Uzņēmums Stena Line šobrīd iegādājas piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju. Trīs maršrutus, proti, no Trāvemindes uz Ventspili un Liepāju, kā arī maršrutu Nīnēshamna-Ventspils, uzņēmums ir iegādājies no Scandlines GmbH.

Turklāt Stena Line ir iegādājies Scandlines GmbH kuģus un darbību maršrutos starp Trelleborgu un Zasnicu, kā arī starp Trelleborgu un Rostoku, kas Stena Line padara par vienīgo īpašnieku. Šīs iegādes ir daļa no Stena Line darbības paplašināšanas stratēģijas augošajos tirgos.

«Iegādājoties maršrutus no Vācijas un Zviedrijas uz Baltijas valstīm, mēs izvēršam savu klātbūtni Baltijas dienvidu daļā un paplašinām savu piedāvājumu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Mūsu mērķis ir turpināt jauniegūto darbību attīstību, tādējādi nodrošinot saviem klientiem labākus pakalpojumus un lielākas iespējas,» saka Gunnars Blūmdāls (Gunnar Blomdahl), Stena Line vadītājs.

Lai apmierinātu augošo satiksmes pieprasījumu uz Baltijas valstīm, sākot ar 3. novembri, maršrutā Trāveminde - Liepāja līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask kursēs arī prāmis M/K Urd. Tādējādi kravu pārvadātājiem šajā maršrutā Scandlines turpmāk nodrošinās izbraukšanu trīs reizes nedēļā.

No Trāvemindes M/K Ask izbrauks otrdienās un piektdienās, bet M/K Urd - ceturtdienās. No Liepājas M/K Ask uzsāks ceļu ceturtdienās un svētdienās, M/K Urd - sestdienās. Kopumā tas palielinās izbraukšanas biežumu maršrutos starp Trāvemindi un Latvijas ostām Ventspili/Liepāju līdz piecām izbraukšanas reizēm nedēļā.

2010./2011. gadā ir ievērojami pieaugusi kravu transportēšana uz Baltijas valstīm, informē Scandlines. Lai apmierinātu pieprasījumu, kuģniecības uzņēmums iznomāja M/K Scottish Viking un M/V Watling Street, un līdz ar to divi jauni prāmji kursē maršrutos Nīneshamna – Ventspils un Trāveminde – Liepāja – Ventspils. M/K Urd iesaistīšana maršrutā Trāveminde – Liepāja ir nākošais solis Scandlines intensīvās stratēģijas īstenošanā kravu pārvadājumu jomā.

Prāmju kompānijas Scandlines kravu apjoms pērn maršrutos no Vācijas uz Latviju audzis par 43%.

2011. gadā Scandlines pieredzēja ievērojamu kravu pārvadājumu pieaugumu maršrutā starp Trāvemindi (Lībeku) Vācijā un Baltijas valstu reģionu, informē Scandlines centrālais birojs.

«Mēs esam ļoti priecīgi par Scandlines panākumiem. Tā darbība gandrīz tieši pirms diviem gadiem sākās ar diviem reisiem nedēļā, bet patlaban ir izvērtusies par noslogotu jūras satiksmes līniju. Panākumu pamatā ir ne tikai rēderejas sniegto pakalpojumu augstā kvalitāte un iespējas apkalpot visu veidu kravas, bet arī Skandināvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības ar optimāliem ceļu un dzelzceļa satiksmes savienojumiem. LHG satiksmes pakalpojumu apjoms saistībā ar Baltijas valstīm un Krieviju pieaug. Mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk kļūt par tirgus līderiem šajā Baltijas jūras ostu līnijā ar Vāciju,» pauž Lībekas ostas uzņēmuma Lübecker Hafen-Gesellschaft mbH (LHG) RoRo/LoLo kravu nozares vadītājs Niko Volbolts.

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Dānijas un Vācijas kuģniecības uzņēmums «Scandlines», kas veic prāmju pārvadājumus Baltijas jūrā, ticis pārdots par 1,7 miljardiem eiro, pirmdien paziņojumā tā bijušais īpašnieks - Londonā bāzētais investīciju uzņēmums «3i Group».

«Scandlines» iegādājušās infrastruktūru investīcijas kompānijas «First State Investments» un «Hermes Investment Management».

Darījums paredz, ka «First State Investments» savā īpašumā iegūs 50,1% «Scandlines» akciju, bet «Hermes Investment Management» - 14,9% akciju.

Tikmēr «3i Group» panācis vienošanos no jauna veikt investīcijas «Scandlines», savā īpašumā iegūstot 35% akciju.

Ziņas par «Scandlines» iespējamu pārdošanu pirmo reizi izskanēja decembrī.

Prāmju kompānija Scandlines no Štrālzundes kuģubūvētavas saņēmusi divus jaunus prāmjus. No 2012. gada jaunie kuģi kursēs maršrutā Rostoka - Gedsera (Dānijas salas).

«Mūsu jaunie kuģi ir skaidrs signāls Scandlines nākotnei - mēs ejam uz attīstību. Austrumu koridori kļūst arvien nozīmīgāki, un šie kuģi mums palīdzēs dubultot kapacitāti Rostokas - Gedseras maršrutā,» norāda Scandlines izpilddirektors Štefans Zanne. Jaunie prāmji kopā ar plānotajiem ieguldījumiem ostu infrastruktūrā kopā kompānijai izmaksājuši 230 miljonus eiro.

Jaunie Scandlines prāmji ir 169 metrus gari, 24,80 m plati, tie spēj uzņemt 1500 pasažieru un 460 automašīnas vai 90 kravas vienības (apm. 1600 iekraušanas metri). Kuģi spēj sasniegt ātrumu 20,5 mezgli.

DB jau rakstīja, ka no 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošina prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabājies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Scandlines kravu apgrozījums maršrutos uz Baltijas valstīm 2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 59,7 procentiem, bet pasažieru skaits - par 48,5 procentiem.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu gan kravu pārvadājumiem, gan arī ceļošanai uz un no Baltijas valstīm, kuģniecības uzņēmums Scandlines iesaistīs satiksmē jaunu kuģi, informē Scandlines izpilddirektors Sorens Polsgārds Jensens.

Šā gada maija beigās maršrutā Traveminde – Liepāja - Ventspils sāks kursēt kravas - pasažieru prāmis Watling Street, kas pievienosies prāmim Urd. Db.lv jau rakstīja, ka līdzīga tipa kuģis Scottish Viking aizvieto iepriekš maršrutā Nīneshamna - Ventspils kursējošo Ask.

Watling Street nodrošinās par 30 procentiem lielāku kravu pārvadājumu apjomu, turklāt ar šo kuģi iespējams pārvadāt divreiz vairāk pasažieru. Watling Street būvēts 2008. gadā Visentini kuģu būvētavā Itālijā. Kuģa garums ir 186 metri, tā ietilpība ir 2.255 iekraušanas metri un kuģis var uzņemt 195 vieglās automašīnas un 489 pasažierus. Tūristu rīcībā ir 109 dažādas klases kajītes, uz kuģa ir restorāns, bārs un veikals.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Liepājas ostā pēc remonta atgriezies Vācijā kuģu sadursmē cietušais prāmis Urd. Nedēļu tas kursēs pēc agrākā grafika, taču pēc tam uz tehnisko apskati dosies otrs līnijas prāmis Ask, Db.lv informēja kompānijā Scandlines.

Db.lv rakstīja, ka prāmju kompānijas Scandlines prāmī Urd, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Trāvemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons. Kompānija Scandlines līdz negadījumam četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas.

Pēc avārijas no Liepājas kursēja tikai viens prāmis nedēļā, savukārt stividoram - LSEZ SIA Terrabalt - uz pusi samazinājās kravu apgrozījums. Patlaban notiek darījums, kura rezultātā uzņēmums Stena Line pārņems no Scandlines piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju, tostarp arī maršrutu Trāveminde - Liepāja/Ventspils. Uzņēmuma Stena Line vadība sola, ka pasažierus un kravu pārvadātājus, tāpat darbiniekus Liepājā un Ventspilī īpašnieku maiņa neskars.

