav īpaši daudz, taču kopumā ābolu šogad būs vairāk nekā pērn,» prognozēja Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Vienlaikus viņa apliecināja, ka šogad ābolu ražai dažādas slimības nav kaitējušas. «Tā ka būtu jāpievērš īpaša uzmanība slimību apkarošanai, šogad nav bijis,» uzsvēra LAA vadītāja.

Savukārt dārzkopības uzņēmuma Pūres dārzi direktors Edmunds Grīnbergs aģentūrai BNS pastāstīja, ka ābolu raža uzņēmumā šogad ir tāda pati kā pērn. Grīnbergs gan atzina, ka šogad āboli ienākušies ātrāk nekā pagājušajā gadā. «Vasaras ābolu realizāciju jau esam sākuši - veikalos jau ir nopērkami, savukārt septembra pirmajā dekādē sāksim rudens ābolu realizāciju,» norādīja Pūres dārzu direktors un piebilda, ka šogad ābolu cenas ir aptuveni par 5% augstākas nekā 2010.gadā.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Lai patērētājiem nodrošinātu precīzu, skaidru un nemaldinošu informāciju par ābolu un bumbieru sidra sastāvu, valdība otrdien, 20.septembrī, apstiprināja grozījumus sidra obligātajās nekaitīguma, kvalitātes un papildu marķējuma prasībās, informē Zemkopības ministrija.

Ābolu un bumbieru sidru, kas ražots vai laists apgrozībā kādā ES dalībvalstī, Turcijā vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, Latvijā var piedāvāt tirdzniecībā ar nosaukumu ābolu sidrs, ja produkts ražots tikai no ābolu sulas, un nosaukumu bumbieru sidrs,- ja tas ražots tikai no bumbieru sulas.

Ābolu un bumbieru sidra nosaukumam jāataino ābolu un bumbieru sulas samērs. Ja produkta sastāvā ābolu sulas ir vairāk nekā bumbieru sulas, tad lieto nosaukumu ābolu-bumbieru sidrs. Ja produkta sastāvā bumbieru sulas ir vairāk nekā ābolu sulas, tad lieto nosaukumu bumbieru-ābolu sidrs.

Noteikumi precizē prasības marķējumam un ir saistīti ar etiķetes maiņu, tādēļ šo prasību ieviešanai noteikts pārejas periods līdz 2017.gada 1.oktobrim.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Mājas vīnu darītava Dzidris attīstās soli pa solim un gaida tūrisma sezonu.

Z/s Ozoliņi mājas vīna darītava Dzidris Aiviekstes novadā var lepoties ar celmlauža godu šajā nozarē. Nākamgad brūzis, ko lielākoties iecienījuši ekskursanti no Latvijas, atzīmēs 10 gadu pastāvēšanu.

Saimniecības ražotne bija pirmā, kas 2005. gadā saņēma atbilstošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sertifikātu un licenci no Valsts ieņēmumu dienesta Akcizēto preču pārvaldes, kas ļauj nodarboties ar vīna darīšanu. Viegli neesot gājis, divi gadi pagājuši, kamēr visi papīri nokārtoti, atceras brūža saimnieks Viktors Abramenko. Turklāt prasības šādai nelielai ražotnei esot tādas pašas kā lielajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms desmitos miljonos eiro.

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Talsu novada zemnieku saimniecībā Veckoras jau četrus gadus tiek ražoti veselīgi ābolu čipsi Garden Snack. «Biznesa ideja radās pirms pieciem gadiem, domājot par to, kā piešķirt pievienoto vērtību mūsu augļu dārzā (6,5 ha) augošajiem bumbieriem un āboliem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Veckoras saimniece Līga Grīnvalde.

«Vēlme bija ražot inovatīvu produktu no tāda ierasta augļa kā ābols. Ar savu ieceri vērsos pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārtikas un tehnoloģijas zinātniecēm, un aptuveni pusotra gada laikā, kopā strādājot, tika radīta tehnoloģija garšīgiem, kraukšķīgiem, mutē kūstošiem ābolu čipsiem ar dzērvenēm, ar ingveru un pat ar sieru un čili,» pieredzē dalās L. Grīnvalde.

