Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daba Laba ražotnē, kur tiek izgatavotas Wild Good zīmola mežacūku saru ķemmes.

Uzņēmums darbu sāka 2010.gadā, stāsta SIA Daba Laba īpašniece Loreta Pižika.

Latvijā mednieki mežacūku ādas pēc veiksmīgām medībām izmet ārā, savukārt citās pasaules valstīs tās speciāli pērk, lai iegūtu sarus un no tiem izgatavotu ķemmes. Sariem piemīt īpašības, kas uzlabo matu struktūru, tas kļūst veselāks.

Patlaban uzņēmums eksportē produkciju uz dažādām pasaules valstīm, galvenokārt, ASV un Austrāliju, kā arī Eiropas valstīm.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties ražotnē!

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Investējot vairāk nekā 30 tūkstošus eiro, «Mežpils alus» izstrādājis vairākkārt lietojamo glāžu depozītsistēmu, informē uzņēmumā.

Pirmo reizi «Mežpils alus» depozītglāzes būs pieejamas festivālā «Laba Daba».

«Ik gadu cenšamies festivālā integrēt aktivitātes, kas aktualizē ar vides aizsardzību saistītus jautājumus. Sadarbojamies ar Latvijas Zaļo punktu, Pasaules Dabas Fondu un dažādām nevalstiskām organizācijām, atbalstot projektus un iniciatīvas, kas izglīto un informē sabiedrību ilgtspējas un vides izglītības jautājumos,» norādīja «Laba daba» festivāla organizatoru pārstāve Kristīne Pinkule.

«Ņemot vērā plastmasas galda piederumu īpatsvara pieaugumu un Eiropas Parlamenta pieņemto lēmumu pēc 2021. gada aizliegt vienreiz lietojamo galda piederumu tirdzniecību, šī jautājuma aktualitāti ir grūti pārvērtēt. Turklāt jauno glāžu izmantošana pasākumos ir likumsakarīgs turpinājumus «Mežpils alus» ilgtspējīgas ražošanas pamatprincipiem. Esam gandarīti par sadarbību ar «Laba Daba» organizatoriem tēmas aktualizēšanā un jauno glāžu ieviešanā, jo festivālos un lielāka vēriena notikumos plastmasas galda piederumi ir izplatītākais atkritumu veids,» uzsvēra «Mežpils alus» zīmola vadītāja Alise Pizika.

Festivāla Laba Daba organizatori dalās pieredzē par pasākuma rīkošanu, gadu gaitā gūtajām mācībām

Festivāls Laba Daba šogad notiks astoto reizi un to organizē pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija un mūzikas klubs Nabaklab. Festivāla apmeklētāju skaits pērn bija 15 tūkst. cilvēku, bet organizatori šogad nolēmuši to ierobežot līdz 12 tūkst. ļaužu. Tas tiek darīts, lai festivāls nezaudētu savu atmosfēru un visiem viesiem būtu ērti tur uzturēties. «Festivālu apmeklētāju skaitu ir nepieciešams regulēt, jo ir jārēķina cilvēku plūsmas, lai viss būtu ērts un pieejams visiem gribētājiem. Festivāls gadu no gada aug arī programmas ziņā – tiek piesaistīti aizvien vairāk ārvalstu mākslinieku. Ja sākotnēji bija aptuveni 2 līdz 5 ārvalstu mūziķi, tad pēdējos gados tie ir 10 līdz 16,» stāsta Pareizā ķīmija projektu vadītāja Kristīne Pinkule.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā, kas veikts Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā, noskaidrots, ka vairāk nekā puse - 54% Latvijas iedzīvotāju - ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, kamēr 41% atzinuši, ka ir neapmierināti.

Respondenti, raksturojot to, kāpēc ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk norādījuši, ka te ir skaista vide, daba (72%). Salīdzinoši bieži minēti arī tādi iemesli kā laba ekoloģiskā situācija, tīra vide (52%), attīstīta kultūras dzīve (47%) un personiski iemesli (46%). Savukārt respondenti, kuri atbildēja, ka ir neapmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk to skaidroja ar vājām iespējām gūt pieņemamus ienākumus (70%), ar to, ka politiķi neņem vērā sabiedrības viedokli (55%), ir bezdarbs, grūti atrast darbu (51%) un pie varas ir nepiemēroti cilvēki (41%).