Augot pieprasījumam, prāmju operators Scandlines palielina prāmju reisu skaitu maršrutā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde (Vācija).

Prāmis no Lībekas priekšostas Trāvemindes, sākot ar 23. janvāri, aties četras reizes nedēļā uz Liepāju un divas reizes - uz Ventspili. Tikpat bieži plānoti reisi no Latvijas uz Vāciju. Maršrutā, tāpat kā līdz šim, kursēs prāmji Urd un Ask.

Kravu apgrozījums - gan eksports, gan imports - pērn audzis par vairāk nekā 30 procentiem, Db.lv informēja Scandlines Latvijas birojā.

Db.lv rakstīja, ka jau pērn novembrī, reaģējot uz augošo kravu plūsmu, Scandlines palielināja reisu skaitu no Liepājas līdz trim reizēm nedēļā, līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask piesaistot līnijā arī prāmi M/K Urd.

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Ventspils ostā šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārkrauti 16,6 milj. tonnu kravas, kas ir par 933 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pagājušajā gada atbilstošajā laika posmā. Jūlijā pārkrauti 2,1 milj. tonnu kravas, kas ir par 3% vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada, tostarp 1,1 milj. tonnu lejamkravu, 829 tūkstoši tonnu beramkravu un 205 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

Tikmēr lejamkravu apjoms Ventspils ostā septiņos mēnešos sasniedzis 8,9 miljonus tonnu, kas ir par 178 tūkstošiem tonnu jeb 2% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 6,3 miljoni tonnu, kas ir par 411 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pērn. Lielākais apjoma pieaugums vērojams ģenerālkravām – septiņos mēnešos to bija 1,5 miljoni tonnu, kas ir par 344 tūkstošiem tonnu jeb 30% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Visvairāk Ventspils ostā pārkrauti naftas produkti – septiņos mēnešos to apjoms bijis 8,5 milj. tonnu, kas ir par 4% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 3,5 milj. tonnu, kas ir par 53% vairāk nekā pirms gada. Trešais – minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms bijis 1,6 milj. tonnu, un tas ir par 9% vairāk nekā pirms gada.

Augustā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija par 39,5% lielāks nekā šajā mēnesī pirms gada un sasniedza 2,364 miljonus tonnu.

Augustā ostā pārkrauti 1,306 miljoni tonnu lejamkravu, 844 tūkstoši tonnu beramkravu un 214 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

2011.gada pirmajos astoņos mēnešos kopā Ventspils ostā pārkrauti 18,977 miljoni tonnu kravas, kas ir par 9,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Kopā pirmajos astoņos mēnešos Ventspils ostā pārkrauti 18,977 miljoni tonnu, kas ir par 1,602 miljoniem tonnu jeb 9,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - astoņos mēnešos to apjoms bija 9,795 miljoni tonnu, kas ir par 616 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm - 4,087 miljoni tonnu, kas ir par 1,614 miljoniem tonnu jeb 65% vairāk nekā pirms gada. Trešais – minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms bija 1,762 miljoni tonnu un tas ir par 109 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pirms gada.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Lai gan prāmju līniju operators Scandlines prāmju līniju uz Trāvemindi (Lībeku) pārstrukturējis, sadalot to starp Liepāju un Ventspili, ģenerālkravu apjoms un pasažieru plūsma Ventspilī nav samazinājusies.

Tā liecina Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma rezultāti šī gada piecos mēnešos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos Ventspils brīvostā ir pārkrauts 11,71 miljons tonnu kravas. Vislielākais apgrozījums nemainīgi ir bijis lejamkravām – šā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 6,54 miljoni tonnu. Par 1,16 miljoniem tonnu jeb 36% salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem ir palielinājies beramkravu apjoms - šogad pārkrauti 4,36 miljoni tonnu. Savukārt, ģenerālkravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo piecu mēnešu rezultātiem ir pieaudzis par 261 tūkstoti tonnu (47%), sasniedzot 811 tūkstošus tonnu.

Kādā kravas automašīnā, kas Ventspils ostā ieradās ar prāmi Scottish Viking no Zviedrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki atklājuši autoriepas, kas, iespējams, nozagtas no kāda uzņēmuma noliktavas Norvēģijā.

