Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkos divus jaunus, lielus un modernus prāmjus.

Pirmais no tiem – Stena Scandica Nīnashamnas ostā ieradās 27. jūlijā, veicot savu pirmo nakts reisu no Ventspils.

Jaunajā prāmī ir par 70 % palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par 30 % lielāka kravas ietilpība, turklāt tiek nodrošināti apstākļi patīkamai laika pavadīšanai, ceļojot pa Baltijas jūru.

“Mēs gandrīz desmit gadus pārvadājam pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā. Šajā laikā ik gadu esam piedzīvojuši spēcīgu izaugsmi. Turklāt, salīdzinot ar 2012. gadu, mēs esam vairāk nekā divas reizes paplašinājuši savu darbību – sākām ar vienu kuģi un 10 reisiem nedēļā, un tagad divi kuģi veic 24 reisus nedēļā. Šo paplašināšanos veicina mūsu klientu pieaugošais pieprasījums pēc jūras braucieniem Baltijas jūrā un papildu kravas ietilpības,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Šā gada aprīlī Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas ar kravu apgrozījumu 469,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn aprīlī un par 10,2% vairāk nekā šā gada martā, informē ostas pārstāvji.

Liepājas ostā arī aprīlī dominēja beramkravas – 299,6 tūkstoši tonnu jeb 63,8%, ģenerālkravas bija 29,5% no visām kravām jeb 138,8 tūkstoši tonnu, bet pārkrauto lejamkravu apjoms bija 31,3 tūkstoši tonnu jeb 6,7%. Šā gada aprīlī apkalpoti 111

kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3630 pasažieri.

Beramkravu segmentā šā gada aprīlī lielāko īpatsvaru veidoja labība un labības produkti – 211,2 tūkstoši tonnu un LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal 51. piestātnē uzkrāva atkal lielāko kravu kviešu un miežu – 54,67 tūkstošus tonnu, ko 7. aprīlī izveda uz Arābu Emirātiem. Beramkravu grupā stabils arī cementa un minerālmēslu apgrozījums.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas, veicot muitas kontroles pasākumus Ventspils ostas muitas kontroles punktā, novērsa mēģinājumu nelegāli pārvietot 3,23 miljonus cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām, informē VID.

Ventspils ostas muitas kontroles punktā pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas, veicot kravas vilcēja ar puspiekabi fizisko kontroli, Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas konstatēja, ka puspiekabē novietotajos 12 transformatoros ir izbūvētas slēptuves. Šajās slēptuvēs atradās 3,239 miljoni Fest markas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām. Kravas automobilis bija ceļā uz prāmi Scottish Viking, lai dotos uz Zviedriju.

Par konstatēto muitas pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess.