Nodokļu politikā pamatīgākas izmaiņas varētu tikt ieviestas ne ātrāk kā 2009. gadā, ātrāk lemt varētu tikai par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem.
To pēc darba grupas sēdes, kurā tika apspriesti priekšlikumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti Latvijā, atzina darba grupas vadītājs - demisionējušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Papildinās plānu
Darba grupā strādājušie eksperti - Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKBA) vadītājs Teodors Tverijons uzsver, ka daļa no pie Finanšu un Ekonomikas ministrijām strādājošo darba grupu priekšlikumiem ir jau iepriekš izskanējuši un jāuzskata par martā pieņemtā Pretinflācijas plāna papildinājumu. «Pretinflācijas plāna pasākumi ir ļoti kompleksi. Diemžēl ļoti ātri un koncentrēti tika iedarbināti tie pasākumi, kas saistīti ar kreditēšanu, bet otra daļa, kas tieši skar konkurenci un eksporta veicināšanu, tā palika līdz galam neizdarīti. No valdības puses uzmanība tika pievērsta budžeta pārpalikuma izveidošanai un kreditēšanas ierobežošanai, bet ir jāturpina darbs pie pasākumiem, kas saistīti ar ražošanas attīstību, eksportspējas palielināšanu un vispār ekonomikas stabilizēšanu,» norāda T. Tverijons. Darba grupas, kas strādāja pie priekšlikumiem makroekonomiskās situācijas stabilizēšanai, jau publiskojušas daļu no idejām. Db (03.12.2007.) jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija ieteic samazināt darba devēju apmaksāto slimības lapu dienu skaitu, ieviest eksporta kredītu garantēšanas sistēmu, atvieglot darbaspēka ievešanu no ārvalstīm, palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kā arī neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) uzņēmumu attīstībā reinvestēto peļņu.
Drīzumā — tikai daži
Premjers A. Kalvītis norāda, ka tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti tikai tie priekšlikumi, kas tiešā veidā neskar jau pieņemtā 2008. gada valsts budžeta ieņēmumus, proti, līdz nākamā gada vidum varētu tikt pieņemts lēmums par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tāpat tuvākajā laikā jau nākamā valdība varētu lemt par pasākumiem, kas veicami, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti un atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti. Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs tieši darba tirgus liberalizāciju uzskata par vienu no būtiskākajiem tuvākā laika uzdevumiem. «Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas valdības dienaskārtībā pašlaik ir iesprūdis, ir papildu darbaspēka piesaiste. No tās nekādā gadījumā nevajadzētu baidīties. Jābūt precīzai kārtībai, kā šie cilvēki te iebrauc un pēc gada vai pusotra Latviju pamet. Nevajag baidīties, ka šie cilvēki kaut kur nekontrolēti izplūdīs Latvijas zaļajās pļavās, mēs nevarēsim viņus atrast un viņi te paliks uz mūžīgiem laikiem,» tā centrālās bankas prezidents. Savukārt tādi pasākumi kā darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaita samazināšana no pašreizējām 14 līdz 10 dienām, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana varētu tikt īstenoti ne ātrāk kā sākot ar 2009. gada 1. janvāri. «Lielākie nodokļu politikas izmaiņu jautājumi būs saistīti ar 2009. gada budžetu, un acīmredzot pēdējais termiņš, kad tie varētu tikt skatīti valdībā, ir 2008. gada augusts,» prognozē demisionējušais premjers.