Kravas pavaddokumenti izrādījušies viltoti un autovadītājs varējis uzrādīt tikai daļu no visiem nepieciešamajiem kravas pavaddokumentiem un to starpā nebija tādas pavaddokumentu sastāvdaļas kā kravas izcelsmi apliecinoša dokumenta.

Aizdomas vēl vairāk pastiprinājis fakts, ka kravas padziļinātās kontroles laikā automašīnas vadītājs informēja, ka kravā esošās automašīnu riepas tika iekrautas Norvēģijā, Oslo, nevis Zviedrijā, kā tas bija norādīts kravas pavaddokumentos.

Nepilnīgi iesniegtajos kravas pavaddokumentos kā kravas nosūtītājs tika uzrādīts kāds Zviedrijā reģistrēts uzņēmums, bet kā kravas saņēmējs – kāds Lietuvas uzņēmums, taču veicot saraksti ar Zviedrijas muitas dienestu, iegūta informācija, ka norādītais Zviedrijas uzņēmums vairs nav aktīvs un to ir pārņēmis cits uzņēmums.

Valsts uzņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas uz austrumu robežas novērsa mēģinājumu ievest 846 tūkst. cigarešu uz austrumu robežas un 203 litrus degvīna Venstpils ostas muitas kontroles punktā, informē VID pārstāvji.

536 tūkst. Bond markas cigarešu uz austrumu robežas Silenes muitas kontroles punktā atrastas Mercedes – Benz kravas automašīnas nesošo konstrukciju tukšajās vietās zem piekabes grīdas.

Savukārt aizvadītajā nedēļā uz Silenes muitas kontroles punktā aizturēti 536 tūkst. Premjer, NZ, Fiest, Minsk, Queen un Winston markas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām – cigaretes bija paslēptas mikroautobusā izveidotās dubultajās sienās un griestos.

Automašīnu, kurā atrastas Bond markas cigaretes, vadīja 33 gadus vecs Ukrainas pilsonis, un par konstatēto pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Izņemtās cigaretes patlaban novietotas muitas kontroles punkta aizturēto preču noliktavā, bet automašīna - aizturēto automašīnu stāvlaukumā līdz lietas izskatīšanai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas, veicot muitas kontroles pasākumus Ventspils ostas muitas kontroles punktā, novērsa mēģinājumu nelegāli pārvietot 3,23 miljonus cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām, informē VID.

Ventspils ostas muitas kontroles punktā pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas, veicot kravas vilcēja ar puspiekabi fizisko kontroli, Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas konstatēja, ka puspiekabē novietotajos 12 transformatoros ir izbūvētas slēptuves. Šajās slēptuvēs atradās 3,239 miljoni Fest markas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām. Kravas automobilis bija ceļā uz prāmi Scottish Viking, lai dotos uz Zviedriju.

Par konstatēto muitas pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess.

Veicot kāda ar prāmi Scottish Viking no Zviedrijas iebraukuša kravas mikroautobusa muitas kontroli, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes darbinieki atklājuši, ka tajā zem lietotām automašīnu riepām atrodas pieci motocikli bez numura zīmēm, atslēgām un dokumentiem, divi velosipēdi un četras kannas ar, iespējams, dīzeļdegvielu.

Kravas nodalījumā atradās Kawasaki, KTM un Yamaha markas motocikli. Motociklu dokumentus mikroautobusa vadītājs, kāds 38 gadus vecs Lietuvas pilsonis, uzrādīt nevarēja. Viņš apgalvoja, ka par kravu neko nezinot un tā viņam nepiederot.

Sazinoties ar kolēģiem no VID Muitas kriminālpārvaldes, muitas kontroles punkta darbinieki noskaidroja, ka divi no kravā esošajiem motocikliem, saskaņā ar ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, ir nozagti Somijā. Ir aizdomas, ka arī pārējie motocikli un velosipēdi ir zagti. VID darbinieki sazinājās ar Valsts policiju. Mikroautobuss ar tajā slēptajiem transportlīdzekļiem tika nodots Valsts policijai apstākļu tālākai noskaidrošanai.