Ražotnes izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkst. eiro, jo tika iegādātas vairākas jaunas, modernas žāvējamās krāsnis, ābolu griešanas mašīna. Finansējumu Veckoru saimnieki ieguva no Eiropas Savienības fondiem, produktu portfeli paplašinājuši līdz piecu dažādu garšu ābolu čipsiem – bez piedevām, ar kanēli, ar kakao, ar dzērvenēm, ar ķirbju un sezama sēklām. «Mums ir klienti, kuriem pēc to pasūtījuma ražojam ābolu čipsus ar ingveru, ar valriekstiem un ar sieru un čili. Esam atvērti viņu vēlmēm un izvēlētajām garšām. Uzklausīsim, izvērtēsim garšu nianses un uztaisīsim. Pieprasītākie ir bez piedevām, kā arī ar kanēli un ar dzērvenēm. Ābolu čipsi ar dzērvenēm līdz septembra beigām bija arī AirBaltic piedāvājumā. Pašreiz pieslīpējam tehnoloģiju bumbieru čipsiem bez piedevām un bumbieru čipsiem ar ingveru, lai šogad pilnībā pabeigtu produkta tehnoloģijas pilnveidi un nākamajā sezonā varētu šos čipsus sākt piedāvāt Latvijas un eksporta sadarbības partneriem,» stāsta L. Grīnvalde. Uzņēmums savu produkciju pašlaik eksportē uz Angliju un Franciju, kā arī notiek pārrunas ar potenciālajiem partneriem Somijā.

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Jau tuvākajā nākotnē Ukrainas uzņēmēji Latvijā līdzās kartupeļu čipsiem un cietei plāno ražot arī skābo ābolu sulas koncentrātu, kuram neesot konkurentu eksporta tirgos, norāda ABM Agro grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Dmitro Motuzko.

«Latvijā neplānojam nodarboties ar gaļas vai piena pārstrādi, tāpat kā ar graudu audzēšanu. Polijā, Moldovā un Ukrainā ir daudz piemērotāks klimats. Toties ir cits projekts, kur plānojam audzēt kultūru, kas citur nepadodas tik labi, līdzīgi kā kartupeļi, proti - skābo ābolu šķirņu pārstrāde,» sacīja Motuzko.

Viņš skaidroja, ka Latvijā ir lielisks klimats tieši skābo ābolu audzēšanai no ātri ražojošo pundurābeļu šķirnēm. Savukārt šo ābolu koncentrātam nav konkurentu eksporta tirgos.

«Patlaban lielākais ābolu koncentrāta ražotājs pasaulē ir Ķīna, tomēr koncentrāts ir pārāk salds. Savukārt pasaulē sulu ražošanai pieprasa skābākas sulas koncentrātu. Plānojam uzbūvēt Latvijā rūpnīcu un pēc īpašas receptes ražot tieši šādu koncentrātu,» sacīja uzņēmējs.

Bauskas novada uzņēmums Kronis beidz ābolu iepirkšanu pārstrādei. Noliktavas pārzine Vija Saveļjeva informē, ka šogad ābolu piegādātāji nav bijuši īpaši rosīgi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk ābolu pārstrādei atceļojis no dārziem Īslīces pusē. Saimniekiem SIA Kronis maksājis četrus centus par kilogramu. Iepirkti galvenokārt rudens un ziemas āboli, jo pārstrādei tie ir vispiemērotākie. Uzņēmums šajās dienās gatavojas pārtraukt ābolu iepirkšanu no saimniekiem.

SIA vadītājs Aivars Svarenieks Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka maza daļa ābolu izspiesti sulā. Vairums – aptuveni 50 tonnas – augļu šoruden pārstrādāti ābolu biezenī. Uzņēmējs atzīst, ka ir ļoti grūti palielināt ražošanas jaudu, jo tirgus ir piesātināts, konkurence liela, tāpēc arī peļņas iespējas ir minimālas. Tas liedz iegūt brīvos finanšu līdzekļus ražošanas izvēršanai.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Milli ābolu sula konservu cehā Ābolīt’s Durbes novadā.