«Vairums cilvēku ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, tomēr satraukumu no valsts politiskā viedokļa raisa fakts, ka apmierinājuma pamatā ir ģeogrāfiski, estētiski un ekoloģiski apsvērumi (patīk zaļā un skaistā daba), kamēr politiskā vide izvirzās pirmajā vietā, kad runa ir par netīkamajām iezīmēm. Par spīti pēdējā laikā pat konstitūcijas līmenī paceltajām diskusijām par nacionāliem jautājumiem vai atsevišķām privātās dzīves iezīmēm respondenti šīs problēmas neierindo starp būtiskākajām. Tas, iespējams, norāda, ka politiskais diskurss un publiskās cīņas ir ļoti tālas no pilsoņu ikdienas rūpēm un motivācijām un droši vien ir viens no iemesliem, kāpēc politiskais process tiek uzskatīts par nepatīkamu,» uzskata sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Katrai pilsētai ir jāizcīna vieta zem saules ne tikai lokālā, bet arī starptautiskā mērogā, un šajā cīņā novada lielumam nav nozīmes,» DB norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, piebilstot, ka ne visas pašvaldības joprojām apzinās, cik nozīmīgi ir veidot pilsētas zīmolu un cik liela enerģija jāieliek šajā darbā.

Piesaistes veidošana

«Kā paši darbosimies, tā dzīvosim, ne valdība, ne Brisele mums visu neiedos,» viņš turpina. Novada zīmolu rada dažādu lietu un pasākumu kopums, tostarp svētki un pasākumi, kas ir vietējās kopienas saliedēšanas instruments. «Vispasaules līgatniešu saliedēšanas pasākums būs Papīra svētki 8. augustā. Papīra fabrikai šogad ir 200 gadi,» viņš piebilst. Būtiski, lai pasākumi notiek ne vien pilsētu un novadu centros, bet arī nomaļākās vietās, radot arī tur dzīvojošajos cilvēkos piederības sajūtu. Tas attiecināms, piemēram, uz festivālu Laba daba, kas notiek Līgatnes novada Ratniekos. Jautāts, vai un kā pašvaldība līdzdarbojas šī festivāla norisē, viņš saka, ka tas lielākoties ir tehnisks un morāls atbalsts. «Nekad nav bijušas problēmas ar festivāla organizēšanu un saskaņošanu Līgatnē. Viņi ir ieinteresēti, lai šāda mēroga pasākumi pie viņiem notiktu – vairāk cilvēku apmeklē un iepazīst reģionu. Protams, ir arī savi ekonomiskie ieguvumi, vairāk gan caur vietējo uzņēmumu finansiālajiem ieguvumiem. No pašvaldības puses jūtams arī informatīvais atbalsts, kas palīdz izplatīt informāciju par gaidāmo festivālu. Katrā ziņā nekad nav likti nekādi šķēršļi veiksmīgai festivāla organizēšanai un norisei,» DB saka festivāla organizatora, pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija pārstāve Kristīne Pinkule.

Piektā daļa jeb 21% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt vismaz vienu no Latvijā organizētajiem dažāda žanra mūzikas festivāliem, vēsta jaunākais LaIPA Mūzikas patēriņa indekss.

Pēc aptaujas datiem, pieci populārākie festivālu galamērķi ir LMT Summer Sound, Positivus, Laba Daba, Piena svētki un Senās mūzikas festivāls.

No visiem aptaujātajiem, kas šovasar plāno doties uz kādu no festivāliem, lielākā daļa jeb 27% priekšroku dos LMT Summer Sound, 22% iecerējuši doties uz Positivus, 16% izvēlējušies Laba Daba, 14% plāno atpūsties Piena svētkos, bet uz Senās mūzikas festivālu ceļu mēros 12% aptaujāto. Iecienīti potenciālo apmeklētāju vidū ir arī tādi festivāli kā Saulkrasti Jazz (11%) un Rīgas Ritmi (9%).

Lielā mērā iedzīvotāju mūzikas festivālu izvēli nosaka tajā pārstāvētais mūzikas žanrs (60%), izpildītāji (53%), kā arī pasākuma apmeklējumam nepieciešamās izmaksas (50%). Mazāk svarīgi aspekti šīs izvēles izdarīšanas brīdī ir festivāla atmosfēra un noskaņa (44%), draugu un paziņu ieteikumi (23%), kā arī papildu aktivitātes un izklaides iespējas pasākumā (21%).

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

"Apines zobārstniecība" - mājīga un viesmilīga vieta, kur klienti jūtas kā mājās. Viņu pieredzējušie speciālisti ne tikai palīdz atrisināt zobu problēmas, bet arī ļauj apmeklētājiem jūsties ērti un gaidīti katru reizi, kad tie atnāk uz viņu praksi. Tādēļ aicinām jūs pievienoties mums un noskaidrot kā Begin programma palīdzēja šai zobarstniecības klinīkai sakārtot savu darba laika uzskaites procesu.

Excel - laika efektivitātes kāralis jeb zaglis?

Nevienam nav noslēpums, ka ar Excel palīdzību var paveikt uzņēmumā daudz ko un tas tiek lietots sarežģīto datu uzskaitei un analīzei. Tomēr ne vienmēr pierastais veids ir tas labākais, kas var nodrošināt visas uzņemuma ekspektācijas un apmierināt visas vajadzības. Apines klinika ir tāds piemērs, kad Excel tika izmantots priekš darba laika uzskaites un tas nelikās ļoti efektīvs risinājums.