Ar eiro mērauklu
I.Rimšēvičs arī uzsver: « Ir svarīgi, lai visi priekšlikumi tiktu mērīti pret vienu no galvenajiem nākamās un arī aiznākamās valdības darbiem - eiro ieviešanu. Neviens no šiem darbiem, neviens no pasākumiem nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināt situāciju attiecībā uz eiro ieviešanu. Tāpēc mēs nekādā gadījumā nevaram tagad samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas dotu papildus naudas plūsmu iedzīvotāju rokās, kas nozīmē jaunu stimulu inflācijai.» Pagaidām eksperti nesniedz skaidru atbildi uz jautājumu, kas īsti būtu jādara valdībai un Saeimai, lai veicinātu konkurenci, kuras trūkums tiek minēts kā viens no būtiskiem inflācijas veicinātājiem. Tā, piemēram, A. Kalvītis akcentē nepieciešamību veicināt ne tikai konkurenci Latvijā strādājošo uzņēmumu vidū, bet arī veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā un ES, ņemot vērā tādus aspektus kā darbaspēka izmaksas, nodokļu slogu un pašizmaksas struktūru. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore E. Egle atzīmē, ka pašlaik konkurences uzraudzība Latvijā ir ļoti institucionalizēta un represīva, un «daži interesanti priekšlikumi pagaidām nav atraduši dzirdīgas ausis Ekonomikas ministrijā», tomēr nekonkretizē, kādi tieši pasākumi būtu veicami konkurences veicināšanas jomā.
Uzņēmēji: Jākāpina ražīgums un jāsamazina bezdarbnieku pabalsts
Uzņēmēji apsveic ekonomikas stabilizēšanas pasākumus, norādot arī uz problēmām, kas šo pasākumu rezultātā radīsies.
Plānus atcelt nodokļus reinvestētajai peļņai Db aptaujātie uzņēmēji atzīst par ļoti gaidītu un pozitīvu lēmumu, tomēr viņi norāda, ka papildus darba tirgus atvēršanai jāveic virkne saistītu pasākumu. Būvkompānijas PBLC valdes loceklis Jānis Lancers uzsver, ka līdz šim tā vietā, lai nopelnīto investētu jaunās tehnoloģijās, daudzas kompānijas to izdalīja dividendēs. Savukārt reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokļiem ievērojami veicinās modernizāciju un līdz ar to darba ražīguma pieaugumu. «Es par to cīnos jau 10 gadus!» viņš saka. Darba ražīguma celšana cieši saistīta arī ar darbinieku trūkuma problēmu, uzskata J.Lancers. Viņš ir pārliecināts, ka problēmas iespējams risināt, arī izmantojot pašu valstī pieejamos darbinieku resursus, ieguldot līdzekļus zinātnē un jauno tehnoloģiju attīstībā. Lai gan viesstrādnieku ievešana var risināt darbinieku trūkuma problēmu, tā arī kropļos konkurenci. Viesnīcas Gūtenbergs un SPA kūrorta Mārcienas muiža vadītāja Mairita Solima atklāj, ka pilda arī Bulgārijas goda konsula pienākumus, bet pēdējā laikā spiesta nodarboties ar bulgāru strādnieku glābšanu. Šie cilvēki visbiežāk ieradušies strādāt uzņēmumos, kas atrodas laukos, kur nereti paliek bez pajumtes un solītā atalgojuma. Tādēļ jāizstrādā stingrāks mehānisms - morālā atbildība no uzņēmēju puses -, jo patlaban uzņēmēji pret šiem cilvēkiem izturas ciniski, skaidro M.Solima. Viņa uzsver, ka valsts investē milzīgus līdzekļus bezdarbnieku pabalstos un bezdarbnieku apmācīšanā. Bet tajā pašā laikā šie cilvēki nav bezdarbnieki tādēļ, ka nav darba, bet gan tādēļ, ka nevēlas strādāt. Līdz ar to viņi labākajā gadījumā nostrādā nepieciešamo laiku, lai pēc tam atkal varētu saņemt bezdarbnieku pabalstu. M.Solima ierosina no šiem līdzekļiem maksāt dotācijas tiem, kas tādās nozarēs kā lauksaimniecība un tūrisms «nesezonas» laikā saņem minimālo algu. Valsts un pašvaldību sektorā tiek nodarbināts milzīgs skaits cilvēku, kuru darba efektivitāte ne vienmēr ir pietiekami augsta, uzskata zivju izstrādājumu uzņēmuma Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris. Valsts sektorā jāveic revīzija, divas reizes jāsamazina strādājošo skaits un strādājošajiem attiecīgi divas reizes jāpalielina algas, viņš saka. Arī J.Lancers piekrīt, ka valsts un pašvaldību aparātos ir nenormāli lieli štati. Tos samazinot, palielinātos arī privātajiem uzņēmumiem pieejamo darbinieku skaits.