Ābolu sula jau gadiem ir viens no pieprasītākajiem SIA Ābolīt’s produktiem. Uzņēmums to ražo ne tikai ar savu zīmolu Milli, bet arī ar sadarbības partnera Gemoss vārdu. «Šogad ābolu sula ir ļoti garšīga, jo vasarā bija daudz saules un āboli ir saldi,» vērtē uzņēmuma līdzīpašniece un valdes locekle Millija Anziķe.

Uzņēmuma vēsture meklējama vēl padomju gados. Durbes puse izsenis zināma kā vieta, kur ir plaši ābeļu dārzi, ābele ir pat pilsētas ģerbonī. 70. gados pēc Spilvas direktora rosinājuma padomju saimniecības Liepāja vadība nolēma atvērt augļu un dārzeņu pārstrādes cehu.

Tagad vecās ābeles savu laiku nokalpojušas, un to vietā daudzviet jau plešas graudaugu un rapša lauki. Bet top arī jauni dārzi, tos veido, piemēram, Spriču un Žīguru ģimene.

50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus šogad notiks tiešsaistē.

Vietnē www.egadatirgus.lv Brīvdabas muzeja gadatirgus dalībnieki – amatnieki un mājražotāji – publicēs savus darinājumus, savukārt pircēji no Latvijas un citām valstīm varēs aplūkot piedāvājumu un sazināties ar meistariem, lai iegādātos izvēlētās preces. Plānots, ka portāls darbību uzsāks augusta vidū.

Noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ Brīvdabas muzeja 50. gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu tradīcijas nepārtrauktību, šogad gadatirgus notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Portāls www.egadatirgus.lv tiek veidots kā e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot Brīvdabas muzeja amatnieku un mājražotāju virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus.

Skrīveru saldējuma ražotnes Rozīne īpašniece bija sašutusi, ka ikgadējā amatnieku gadatirgū Brīvdabas muzejā viņai liegts tirgot savu produkciju, jo ekskluzīvas saldējuma tirgošanas tiesības muzejs piešķīris pasākuma sponsoram - Rīgas Piena Kombinātam, rakstīja Diena. No biznesa viedokļa šis lēmums ir saprotams, un tāda prakse pastāv it visur pasaulē. Tomēr gadatirgus sakarā man radās pārdomas par citu ar tirgotājiem un tirgošanos tēmu.

Brīvdabas muzeja gadatirgus Latvijas amatniekiem nav tikai pārdošanas pasākums, bet arī lielākie gada svētki. Lai nu tā būtu, bet, manuprāt, gadatirgi, izstādes un citi pasākumi, kurus apmeklē liels cilvēku skaits, ir īstās vietas, kur piesaistīt jaunus klientus.

Tomēr realitātē notiek pretējais – tā vietā, lai piesaistītu jaunus, tiek atbaidīti esošie klienti. Ja daudzmaz orientējas amatnieku ražojumu cenās un pastaigā gar tirgotāju rindām, tad novērojumi liecina, ka cenas ir vidējai par 50 – 70% augstākas, nekā ikdienā.

Vēl vairāk tas attiecas uz gadatirgus servisa jeb pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas nodrošinātājiem, kur atsevišķi, pat labi pazīstami uzņēmumi savu preci pārdod par cenu, par kādu veikalā to neviens nekad nepirktu.

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Tieši mēnesis atlicis līdz augusta pēdējās dienās, 29. un 30.datumā, Liepājā un Liepājas apkaimē gatavotajam Latvijas rallija čempionāta posmam – rallijam Kurzeme 2009, kas pulcēs prāvu skaitu rallistu gan no Latvijas, gan no tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm.