Apines zobārstniecības lieta: Excelis no Exceļa

Lai grāmātvedība varētu izrēķināt algas, tai nepieciešams saņemt datus par darbinieku nostrādātām stundām. To klinīkas vadība dabūju no Excel failā, kur darbinieki manuāli pievienoja savus darba uzsākšanas un beigšanas laikus. Lai ir vieglāk šo vizuālizēt, var iztēloties vienu datoru ar atvērtu failu, kur visi darbinieki piefiksē savus datus. Šāda pieeja prasa lielu laika ieguldījumu, jo ir nepieciešams regulāri atjaunināt tabulas ar jaunāko informāciju. Tas var novest pie lieka laika tērēšanas uzdevumu administratīvai pārvaldīšanai, nevis pašu uzdevumu izpildei.

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no vermuta eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē!

Savukārt pēc ienākumiem no dzirkstošo vīnu (šampanieša) eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija trešajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Singapūras un Francijas (īstais šampanietis jeb champagne), bet apsteidzot Itāliju (ar viņu proseko).

Dažādas vīnkopības zemes sacenšas pasaciņu izgudrošanā par to, ka tieši viņu zemē un ļoti, ļoti tālā senatnē tika izgudrota vīnogu kultivēšana un vīna raudzēšanas tehnoloģija. Ja ticam daža laba Latvijā iecienīta vīna reklamētāja stāstiem, tad vīns ir izgudrots, vēl pirms tika atklāta tehnoloģija, kā ražot apdedzinātus māla traukus. Tuvajos Austrumos senākie māla keramikas trauki tiek datēti nedaudz pirms 6000. gada pirms mūsu ēras. Savukārt podnieka ripas tehnoloģijas atklāšana ir notikusi nedaudz pirms 3000. gada pirms mūsu ēras. Līdz ar to nav jāņem nopietni dažādu vīnkopības reģionu reklamētāju kreatīvistu fantāzijas lidojumi.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

"OnePlus" izcīnīja vietu tirgū, piedāvājot labus tālruņus lētāk nekā lielie zīmoli, taču jaunākais modelis "8 Pro" vairs nekonkurē ar cenu.

Divām dižgaru apcerētām neizbēgamām nepatikšanām – nodokļiem un fiziskā ķermeņa bojāejai - diezgan droši varam pieskaitīt trešo – tehnoloģiju produktu sadārdzināšanos līdz ar zīmola atpazīstamības pieaugumu. Vairākums ražotāju centušies ielauzties pieblīvētā tirgū ar lētāku produkciju un uzaudzējuši pircēju pulku, galvenokārt pateicoties tieši kārdinošai cenas un kvalitātes attiecībai, taču agrāk vai vēlāk padevušies vilinājumam paņemt no klientiem pēc iespējas vairāk naudas.

Tā noticis arī ar Ķīnas zīmolu "OnePlus". Dažus gadus priecējis cilvēkus ar kvalitatīviem tālruņiem par saprātīgu cenu, šogad ražotājs par jaunāko flagmani "OnePlus 8 Pro" jau prasa gandrīz tikpat daudz, cik tie konkurenti, kuriem tas vēl nesen mēģināja "atsist" klientus ar zemāku cenu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Ar vēl pieejamās Eiropas Savienības fondu naudas palīdzību vajadzētu risināt esošās rīdzinieku problēmas, nevis radīt jaunas

Visiem zināms frazeoloģisms «iet pāri līķiem». Uz Rīgas domes plāniem būvēt tramvaja līniju uz Skansti to var attiecināt ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Blakus diskusijai par to, vai tramvaja līnija uz topošo biroju un darījumu centru vispār ir nepieciešama, tiek lauzti šķēpi par sen mirušu rīdzinieku tiesībām dusēt mierā vai viņu pienākumu upurēt savu mieru pilsētas attīstības labā. Mūsu tautas dižgari un citas cienījamas personas, kas atradušas pēdējo atdusas vietu Lielo kapu drupeno pieminekļu pakājē, varbūt pat būtu gatavas ziedot savu pīšļu mieru jauna muzeja labā, bet par tramvaju līnijas nepieciešamību domas varētu dalīties arī mirušo pasaulē. Kamēr pie varas ir dzīvie, bumba ir viņu pusē. Tāpēc vēl pirms vietas atbrīvošanas sliedēm tieši šajā maršrutā gribētu gūt pilnīgu pārliecību par to, vai par naudu, ko iecerēts tērēt tramvajam uz Skansti, varētu uzbūvēt tikai šo vienu, bet varbūt apmierināt visas tramvaja maršrutu pagarināšanas ieceres vai citas pilsētas satiksmes vajadzības. Uz papīra pagaidām ir palikušas tramvaja līnijas gan uz Berģiem, gan Dreiliņiem un Rumbulu.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.