No Liepājas uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamnu sāks kursēt prāmis Stena Flavia, kurš šobrīd apkalpo Stena Line maršrutu no Ventspils uz Vāciju un Zviedriju. Papildu sagaidāmas izmaiņas kursēšanas grafikā starp Latviju un Zviedriju, atjaunojot 8 atiešanas nedēļā katrā virzienā, tā palielinot pakalpojuma kapacitāti, liecina medijiem sniegtā informācija.

Izmaiņas stāsies spēkā 2015. gada 12. aprīlī.

Ro-pax tipa prāmis Stena Flavia ir būvēts 2008. gadā, tā ietilpība ir 2300 kravu līnijmetri, 200 pasažieru auto un 830 pasažieru vietas, un kopš 2010. gada tas kursē no Ventspils uz Travemindi (Vāciju). Stena Flavia aizvietos prāmi URD, kas līdz šim kursēja no Liepājas uz Nīneshamnu. Turpmāk URD tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Mēs tuvojamies jau agrāk izvirzītajam mērķim: ieviest divus identiskus prāmjus, kas būtu vienlīdz piemēroti kā kravu pārvadāšanai, tā pasažieru ērtībām,» tā Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Veicot kontroles pasākumus, Ventspils ostas muitas kontroles punktā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas ar darba suņa palīdzību aikavējušas nelegālu mēģinājumu pāri robežai pārvietot 2,1 miljonu nelegālu cigarešu, kas bija noslēptas mēbeļu kravā, informē VID pārstāvji.

Pagājušās nedēļas nogalē VID muitas amatpersonas uz prāmja Scottish Viking veica uzbruacošo transportlīdzekļu pārbaudi, kuras laikā darba suns norādīja uz iespējamu cigarešu klātbūtni uz kādas kravas automašīnas. Transportlīdzekli vadīja Lietuvas Republikas pilsonis.

Uzsākot pārbaudi, tika konstatēts, ka automašīnas kravas nodalījums un piekabe ir pilnībā piekrauta ar mēbelēm. Kontroles gaitā muitas amatpersonas atklāja, ka starp mēbelēm ir noslēptas kartona kastes ar cigaretēm.

Padziļinātās pārbaudes rezultātā tika izņemtas 210 kartona kastes, kurās kopumā atradās 2 100 000 cigarešu Pioneer bez akcīzes nodokļa markām.

2011.gadā Ventspils brīvostā pārkrauti 28,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

2011.gada decembrī Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk nekā 2,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 519 tūkstošiem tonnu jeb 26% vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Decembrī ostā pārkrauti 1,2 miljoni tonnu lejamkravu, 1,1 miljons tonnu beramkravu un 180 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

2011.gadā kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 28,5 miljoni tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā 2010.gadā, un par pusotru miljonu pārsniedz arī gadā plānoto apgrozījumu. Lejamkravu apjoms sasniedzis 15 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk. Beramkravu kopējais apjoms – gandrīz 11 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā iepriekš un ir arī jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2005.gadā. Ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā pagājušajā gadā palielinājās par 26%, nedaudz pārsniedzot 2,5 miljonus tonnu.

Veicot kontroles pasākumus Ventspils ostas muitas kontroles punktā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas novērsa mēģinājumu nelegāli pārvest pāri robežai vairāk nekā 40 tūkst. cigarešu.

40 020 cigaretes bija paslēptas kravas automašīnas kabīnē aiz apšuvuma.

VID muitas amatpersonas pārbaudi veica pirms automašīnu uzbraukšanas uz prāmja Scottish Viking (Ventspils - Zviedrija, Nineshamna (Nynäshamn)). Iepriekš VID bija informācija par iespējamu nelegālas pārvešanas risku.

Noņemot automašīnas kabīnes sānu un aizmugurējās daļas apšuvumu, tika izņemtas 39 820 Winston un Minsk markas cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām un 200 Marlboro markas cigaretes ar Lietuvas akcīzes nodokļa markām.

Kā skaidroja transportlīdzekļa vadītājs, Lietuvas Republikas pilsonis, kāda nezināma persona viņam pret atlīdzību piedāvāja cigaretes nogādāt uz Norvēģiju.