Vēl jo vērienīgāks šis pasākums būs tādēļ, ka paralēli autorallija sacensībām šogad notiks arī rallijsprinta un rallijreida čempionāta posms, kas nozīmē ne tikai vairāk dalībnieku, bet arī lielāku sacīkšu auto daudzveidību un vairāk autosporta atmosfērā pavadīta laika divu dienu garumā. Citiem vārdiem – bez jau ierastajām čempionu cīņām N4 klasē redzēsim rallija vidē pazīstamos rallijreida apvidniekus, un ne mazāk spraigas cīņas gaidāmas rallijsprinta dalībnieku starpā.

Atšķirībā no rallijreida braucējiem rallijsprinta sacensību dalībniekiem šāda seriālu apvienošana būs jaunums. Lai gan rallijsprints un rallijs pēc būtības ir līdzīgas disciplīnas, zināmas atšķirības tomēr pastāv. Pirmām kārtām jau tie ir automobiļi, jo bez speciāli rallijam pielāgotajām mašīnām rallijsprintā ir dalībnieki, kuri brauc "road" klasē ar standarta jeb ielas automobiļiem. Šajā ieskaites grupā par uzvarētāju kļūst nevis ātrākais, bet precīzākais – tas, kurš pratis vislabāk ievērot regularitātes principus, distancē spējis visprecīzāk noturēt vidējo optimālo ātrumu un finišu sasniedzis ar iespējami mazāko nobīdi no laika normas.

Lai atbalstītu vietējos ražotājus un popularizētu veselīgu dzīvesveidu, IT un spēļu prezentētāju pakalpojumu sniedzējs Evolution Gaming noslēdzis vienošanos ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību Zelta Ābele par gandrīz 5 tonnu dažādu Latvijā audzētu ābolu piegādi uzņēmuma darbiniekiem, pastāstīja uzņēmumā.

Pavisam no šā gada oktobra līdz nākamā gada martam vairāk nekā 1300 Evolution Gaming darbinieki iecerējuši apēst vismaz 4800 kg Latvijā audzēto ābolu. Pirmā ābolu krava tika saņemta 5.oktobrī.

Pavisam darbiniekiem visas ziemas periodā būs iespējams ēst astoņas ābolu šķirnes: Auksi, Lobo, Sinap Orlovskij, Belorusskoje Maļinovoje, Zarja Alatau, Kovaļenkovskoje un Ligol. Pirmo ābolu kravu uzņēmumam sarūpēja Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecība Rīvēni.

Evolution Gaming Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieki – lielākā daļa no viņiem ir spēļu prezentētāji un IT speciālisti. Līdz gada beigām strādājošo skaitu ir plānots palielināt vēl par aptuveni 500 darbiniekiem.

Pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) Krievijā samazināsies nodoklis ābolu importam, vēsta Interfax. Paredzēts, ka 2017. gadā tas būs 0,03 eiro par vienu kilogramu.

Nākamgad nodoklis būs 0,054 eiro apmērā par vienu kilogramu, 2014. gadā – 0,048 eiro, 2015 – 0,042 eiro, bet 2016. gadā – 0,036 eiro par vienu kilogramu ievestu ābolu.

Krievijas pievienošanās PTO šogad neietekmēs bumbieru importa nodokli, kas saglabāsies 10% apmērā. Tomēr 2015. gadā šis nodoklis samazināsies līdz pieciem procentiem.

Tāpat nav paredzēta banānu importēšanas nodokļa samazināšanās, tādā pašā līmenī saglabāsies arī nodoklis apelsīniem, greipfrūtiem un vairākiem citiem citrusaugiem. Netiek prognozēta arī ogu ievešanas nodokļa samazināšanās.

Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības ministrijas datiem, Krievija ir pasaulē lielākais ābolu un bumbieru importētājs. Ābolu piegādes uz Krieviju gadā sasniedz 1,11 – 1,12 miljonus tonnu. Lielākie ābolu eksportētāji uz Krieviju ir Polija (vairāk nekā 250 tūkstoši tonnu), Ķīna (aptuveni 160 tūkstoši tonnu) un Moldāvija (150 tūkstoši tonnu).

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.